Kā runāt, ja sistēma nosaka, ko drīkst teikt? Zinātnieku naktī LKA notiks vēsturisks eksperiments

18.09.2026

25. septembrī Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūts aicina skolēnus, studentus un citus interesentus uz Eiropas Zinātnieku nakti LKA “Gara mājā”, Miera ielā 58a. Vakara noslēgumā, no pl. 20.00 līdz 21.30, apmeklētājiem būs iespēja piedalīties vēsturiskā eksperimentā “Paškritikas stunda: ideoloģija, valoda un cilvēks padomju Latvijā”, iejūtoties dažādās padomju okupācijas periodam raksturīgās lomās un izzinot, kā ideoloģiskā sistēma ietekmēja to, ko cilvēks drīkstēja teikt par sevi, citiem un sabiedrību.

“Eksperimenta ietvaros diskutēsim par to, kā vara spēj ne tikai pakļaut cilvēku, bet arī viņu no jauna konstruēt. Totalitāras iekārtas, kāds bija arī padomju režīms, rada jaunu ideālā cilvēka tēlu, liekot pilsoņiem mainīt savas personības kodolu. Padomju laikos izplatītas bija “atmaskošanas” akcijas, meklējot ienaidniekus. Un reti kurš varēja būt drošs, vai zem viņa maskas arī tāds neslēpjas. Lūkojoties plašākā perspektīvā, varas un personības attiecības liek uzdot jautājumu – kas tad īsti ir indivīds? Vai viņš pats zina atbildi, vai arī indivīda izpratni par sevi veido saskare ar varu?” eksperimenta ieceri raksturo Andris Hiršs, filozofs, LKA Kultūras un mākslu institūta vadošais pētnieks.

Nodarbības laikā jaunieši iejutīsies improvizētā marksisma–ļeņinisma vakara universitātes nodarbībā un iepazīs vienu no padomju okupācijas perioda ideoloģiskās izglītības praksēm. Pētnieki iepazīstinās ar marksisma–ļeņinisma vakara universitāšu darbību un skaidros, kāda bija to loma padomju ideoloģiskās izglītības sistēmā. Katram dalībniekam tiks piešķirta vēsturiska loma un situācijas apraksts, piemēram, kultūras nama darbinieks, jaunais skolotājs, rūpnīcas strādnieks, bibliotekārs vai students. Iejūtoties konkrētajā tēlā, jauniešiem būs jādomā par to, ko sistēma no šī cilvēka sagaida, kā viņam būtu jārunā par sevi, ko iespējams kritizēt un par ko labāk klusēt.

Nodarbības noslēgumā jaunieši, izmantojot īpaši sagatavotu veidlapu, uzrakstīs īsu “paškritikas referātu”. Kopīgā refleksijā ar pētniekiem tiks pārrunātas dalībnieku izvēlētās stratēģijas un analizēts, kā ideoloģiskā sistēma var ietekmēt cilvēka valodu, pašreprezentāciju un rīcību. Īpaša uzmanība tiks pievērsta jautājumam, vai uzrakstītais atspoguļo cilvēka patiesos uzskatus vai arī to, ko no viņa konkrētajā ideoloģiskajā sistēmā sagaida.

Individuāliem apmeklējumiem lūgums reģistrēties līdz 24. septembrim, aizpildot tiešsaistes formu: https://ej.uz/zinatniekunakts2026. Lai pieteiktu nodarbībām skolēnu grupas, skolotāji aicināti sazināties ar Zinātnieku nakts koordinatori LKA Aiju Lūsi (aija.luse@lka.edu.lv, 29107218).

Vēsturisko eksperimentu vadīs filozofi Andris Hiršs, Andrejs Balodis un Ainārs Kamoliņš, tas tiek īstenots fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros.

Šī gada Eiropas Zinātnieku nakts vadmotīvs ir “Atklāj zinātnes dabu!”. Latvijas Kultūras akadēmijā tas tiks aplūkots no kultūras un mākslas pētniecības skatpunkta, ļaujot apmeklētājiem izzināt un pašiem izmēģināt dažādas pētniecības pieejas. No plkst. 17.00 līdz 21.30 LKA “Gara mājā” notiks vairākas interaktīvas aktivitātes par kultūrpolitiku, vietas atmosfēru, kino un digitālo kultūru, kur ikvienam būs iespēja uz brīdi kļūt par kultūrpolitikas lēmumu pieņēmējiem, pētīt, kā materiāli un telpas elementi ietekmē atmosfēru, analizēt Jāņa Streiča kino un izzināt pašiem savus digitālās kultūras patēriņa paradumus.

---

Žurnālā “Pētījumi par Austrumeiropas domu” (Studies in East European Thought) publicēts raksts “Desovjetizācija kā metanoija: pārrakstot filozofijas vēsturi Latvijā”

16.09.2026

Žurnālā “Pētījumi par Austrumeiropas domu” (Studies in East European Thought) publicēts LKA Kultūras un mākslu institūta (KMI) vadošā pētnieka un asociētā profesora Andra Hirša, LKA asociētā profesora Andreja Baloža un KMI zinātniskā asistenta Aināra Kamoliņa raksts “Desovjetizācija kā metanoija: pārrakstot filozofijas vēsturi Latvijā”. Rakstā analizēts, kā mainījās filozofijas lomas un uzdevumu izpratne laikā, kad Latvijā tika atjaunota neatkarība. Balstoties mākslas teorētiķa un filozofa Borisa Groisa “metanoijas” jēdzienā, pētnieki aplūko institucionālās izmaiņas, jaunu jēdzienu un mācību grāmatu veidošanu, kā arī filozofijas vēstures pārrakstīšanu.

Raksts ir iekļauts žurnāla speciālizlaidumā “Filozofiskās domas atgriešanās pēc Padomju Savienības sabrukuma un desovjetizācijas jautājumi”.

Raksts ir pieejams tiešsaistē, brīvpieejā: https://link.springer.com/article/10.1007/s11212-026-09895-2

Publikācija tapusi Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas finansētā projekta “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros.

---

Zinātnieku naktī 10.–12. klašu skolēni aicināti piedalīties vēsturiskā eksperimentā “Paškritikas stunda: ideoloģija, valoda un cilvēks padomju Latvijā”

10.09.2026.

25. septembrī Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūts aicina skolēnus un citus interesentus uz Eiropas Zinātnieku nakti LKA “Gara mājā”, Miera ielā 58a. Šī gada Zinātnieku nakts vadmotīvu “Atklāj zinātnes dabu!” LKA piedāvās iepazīt no kultūras un mākslas pētniecības skatpunkta, pašiem kļūstot par pētniekiem, eksperimentējot, diskutējot un meklējot atbildes uz jautājumiem par kultūru, sabiedrību un cilvēku. Ieeja bez maksas.

Kā ir dzīvot sistēmā, kurā nepietiek ar to, ko tu dari, – svarīgi ir arī tas, kā tu runā un ko publiski domā par sevi un sabiedrību? Vēsturiskā lomu eksperimentā jauniešiem būs iespēja iejusties improvizētā marksisma-ļeņinisma vakara universitātes nodarbībā un izzināt vienu no padomju okupācijas perioda ideoloģiskās izglītības praksēm. Pētnieki īsi iepazīstinās ar šo vakara universitāšu darbību, to auditoriju un lomu padomju ideoloģiskajā sistēmā.

Katrs dalībnieks saņems vēsturisku lomu un situācijas aprakstu – piemēram, kultūras nama darbinieks, jaunais skolotājs, rūpnīcas strādnieks, bibliotekārs vai students. Iejūtoties lomā, jauniešiem būs jāizvērtē: ko sistēma no šī cilvēka sagaida? Kā viņam būtu jārunā par sevi? Ko drīkst kritizēt, un par ko labāk klusēt? Eksperimenta noslēgumā dalībnieki, sekojot īpaši sagatavotai veidlapai, rakstīs īsu “paškritikas referātu”. Kopīgā refleksijā ar pētniekiem tiks salīdzinātas dalībnieku izvēlētās stratēģijas un pārrunāts, kā ideoloģija var ietekmēt cilvēka valodu, pašreprezentāciju un rīcību – un vai uzrakstītais atspoguļo to, ko cilvēks patiesībā domā, vai to, ko no viņa sagaida sistēma.

Eksperimentu vadīs projekta “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944-1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) pētnieki – Andris Hiršs, Andrejs Balodis un Ainārs Kamoliņš.

---

Andris Hiršs prezentēs referātu par padomju filozofiju Mančestras Universitātē

28.08.2026.

No 2. septembra līdz 4. septembrim Mančestras Universitātē norisināsies ikgadējā Eiropas filozofijas biedrības (SEP) starptautiskā konference. Politikas filozofijas sekcijā, kuru vadīs profesore Stella Stendforda, ar referātu “Domāšanas ideoloģijas apstākļos: Padomju Latvijas filozofiskās kultūras gadījuma analīze” uzstāsies asociētais profesors Andris Hiršs.

Referātā fokusā būs filozofu piekoptās prakses pēckara Staļina periodā un vēlīnajā sociālismā. Konereces programma un referātu abstrakti ir pieejami Eiropas filozofijas biedrības mājaslapā. 

---

 "Projekts komentē” tagad klausāms arī Spotify!

12.08.2026.

Sarunu sērija par padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā tagad pieejama arī klausāmā formātā. Ja iepriekšējās epizodes vēl neesi noskatījies – tagad tās vari klausīties jebkurā sev ērtā brīdī.

Sarunās LKA pētnieki kopā ar kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem diskutē par idejām, jēdzieniem un parādībām, kuru saknes meklējamas padomju laikā un kuru ietekme joprojām jūtama šodien.

Skaties YouTube: ej.uz/projekts-komente-yt

Klausies Spotify: ej.uz/projekts-komente

Izvēlies sev ērtāko formātu un pievienojies sarunai par to, kā pagātne turpina ietekmēt mūsu domāšanu šodien!

---

LKA pētnieki Ainārs Kamoliņš un Andrejs Balodis piedalās starptautiskā zinātniskā konferencē "Rooted Knowledges and Dialogues of Change" Ukrainā

23.07.2026

Ainārs Kamoliņš un Andrejs Balodis piedalījās starptautiskā zinātniskā konferencē "Rooted Knowledges and Dialogues of Change", RUTA Annual Conference 2026, Užhorodā, Ukrainā ar referātu "Soviet Energopower in Latvia: The Case of Latvian Hydroelectric Plants".

Žurnālā “Letonica” publicēts Aināra Kamoliņa un Andreja Baloža raksts “Energovara Latvijā: HES kā elektriskā sirds”

11.06.2026.

Žurnāla “Letonica” 59. numurā publicēts Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieku Aināra Kamoliņa un Andreja Baloža zinātniskais raksts “Energovara Latvijā: HES kā elektriskā sirds”, kas izstrādāts LKA doktoranta A. Kamoliņa promocijas darba “Elektrības metaforas un analoģijas Latvijas domvidē” tēmas ietvaros.

Rakstā analizēti priekšstati par elektroenerģiju Latvijas starpkaru perioda publicistikā un literatūrā. Autoru uzmanības centrā ir enerģijas, varas, kultūras un sabiedrības savstarpējās attiecības. Pētījums rāda, ka elektrība starpkaru Latvijā tika uztverta kā modernizācijas, nacionālās attīstības un saimnieciskās izaugsmes simbols.

Viens no raksta centrālajiem tematiem ir Ķeguma HES projekts, kas starpkaru periodā raisīja ievērojamu sabiedrības interesi un tika saistīts ar enerģētisko neatkarību, ekonomisko izaugsmi un kultūras modernizāciju. Rakstā analizēti vairāki literāri un publicistiski teksti, kuros elektrība un hidroelektrostacijas kļūst par nozīmīgiem skaidrojošiem tēliem.

Balstoties Dominika Bojera, Žila Delēza, Fēliksa Gvatari un jauno materiālistu idejās, autori pievēršas enerģijas infrastruktūrām līdz 1939. gadam, kas kalpoja kā nozīmīgs sociālās un politiskās varas, kā arī ideoloģijas instruments Latvijā. Autori kritiski izvērtē arī centralizētas energosistēmas ideju. Asamblāžas teorijas perspektīvā enerģijas infrastruktūra parādās kā sarežģīts attiecību tīkls, kurā savstarpēji mijiedarbojas cilvēki, tehnoloģijas, dabas procesi un institūcijas. Šāda pieeja ļauj pārdomāt tradicionālus priekšstatus par enerģiju kā tehnisku resursu un pievērst uzmanību tās lomai sociālo attiecību veidošanā.

Raksts ir pieejams brīvpieejā žurnāla Letonica 59. numurā: https://lulfmi.lv/letonica/letonica-zurnali/letonica-nr-59-2025

Publikācija tapusi Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas finansētā projekta “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros.

Aināra Kamoliņa referāts konferencē “XXXII Baltic Conference on the History and Philosophy of Science”

11.06.2026.

2026. gada 11. jūnijā Rīgā notiekošajā starptautiskajā konferencē “XXXII Baltic Conference on the History and Philosophy of Science” ar referātu “Energopower. The Technicization of the Soviet Self” uzstājās filozofs, LKA doktorants Ainārs Kamoliņš. Konference norisinājās no 10. līdz 12. jūnijam un pulcēja zinātnes vēstures un filozofijas pētniekus no Baltijas un citām Eiropas valstīm.

Savā referātā Kamoliņš pievērsās tam, kā 20. gadsimta pirmajā pusē Latvijā un agrīnajā Latvijas PSR periodā cilvēka apziņa, nervu sistēma un ķermenis tika skaidroti, izmantojot enerģijas un elektrotehnikas metaforas. Referātā analizēts, kā priekšstati par cilvēku kā sava veida “akumulatoru”, kuram jāuzkrāj un pareizi jāizmanto enerģija, ietekmēja izpratni par veselību, darba spēju, psiholoģisko līdzsvaru un sociālo atbildību.

“XXXII Baltic Conference on the History and Philosophy of Science” šogad tika veltīta tēmai “Making and Remaking Science”, pievēršoties tam, kā dažādos vēsturiskos un politiskos apstākļos Baltijas reģionā veidojusies un pārveidojusies zinātne.

Referāts izstrādāts projekta “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programma.

Paula Elmere aizstāvējusi maģistra darbu “Padomju okupācijas pieredze laikmetīgās mākslas izstādēs Latvijā (2013–2023): vēstures zinātnes perspektīva”

09.06.2026.

2026. gada 5. jūnijā projekta pētniece Paula Elmere Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē aizstāvēja maģistra darbu ar nosaukumu “Padomju okupācijas pieredze laikmetīgās mākslas izstādēs Latvijā (2013–2023): vēstures zinātnes perspektīva”, lai iegūtu maģistra grādu vēsturē.

Maģistra darbā pētīta Latvijas laikmetīgajā mākslā pēdējās desmitgadēs vērojamā interese par padomju okupācijas periodu. Gan vēstures zinātnē, gan laikmetīgajā mākslā vērojama kopīga interese par padomju periodu, tomēr mākslas izmantotās metodes un intereses aspekti ne vienmēr sakrīt ar vēstures zinātni. Pētījumā secināts, ka mākslas darbos īpaši bieži izmantota atmiņas pētniecība un padomju periods skatīts postkoloniālisma diskursā, kā arī uzmanības centrā bieži ir mazāk zināmi pagātnes naratīvi un vēstures zinātnē marginālāki fragmenti, sabiedrības iesaistes veicināšana un empātijas kultivēšana, tādējādi radot daudzveidīgāku skatījumu uz neseno pagātni.

Maģistra darbs izstrādāts projekta “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944-1991)”, projekta Nr.: lzp-2024/1-0650 ietvaros.

Projekta ietvaros top īsfilma par padomju laika latviešu filozofiskās domas pētniecību

21.05.2026.

FLPP projekta “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros režisora un Latvijas Kultūras akadēmijas doktoranta Andra Gaujas vadībā sadarbībā ar LKA Nacionālās Filmu skolas studentiem top īsfilma par padomju laika latviešu filozofiskās domas pētniecību.

Filmā projekta pētnieki – filozofi Andrejs Balodis, Andris Hiršs un Ainārs Kamoliņš – pievēršas jautājumam par to, kā totalitārā režīma ienākšana pēckara Latvijā un tā sabrukums 20. gadsimta 80. gadu beigās ietekmēja latviešu filozofu domāšanu, vērtību sistēmas un intelektuālās izdzīvošanas stratēģijas.

Šajā filmēšanas posmā tika dokumentēta projekta pētnieku komandas veikto interviju analīze, kā arī viesošanās pie filozofes Māras Rubenes.

Performatīvā pagrieziena atspoguļojums latviešu filozofu atmiņās

13.05.2026.

2026. gada 13. maijā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Gara mājā norisinājās seminārs ciklā “Uzzini, ko nezini”, kurā tika aplūkots performatīvā pagrieziena atspoguļojums latviešu filozofu atmiņās. Seminārā projekta vadītājs asoc. prof. Andris Hiršs un projekta galvenais izpildītājs asoc. prof. Andrejs Balodis iepazīstināja ar datu vākšanas procesu, empīriskā pētījuma metodoloģisko ietvaru un galvenajiem izaicinājumiem interviju veikšanā. Tāpat tika prezentēti preliminārie secinājumi par to, kā filozofu atmiņās atklājas padomju perioda pieredze.

Seminārs tika organizēts projekta “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros. Pasākuma laikā uzmanība tika pievērsta teorētisko konceptu atlasei interviju analīzei un interpretācijai, kā arī filozofijas un varas attiecību problemātikai padomju perioda intelektuālajā vidē.

Noslēgumā klausītāji aktīvi iesaistījās diskusijā, tādējādi veicinot daudzpusīgu dialogu.

Režisora Andra Gaujas seminārs “Abstraktu vēstījumu audiovizuāla atveide: filozofijas konversiju projekta un citu piemēru analīze”

25.04.2026.

2026. gada 17. aprīlī Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas telpās notika publiskais seminārs “Abstraktu vēstījumu audiovizuāla atveide: filozofijas konversiju projekta un citu piemēru analīze”, ko vadītāja FLPP projekta “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) pētnieku grupas pārstāvis, režisors un profesionālā doktora grāda kandidāts Andris Gauja.

Seminārā, kas galvenokārt piesaistīja audiovizuālo mākslu studentus, Gauja dalījās projekta norises gaitā, iepazīstinot auditoriju ar izaicinājumiem, ar kādiem projekta komanda saskaras, atveidojot salīdzinoši abstraktos vēstījumus — piemēram, padomju laika filozofu konversijas — audiovizuālā veidā. Tā kā Andris Gauja savā profesionālās doktorantūras teorētiskajā pētījumā fokusējas tieši uz abstraktu vēstījumu audiovizuālas atveides problemātiku, seminārā pētnieks stāstīja gan par Konversiju projekta audiovizuālajām komponentēm — projekta ietvaros veidojamo īsfilmu, kā arī Youtube diskusiju ciklu “Projekts komentē” —, gan arī ar citiem savas pētniecības pašreizējiem rezultātiem — doktorantūras ietvaros veidojamajām pilnmetrāžas zinātniskajām dokumentārajām filmām “Brīnišķīgais tukšums” un “Brīnišķīgā nāve”, kā arī aplūkoja filozofiskām tēmām veltītas dokumentārās filmas pasaules mērogā.

“Fono-Grāfa” raidījums “Skolotājs Stienis” 

24.04.2026. 

2026. gada 24. aprīlī izskanēja LR 6 (Radio NABA) raidījuma “Vēsturiskā fantāzija. Fono-Grāfs”, epizode, kas turpina sēriju par dažādiem padomju filozofijas aspektiem. Šoreiz uzmanība tika pievērsta mazāk zināmai vēstures lappusei – Cēsu apriņķī dzimušā Jāņa Stena (1899–1937) personībai. 

Raidījumā iezīmēts plašāks konteksts par filozofu un politiskās varas attiecībām, aplūkota Stena personība, viņa pretrunīgi vērtētā darbība un traģiskais liktenis. Tāpat tika mēģināts rekonstruēt tos filozofiskos jautājumus un pedagoģiskās pieejas, ar kuru palīdzību Stens centās nodot filozofiskās zināšanas Staļinam, nereti izmantojot arī kontroversiālas metodes.  

Raidījums veidots ar FLPP projekta “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)”, projekta numurs lzp-2024/1-0650, finansējumu. 

Raidījuma ieraksts: https://naba.lsm.lv/lv/raksts/fono-grafs/skolotajs-stienis.a219801/ 

A.Hirša šķirkļi Nacionālajā enciklopēdijā – Pēteris Laizāns, Ernsts Karpovics un dialektiskais materiālisms

Nacionālajā enciklopēdijā ir publicēti jauni šķirkļi par padomju filozofijas mantojumu Latvijā un marksismu-ļeņinismu. Pēteris Laizāns (1930–2005) un Ernsts Karpovics (1892–1976) bija vieni no redzamākajiem filozofiem Latvijas akadēmiskajā telpā padomju okupācijas gados.

Viņi stiprināja interesi par Latvijas ideju vēsturi, kā arī pievērsies jautājumiem par marksisma-ļeņinisma teoriju. 20. gadsimta 20. gados padomju Krievijā norisinājās plašas diskusijas par dialektiskā materiālisma lomu marksismā-ļeņinismā, kurās iesaistījās arī Karpovics un latviešu domātājs, Josifa Staļina (1878–1953) privātskolotājs Jānis Stens (1899–1937). Pēc Staļina rīkojuma, diskusija tika politizēta un noslēdzās ar “Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas vēstures īsā kursa” publicēšanu, kurā dialektiskais materiālisms ir raksturots kā komunistiskās partijas pasaules uzskats, kas nepieļauj patvaļīgas interpretācijas. Filozofiskā doma ieguva izteikti dogmatisku raksturu.

Ernsts Karpovics https://enciklopedija.lv/skirklis/283282-Ernsts-Karpovics

Pēteris Laizāns https://enciklopedija.lv/skirklis/283240-P%C4%93teris-Laiz%C4%81ns

Dialektiskais materiālisms https://enciklopedija.lv/skirklis/283314-dialektiskais-materi%C4%81lisms

“Fono-Grāfa” raidījums “Filozofs labošanas darbu nometnē”

27.03.2026.

2026. gada 27. martā LR 6 (Radio NABA) izskanēja raidījums “Vēsturiskā fantāzija. Fono-Grāfs”, kurā tika aplūkots filozofa Jūlija Aleksandra Studenta (1898-1964) liktenis pēc otrreizējās padomju varas okupācijas 1944. gadā.

Valsts drošības komitejas darbinieki arestēja J. A. Studentu 1945. gada janvārī. Tobrīd J. A. Students bija Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Pedagoģijas katedras vadītājs un Latvijas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes loģikas profesors. Filozofu apsūdzēja par aicinājumiem cīnīties pret boļševismu un nacionālsociālisma slavināšanu. Apsūdzības pamatā bija vācu okupācijas laikā publicētie raksti periodikā. 1945. gada augustā J. A. Studentu pratināja Ņižņijtagilā, Krievijā un 1946. gadā viņam piesprieda astoņus gadus ieslodzījuma.

Raidījumā aplūkotas J. A. Students atziņas pedagoģijā un iespējas tās interpretēt posthumānisma kontekstā. Raidījuma vadītāji pievērsās arī pratināšanas protokoliem un mīklainajam J. A. Studenta privātās bibliotēkas liktenim.

Raidījumu vada: Andris Hiršs, Andrejs Balodis, Ainārs Kamoliņš.

Raidījuma ieraksts: https://naba.lsm.lv/lv/raksts/fono-grafs/filozofs-labosanas-darbu-nometne.a219006/

Starptautiskā konferencē aplūkos padomju filozofijas mantojumu Latvijas intelektuālajā telpā

30.10.2025

2025. gada 7. novembrī Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Gara mājā (Miera iela 58a) norisināsies sekcija “Filozofija Latvijā (1944–1991): konversijas un pārrāvumi”, kurā pētnieki dalīsies ar pētījumu rezultātiem un pārdomām par padomju mantojumu Latvijas filozofiskās domas telpā, literatūras un padomju filozofijas attiecībām, intelektuāļu likteņiem un lomu totalitāru režīmu ietvaros. Sekcijas ietvaros referenti aplūkos arī jaunākās tendences un metodoloģiskos izaicinājumus padomju pieredzes izpētē. 

Andrejs Balodis skaidros kvalitatīvu empīrisku datu izmantojumu darbā ar intelektuālās vēstures tematiku un raksturos biogrāfiski naratīvi interpretatīvās metodes lietojumu. Velga Vēvere ir analizējusi filozofiskajiem jautājumiem veltītās publikācijas Latvijā laikā posmā no 1944. gada līdz 1953. gadam un referātā aplūkos publikāciju tematiskās ievirzes. Sandra Leikarte prezentēs referātu par komponista Jāņa Ivanova (1906–1983) likteni padomju periodā un viņa Piekto simfoniju. Andris Gauja pievērsīsies iespējām atspoguļot filozofiskās domas attīstību filmās. Anna Freiberga aplūkojas staļinisma laika literatūras iezīmes Annas Sakses (1905–1981) romānā “Pret kalnu”. Andris Hiršs prezentēs referātu par kritikas un paškritikas praksēm pēckara Staļina laikā Latvijā, pievēršoties Paula Dāles (1889–1968) un Mildas Palevičas (1889–1972) paškritikas referātiem. Ainārs Kamoliņš aplūkos latviešu būvinženiera Artura Tramdaha (1884–1974) filozofiskos uzskatus par tehnikas jautājumiem starpakaru periodā, kā arī pret viņu izvērsto padomju režīma kampaņu un Tramdaha sniegto “grēksūdzi”. Paula Elmere padomju periodu apskatīs kā “sarežģīto pagātni” un tā analīzei piedāvā izmantot Aleidas Asmanes (dz. 1947) memoriālās kultūras nojēgumu. 

Konferenču sēriju plkst. 19.00 Stūra mājā (Brīvības iela 61) noslēgs pasākums “Padomju filozofu paškritikas: performatīva diskusija”. Paškritika padomju ideoloģijas ietvaros bija plaši praktizēta subjekta konstruēšanas tehnika, kuras nolūks bija audzināt pilsoņus un atmaskot ienaidniekus. Filozofi, kuri palika Latvijā pēc 1944. gada, bija spiesti publiski nožēlot savus agrākos uzskatus. Pasākumā performatīvi tiks izspēlēti Paula Dāles un Mildas Palevičas paškritikas referāti, kā arī norisināsies diskusija par intelektuāļu lomu totalitāras varas apstākļos. Lomās: Daiga Kažociņa (Palēviča) un Kārlis Reijers (Dāle). Diskusiju vada: Andris Hiršs, Andrejs Balodis un Ainārs Kamoliņš. Ieeja pasākumā bez maksas. 

Novembrī tiks uzsākta arī sarunu sērija “Projekts komentē”, kas reizi divās nedēļās piedāvās video sižetu ar projekta dalībniekiem un pieaicinātiem viesiem – kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem. Sarunās tiks aplūkota padomju mantojuma redzamā un neredzamā klātbūtne mūsdienu Latvijas publiskajā telpā. Video sērija būs skatāma LKA “YouTube” kanālā, un tā top sadarbībā ar režisoru, LKA doktorantu Andri Gauju, operatoru Dāvidu Smiltiņu, Daigu Livčāni un Audiovizuālās mākslas katedras studentiem. 

Pētījumu “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros. 

Aināra Kamoliņa un Andreja Baloža referāts konferencē “One Hundred Years of Deleuze(ness)” Viļņā

18.09. - 19.09.2025.

18.09. - 19.09.2025. Viļņā, Lietuvā norisinājās starptautisks zinātnisks simpozijs “One Hundred Years of Deleuze(ness)”, kas veltīts nozīmīgā franču filozofa Žila Delēza (1925-1995) radošajam veikumam. Konferenci organizēja Lietuvas Kulūras Izpētes institūts (The Lithuanian Culture Research Institute), Viļņas Universitātes Filozofijas institūts (The Institute of Philosophy at Vilnius University) un Lietuvas Nacionālā Mākslas galerija (The National Gallery of Art).

Projekta dalībnieki simpozijā uzstājās ar referātu “Building the Energy Machine: The Kegums Hydropower Plant Through the Perspective of Deleuzian Philosophy”, kurā aplūkoja Latvijas energoinfrastruktūras tapšanas kultūrvēsturiskos, sociālpolitiskos un filozofiskos aspektus. Lai gan Ķeguma HES būvniecība notika Latvijas brīvvalsts laikā starpkaru periodā, runā tika apskatīti jautājumi par autoritārisma ideoloģijas ietekmi uz enerģijas diskursiem Latvijā, kas veido kontekstu padomju totalitārās sistēmas veidotajai energopolitikai. Delēza asemblāžas (agencement, assamblage) teorijas izmantojums energoinfrastūras analīzē sniedz ieguldījumu A. Kamoliņa disertācijas izstrādē, iekļaujoties arī projekta "Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944-1991)" kopējā darbības plānā. 

Konferences programma

Referāts tika uzņemts ar atzinību, īpaši par Delēza filozofisko konceptu pielietojumu nozīmīgu reģionālu kultūrvēsturisku fenomenu pētniecībā. Simpozija neformālajā tīklošanās daļā A.Kamoliņš un A.Balodis dalījās ar pieredzi par padomju filozofijas izpētes un promocijas darba izstrādes jautājumiem. Tika nodibināti kontakti un pārunāti sadarbības plāni ar kolēģiem no Lietuvas PAScapes pētniecības centra, kas nodarbojas ar post-autoritāro ainavu izpēti starpdisciplinārā perspektīvā.   

Konferences laikā Creative Museum portālā tika publicēta mākslinieces Lienes Rumpes intervija ar A.Kamoliņu un A.Balodi par lielu energoinfrastruktūras objektu, kas Latvijas gadījumā ir Daugavas HES, starpdisciplināras izpētes nepieciešamību un aktualitāti.

Paulas Elmeres populārzinātniskais raksts filozofijas žurnālā “Tvērums”, rudens 2025, Austrumi

18.09.2025.

18. septembrī tika atklāts jaunākais filozofijas žurnāla “Tvērums” numurs “Austrumi - Rudens 2025”, kurā publicēts FLPP projekta "Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944-1991)" zinātniskās asistentes Paulas Elmeres populārzinātniskais raksts “Kas notiek ar robežām?”.

Jaunākais “Tvēruma” numurs iztirzā Austrumu tēmu gan Austrumu filozofijas kontekstā, gan pievēršoties tēmām, kas aktuālas Latvijas austrumu reģionam - Latgalei -, gan probelmatizējot Rietumu un Austrumu šādu nošķīrumu kā tādu. Paulas Elmeres raksts iepazīstina ar Latvijas akadēmiskajā vidē maz izmantotu teoriju kopumu - robežpētniecību (border studies) -, uzrādot, kā šo teoriju aplicēšana Latvijas pagātnes un tagadnes pētniecībā spētu sniegt jaunas perspektīvas. Rakstā uzrādīta robežu izpratnes specifika robežpētniecībā, kā arī iezīmēts šo teoriju kopuma salīdzinājums ar pēdējos gados padomju okupācijas perioda pārskatīšanā bieži izmantoto postkoloniālo diskursu.

Aināra Kamoliņa un Andreja Baloža dalība fenomenoloģijas konferencē Rīgā

03.-05.09.2025.

Projekta dalībnieki, Ainārs Kamoliņš un Andrejs Balodis, piedalījās Centrālās un Austrumeiropas fenomenoloģijas biedrības (CEESP) konferencē “Phenomenology and Technology”, kas 2025.gada septembra sākumā norisinājās Rīgā. Abu pētnieku kopreferātā “Postphenomenological Analysis of the Soviet Sublime: Pļaviņas Hydropower Plant” tika apskatīts jautājums par padomju laiku enerģijas infrastruktūras pieredzējumu izpēti filozofijas, fenomenoloģijas un humanitāro zinātņu perspektīvā, tādējādi sasaistot padomju industriālā un intelektuālā mantojuma izpētes virzienus.

Konferences referāts ir saistīts ar A. Kamoliņa izstrādāto promocijas darbu LKA akadēmiskās doktorantūras ietvaros. Konferencē bija plaši pārstāvēta Eiropas filozofu kopiena, tāpēc Konversijas projekta dalībniekiem izdevās veiksmīgi īstenot arī tīklošanos. Izdevās pārrunāt nākotnes sadarbības iespējas gan dalībai zinātniskās konfeencēs, gan rakstu krājumos ar pētniekiem no Eiropas valstīm, kurās arī notiek aktīva padomju intelektuālā mantojuma izpēte.

Konferences programma

Lienes Rumpes raksts par Aināra Kamoliņa un Andreja Baloža paveikto pētniecisko darbu un lauka ekspedīcijām: Liene Rumpe, Ekspedīcija HES. Pirmā daļa, Creative Museum, publicēts 26.08.2025

Sarunu sērijas filmēšana

05.-07.08.2025.

FLPP projekta “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” ietvaros LKA Nacionālajā Filmu skolā režisora, LKA doktoranta Andra Gaujas vadībā ir sākusies video sižetu filmēšana gaidāmajam Youtube kanālam par padomju intelektuālā mantojuma izpētes iespējām un izaicinājumiem.

Sarunu sērijas ciklā projekta dalībnieki kopā ar no dažādām jomām pieaicinātiem ekspertiem apskatīs padomju intelektuālā mantojuma klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā. Šobrīd notiek video materiāla apstrāde un montāža, plašākai publikai pirmās sarunu sērijas būs pieejamas no 2025.gada rudens.

LKA pētnieki pievēršas padomju laika Latvijas filozofiskās domas vēstures pētniecībai

03.06.2025

Šī gada janvārī Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) uzsākts jauns fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)”. Pētījuma uzmanības fokusā ir pārrāvuma posmi (1944–1953 un 1981–1991), kuru ietvaros izgaismojās intelektuāļu attiecības ar politisko varu.

Pētījuma ietvaros ir plānotas gan akadēmiskas, gan populārzinātniskas publikācijas, kā arī uzstāšanās starptautiskā līmeņa konferencēs un publiskās diskusijās.

Lasīt vairāk: https://www.lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/lka-petnieki-pieversas-padomju-laika-latvijas-filozofiskas-domas-vestures-petniecibai/

Fonogrāfa radio raidījums - Sarkanā profesūra

09.05.2025

2025. gada 9. maijā LR 6 (Radio NABA) izskanēja raidījums “Vēsturiskā fantāzija. Fono-Grāfs”, kurā tika aplūkota sarkanā profesūras darbība Latvijā. 

Pēc Otrā pasaules kara Latvijas akadēmiskajā telpā iestājās intelektuālais vakuums. Vairums zinātnieku un mākslinieku bija devušies trimdā. Arī lielākā daļa Latvijas Universitātes akadēmiskā personāla bija pametusi valsti. Tāpēc jaunā vara izjuta nepieciešamību pēc pārbaudītiem, ideoloģiski drošiem kadriem.

Jau 1921. gadā Maskavā bija izveidots Sarkano profesoru institūts, lai nodrošinātu padomju valsts augstākās izglītības sistēmu ar zinošiem marksisma-ļeņinisma speciālistiem filozofijā, ekonomikā, vēsturē un citās disciplīnās. Latvieši ne tikai studēja Sarkano profesoru institūtā, bet arī pasniedza – Jānis Stienis (1899–1937), kurš vadīja Staļinam privātas nodarbības filozofijā, bija viens no pirmajiem institūta docētājiem.

Šajā raidījumā tika aplūkoti domātāji, kuri atgriezās dzimtenē, bija absolvējuši sarkano profesūru un kļuva gan par politiskās, gan akadēmiskās elites kodolu.

Marksisms-ļeņinisms tika pasniegts ne tikai kā vienīgā, pareizā filozofiskā mācība. Tas bija pasaules uzskats, kas aptvēra visas dzīves sfēras, un sarkanās profesūras kadriem nenācās viegli izskaidrot, ka apolitiskas zinātnes nav. Zinātnieks vai nu sekoja marksisma-ļeņinisma atziņām, vai arī bija strādnieku šķiras ienaidnieks.

Raidījums pievērsās dažām epizodēm no Staļina laika diskusijām Latvijas akadēmiskajā telpā, kas atspoguļoja dabaszinātņu un marksisma-ļeņinisma sadursmi.

Raidījuma ieraksts: Sarkanā profesūra

Annas Freibergas dalība konferencē Kembridžā, Lielbritānijā 

24.-26.04.2025 

24.-26. aprīlī FLPP projekta "Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944-1991)" zinātniskā asistente Anna Freiberga kopā ar promocijas darba vadītāju prof. Ievu Kalniņu piedalījās 16. Eiropas Baltijas studiju konferencē (CBSE), kuru rīkoja Kembridžas Universitātes Ģeopolitikas centra Baltijas programma. Konferencē tika prezentēts referāts "Turning against the Intelligentsia as one of the Narratives of Late Stalinism Estonian and Latvian Literature", kurā analizēti latviešu un igauņu romāni kā totalitārisma ideoloģijas piemēri.  

Vairāk par 16. Eiropas Baltijas studiju konferenci (CBSE)

Fonogrāfa radio raidījums - Sarkanā profesūra

09.05.2025

2025. gada 9. maijā LR 6 (Radio NABA) izskanēja raidījums “Vēsturiskā fantāzija. Fono-Grāfs”, kurā tika aplūkota sarkanā profesūras darbība Latvijā.

Pēc Otrā pasaules kara Latvijas akadēmiskajā telpā iestājās intelektuālais vakuums. Vairums zinātnieku un mākslinieku bija devušies trimdā. Arī lielākā daļa Latvijas Universitātes akadēmiskā personāla bija pametusi valsti. Tāpēc jaunā vara izjuta nepieciešamību pēc pārbaudītiem, ideoloģiski drošiem kadriem.

Jau 1921. gadā Maskavā bija izveidots Sarkano profesoru institūts, lai nodrošinātu padomju valsts augstākās izglītības sistēmu ar zinošiem marksisma-ļeņinisma speciālistiem filozofijā, ekonomikā, vēsturē un citās disciplīnās. Latvieši ne tikai studēja Sarkano profesoru institūtā, bet arī pasniedza – Jānis Stienis (1899–1937), kurš vadīja Staļinam privātas nodarbības filozofijā, bija viens no pirmajiem institūta docētājiem.

Šajā raidījumā tika aplūkoti domātāji, kuri atgriezās dzimtenē, bija absolvējuši sarkano profesūru un kļuva gan par politiskās, gan akadēmiskās elites kodolu.

Marksisms-ļeņinisms tika pasniegts ne tikai kā vienīgā, pareizā filozofiskā mācība. Tas bija pasaules uzskats, kas aptvēra visas dzīves sfēras, un sarkanās profesūras kadriem nenācās viegli izskaidrot, ka apolitiskas zinātnes nav. Zinātnieks vai nu sekoja marksisma-ļeņinisma atziņām, vai arī bija strādnieku šķiras ienaidnieks.

Raidījums pievērsās dažām epizodēm no Staļina laika diskusijām Latvijas akadēmiskajā telpā, kas atspoguļoja dabaszinātņu un marksisma-ļeņinisma sadursmi.

Raidījuma ieraksts: Sarkanā profesūra

Fonogrāfa radio raidījums – Zvaigžņotā debess Latvijas padomju filozofijā 

11.04.2025 

2025. gada 11. aprīlī LR 6 (Radio NABA) izskanēja raidījums “Vēsturiskā fantāzija. Fono-Grāfs”, kurā tika apskatīta kosmosa tematika Latvijas padomju filozofijā. 

Katru gadu 12. aprīlī tiek atzīmēta starptautiskā kosmonautikas / astronautikas diena, un šim datumam padomju laikos, atšķirībā no mūsdienām, tika piegriezta liela vērība. Atbilstoši raidījuma “Fono-Grāfs” vadītāju (A. Hiršs, A. Balodis, A. Kamoliņš) jaunajām interesēm – Latvijas padomju filozofijas pētniecībai - klausītājiem piedāvājām ieskatīties tā laika filozofu pārdomās par kosmosa problemātiku. Laika distance ļauj daudz labāk novērtēt, cik reālistiski, vai tieši pretēji, utopiski domātāji redzēja kosmosa zinātnes un izpētes sniegtās iespējas. 
 
Par spīti kosmosa tēmas vispārējai popularitātei Padomju savienībā, LPSR filozofi nemaz tik daudz par šo jautājumu nav izteikušies. Raidījumā pievērsāmies zināmākām personībām, tādām kā padomju domas klasiķim, Ernstam Karpovicam (1892–1976), taču pieminējām arī mazāk zināmu, tomēr tāpēc ne mazāk interesantu, pat mītiem un leģendām apvītu domātāju. Mūsdienās Valērijs Markovs (1924–2006) ir pilnībā aizmirsts domātājs, kurš kosmosa apgūšanas filozofiskajiem jautājumiem veltījis vairākus rakstus un lekcijas.  

Raidījumā aplūkojām arī atmodas laika filozofus, kuri 1980-to gadu beigās un neilgi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas reflektējuši par kosmosa tematiku. Šīs pārdomas hronoloģiski pārklājas ar otro Latvijas filozofijas konversijas vilni un ļauj izgaismot lūzuma punktus pārejā no dialektiskā materiālisma uz Rietumu filozofijas tradīcijām. 

Raidījuma ieraksts: Zvaigžņotā debess Latvijas padomju filozofijā

Fonogrāfa radio raidījums – Padomju filozofa grēksūdze 

"Attīstītiet kritiku un paškritiku," satīrisks plakāts 1953. Mākslinieku grupa K. Ivanovs, V. Briskins 

28.03.2025 

28. martā radio “Naba” ēterā izskanēja “Fono-Grāfs” raidījums, kas bija veltīts grēksūdzes aplūkojumam padomju intelektuālās telpas kontekstā.  

Grēksūdze ir izsenis zināms žanrs filozofijā. Jau Sokrats aicināja sniegt norēķinu par savu dzīvi. Svētā Augustīna viduslaikos rakstītā “Atzīšanās” joprojām ir viens no kanoniskajiem tekstiem filozofijā. Arī Renē Dekarta jauno laiku “Meditācijas” ir iespējams interpretēt kā grēksūdzes variāciju. Taču lai arī kādu formu ieņemtu grēksūdze, tā paredz vērtību skalu, kas ļauj grēksūdzi ne tikai strukturēt, bet arī nosaka tās vadmotīvu. 

Raidījuma ieraksts: Padomju filozofa grēksūdze / NABA / / Latvijas Radio

A.Hirša šķirklis Nacionālajā enciklopēdijā - Jūlijs Aleksandrs Students 

11.02.2025 

Jūlijs Aleksandrs Students (1898–1964) ne tikai bija viens no retajiem akadēmiskās vides filozofiem, kurš pēc otrreizējas padomju varas okupācijas palika dzimtenē, bet arī vienīgais Latvijas filozofs, kuru Staļina laikā tiesāja par pretpadomju uzskatiem.

Šķirklis sniedz ieskatu Studenta izglītībā, profesionālā dzīvē, kā arī ietver pārskatu par viņa uzskatiem filozofijā un pedagoģijā.  

Apskatīt šķirklis par Jūliju Aleksandru Studentu