Mērķis: sagatavot kolektīvas zinātniskas monogrāfijas “Latvijas kinomāksla: jaunie laiki. 1990.–2020.” [darba nosaukums] manuskriptu, kā arī organizēt tematiski atbilstošu publisku pasākumu kompleksu.

Autoru kolektīva teorētiskais pētījums hronoloģiski turpinātu un izvērstu monogrāfijās “Padomju Latvijas kinomāksla” (1989) un "Inscenējumu realitāte: Latvijas aktierkino vēsture" (2011) aizsākto Latvijas kinomākslas procesu izpēti. Monogrāfija “Latvijas kinomāksla: jaunie laiki. 1990.–2020.” sniegs pārskatu par svarīgākajām norisēm Latvijā filmu ražošanas, izplatīšanas, izrādīšanas jomās norādītajā laika periodā, raksturos būtiskākās parādības dažādos filmu veidos – spēlfilmās, dokumentālajā un animācijas kino, padziļināti analizēs mākslinieciskas tendences, atsevišķu filmu veidotāju darbību un konkrētas filmas. Tiks apskatīts arī teorētiskās domas un kritikas raksturojums konkrētajā laika posmā.

Pētījuma ietvaros paredzēts piedalīties starptautiskās zinātniskās konferencēs, līdzorganizēt vairākas starptautiskās zinātniskās konferences “Baltic Sea Region Film History Conference” (2020; 2021; 2022), publicēt rakstus un pētniecības rezultātus iekļaut monogrāfijas autoru sagatavotajos lekciju kursos Latvijas Kultūras akadēmijā (“Pasaules un Latvijas kino vēsture un aktuālās problēmas”, “Latvijas kino vēsture”, “Dokumentālais kino” u.c.) un Rīgas Stradiņa universitātē (Ievads pasaules kino vēsturē un teorijā, Dokumentālais kino, Kultūras žurnālistika u.c.).

Pētnieku iesaiste

Dita Rietuma, galvenā izpildītāja

Inga Pērkone-Redoviča, galvenā izpildītāja

Zane Balčus, izpildītāja

Dārta Ceriņa, izpildītāja

Liene Linda, izpildītāja

Sadarbības institūcijas:

Nacionālais kino centrs (iespējamība – atbalsts pilna filmu rādītāja izveidei), LKA Rīgas Kino muzejs, Latvijas Nacionālā arhīva Kinofotofonodokumentu arhīvs, Latvijas Kino producentu asociācija, Latvijas Kinematogrāfistu savienība, filmu studijas u.c.

Pētījuma mērķis ir radīt teātra glosāriju latviešu valodā, kas skaidro un ar Eiropas, tai skaitā, Latvijas teātra kontekstā atpazīstamiem piemēriem ilustrē būtiskākos laikmetīgā teātra teorētiskos konceptus un praktiskos jēdzienus; latviskot, aprobēt un skaidrot starptautiski pieņemtu teātra terminoloģiju, piedāvājot vienotu, teorijā un praksē balstītu teātra valodas izpratni un lietojumu.

Latviešu valodā līdzšinējie pētījumi teātra vēsturē balstījušies primāri uz konkrētu režijas piemēru izpēti, konceptualizējot tos noteiktās, starptautiski lietotās teorētiskās paradigmās, tomēr nediskutējot par konkrētas terminoloģijas lietojumu un atstājot to pašu pētnieku individuālajām izvēlēm. Vienīgais universālais šāda veida izdevums latviešu valodā – Alfreds Straumanis “Skatuves ABC” (1997) – ir tapis emigrācijā, tātad atrauti no profesionālā Latvijas teātra procesa, ir nepilnīgs un neatbilst zinātniska izdevuma kritērijiem. Kopš t.s. performatīvā pagrieziena 20. gs. 70. gados Eiropas teātra un nu jau vismaz divdesmit gadus arī Latvijas teātra praksē ienākusi virkne jaunu parādību, kurām joprojām nav atrasti vienoti un konsekventi lietojami apzīmējumi latviešu valodā. Problēmu rada arī apstāklis, ka Eiropas teātra teorētiķu un praktiķu teorētiskie manifesti latviski ir tulkoti ļoti maz un fragmentāri, tāpēc pētnieki savā zinātniskajā leksikā tos adaptējuši caur atšķirīgām gan oriģināl-, gan starpniekvalodām. Piemēram, līdzīgas ievirzes jēdzieniem “environmental theatre” un “site-specific theatre” latviski ir sastopami vismaz trīs tulkojuma varianti, bet nereti šis jēdziens latviešu tekstos tik un tā tiek lietots angliski. Pētījums ļautu apzināt dažādu valodu teātra terminoloģijas tradīcijas un pierādīt latviešu valodas kā līdzvērtīgas zinātnes valodas potenciālu.

Pētījuma procesā ir divi virzieni, kas fokusējas uz laikmetīgā teātra teorijas un tehnikas terminoloģijas izpratni un adaptēšanu. Teātra nemainīgajiem tehniskajiem parametriem (piem., spēles laukumu un apgaismojuma veidiem u.tml.) tiks radīta vārdnīca latviešu valodā, kas ikdienā primāri nepieciešama teātra specialitāšu studentiem, bet arī jebkuram teātra interesentam. Savukārt laikmetīgā teātra teorētiskajiem konceptiem tiks radīta vienotas pamatizpratnes bāze, ko iespējams papildināt un pilnveidot (elektronisks resurss).

Projekta uzdevumi ir diskutēt par jēdzienu izpratni diskusiju rezultātus izvērtēt un aprobēt. Projekta mērķis - radīt vienotu teātra valodu.

Darba grupa:

LKA – Līga Ulberte, Valda Čakare

LU LFMI – Edīte Tišheizere

LKA doktoranti – Zane Kreicberga, Atis Rozentāls

Atsevišķos projekta posmos iespējama citu pētnieku piesaiste gan no LU LFMI, gan citām institūcijām.

Mērķis

Apakšprojekta “Sabiedrības un mantojuma kopienu līdzdalības prakses. Mantojuma kopienas jauniešu segmentā” mērķis ir tipoloģizēt sabiedrības un mantojuma kopienas, kā arī to līdzdalības prakses mantojuma aizsardzībā, saglabāšanā, tālāknodošanā, komunikācijā un pārvaldībā, lai novērtētu sabiedrības un kultūras mantojuma kopienu lomu kultūras ekosistēmas daudzveidības attīstībā un kultūras vērtību (materiālo un nemateriālo) jaunradē, īpašu uzmanību pievēršot jauniešu kultūras praksēm.

Apakšprojekta aktivitātes ir vērstas uz jaunu zināšanu radīšanu par sabiedrības līdzdalības praksēm, kultūras patēriņa modeļiem un mantojuma kopienu daudzveidību (tradicionālais, industriālais, postindustriālais; neatkarīgas Latvijas valsts un latviešu etniskais mantojums, padomju laika mantojums, digitālais mantojums u.tml.), lai noteiktu atšķirīgo mantojuma kopienu lomu dažādu mantojuma veidu aizsardzībā, saglabāšanā, tālāknodošanā, komunikācijā un pārvaldībā, kā arī efektīvākos politikas instrumentus mantojuma kopienu aktivitāšu atbalstam un jauno mantojuma kopienu attīstībai. Īpaša uzmanība pievērsta kultūras pārmantošanas praksēm jauniešu vidē un to lomai kultūras procesu ilgtspējas un nacionālās identitātes konstruēšanā.

Pētnieku iesaiste

Apakšprojektu vada LKA rektore Prof. Rūta Muktupāvela sadarbībā ar vadošo pētnieci Ievu Vītolu.

Sadarbības partneri

Apakšprojekta īstenošanā iesaistīti pētnieki no LMA un JVLMA.

Mērķis

“Kultūras un radošā sektora ietekmes un pārneses efektu noteikšana” mērķis ir attīstīt mākslinieciskās jaunrades un kultūras mantojuma sociālās un ekonomiskās ietekmes pētniecības metodoloģiju un metodes; noteikt šo fenomenu mērīšanas un monitoringa indikatoru kopas; atklāt piemērotākos novērtējuma pētījuma dizainus un ceļa kartes, lai noteiktu mākslinieciskās jaunrades un kultūras mantojuma ietekmi uz valsts, sabiedrības un tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību un nacionālo identitāti.

Aktivitātes vērstas uz kultūras un radošā sektora (tai skaitā KRI) sociālās un ekonomiskās ietekmes noteikšanas pētniecisko pieeju apzināšanu; sektora attīstības indikatoru kopu testēšanu un aprobāciju praktiskai lietošanai politikas plānošanā un vērtēšanā, lai nodrošinātu saikni un pārnesi starp kultūras informācijas sistēmām un kultūras un radošā sektora (tai skaitā KRI), tautsaimniecības, sabiedrības un valsts attīstību, kā arī nacionālās identitātes stiprināšanu.

Pētnieku iesaiste

Apakšprojektu vada vadošā pētniece Ieva Zemīte, sadarbojoties ar vadošajām pētniecēm Andu Laķi un Baibu Tjarvi.

Sadarbības partneri

Apakšprojekta īstenošanā iesaistīti pētnieki no LMA.

Mērķis

Apakšprojekta “Projekta vadība un sinerģijas starp konsorcija partneriem” mērķi ir uzraudzīt projekta īstenošanu un nodrošināt mijiedarbību un sinerģiju starp partneru pētnieciskajām un akadēmiskajām aktivitātēm.

Galvenie uzdevumi ir nodrošināt konsekventu un efektīvu projekta aktivitāšu īstenošanu, monitorēt progresu, kā arī nodrošināt vēlamo mijiedarbību starp sadarbības partneriem.

Plānots īpašu uzmanību pievērst starpinstitucionālo pētnieku grupu attīstībai kopīgu aktivitāšu ietvaros (piemēram, kopējas publikācijas u.tml.), kā arī atbalstīt starptautiskās sadarbības, tīklošanās veidošanos un zinātnisko rezultātu izmantošanu jaunu pieteikumu izstrādei. LKA organizēs VPP projekta CARD noslēdzošo konferenci par projekta rezultātiem 2022.gada rudenī.

Pētnieku iesaiste

Apakšprojektu vada vadošā pētniece Baiba Tjarve.

Sadarbības partneri

Apakšprojekta īstenošanā iesaistīti visi konsorcija partneri – JVLMA, LKA, LMA, LNB, LU LFMI.

Mērķis

Apakšprojekta “Aktuālo kultūras procesu ekosistēma un sabiedrības līdzdalība kā kultūras kapitāla vairošanas resurss” mērķis ir papildināt kultūras informāciju sistēmu un radīt jaunas zināšanas par aktuālajiem kultūras procesiem: identificēt, kartēt un tipoloģizēt Latvijas kultūras un radošā sektora ekosistēmas operatoru grupas un to mijiedarbes, izvērtēt šo operatoru, kā arī sabiedrības un kultūras auditorijas līdzdalības nozīmi kultūras kapitāla daudzveidības vairošanā.

Apakšprojekts tiks veidots kā kultūras ekosistēmas un kultūras kapitāla teorijās balstīta empīrisku un lauka pētījumu sērija, kur iegūtie dati ļaus ne tikai radīt jaunas zināšanas par Latvijas kultūras ekosistēmas spēka punktiem (piemēram, noteikta tipa organizācijas, līderības modeļi, noteiktas kultūras norišu telpas un vietas raksturojumi, sinerģijas, partnerības un sadarbības modeļi u.tml.) un kultūras kapitāla vērtību jaunrades avotiem, bet sniegt lietišķas rekomendācijas politikas veidotājiem par piemērotākajiem normatīvajiem, finanšu un informatīvajiem atbalsta instrumentiem katra kultūras un radošā sektora operatoru tipa attīstības sekmēšanai (jo īpaši kultūras nevalstisko organizāciju atbalsta mehānismu, kultūras un radošo industriju organizāciju, kā arī kultūras organizāciju hibrīdmodeļu atbalsta mehānismu attīstība arī ekonomisku un cita veida (piemēram, epidemioloģiskās, drošības) krīžu situācijās, kā arī veidot zināšanu un datu bāzi kultūras un mākslas procesu ietekmes mērīšanas metodoloģijas izstrādei.

Pētnieku iesaiste

Apakšprojektu vada LKA prorektore zinātniskajā darbā un LKA Zinātniskās pētniecības centra vadītāja Prof. Anda Laķe. Darba grupā piedalās vadošās pētnieces Ieva Zemīte, Ilona Kunda, Baiba Tjarve, studējošie Kristīne Freiberga, Ilona Asare un Nadīna Medne.

Sadarbības partneri

Apakšprojekta īstenošanā iesaistīti pētnieki no LMA un JVLMA.