Pēdējās divās desmitgadēs uzkrāta ievērojama pierādījumu bāze tam, ka mākslas un kultūras un izglītība sniedz bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem daudzveidīgus ieguvumus – sekmē inovācijas spēju, radošumu, sadarbības un kritiskās domāšanas prasmes, uzlabo indivīdu garīgo veselību un veicina kopienu saliedētību. Šo sarakstu var turpināt. Diskusijās par mākslas un kultūras izglītības lomu priekšplānā aizvien vairāk izvirzās ne tikai ieguvumi personības pilnveidei, bet arī plašāki sociāli jautājumi, piemēram, sociālā taisnīguma aspekts kā tiesības uz vienlīdzīgu pieeju iespējām, kas vitāli svarīgas dzīvei un darbam 21. gadsimtā.
