Pilskalni ir vizuāli visnozīmīgākais Latvijas arheoloģisko pieminekļu veids, kam ir ne tikai zinātniskās atslēgas nozīme kā arheoloģiskajiem izpētes objektiem, bet arī nozīme kultūrvēsturiskajā ainavā, lokālās identitātes un nacionālās pašapziņas veidošanā, tās attīstībā un stiprināšanā, tūrisma produktu veidošanā. 2018.-2020.gadā un, domājams, arī 2021.gadā, pateicoties LIDAR datu publiskai pieejamībai, ir notikusi un turpinās sprādzienveidīga pilskalnu jaunatklāšana, īpaši Latvijas A daļā. Patlaban kā jaunatklāti verificēti ap 40 pilskalni.

Projekta mērķis, turpinot un intensificējot kā lauku pētījumus, tā arī iegūto datu apstrādi un apkopošanu, ir iespējami ātrāk iekļaut šos jaunatklājumu Latvijas un Baltijas reģiona kultūrvides apritē. Lai to izdarītu, paredzēts veikt jaunatklāto pilskalnu apsekošanu un apkopot informāciju par jaunatklātajiem pilskalniem zinātniskā publikācijā – monogrāfijā, nodrošinot šī materiāla turpmāku plašu un daudzpusīgu izmantošanu. Līdztekus paredzēts pētīt, publicējot vismaz vienu rakstu, jaunatklāto pilskalnu vietu un ietekmi Latvijas vēstures kopējā izpratnē, noteikt jaunatklāto pilskalnu uztvērumu lokālajās kopienās. Tāpat paredzēts sagatavot dokumentāciju jaunatklāto pilskalnu potenciālai iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Projekta mērķis ir sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas un Baltijas arheoloģijas un senās kultūrvēsturiskās ainavas zinātniskajā izpratnē, pētot un padarot pieejamu informāciju par pēdējo trīs gadu laikā jaunatklātajiem pilskalniem un to uztveri un nozīmi sabiedrībā.

Mērķa sasniegšanai tiek veidoti divi savstarpēji cieši saistīti izpildāmu uzdevumu virzieni:

1. Arheoloģiski ainaviskais virziens;

2. Folkloras un kultūrsocioloģiskais virziens.

Lai sasniegtu mērķi, tiek izvirzīti sekojoši uzdevumi:

1. Sagatavoties abu virzienu lauka pētījumiem - pārskatīt LIDAR un kartogrāfiskās informācijas datu bāzes, apzināt jau pierakstītās folkloras liecības un kultūrvēsturiskā konteksta informāciju par jaunatklāto pilskalnu apkārtni, izstrādāt kvalitatīvās intervijas saturu, noteikt pētījuma mērķgrupas;
2. Veikt lauka pētījumus – vismaz 20 arheoloģisko vietu pārbaude in situ, socioloģisks lauka darbs pilskalnu apkārtnē Austrumvidzemē, Ziemeļlatgalē, Dienvidlatgalē un Augšzemē: folkloras liecību (vietvārdu, vietas stāstu) dokumentēšana, etnogrāfiskie novērojumi un padziļinātās intervijas par jaunatklājumu uztveri un nozīmi sabiedrībā;
3. Sagatavot un publicēt jaunatklāto vismaz 40 pilskalnu apkopojumu monogrāfijas veidā un vismaz vienu  zinātnisku kultūrsocioloģisku rakstu par pilskalnu jaunatklāšanas procesu un jaunatklāto pilskalnu ietekmi uz sabiedrību un vietas identitātes attīstību;
4. Sniegt zināšanas sabiedrībai par jaunatklātajiem pilskalniem - piedalīties vismaz ar četriem referātiem starptautiskās zinātniskās konferencēs, publicēt vismaz piecus populārzinātniskus rakstus par pētījumu un projekta gaitu, sagatavot publisku lekciju par jaunatklājumiem vietējai kopienai, izstrādāt priekšlikumus jaunatklāto pilskalnu iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Projekta ietvaros tiks īstenoti trīs darba posmi abos izpētes virzienos.

I Arheoloģiski ainaviskais virziens

Vadītājs Juris Tālivaldis Urtāns, Dr. hist., Dr. habil. art.

1.darba posms.  Sagatavošanās

LIDAR datu bāzes pārskatīšana, interesentu un informatoru aptauja un ziņu ievākšana, konteksta pārbaude (tuvākās senvietas, iepriekšējās ziņas u.c.). Lauka pētījumu organizēšana (saziņa ar informatoriem, kartes, maršrutu plānošana u.c.).

2.darba posms. Lauka pētījumi

Lauka pētījumu veikšana – jaunatklāto pilskalnu vietu pārbaude, +/- 20 vietas.

3. darba posms.  Rezultātu apkopošana

Lauka un citu pētījumu rezultātu apkopošana, monogrāfijas sagatavošana, informācijas sagatavošana pilskalnu iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā

II Folkloras un kultūrsocioloģiskais virziens

Vadītāja Ieva Vītola, Dr.art.

1.darba posms.  Sagatavošanās

Jaunatklāto pilskalnu konteksta informācijas izpēte – publikācijas, Latviešu folkloras krātuves materiāli, iepriekšējie pētījumi u.c.; lauka pētījumu metodikas izstrāde un kvalitatīvās intervijas satura sagatavošana, mērķgrupu noteikšana. Lauka pētījumu organizēšana (saziņa ar respondentiem, maršrutu plānošana u.c.)

2.darba posms. Lauka pētījumi

Lauka pētījumu veikšana – mutvārdu liecību dokumentēšana, padziļinātu interviju veikšana jaunatklāto pilskalnu apkārtnes iedzīvotāju mājās, sabiedriskajos centros

3. darba posms.  Rezultātu apkopošana

Lauka pētījumu datu apstrāde, rezultātu apkopšana, zinātniskās publikācijas sagatavošana.

III Projekta rezultātu publicitāte

Atbildīgie Juris Tālivaldis Urtāns un Ieva Vītola.

Projekta un pētījumu rezultātu prezentēšana konferencēs, populārzinātniskās publikācijās, pasākumos vietējās kopienās.

Juris Urtāns (projekta vadītājs, galvenais izpildītājs)

Ieva Vītola (izpildītāja)

Rūta Muktupāvela (izpildītāja)

Jānis Meinerts (izpildītājs-studējošais)

Lolita Ozoliņa (izpildītāja-studējošā)

Lote Katrīna Cērpa (izpildītāja-studējošā)