Latvijas Kultūras akadēmijas profesionālās pilnveides kurss

Kultūras centra vadības pamati

2025.gada 28.janvāris – 15.aprīlis

Apjoms: 160 akadēmiskās stundas

(tai skaitā 100 akadēmiskās stundas tiešsaistes un klātienes nodarbības + 60 akadēmiskās stundas patstāvīgais darbs)

Norises laiks: 2025.gada 28.janvāris – 15.aprīlis

otrdienu un ceturtdienu rītos no pl.9:00 līdz 12:15 (ar 15 min pauzi pa vidu).

Norise: tiešsaistē Zoom platformā.

Četras nodarbību dienas plānotas klātienē, lai būtu iespējams iepazīties ar kultūras centru darbu praksē.

Dalības maksa: 340 EUR.

15% atlaide Latvijas Kultūras akadēmijas absolventu asociācijas biedriem,

8% atlaide Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura, maģistra un doktora studiju programmu absolventiem un LKA Tālākizglītības centra iepriekš organizēto maksas kursu absolventiem.

Dalībnieku skaits ierobežots. Kursa norise tiks nodrošināta, ja grupā būs vismaz 12 dalībnieki! Maksimālais dalībnieku skaits – 26.

Kursu dalībnieki saņems Latvijas Kultūras akadēmijas apliecību par profesionālās pilnveides kursa apguvi, ja būs piedalījušies ne mazāk kā 80% nodarbību un nokārtojuši ieskaites.

Kursa mērķis:

Kurss iepazīstina ar kultūras centra vai nama vadības dažādiem aspektiem, īstenojot mērķtiecīgu darbu vietējās kultūras dzīves vadībā. Kurss sniedz zināšanas par galvenajiem pamatprincipiem vietējo kultūras pasākumu īstenošanā un amatiermākslas vadībā, nodrošinot sekmīgu kultūras centra darbu sadarbībā ar vietējo kopienu.

Kursu vada atzīti nozares speciālisti, un dalībniekiem ir iespēja iegūt konsultācijas pie pieredzējušiem profesionāļiem.

Mērķauditorija:

reģionu kultūras centru un namu vadītāji un darbinieki ar nelielu profesionālo pieredzi, bez kultūras vadības izglītības.

Dalībnieku ieguvumi:

• izpratne par savas organizācijas lomu reģionālajā kultūrpolitikā, sagatavojot kvalitatīvus projektu pieteikumus ārējā finansējuma piesaistei;
• uzlabotas zināšanas pasākumu plānošanā un projektu vadībā, veidojot vietējā unikalitātē balstītas pasākumu koncepcijas;
• uzlabotas zināšanas pasākumu organizēšanā un tehniskajā nodrošinājumā, pasākumu budžeta plānošanā, kultūras projektu pieteikumu izstrādē;
• izpratne par amatiermākslas vadības specifiku,
• attīstītas kultūras mārketinga un komunikācijas prasmes.

Kursa tēmas:

⮚ Praktiskā kultūrpolitika

Kultūras centru loma reģionālajā kultūrpolitikā, mūsdienu kultūrpolitikas prioritātes un galvenie jēdzieni, kultūras centra interešu aizstāvība

⮚ Kultūras pasākumu plānošana un īstenošana

Pasākumu koncepcijas, režijas un scenārija veidošana, koprade un līdzdarbība ar iedzīvotājiem

⮚ Kultūras projektu veidošana

Kultūras pasākumu plānošana un tāmju veidošana, kvalitatīvu kultūras projektu pieteikumu sagatavošana ārējā finansējuma piesaistei

⮚ Amatiermākslas vadība

Dziesmu svētku tradīcija un amatiermākslas vadības specifika, kolektīvu vadības aspekti.

⮚ Kultūras centra praktiskā vadība: darba procesu organizēšana un lietvedība

Kultūras centra dokumentu aprite, budžeta plānošana un procesu vadība.

⮚ Kultūras pieejamība, kultūras mārketings un darbs ar auditoriju

Auditorijas attīstības jautājumi, iekļaujoša kultūras piedāvājuma veidošana, kultūras projektu komunikācijas materiālu un preses ziņu sagatavošana, komunikācija digitālā vidē.

⮚ Autortiesību pamatprincipi

⮚ Pārliecinoša publiskā runa

Runas struktūras sagatavošana un ieteikumi veiksmīgas publiskās uzstāšanās norisei

Reģistrācija

Reģistrācija kursam līdz 2025.gada 17.janvārim, aizpildot pieteikuma anketu tiešsaistē https://forms.gle/PifKfn5utSdezLRV9

Pēc reģistrācijas ar Jums sazināsies LKA pārstāvis par kursa dalības līguma slēgšanu, kā arī saņemsiet detalizētu mācību grafiku. Kursa mācību apmaksa saskaņā ar līgumu jāveic pirms mācību uzsākšanas.

Reģistrācija tiks slēgta, kad tiks sasniegts maksimālais dalībnieku skaits grupā! Dalībnieki tiks apstiprināti pieteikšanās kārtībā.

Pasniedzēji:

Signe Pujāte – Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja. Ilggadīga pieredze tradicionālās kultūras projektu vadībā, tai skaitā īstenojot Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus, starpatutisko fokloras festivālu “Baltica” un citus liela mēroga pasākumus.

Agnese Hermane – ieguvusi doktora grādu mākslās, Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore akadēmiskajā darbā. Ilggadīga darba pieredze kultūras vadības pasniedzējas darbā

Kristīne Freiberga – mākslas maģistre, docente Latvijas Kultūras akadēmijā. Praktiskajā pieredzē kultūras menedžmentā organizējusi koncertus, muzikālas izrādes, pasākumus, mācību kursus, konferences, producējusi filmas, teātra un dejas izrādes, kā arī veiksmīgi vadījusi un vada projektus, piesaistot Eiropas, valsts, pašvaldību, vēstniecību un privāto finansējumu.

Jolanta Borīte – vadījusi Siguldas kultūras centru “Devons”. Daudzgadīga pieredze kompleksu liela mēroga pasākumu (Cēsis 800 un Sigulda 800 svinības, Latvijas simtgades programma) plānošanā un organizēšanā.

Ansis Gornavs - mākslinieciski tehniskā menedžmenta eksperts, ilggadēja pieredze kultūras un mākslas pasākumu vadībā, tostarp 23 gadus bijis Dailes teātra tehniskais direktors, 3 gadus vadījis Sējas kultūras namu un 20 gadus vada uzņāmumu Stage ’n Deco, īstenojot projektus gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Elizabete Palasiosa – Latvijas Kultūras akadēmijas docētāja un Story Hub radošā producente ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi radošo industriju sektorā, veidojot starpdisciplinārus mākslas projektus ar mūsdienu tehnoloģiju pielietojumu.

Dita Pfeifere - Latvijas Kultūras akadēmijas lektore un pētniece, aktīvi darbojās Latvijas kultūras darbinieku biedrībā un Eiropas Kultūras centru asociācijā. Šobrīd izstrādā savu promocijas darbu par kultūras pieejamību un piekļūstamību pašvaldību kultūras centros Latvijā.

Dace Jurka – Latvijas kultūras darbinieku biedrības un Mazsalacas novada kultūras centra vadītāja. Ilggadīga darba pieredze kultūras centru vadībā un liela mēroga pasākumu organizēšanā.

Edīte Siļķēna – Cēsu teātra režisore un Stāmerienas pils vadītāja.

Ruta Vītiņa – Latvijas Kultūras akadēmijas docente un pieredzējusi skatuves runas pasniedzēja. Aktrises amatā pamatīgs lomu klāsts Valmieras teātri un Jaunajā Rīgas teātrī, strādājot ar dažādiem režisoriem

Aija Lūse - mākslas maģistre un Latvijas Kultūras akadēmijas sabiedrisko attiecību vadītāja. Praktiski darbojās gan tradicionālajā, gan digitālajā mārketingā.

Jānis Ivans Mihailovs – kultūras un radošo industriju tiesiskā regulējuma eksperts, Latvijas Kultūras akadēmijas lektors. Līdzdarbojies normatīvo aktu projektu izstrādē, sadarbojoties ar vairākām profesionālām apvienībām un asociācijām.

u.c. pieaicinātie pasniedzēji.

Kursa apraksts pieejams šeit

Papildu informācija:

Daiga Bokuma

Latvijas Kultūras akadēmijas Tālākizglītības centra kursu koordinatore

Tālr.: 29 209 791 E-pasts: daiga.bokuma@lka.edu.lv

Latvijas Kultūras akadēmijas profesionālās pilnveides programma

MUZEJU ZINĀTNISKI PĒTNIECISKAIS DARBS UN MUZEJU KOMUNIKĀCIJA

2025.gada 27.janvāris – 28.aprīlis

Kursa mērķi:

- sniegt zināšanas par zinātniski pētniecisko un komunikācijas darbu kā muzeja pamatfunkcijām, kas nodrošina mērķtiecīgu un profesionālu kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu, saglabāšanu un popularizēšanu;

- veicināt izpratni par zinātniski pētnieciskā darba specifiku muzejā, akcentējot ekspozīciju kā zinātniskās pētniecības produktu un muzejam raksturīgo komunikāciju ar sabiedrību.

Mērķauditorija:

muzeju darbinieki, kuriem ir sākotnējā pieredze muzeju darbā vai, kuri ir apguvuši tālākizglītības kursu “Muzeju darbības pamati” un vēlas padziļināti apgūt zinātniski pētnieciskā un komunikācijas darba funkciju īstenošanu muzejā.

Kursu dalībnieki saņems Latvijas Kultūras akadēmijas apliecību par profesionālās pilnveides programmas apguvi, ja būs piedalījušies ne mazāk kā 80% nodarbību un nokārtojuši ieskaites uzdevumu.

Apjoms: 160 akadēmiskās stundas, tai skaitā patstāvīgais darbs.

Norises laiks: 2025.gada 27.janvāris – 28.aprīlis

pirmdienu un trešdienu rītos no pl.9:00 līdz 12:15 (ar 15 min pauzi pa vidu)

Norise: tiešsaistē Zoom platformā.

Četras nodarbību dienas plānotas klātienē Rīgas muzejos.

Mācību maksa: 340 EUR

Dalībnieku skaits ierobežots. Kursa norise tiks nodrošināta, ja grupā būs vismaz 14 dalībnieki! Maksimālais dalībnieku skaits – 26.

Dalībnieku ieguvumi:

• zināšanas par muzeja zinātniski pētnieciskās funkcijas vietu un lomu muzeja misijas īstenošanā, zinātniskā darba organizēšanā un plānošanā;
• praktiskas iemaņas zinātniski pētnieciskā darba politikas dokumentu izstrādē;
• zināšanas par daudzveidīgajiem zinātniski pētnieciskā darba virzieniem un metodēm;
• pamatzināšanas projektu darba organizācijas jomā, lai sekmētu pētnieciskā darba rezultātu sasniegšanu;
• zināšanas par muzeja pētnieciskā darba rezultātiem, akcentējot muzeja ekspozīciju un izstāžu zinātnisko plānošanu kā muzejam specifisko zinātniski pētnieciskā darba rezultātu;
• izpratne par pētnieciskā darba specifiku dažāda profila muzejos;
• zināšanas un izpratne par muzeja komunikācijas funkcijas vietu un lomu muzeja misijas īstenošanā, kas ietver muzeja stratēģiskās komunikācijas, sabiedrisko attiecību un mārketinga darbu, kā arī muzeja izglītojošo, satura interpretācijas un pakalpojumu dizaina darbu visdažādākajām mērķauditorijām;
• praktiskas iemaņas komunikācijas darba politikas dokumentu izstrādē;
• iespējas profesionāli pilnveidoties, sekot muzeju jomas aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, sadarbojoties ar nozares speciālistiem.

Kursa tēmas

Programmas saturu veido vairāki galvenie tematiskie moduļi.

• I Muzeja zinātniski pētnieciskā darba vispārīgie jautājumi: ievads muzeja zinātniskā darba būtībā un tā normatīvais regulējums; zinātniskās pētniecības darba organizācija un pārvaldība; muzeja zinātniski pētnieciskā darba politikas izstrāde.
• II Muzeja zinātniski pētnieciskā darba virzieni, metodes un darba organizācija: muzeja zinātniski pētnieciskā darba metodes, muzeoloģiskie un muzeogrāfiskie pētījumi; pētījumi muzeja krājuma darbā; novadpētniecība kā muzeja zinātniski pētnieciskā darba virziens; projektu vadības pamati.
• III Zinātniski pētnieciskā darba rezultāts kā muzeja komunikācijas produkts: ekspozīciju un izstāžu zinātniskā projektēšana; zinātniski pētnieciskā darba rezultātu piemēri dažādu profilu muzejos.
• IV Muzeju komunikācija ar sabiedrību: darbs ar muzeja apmeklētājiem, pakalpojumu lietotājiem un ieinteresētajām pusēm; mūžizglītība muzejā; mārketinga specifika muzejā; muzeja digitālā komunikācija; muzeja komunikācijas politikas izstrāde.

Kursa dalībniekiem jāveic patstāvīgais darbs muzeja pētnieciskā darba politikas un komunikācijas politikas izstrādē, kā arī izstādes projekta sagatavošanā, konsultējoties ar kursa pasniedzējiem.

Pasniedzēji

Nodarbības katrā no mācību moduļiem vada atzīti nozares speciālisti, un dalībniekiem ir iespēja iegūt konsultācijas pie pieredzējušiem muzeju nozares profesionāļiem.

Irina Zeibārte

Ieguvusi maģistra grādu vēsturē. Muzeju nozarē strādā kopš 1982. gada: Gulbenes vēstures un mākslas muzejā (1982-2006) un Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā - direktora vietniece zinātniskajā darbā (2007-2019). Kopš 2020.gada vada Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Administratīvo nodaļu. Daudzu izstāžu un publikāciju projektu vadītāja; vadījusi starptautisku projektu “Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens” (Rīgā, Minskā un Kijivā), Latvijas muzeju kopprojektu “Latvijas gadsimts”.

Zane Grīnvalde

Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktore, Latvijas Muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja, Latvijas Muzeju padomes locekle (pārstāvot muzeju nozares nevalstisko sektoru) 2023.gadā Latvijas Kultūras akadēmijā aizstāvēts maģistra darbs “Jaunās publiskās pārvaldības integrācija muzeju nozarē”. Darbojas Eiropas Muzeju organizācijas tīklā (Network of European Museums Organisations – NEMO) kā Ilgtspējas darba grupas locekle.

Agrita Ozola

Tukuma muzeja vadītāja, pētniece un lektore. Profesionālā darbība saistība ar muzeju attīstību, stratēģiju un koncepciju izstrādi. Organizē un vada vietēja mēroga un starptautiskas konferences. Muzeja vadīšanā un darbā uzkrātas prasmes un zināšanas izmanto darbā ar studentiem.

Toms Ķikuts

Vēstures doktors, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā kopš 2020. gada. Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā strādā kopš 2008. gada. Daudzu zinātnisko publikāciju autors. Latvijas muzeju kopprojekta “Latvijas gadsimts” koncepcijas un satura vadošais autors, LNVM jaunās pamatekspozīcijas koncepcijas un plāna atjaunojamajā Rīgas pils Kastelas daļā darba grupas vadītājs.

Astrīda Burbicka

Ieguvusi maģistra grādu pedagoģijā. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Izglītības un komunikācijas departamenta vadītāja kopš 2012. gada. Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā strādā kopš 2008. gada. Daudzu projektu vadītāja un dalībniece, muzejpedagoģisko risinājumu autore un līdzautore. Darbojusies Latvijas muzeju kopprojekta “Latvijas gadsimts” darba grupā, piedalās LNVM jaunās pamatekspozīcijas atjaunojamajā Rīgas pils Kastelas daļā koncepcijas un plāna izstrādē.

Una Sedleniece

Muzeju nozares darbiniece kopš 1996. gada. Pašlaik - Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores vietniece administratīvajā darbā. Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības priekšsēdētāja, Latvijas Muzeju padomes dalībniece (2018-2022), muzeju akreditācijas eksperte. LKA bakalaura un maģistra studiju programmu absolvente un vieslektore ar muzejiem saistītos lekciju kursos kopš 2015. gada. Interesē viss par muzejiem mainīgajā pasaulē.

Aija Lūse

Latvijas Kultūras akadēmijas sabiedrisko attiecību vadītāja un lektore ar lielu praktiskā darba pieredzi gan tradicionālajā, gan arī digitālajā mārketingā (sociālo mediju mārketings, satura mārketings, e-pastu mārketings utt.).

un citi pasniedzēji – muzeju darba profesionāļi.

Pieteikšanās

Reģistrācija kursam līdz 2025.gada 17.janvārim, aizpildot pieteikumu https://forms.gle/GizBK32LzEyXrMqm8

Pēc reģistrācijas ar Jums sazināsies LKA pārstāvis par kursa dalības līguma slēgšanu, kā arī saņemsiet detalizētu mācību grafiku. Kursa mācību apmaksa saskaņā ar līgumu jāveic pirms mācību uzsākšanas.

Kursa apraksts pieejams šeit

___________________________________________________________________________________________________

Papildu informācija:

Daiga Bokuma, Latvijas Kultūras akadēmijas Tālākizglītības centra kursu koordinatore.

Tālr.: 29209791 E-pasts: Daiga.Bokuma@lka.edu.lv

Latvijas Kultūras akadēmijas UN Latvijas Republikas KULTŪRAS MINISTRIJAS TĀLĀKIZGLĪTĪBAS kurss

KULTŪRAS PIEKĻŪSTAMĪBA KULTŪRAS ORGANIZĀCIJĀ

2024. gada 2.- 3. decembris, Rīgas cirks, Merķeļa iela 4, Rīga

Latvijas Republikas Kultūras ministrija kopā ar Latvijas Kultūras akadēmijas Tālākizglītības centru piedāvā tālākizglītības kursu – 2 dienu semināru Latvijas kultūras organizāciju vadītājiem un speciālistiem, kas ļaus uzlabot izpratni par kultūras piekļūstamību dažādām auditorijas mērķgrupām un ieviest risinājumus savas kultūras organizācijas piekļūstamības uzlabošanai.

Lai uzlabotu kultūras jomas darbinieku izpratni par piekļūstamības jautājumiem cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, kursa satura izveidē piedalījušies dažādi speciālisti, kas labi pārzina konkrēto mērķgrupu vajadzības, iespējas un risinājumus.

Kultūras piekļūstamības nodrošināšana ir svarīga politiskā prioritāte, tostarp valsts publiskā finansējuma un ES programmu grantu piešķiršanā. Organizāciju sniegums kultūras piekļūstamības uzlabošanā ir svarīgs kritērijs piešķīrumu izvērtēšanā.

Apjoms: 16 akad. stundas.

Norises laiks un vieta:2024. gada 2.-3.decembris, Rīgas cirks, Merķeļa iela 4, Rīga

Dalība bez maksas!

Dalībnieku skaits ierobežots! 

Kursa pasniedzēji:

Gunta Anča - Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO valdes priekšsēdētāja, Eiropas Invaliditātes foruma viceprezidente, cilvēku ar invaliditāti tiesību jautājumu eksperte ar vairāk nekā 25 gadu praktisko pieredzi. Vadīs lekciju par Kultūras piekļūstamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Līga Ķikute – Sabiedrības veselības speciāliste; darbojas Latvijas Neredzīgo biedrībā, Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo biedrībā "Redzi mani", Servisa suņu biedrībā TEODORS. Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" lektore. Vadīs lekciju “Kultūras piekļūstamība cilvēkiem ar redzes traucējumiem”.

Pēteris Jurčenko - Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas  valdes loceklis, sociālās iniciatīvas “Piekļūstamība” un IT uzņēmuma “Turn Digital” vadītājs. 15 gadu peredze darbā ar lietojamības dizainu, kur fokusējas uz digitālās vides piekļūstamību, izstrādājot risinājumus, kā digitālos produktus un saturu padarīt pieejamus cilvēkiem neatkarīgi no viņu funkcionālajiem traucējumiem. Vadīs lekciju “Informācijas piekļūstamība digitālajā vidē”.

Kristīne Veispale – biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” valdes locekle, Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "SUSTENTO" valdes priekšsēdētājas vietniece, sociālā darbiniece, specializējas darbā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un sniedz atbalstu jaunu sabiedrībā balstītu pakalpojumu un projektu īstenošanā. Vadīs lekciju “Kultūras piekļūstamība cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem”.

Ofēlija Spektore - psihiskās veselības aktīviste, kas ne tikai atklāti runā par saviem šizoafektīvajiem traucējumiem, bet arī veicina sabiedrības izpratnes veidošanos par mentālās veselības problēmām. Vadīs lekciju “Kultūras piekļūstamība cilvēkiem ar psihosociāliem traucējumiem”.

Irīna Meļņika - biedrības “Vieglās Valodas aģentūra” valdes priekšsēdētāja, vieglās valodas eksperte, aktīvi strādā, lai veicinātu informācijas pieejamību cilvēkiem ar dažādām uztveres grūtībām. Vadīs lekciju “Kultūras informatīvā piekļūstamība:  vieglā un vienkāršā valoda kā rīki piekļūstamības nodrošināšanā”.

Inese Immure - Nedzirdīgo kultūras un piekļūstamības eksperte. LNS Surdotehniskās palīdzības centra vadītāja, darbojas Latvijas Nedzirdīgo savienībā, ir tās domes priekšsēdētāja. Vadīs lekciju “Kultūras piekļūstamība cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem”.

Dita Pfeifere  -  Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, pētniece. Šobrīd izstrādā savu promocijas darbu par kultūras pieejamību un piekļūstamību pašvaldību kultūras centros Latvijā. Vadīs lekciju “Kultūras pieejamība un piekļūstamība kultūras tiesību kontekstā”.

Kristīne Freiberga – Latvijas Kultūras akadēmijas docente, LKA Producēšanas un mārketinga departamenta direktore, kultūras projektu vadītāja un producente. Iepazīstinās auditoriju  ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas pasūtītā “Pētījuma par kultūras infrastruktūras un pakalpojumu piekļūstamību Latvijā” būtiskākajiem secinājumiem un atziņām.

Kursa dalībnieki saņems apliecību par tālākizglītības programmas apguvi 16 akadēmisko stundu apmērā, ja būs piedalījušies visās lekcijās un nodarbībās. 

Plānotā semināra programma
Tālākizglītības kursa apraksts

Tālākizglītības kurss tiek īstenots, ieguldot Kultūras ministrijas piesaistīto Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. Piekļūstamības risinājumi kultūras infrastruktūrā un kultūras mantojuma objektos ir obligāta prasība, lai īstenotu ES fondu projektus.   
 

Reģistrācija:

Reģistrācija kursam līdz 2024. gada 25. novembrim, aizpildot pieteikumu tiešsaistē: https://forms.gle/Lr6dVt7hAbNRyRJR7 

Papildu informācija:

Latvijas Kultūras akadēmijas Tālākizglītības centrs sadarbībā ar Latvijas Muzeju biedrību piedāvā izglītības programmu Latvijas muzeju darbiniekiem, kas ļaus uzlabot prasmes un zināšanas muzeja krājuma saglabāšanā un izmantošanā, mācoties no pieredzējušiem muzeju jomas profesionāļiem.

Kursa dalībnieki, veicot kursa mācību uzdevumus, iegūst apliecību par valsts licencētas profesionālās pilnveides programmas apguvi 160 akadēmisko stundu apmērā.

Kursa mērķi

• sniegt zināšanas, prasmes un kompetences darbā ar muzeju krājumu kā pamatu kultūrvēsturiskā mantojuma veidošanai, saglabāšanai un popularizēšanai muzejos, kas kā viena no muzeja pamatfunkcijām nodrošina pilnvērtīgu muzeja funkcionēšanu un sociālās lomas īstenošanu sabiedrībā;
• veicināt interesi profesionāli pilnveidoties, sekot muzeju jomas aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, sadarboties ar nozares speciālistiem.

Mērķauditorija

muzeju, kultūras mantojuma un atmiņu institūciju darbinieki, kas strādā ar muzeja krājuma priekšmetiem un kolekcijām.

Kursa tēmas

Programmas saturu veido vairāki galvenie tematiskie moduļi. Nodarbības katrā no moduļiem vada atzīti nozares speciālisti, un dalībniekiem ir iespēja iegūt konsultācijas pie pieredzējušiem muzeju nozares profesionāļiem.

• Muzeja krājuma vispārīgie jautājumi: teorētiskas zināšanas, prasmes un iemaņas par muzeja krājuma veidošanas, klasificēšanas, dokumentēšanas, glabāšanas un saglabāšanas vēsturi, ētiku un organizēšanas principiem. Studējošie apgūst praktiskas iemaņas krājuma darba organizēšanā un pārvaldības dokumentu izstrādē.
• Muzeja krājuma veidošana: teorētiskas zināšanas par muzeja krājumu kā specifisku kultūras mantojuma apzināšanas un veidošanas formu, muzeja krājuma dinamisko raksturu un muzeja profesionālo atbildību kultūrvēsturiskā mantojuma radīšanā. Tiek apgūtas praktiskas iemaņas muzejiska priekšmeta vērtības noteikšanā un muzeja krājuma darba politikas izstrādē.
• Muzeja krājuma uzskaite un klasifikācija: teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas krājuma priekšmetu dokumentēšanā, atributēšanā, krājuma klasificēšanā un kolekciju veidošanā, uzglabāšanas organizēšanā un esības kontrolē, kā arī automatizētajā uzskaitē.
• Muzeja krājuma saglabāšana: zināšanas un kompetences par muzeja priekšmetu saglabāšanas pamatprincipiem, risku pārvaldību, krātuves izveidi, priekšmetu konservāciju un restaurāciju, kā arī rīcību ar muzeju priekšmetiem tos eksponējot un transportējot.
• Muzeja krājuma izmantošana: teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas muzeja krājuma priekšmetu efektīvā izmantošanā muzejos un ārpus tiem, muzeja krājuma kā kultūrvēsturiskā mantojuma sastāvdaļas popularizēšanā, sekmējot zināšanu sabiedrības attīstību.

Mācību metodes: lekcijas, praktiskās nodarbības, diskusijas, patstāvīgie uzdevumi, grupu darbs.

Dalībnieku ieguvumi

• zināšanas par muzeja krājumu kā specifisku kultūras mantojuma apzināšanas un veidošanas formu, muzeja krājuma dinamisko raksturu un muzeja profesionālo atbildību kultūrvēsturiskā mantojuma radīšanā;
• zināšanas par muzeja krājuma kā kultūrvēsturiskā mantojuma sastāvdaļas popularizēšanu, sekmējot zināšanu sabiedrības attīstību;
• zināšanas par muzeja krājuma veidošanas, klasificēšanas, dokumentēšanas, glabāšanas un saglabāšanas pamatprincipiem, risku pārvaldību, priekšmetu konservāciju un restaurāciju, transportēšanas nosacījumiem;
• praktiskas iemaņas muzejiska priekšmeta vērtības noteikšanā un muzeja krājuma darba politikas izstrādē, krājuma darba organizēšanā un pārvaldības dokumentu izstrādē; 
• prasmes krājuma priekšmetu dokumentēšanā, atributēšanā, krājuma klasificēšanā un kolekciju veidošanā, uzglabāšanas organizēšanā un esības kontrolē, kā arī automatizētajā uzskaitē;
• iespējas profesionāli pilnveidoties, sekot muzeju jomas aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, sadarbojoties ar nozares speciālistiem.

Kursa pasniedzēji

Iveta Skripste – Rīgas Stradiņa universitātes muzeja krājuma glabātāja.

Daina Auziņa – Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeja direktora vietniece pētniecības un krājuma darbā.

Anita Meinarte – Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece krājuma darbā.

Laima Garā – Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja galvenā krājuma glabātāja.

Iveta Derkusova – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores vietniece krājuma darbā.

Ārija Ubarste – papīra, ādas, pergamenta restauratore - meistare.

u.c. pasniedzēji.

Reģistrācija

Reģistrācija kursam līdz 2024. gada 24.septembrim, aizpildot pieteikumu tiešsaistē:

https://forms.gle/WrT5djkY7fXLEtEh9

Pēc reģistrācijas ar Jums sazināsies LKA pārstāvis par kursa dalības līguma slēgšanu, kā arī saņemsiet detalizētu mācību grafiku. Kursa mācību apmaksa saskaņā ar līgumu jāveic pirms mācību uzsākšanas.

Reģistrācija tiks slēgta, kad tiks sasniegts maksimālais dalībnieku skaits grupā (26 dalībnieki). Dalībnieki tiks apstiprināti pieteikšanās kārtībā.

Papildu informācija:

Daiga Bokuma

Latvijas Kultūras akadēmijas Tālākizglītības centra kursu koordinatore

Tālr.: 29 209 791

E-pasts: daiga.bokuma@lka.edu.lv

Latvijas Kultūras akadēmijas Tālākizglītības centrs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un Kultūras darbinieku biedrību piedāvā izglītības programmu Latvijas kultūras centru vadītājiem, kas ļaus uzlabot prasmes kultūras centru darba ilgtermiņa plānošanā un veiksmīgā komandas vadībā.

Kursa dalībnieki, veicot kursa mācību uzdevumus, iegūst apliecību par valsts licencētas profesionālās pilnveides programmas apguvi 160 akadēmisko stundu apmērā.

Kursa mērķis

iegūt zināšanas un apgūt prasmes par kultūras centra stratēģisko un personāla vadību kvalitatīva kultūras piedāvājuma nodrošināšanai pašvaldībās, mērķtiecīgi plānojot pieejamos resursus un veidojot sadarbību ar vietējiem iedzīvotājiem.

Mērķauditorija

kultūras centru un namu vadītāji, kuru uzdevums ir plānot kultūras centra darbu vietējās kultūrvides veidošanā un nodrošināt noteikto mērķu izpildi, īstenojot sekmīgu personāla vadību.

Kursa tēmas

Kursa programmā ir ietverti četri galvenie mācību moduļi, kuru ietvaros dalībnieki radīs atbildes uz aktuāliem jautājumiem kultūras centru vadībā, gūstot strukturētu pārskatu par nepieciešamajiem tālākā darba virzieniem.

1. Stratēģiskā plānošana un vadība

Kā un kāpēc plānot kultūras centra darbu vidējā termiņā? Kā noteikt mērķus un rezultātus?

Kā argumentēt nepieciešamību ieguldīt kultūrā? Kā analizēt savu auditoriju? Kā plānot kultūras centra budžetu un piesaistīt ārējo finansējumu?

2. Kultūras produktu veidošana un izplatīšana

Kāda ir kultūras produktu specifika? Ko ietver pasākumu producēšana? Kā radoši attīstīt pasākumu koncepciju? Kādus uzdevumus ietver tehniskā producēšana un kādas ir mūsdienu tehnoloģiskās iespējas? Ko nedrīkst aizmirst, domājot par pasākumu risku vadību un klientu apkalpošanas kvalitāti?

3. Personāla vadība kultūras organizācijā

Kādi ir personāla vadības galvenie uzdevumi? Kā veidot organizatorisko struktūru un sadalīt pienākumus? Kā deleģēt uzdevumus un motivēt darbiniekus? Kā atbalstīt talantus un risināt konfliktus?

4. Organizācijas tēla un reputācijas veidošana

Kas veido organizācijas tēlu un iekšējo kultūru? Kāda loma ir organizācijas reputācijai un kas to nosaka? Kā veidot pārliecinošu publisko uzstāšanos? Kādi ir profesionālās etiķetes noteikumi?

Katra moduļa noslēgumā dalībnieki veic noteiktu uzdevumu patstāvīgi vai grupās.

Mācību formāts - lekcijas, diskusijas un semināri, patstāvīgie uzdevumi un grupu darbs, ekskursijas kultūras pakalpojumu sniegšanas organizācijās.

Dalībnieku ieguvumi

• izpratne par kultūras organizācijas stratēģisko vadību un prasmes kultūras centra interešu aizstāvībā;
• zināšanas par kultūras centra darbības stratēģijas izstrādi, mērķu un rezultātu noteikšanu, budžeta plānošanu;
• pamatzināšanas par kultūras produktu specifiku, izpratne par auditorijas vajadzību izpēti un auditorijas iesaistes veidiem;
• pamatzināšanas par pasākumu producēšanas aspektiem, tai skaitā tehnisko producēšanu, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju iespējas;
• pamatzināšanas personāla vadībā kultūras organizācijā;
• pamatzināšanas par organizācijas tēla un reputācijas veidošanu;
• prasmes pārstāvēt un prezentēt savu organizāciju.

Kursa pasniedzēji

Ilona Asare – Latvijas Kultūras akadēmijas Tālākizglītības centra vadītāja. Ilggadīga pieredze kultūras organizāciju stratēģiskās attīstības plānošanā un attīstības projektu veidošanā..

Ieva Zemīte – doktora grāds vadībzinātnē, LKA studiju programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” direktore, vadījusi vairāku pētījumu izstrādi par radošo industriju un radošo pilsētu attīstību reģionos.

Dita Pfeifere – Latvijas kultūras darbinieku biedrības projektu vadītāja  un Latvijas Kultūras akadēmijas vieslektore, doktorantūras studiju ietvaros veic pētījumu par kultūra centru darbību Latvijā.

Krista Vīndedze – Saldus Tūrisma informācijas, kultūras un sporta centra vadītāja ar ilggadīgu pieredzi daudzveidīgu kultūras pasākumu producēšanā.

Diāna Čivle – pasākumu producente ar lielu pieredzi dažāda mēroga vietēju un starptautisku pasākumu organizēšanā, tai skaitā Dziesmu un deju svētki, Staro Rīga, Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014 u.c.

Brigita Rozenbrika – producente ar ilggadīgu pieredzi vietēju un starptautisku pasākumu (Rīgas 800 gadu svinības, Eiropas kinoakadēmijas pasniegšanas balva u.c.) un filmu producēšanā, Latvijas Kultūras koledžas docente.

Rihards Gulbis - LKA Latvijas kultūras koledžas Tehniskās producēšanas specializācijas vadītājs, lektors, tehniskās producēšanas un pasākumu producēšanas uzņēmuma SIA Magic Nebula dibinātājs un vadītājs.

Juris Jonelis - aktieris, režisors un pedagogs. Darbojies gan profesionālajā teātrī, gan Jūrmalas amatierteātrī. Ar diplomdarba izrādi debitējis Dailes teātrī, uzvedis izrādes Daugavpils, Liepājas un Valmieras teātrī. Veido mūziklu, koncertuzvedumu un pasākumu režijas.

Jolanta Borīte – Siguldas kultūras centra “Devons” vadītāja. Daudzgadīga pieredze kompleksu liela mēroga pasākumu (Cēsis 800 un Sigulda 800 svinības, Latvijas simtgades programma) plānošanā un organizēšanā.

Sanita Grāvīte - maģistra grāds personālvadībā, Siguldas pašvaldības Personāla  pārvaldes vadītāja. Pieredze darbā ar kultūras organizāciju personālu, tai skaitā veicot darbinieku novērtēšanu.

Jeļena Budanceva - Ekonomikas un Kultūras augstskolas programmu vadītāja, kultūras projektu un personāla vadības speciāliste.

Lolita Ozoliņa - zīmolvedības un komunikācijas eksperte, 20 gadu darba pieredze reklāmas un mārketinga jomā, izstrādājot un attīstot vietējo un starptautisko organizāciju zīmolus.

Jana Trahimoviča - protokola un etiķetes eksperte ar vairāk kā 17 gadu profesionālo pieredzi šajā jomā. Vadījusi Valsts prezidenta protokola nodaļu, Latvijas prezidentūras ES Padomē Sekretariāta protokolu, Ministru prezidenta protokolu, turpina strādāt Ārlietu ministrijā.

u.c. pieaicinātie pasniedzēji.

Reģistrācija

Reģistrācija kursam līdz 2024. gada 20.septembrim, aizpildot pieteikumu tiešsaistē:https://forms.gle/yrQK2YiXomJfDJSZ8

Pēc reģistrācijas ar Jums sazināsies LKA pārstāvis par kursa dalības līguma slēgšanu, kā arī saņemsiet detalizētu mācību grafiku. Kursa mācību apmaksa saskaņā ar līgumu jāveic pirms mācību uzsākšanas.

Reģistrācija tiks slēgta, kad tiks sasniegts maksimālais dalībnieku skaits grupā (26 dalībnieki). Dalībnieki tiks apstiprināti pieteikšanās kārtībā.

Mērķauditorija

Profesionālās pilnveides programma paredzēta  pamatizglītības mācību priekšmetu “Vizuālā māksla”, “Literatūra”, “Teātra māksla”, “Mūzika” u.c.  mācību priekšmetu skolotājiem, pilnveidojot pedagogu starpdisciplinaritātes un vērtēšanas profesionālo kompetenci, tādejādi paaugstinot izglītojamo sasniegtos rezultātus vizuālajā mākslā un mūzikā  1. – 9.kalsei un  literatūrā un teātra mākslā 4. – 9.klasei.

Programmas mērķis

Programmā skolotāji pilnveidos prasmes mācību sniegumu vērtēšanā, pilnveidos izpratni par mācību jomas saturu un vērtēšanas lomu tā apguvē. Skolotāji papildinās zināšanas par formatīvās un summatīvās vērtēšanas pamatprincipiem, pilnveidos izpratni par caurviju prasmju nozīmi mācīšanās procesā. Mācību ietvaros skolotāji veiks vienu patstāvīgu darbu, pielietojot programmā apgūtās vērtēšanas prasmes.

Programmas pedagogi

Mācību laikā savā pieredzē, zināšanās un metodēs dalīsies jomas eksperti: Inese Lāčauniece, Austra Avotiņa, Irēna Nelsone, Ilze Vilde, Agnese Fjodorova, Silvija Apse, Zane Bēķe, Inga Krišāne un Ilze Mazpane.

Pieteikšanās

Katrs individuālais mācību pretendents līdz 2024. gada 24. maijam aizpilda pieteikuma anketu:  https://forms.gle/hz3RZE1mTAEcqaCcA

Apstiprinājums par dalību mācībās un mācību grafiks tiks nosūtīts līdz 31. maijam. Mācībām 2024. gadā varēsim apstiprināt 40 pedagogus.

Papildu informācija:

tālr.22042490, e-pasts: elza.strazdina@lka.edu.lv

Mērķauditorija

Pedagogi, kuri pasniedz priekšmetus “Vizuālā māksla”, “Mūzika”, “Teātra māksla”, “Literatūra”, pamatkursus “Kultūras pamati”,  “Kultūra un māksla I (vizuālā māksla)”, “Kultūra un māksla I (mūzika)”, “Kultūra un māksla I (teātra māksla)”, “Literatūra I”; padziļinātos kursus: “Kultūra un māksla II”, “Latviešu valoda un literatūra II”, kā arī, kuri vada kursu “Projekta darbs (mākslinieciskā jaunrade)”.

Īpaši aicinām iepriekšējo gadu LKA teātra mākslas kursu beidzējus - šī būs iespēja sakārtot esošo un gūt jaunu pieredzi tajā, kā organizēt pilnu radošu procesu un vērtēt tā gala rezultātu, kā arī iepazīties ar citu mākslu skolotājiem un redzēt viņu veikumu.

Programmas mērķis

Pilnveidot pedagogu profesionālo kompetenci par mācīšanas pieejas maiņu, jaunrades lomu kultūras izpratnē un pašizpausmē, jaunrades darbu vērtēšanu skolēna kompetenču veidošanas atbalstam.

Programmas apguves rezultātā dalībnieki paplašinās izpratni par jaunrades procesu un tā mācīšanu, jaunrades darbu vērtēšanu un pašvadītas mācīšanās lomu skolēna izaugsmē. Līdz ar to dalībnieki:

• iepazīs aktuālākās tendences jaunrades formatīvās un summatīvās vērtēšanas principos;
• praktiski pieredzēs jaunrades procesu un tā vērtēšanu, veidojot un analizējot savu, nelielu jaunrades darbu;
• plānos, izmēģinās un analizēs skolēnu jaunrades procesu un jaunrades darbus;
• gūs ieskatu kreativitātes teorijās un autortiesību un plaģiātisma jautājumos;
• modelēs pašvadītas un diferencētas mācīšanās procesu.

Īpaši aicinām iepriekšējo gadu LKA teātra mākslas kursu beidzējus - šī jums būs lieliska iespēja sakārtot esošo un gūt jaunu pieredzi tajā, kā organizēt pilnu radošu procesu un vērtēt tā gala rezultātu, kā arī iepazīties ar citu mākslu skolotājiem un redzēt viņu veikumu.

Programmas pedagogi

Mācību nodarbības vadīs un savā pieredzē, zināšanās un metodēs dalīsies jomas eksperti: Inese Vilciņa, Elizabete Palasiosa, Ilze Mazpane, Valērija Frolovičeva, Ļevs Rusilo, Zane Bēķe, Haralds Matulis, Andris Vecumnieks, Rūta Briede, Laine Kristberga, Jānis Ivans Mihailovs.

Pieteikšanās

Līdz 2024. gada 31. maijam aizpildot pieteikuma anketu: https://forms.gle/wj7Ja6rq4KFykxq8A

Apstiprinājums par dalību mācībās un mācību grafiks tiks nosūtīts līdz 10. jūnijam. Mācībām 2024. gadā varēsim apstiprināt 60 pedagogus.

Papildu informācija:

tālr.26366413, e-pasts: laura.brutane@lka.edu.lv

Mērķauditorija

skolotāji, kuri māca vai mācīs mācību priekšmetus:

• “Mūzika” (1. - 9.klasē),
• “Teātra māksla” (1. – 9.klasē),
• “Sports un veselība” (1. - 9. klasē),

pamatkursus:

• “Kultūras pamati”,
• “Kultūra un māksla I (vizuālā māksla)”,
• “Kultūra un māksla I (mūzika)”,
• “Kultūra un māksla I (teātra māksla)”,
• “Sports un veselība vidusskolai”.

Programmas mērķis

Pilnveidot pedagogu kustību mākslas profesionālo kompetenci mācību satura īstenošanā, mācīšanas pieejas izmaiņu nodrošināšanai skolā  un sociāli emocionālās mācīšanās prasmju mācīšanā, tādejādi paaugstinot izglītojamo sasniegtos rezultātus.

Programmas pedagogi

• Guna Ezermale (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docente, vēsturiskās dejas pasniedzēja, eksperte un arī dejotāja),

• Edmunds Veizāns (LKA Latvijas Kultūras koledžas docents, hip-hop dejas eksperts, Veizāna deju skolas vadītājs),

• Rita Lūriņa (LKA asociētā profesore, skatuves kustības pasniedzēja),

• Gunta Bāliņa (LKA profesore, baleta vēsturniece un klasiskās dejas pasniedzēja),

• Ilze Zīriņa (LKA docētāja, laikmetīgās dejas pasniedzēja un praktiķe),

• Ramona Galkina (LKA asociētā profesore, horeogrāfe, kontaktimprovizācijas un improvizācijas pasniedzēja),

• Ginta Pētersone (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docente, ritmikas pasniedzēja),

• Dace Smirnova (etnomūziķe, rotaļniece, etnokompānijas "Zeidi" mākslinieciskā vadītāja).

Pieteikšanās

Aizpildot pieteikuma anketu: https://forms.gle/Jcio1w8emf9tFK6s6

Mācībām 2024. gadā varēsim apstiprināt 40 pedagogus.

Papildu informācija:

tālr.26366413, e-pasts: laura.brutane@lka.edu.lv

Mērķauditorija

 Pedagogi, kuri pasniedz mācību priekšmetus “Kultūras pamati”, “Kultūra un māksla I”, “Kultūra un māksla II”, “Projekta darbs” un  citu vidusskolas priekšmetu skolotāji.

Programmas mērķis

Pilnveidot pedagogu laikmetīgās mākslas mācīšanas metodikas profesionālo kompetenci, aktualizēt laikmetīgās mākslas jēdziena jēgu un tā robežas, sniegt priekšstatu par laikmetīgās mākslas izpausmes veidiem, tendencēm, tematiku un problemātiku Latvijā un pasaulē;  piedāvāt laikmetīgās mākslas pieredzi un reflektēt par to, identificēt būtiskus jautājumus saistībā ar laikmetīgo mākslu, ko vēlāk integrēt mācību darbā ar skolēniem, iepazīstināt ar laikmetīgās mākslas mācīšanas metodiku un piedāvāt modelēt uzdevumus, ko vēlāk piedāvāt saviem skolēniem.

Programmas pedagogi

Mācību laikā savā pieredzē, zināšanās un metodēs dalīsies jomas eksperti: Ilze Mazpane, Igors Gubenko, Krista Burāne, Andris Vecumnieks, Ivars Šteinbergs, Māra Žeikare, Antra Austriņa, Valērija Frolovičeva, Kristīne Simsone, Lita Vēvere, Ļevs Rusilo, Aija Tūna un citi.

Pieteikšanās

Katrs individuālais mācību pretendents līdz 2024. gada 31. maijam aizpilda pieteikuma anketu: https://forms.gle/S2S2ihVRDWsKyxK68

Apstiprinājums par dalību mācībās un mācību grafiks tiks nosūtīts līdz 10. jūnijam. Mācībām 2024. gadā varēsim apstiprināt 40 pedagogus.

Papildu informācija

tālr. 26407539, e-pasts: dana.daugule@lka.edu.lv

Mērķauditorija

Profesionālās pilnveides programma paredzēta pedagogiem – kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas mācību priekšmetu skolotājiem, kuriem nav speciālās teātra izglītības, bet, kuri vada vai plāno vadīt specializētos kursus "Publiskā uzstāšanās" un/vai "Teātris un drāma" un  kuri ir ieinteresēti savas zināšanas pielietot pedagoģisko prasmju paaugstināšanai savstarpējā sadarbībā jomas mācību satura īstenošanai visās izglītības pakāpēs.

Programmas mērķis

Programmas apguves rezultātā dalībnieks iegūs pamatprasmes un zināšanas dažādu publiskās uzstāšanās veidu jaunradē un procesā, drāmas kā darbīgas mācību metodes praktisko paņēmienu pielietojumu skolēna radošās pašizpausmes un komunikatīvās sadarbības veicināšanā radošu uzdevumu izpildē, veidojot gan dažāda veida publisko uzstāšanos, gan etīdes. Gūs ieskatu psihodrāmas un kustību terapijas praksē, kas palīdzēs risināt dažādas problēmsituācijas gan radošu uzdevumu analīzē, gan arī ikdienas komunikācijā..

Programmas dalībnieki pilnveidos izpratni par publiskās uzstāšanās, etīdes kā teātra jaunrades pamatelementa un drāmas kā darbīgas mācību metodes pedagoģisko nozīmi skolēna personības izaugsmē. Labāk pratīs izmantot kursos iegūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas mācību vidē darbā ar skolēnu, pārzinās publiskās uzstāšanās dažādo principu un paņēmienu struktūru, kompozīciju, jaunrades mehānismus. Labāk pratīs strādāt ar gan ar literāra teksta, gan pašveidota teksta izstrādi un apguvi, pielietot drāmu kā darbīgu metodi skolēnu savstarpējās komunikācija pilnveidē, savstarpējās sapratnes un uzticēšanās  gaisotnes skolēnu kolektīva uzturēšanā. Pratīs modelēt, plānot, izvirzīt  gan mākslinieciskus, gan arī komunikatīviem mācību un sadarbības mērķus, to realizācijas procesu un novērtējumu.

Programmas pedagogi

Nodarbības vadīs gan LKA teātra nozares docētāji, gan izglītības programmu satura veidotāji, gan Latvijas teātru aktieri un režisori.

• Rita Lūriņa (LKA asociētā profesore, skatuves kustības pasniedzēja)
• Ruta Vītiņa (LKA docente, skatuves runas pasniedzēja)
• Kārlis Krūmiņš  (režisors, LKA docents, aktiermeistarības pasniedzējs)
• Anna Klēvere (Latvijas Nacionālā teātra aktrise)
• Uģis Segliņš (žurnālists, psihodrāmas speciālists)
• Santa Grīnfelde (horeogrāfe, dejas un kustību terapeite)
• Inga Krišāne (Zane Bēķe) (Skola 2020/30 teātra programmas satura veidotājas)
• Anita Sproģe (LKA docente, aktiermākslas pasniedzēja) 

Pieteikšanās

Līdz 2024. gada 31. maijam aizpildot pieteikuma anketu: https://forms.gle/eAYFwS4THwXjsSL16

Apstiprinājums par dalību mācībās un mācību grafiks tiks nosūtīts līdz 10. jūnijam. Mācībām 2024. gadā varēsim apstiprināt 55  pedagogus.

Papildu informācija:

tālr.26407539, e-pasts: dana.daugule@lka.edu.lv

Kursa mērķis

Kurss iepazīstina ar kultūras centra vai nama vadības dažādiem aspektiem, īstenojot mērķtiecīgu darbu vietējās kultūras dzīves vadībā. Kurss sniedz zināšanas par galvenajiem pamatprincipiem vietējo kultūras pasākumu īstenošanā un amatiermākslas vadībā, nodrošinot sekmīgu kultūras centra darbu sadarbībā ar vietējo kopienu.

Kursu vada atzīti nozares speciālisti, un dalībniekiem ir iespēja iegūt konsultācijas pie pieredzējušiem profesionāļiem.

Mērķauditorija

reģionu kultūras centru un namu vadītāji un darbinieki ar nelielu profesionālo pieredzi, bez kultūras vadības izglītības.

Dalībnieku ieguvumi

• izpratne par savas organizācijas lomu reģionālajā kultūrpolitikā, sagatavojot kvalitatīvus projektu pieteikumus ārējā finansējuma piesaistei;
• uzlabotas zināšanas pasākumu plānošanā un projektu vadībā, veidojot vietējā unikalitātē balstītas pasākumu koncepcijas;
• uzlabotas zināšanas pasākumu organizēšanā un tehniskajā nodrošinājumā, pasākumu budžeta plānošanā, kultūras projektu pieteikumu izstrādē;
• izpratne par amatiermākslas vadības specifiku,
• attīstītas kultūras mārketinga un komunikācijas prasmes.

Kursa tēmas

• Praktiskā kultūrpolitika

Kultūras centru loma reģionālajā kultūrpolitikā, mūsdienu kultūrpolitikas prioritātes un galvenie jēdzieni, kultūras centra interešu aizstāvība

• Kultūras pasākumu plānošana un īstenošana

Pasākumu koncepcijas, režijas un scenārija veidošana, koprade un līdzdarbība ar iedzīvotājiem

• Kultūras projektu veidošana

Kultūras pasākumu plānošana un tāmju veidošana, kvalitatīvu kultūras projektu pieteikumu sagatavošana ārējā finansējuma piesaistei

• Amatiermākslas vadība

Dziesmu svētku tradīcija un amatiermākslas vadības specifika, kolektīvu vadības aspekti.

• Kultūras centra praktiskā vadība: darba procesu organizēšana un lietvedība

Kultūras centra dokumentu aprite, budžeta plānošana un procesu vadība.

• Kultūras pieejamība, kultūras mārketings un darbs ar auditoriju

Auditorijas attīstības jautājumi, iekļaujoša kultūras piedāvājuma veidošana, kultūras projektu komunikācijas materiālu un preses ziņu sagatavošana, komunikācija digitālā vidē.

• Autortiesību pamatprincipi
• Pārliecinoša publiskā runa

Runas struktūras sagatavošana un ieteikumi veiksmīgas publiskās uzstāšanās norisei

Reģistrācija

Reģistrācija kursam līdz 2024.gada 19.janvārim, aizpildot pieteikuma anketu tiešsaistē https://forms.gle/pQpUX6H4WpgQ7QzJ7

Pēc reģistrācijas ar Jums sazināsies LKA pārstāvis par kursa dalības līguma slēgšanu, kā arī saņemsiet detalizētu mācību grafiku. Kursa mācību apmaksa saskaņā ar līgumu jāveic pirms mācību uzsākšanas.

Reģistrācija tiks slēgta, kad tiks sasniegts maksimālais dalībnieku skaits grupā! Dalībnieki tiks apstiprināti pieteikšanās kārtībā.

Pasniedzēji

Signe Pujāte – Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja. Ilggadīga pieredze tradicionālās kultūras projektu vadībā, tai skaitā īstenojot Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus, starpatutisko fokloras festivālu “Baltica” un citus liela mēroga pasākumus.

Agnese Hermane – ieguvusi doktora grādu mākslās, Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore akadēmiskajā darbā. Ilggadīga darba pieredze kultūras vadības pasniedzējas darbā

Kristīne Freiberga – mākslas maģistre, docente Latvijas Kultūras akadēmijā. Praktiskajā pieredzē kultūras menedžmentā organizējusi koncertus, muzikālas izrādes, pasākumus, mācību kursus, konferences, producējusi filmas, teātra un dejas izrādes, kā arī veiksmīgi vadījusi un vada projektus, piesaistot Eiropas, valsts, pašvaldību, vēstniecību un privāto finansējumu.

Jolanta Borīte – Siguldas kultūras centra “Devons” vadītāja. Daudzgadīga pieredze kompleksu liela mēroga pasākumu (Cēsis 800 un Sigulda 800 svinības, Latvijas simtgades programma) plānošanā un organizēšanā.

Elizabete Palasiosa – Latvijas Kultūras akadēmijas docētāja un Story Hub radošā producente ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi radošo industriju sektorā, veidojot starpdisciplinārus mākslas projektus ar mūsdienu tehnoloģiju pielietojumu.

Dace Jurka – Latvijas kultūras darbinieku biedrības un Mazsalacas novada kultūras centra vadītāja. Ilggadīga darba pieredze kultūras centru vadībā un liela mēroga pasākumu organizēšanā.

Edīte Siļķēna – Cēsu teātra režisore un Stāmerienas pils vadītāja.

Ruta Vītiņa – Latvijas Kultūras akadēmijas docente un pieredzējusi skatuves runas pasniedzēja. Aktrises amatā pamatīgs lomu klāsts Valmieras teātri un Jaunajā Rīgas teātrī, strādājot ar dažādiem režisoriem

Aija Lūse - mākslas maģistre un Latvijas Kultūras akadēmijas sabiedrisko attiecību vadītāja. Praktiski darbojās gan tradicionālajā, gan digitālajā mārketingā.

Jānis Ivans Mihailovs – kultūras un radošo industriju tiesiskā regulējuma eksperts, Latvijas Kultūras akadēmijas lektors. Līdzdarbojies normatīvo aktu projektu izstrādē, sadarbojoties ar vairākām profesionālām apvienībām un asociācijām.

u.c. pieaicinātie pasniedzēji.

Programmas mērķi:

• sniegt zināšanas par zinātniski pētniecisko un komunikācijas darbu kā muzeja pamatfunkcijām, kas nodrošina mērķtiecīgu un profesionālu kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu, saglabāšanu un popularizēšanu;
• veicināt izpratni par zinātniski pētnieciskā darba specifiku muzejā, akcentējot ekspozīciju kā zinātniskās pētniecības produktu un muzejam raksturīgo komunikāciju ar sabiedrību.

Mērķauditorija:

muzeju darbinieki, kuriem ir sākotnējā pieredze muzeju darbā vai, kuri ir apguvuši tālākizglītības kursu “Muzeju darbības pamati” un vēlas padziļināti apgūt zinātniski pētnieciskā un komunikācijas darba funkciju īstenošanu muzejā.

Dalībnieku ieguvumi:

• zināšanas par muzeja zinātniski pētnieciskās funkcijas vietu un lomu muzeja misijas īstenošanā, zinātniskā darba organizēšanā un plānošanā;
• praktiskas iemaņas zinātniski pētnieciskā darba politikas dokumentu izstrādē;
• zināšanas par daudzveidīgajiem zinātniski pētnieciskā darba virzieniem un metodēm;
• pamatzināšanas projektu darba organizācijas jomā, lai sekmētu pētnieciskā darba rezultātu sasniegšanu;
• zināšanas par muzeja pētnieciskā darba rezultātiem, akcentējot muzeja ekspozīciju un izstāžu zinātnisko plānošanu kā muzejam specifisko zinātniski pētnieciskā darba rezultātu;
• izpratne par pētnieciskā darba specifiku dažāda profila muzejos; 
• zināšanas un izpratne par muzeja komunikācijas funkcijas vietu un lomu muzeja misijas īstenošanā, kas ietver muzeja stratēģiskās komunikācijas, sabiedrisko attiecību un mārketinga darbu, kā arī muzeja izglītojošo, satura interpretācijas un pakalpojumu dizaina darbu visdažādākajām mērķauditorijām;
• praktiskas iemaņas komunikācijas darba politikas dokumentu izstrādē;
• iespējas profesionāli pilnveidoties, sekot muzeju jomas aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, sadarbojoties ar nozares speciālistiem.

Kursa tēmas

Programmas saturu veido vairāki galvenie tematiskie moduļi.

• I Muzeja zinātniski pētnieciskā darba vispārīgie jautājumi: ievads muzeja zinātniskā darba būtībā un tā normatīvais regulējums; zinātniskās pētniecības darba organizācija un pārvaldība; muzeja zinātniski pētnieciskā darba politikas izstrāde.
• II Muzeja zinātniski pētnieciskā darba virzieni, metodes un darba organizācija: muzeja zinātniski pētnieciskā darba metodes, muzeoloģiskie un muzeogrāfiskie pētījumi; pētījumi muzeja krājuma darbā; novadpētniecība kā muzeja zinātniski pētnieciskā darba virziens; projektu vadības pamati.
• III Zinātniski pētnieciskā darba rezultāts kā muzeja komunikācijas produkts: ekspozīciju un izstāžu zinātniskā projektēšana; zinātniski pētnieciskā darba rezultātu piemēri dažādu profilu muzejos.
• IV Muzeju komunikācija ar sabiedrību: darbs ar muzeja apmeklētājiem, pakalpojumu lietotājiem un ieinteresētajām pusēm; mūžizglītība muzejā; mārketinga specifika muzejā; muzeja digitālā komunikācija; muzeja komunikācijas politikas izstrāde.

Kursa dalībniekiem jāveic patstāvīgais darbs muzeja pētnieciskā darba politikas un komunikācijas politikas izstrādē, kā arī izstādes projekta sagatavošanā, konsultējoties ar kursa pasniedzējiem.

Pasniedzēji

Nodarbības katrā no mācību moduļiem vada atzīti nozares speciālisti, un dalībniekiem ir iespēja iegūt konsultācijas pie pieredzējušiem muzeju nozares profesionāļiem.

Irina Zeibārte

Ieguvusi maģistra grādu vēsturē. Muzeju nozarē strādā kopš 1982. gada: Gulbenes vēstures un mākslas muzejā (1982-2006) un Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā - direktora vietniece zinātniskajā darbā (2007-2019). Kopš 2020.gada vada Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Administratīvo nodaļu.

Daudzu izstāžu un publikāciju projektu vadītāja; vadījusi starptautisku projektu “Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens” (Rīgā, Minskā un Kijivā), Latvijas muzeju kopprojektu “Latvijas gadsimts”.

Zane Grīnvalde

Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izglītojošā darba nodaļas vadītāja, Latvijas Muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja, Latvijas Muzeju padomes locekle (pārstāvot muzeju nozares nevalstisko sektoru)  2023.gadā Latvijas Kultūras akadēmijā aizstāvēts maģistra darbs “Jaunās publiskās pārvaldības integrācija muzeju nozarē”.  Darbojas Eiropas Muzeju organizācijas tīklā (Network of European Museums Organisations – NEMO) kā Ilgtspējas darba grupas locekle.

Agrita Ozola

Tukuma muzeja vadītāja, pētniece un lektore. Profesionālā darbība saistība ar muzeju attīstību, stratēģiju un koncepciju izstrādi. Organizē un vada vietēja mēroga un starptautiskas konferences. Muzeja vadīšanā un darbā uzkrātas prasmes un zināšanas izmanto darbā ar studentiem.

Toms Ķikuts

Vēstures doktors, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā kopš 2020. gada. Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā strādā kopš 2008. gada.  Daudzu zinātnisko publikāciju autors. Latvijas muzeju kopprojekta “Latvijas gadsimts” koncepcijas un satura vadošais autors, LNVM jaunās pamatekspozīcijas koncepcijas un plāna atjaunojamajā Rīgas pils Kastelas daļā darba grupas vadītājs.

Astrīda Burbicka

Ieguvusi maģistra grādu pedagoģijā. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Izglītības un komunikācijas departamenta vadītāja kopš 2012. gada. Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā strādā kopš 2008. gada.  Daudzu projektu vadītāja un dalībniece, muzejpedagoģisko risinājumu autore un līdzautore.  Darbojusies Latvijas muzeju kopprojekta “Latvijas gadsimts” darba grupā, piedalās LNVM jaunās pamatekspozīcijas atjaunojamajā Rīgas pils Kastelas daļā koncepcijas un plāna izstrādē.

Aija Lūse

Latvijas Kultūras akadēmijas sabiedrisko attiecību vadītāja un lektore ar lielu praktiskā darba pieredzi gan tradicionālajā, gan arī digitālajā mārketingā (sociālo mediju mārketings, satura mārketings, e-pastu mārketings utt.).

un citi pieaicinātie pasniedzēji.

Pieteikšanās

Reģistrācija kursam līdz 2024.gada 14.janvārim, aizpildot pieteikumu: https://forms.gle/V5FVzK1Di68aHFu4A

Pēc reģistrācijas ar Jums sazināsies LKA pārstāvis par kursa dalības līguma slēgšanu, kā arī saņemsiet detalizētu mācību grafiku. Kursa mācību apmaksa saskaņā ar līgumu jāveic pirms mācību uzsākšanas.

Daiga Bokuma

Tālākizglītības centra kursu koordinatore

daiga.bokuma@lka.edu.lv
Tel. 29209791

Pilnais apraksts

Pateicamies par ārkārtīgi lielo atsaucību! Pieteikšanās ir noslēgusies!

Apjoms: 100 akadēmiskās stundas

(tai skaitā 82 akadēmiskās stundas tiešsaistes un klātienes nodarbības + 18 akadēmiskās stundas patstāvīgais darbs)

Kursa mērķis

apgūt dokumentālā un inscenētā kino veidošanas pamatus, gūstot ieskatu scenārija veidošanā, režijā, kameras darbā un montāžā.

Nepieciešamais aprīkojums: nodarbībās būs nepieciešama sava filmēšanas ierīce (piemēram, viedtālrunis ar kameras funkciju), mājas darbiem - dators ar iespēju uzinstalēt montāžas programmu un iespēju atskaņot filmas, cietais disks materiālu glabāšanai.

Mērķauditorija

cilvēki bez priekšzināšanām, bet ar interesi un motivāciju apgūt filmu veidošanas pamatus un paplašināt izpratni par audiovizuālu darbu uzbūvi.

Aicinām piedalīties arī cilvēkus (vecumā sākot no vidusskolas pēdējo klašu skolēniem), kas apsver iespēju uzsākt studijas Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās mākslas programmā.

Dalībnieku ieguvumi

• izpratne par kameras darba un kadra veidošanas pamatprincipiem, praktiskās filmēšanas pamatu apguve;
• izpratne par dramaturģijas un scenārija veidošanas pamatprincipiem, praktiska pieredze;
• izpratne par režijas pamatprincipiem - mizanscēnas veidošanu, darbu ar aktieriem, praktiska pieredze;
• izpratne par filmu montāžas un skaņas pamatprincipiem, praktiskās montēšanas pamatu apguve;
• attīstīta prasme strādāt komandā;
• spēja analizēt audiovizuālus darbus, izpratne par to uzbūvi.

Kursa tēmas

Filmu veidošanas pamati tiks apgūti caur praktiskiem uzdevumiem un teorētiskām lekcijām. Kursu gaitā studenti gan individuāli, gan grupās veidos dažāda apjoma audiovizuālas etīdes un kopīgi tās analizēs, kā arī veidos scenāriju, ko pārvērtīs filmā. Atbilstoši aktuālajām nodarbību tēmām kopīgi tiks analizētas filmas no senākas un nesenākas kino vēstures.

Nodarbību plāns

23.03. (klātienē, 8 akadēmiskās stundas)

Iepazīšanās. Ievads - dramaturģija, dokumentālais kino. Ievads kadra veidošanā. Montāžas programmas apguve. Tehnisko jautājumu noskaidrošana.

27.03. (attālināti, 2 akadēmiskās stundas)

Mājas darbu skatīšanās, apspriešana (dokumentāls foto stāsts). Filmas/-u analīze.

03.04. (attālināti, 2 akadēmiskās stundas)

Konsultācijas par mājas darba progresu (filmēts dokumentāls portrets). Filmas/-u analīze.

06.04. (klātienē, 8 akadēmiskās stundas)

Mājas darbu skatīšanās, apspriešana (filmēts dokumentāls portrets). Montāžas pamatprincipi. Skaņas režijas pamatprincipi.

10.04. (attālināti, 2 akadēmiskās stundas)

Konsultācijas par mājas darba progresu (darbs ar skaņu dokumentālā etīdē). Filmas/-u analīze.

13.04. (klātienē, 8 akadēmiskās stundas)

Mājas darbu skatīšanās, apspriešana. Ievads scenārija veidošanā. Ainas dramaturģija. Mizanscēna. Tēla veidošana, ievads darbā ar aktieri. Praktiskais uzdevums - etīžu veidošana.

17.04. (attālināti, 2 akadēmiskās stundas)

Mājas darbu apspriešana (inscenētas ainas scenārijs). Filmas/-u analīze.

20.04.  (klātienē, 8 akadēmiskās stundas)\

Vizuālā stāstniecība - kadra kompozīcija, gaismas izmantojums. Praktiskais uzdevums - inscenētas ainas filmēšana (statiski dažādos mērogos).

24.04. (attālināti, 2 akadēmiskās stundas)

Konsultācijas par mājas darba progresu (nodarbībā uzfilmētas inscenētas ainas secīgā montāža). Filmas/-u analīze.

27.04. (klātienē, 8 akadēmiskās stundas)

Mājas darbu skatīšanās, apspriešana. Vizuālā stāstniecība - kameras kustība, iekšējā montāža. Praktiskais uzdevums - inscenētas ainas filmēšana vienā kadrā.

30.04. (attālināti, 2 akadēmiskās stundas)

Mājas darbu apspriešana (īsfilmas scenārija sižeta izklāsts). Filmas/-u analīze.

08.05. (attālināti, 2 akadēmiskās stundas)

Konsultācijas par mājas darbu progresu (īsfilmas scenārijs). Filmas/-u analīze.

11.05. (klātienē, 8 akadēmiskās stundas)

Scenāriju apspriešana grupās. Vizuālā stāstniecība - vizuālie stili. Praktiskais uzdevums - kadru plāna veidošana. Filmēšanas plānošana.

15.05. (attālināti, 2 akadēmiskās stundas)

Konsultācijas par mājas darba progresu (īsfilmas filmēšana). Pēc situācijas - filmas/-u analīze.

18.05. (klātienē, 8 akadēmiskās stundas)

Darbs ar uzfilmēto materiālu - dažādas pieejas un risinājumi. Filmas pēcapstrāde - tehniski un konceptuāli jautājumi. Montāža, skaņa, krāsa.

22.05. (attālināti, 2 akadēmiskās stundas)

Konsultācijas par mājas darba progresu (īsfilmas melnā montāža). Filmas/-u analīze.

25.05. (klātienā, 8 akadēmiskās stundas)

Mājas darbu skatīšanās, apspriešana. Darbu tālākas attīstīšanas iespēju apzināšana. Diskusijas par procesā iegūtajām atziņām, izmaiņām, dalīšanās ar personīgo pieredzi. Svētki.

Reģistrācija

Reģistrācija kursam līdz 2024.gada 22. martam aizpildot pieteikuma anketu tiešsaistē

https://forms.gle/Z8DJ2MQdUhj7tT3CA

Pēc reģistrācijas ar Jums sazināsies LKA pārstāvis par kursa dalības līguma slēgšanu, kā arī saņemsiet detalizētu mācību grafiku. Kursa mācību apmaksa saskaņā ar līgumu jāveic pirms mācību uzsākšanas.

Reģistrācija tiks slēgta, kad tiks sasniegts maksimālais dalībnieku skaits grupā! Dalībnieki tiks apstiprināti pieteikšanās kārtībā.

Pasniedzēji

Nodarbības vadīs režisori Jānis Ābele un Lāsma Bērtule un operators Dāvids Smiltiņš.

Jānis Ābele – ieguvis bakalaura grādu filozofijā LU un maģistra grādu LKA audiovizuālās mākslas programmā režijas specialitātē. Veidojis īsfilmas un pilnmetrāžas spēlfilmas “7 miljardi gadu pirms pasaules gala” (2018) un “Jelgava 94” (2019), par ko saņēma “Lielo Kristapu” kā labākais režisors, kā arī daudzus starptautiskus festivālus apceļojušu īsmetrāžas esejas filmu “81 metrs” (2022), kas ieguva “Lielo Kristapu” labākās dokumentālās īsfilmas kategorijā. Šogad gaidāmas pirmizrādes Jāņa nākamajai esejas īsfilmai un pilnmetrāžas dokumentālai filmai.

Lāsma Bērtule – ieguvusi bakalaura grādu LKA audiovizuālās un skatuves mākslas teorijas apakšprogrammā un maģistra grādu LKA audiovizuālās un skatuves mākslas programmā režijas specialitātē. Veidojusi vairākas īsfilmas, šobrīd strādā pie pilnmetrāžas spēlfilmas “Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas” pabeigšanas. Lāsma ir arī līdzdibinātāja un dalībniece kolektīvā “Baltic Analog Lab” un veido filmu programmas eksperimentālajā kino festivālā “Process”.

Dāvids Smiltiņš ieguvis bakalaura grādu LKA audiovizuālās mākslas programmā operatora mākslas specialitātē. Kā operators inscenētājs piedalījies dažādu formātu un mērogu projektos, tostarp dokumentālajās filmās "Uguns aplis" (2021) un "Einaratīvs" (2022), pilnmetrāžas spēlfilmās "Melnais samts" (2024) un "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas" (procesā), kā arī īsfilmās, mūzikas video un starpdisciplināros projektos. 2022. gadā nominēts "Spēlmaņu nakts" balvai par izrādes "Vasarnieki" vizuālo noformējumu un 2023. gadā - "Lielajam Kristapam" kā labākais spēlfilmas un dokumentālās filmas operators.

Pateicamies par ārkārtīgi lielo atsaucību! Pieteikšanās ir noslēgusies!

Programmas mērķi

• sniegt zināšanas par efektīvu darbu ar video pēcapstrādes programmu DaVinci Resolve, gūt praktiskas iemaņas
• veicināt izpratni par video materiāla veidošanas pamatprincipiem, kas būtiski ietekmē krāsu korekcijas iespējas pēcapstrādē, akcentēt darba plūsmas nozīmi pēcapstrādē un attīstīt spēju brīvi pārvaldīt dažādus rīkus.
• reklāmu un video klipu satura veidotāji, videogrāfi, kuri vēlas padziļināti apgūt krāsas pēcapstrādi;
• audiovizuālās mākslas studenti, kuri vēlas nostiprināt krāsu korekcijas pamatus un apgūt krāsu korekcijas metodes;​
• fotogrāfi, kuri vēlas uzsākt video filmēšanu un izprast kustīgā attēlā īpašības.

Dalībnieku ieguvumi

• zināšanas par video darbu pēcapstrādes darba plūsmu, krāsu korekcijas un stila izveides darba organizēšana un plānošana;
• praktiskas iemaņas darbā ar krāsu korekcijas programmu DaVinci Resolve;
• zināšanas par daudzveidīgiem krāsu korekcijas paņēmieniem un attēla stila virzieniem, to izveides metodēm;
• pamatzināšanas video materiāla organizācijā, lai optimizētu darba ātrumu;
• zināšanas par video darbu formātiem, izpratne par risinājumiem materiāla augšupielādei sociālās platformās;
• izpratne par krāsu telpām (color space);
• zināšanas par kameru materiālu, sākot ar pus-profesionālo video, digitālo kino un beidzot ar analogā kino materiāliem;
• prasme veidot, saglabāt un pielietot savas unikālas krāsu korekcijas veidnes;
• izpratne par video materiāla blīvumu, gaismas nozīmi;
• prasme veidot korektus ādas krāsas toņus, veikt gaismošanu pēcapstrādes posmā, veidot krāsu pārejas, tīrīt materiālu, pielietot digitālā kino emulsijas;
• praktiskas iemaņas komunikācijā ar operatoru vai režisoru sagatavošanas un filmēšanas posmā;
• iespējas profesionāli pilnveidoties, sekot jaunāko tehnoloģiju aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, sadarbojoties ar nozares speciālistiem.

Kursa tēmas

Kursa saturu veido trīs tematiskie bloki

1. Video kameras un attēls, formāti un veidnes, darba plūsma: ievads krāsu korekcijas un stila principos, attēla uzbūvē un krāsu telpas (Color Space); darba plūsma no sagatavošanas posma līdz projekta noslēgumam. Pamatstraumes video formāti un kameras, to atšķirības un priekšrocības. LUT, to pielāgošana dažādām vajadzībām.
2. Primārā krāsu korekcija un krāsu apļi, rīki:  video materiāla sagatavošana un normalizēšana, stila izveide. Krāsu stila izveides secīgums, dažādu rīku izmantošana, kadru grupu krāsošana, dabīgo sejas toņu izveide;
3. Efektu pielietošana, pēcapstrādes koncepcijas un eksports: parasti efekti, kas kalpo vienkārša attēla izveidei, balsta tā pamatus, defektu novērsošie efekti; efekti attēla stilu izmaiņām; sejas izskata uzlabojošie efekti; filmu emulsiju pielietošana un attēla pēcapstrādes koncepciju izvēle; vispiemērotākais eksports.

Kursa dalībniekiem jāveic patstāvīgais darbs ar piešķirto video materiālu vai saviem filmējumiem, ievērojot kursa fokusa punktu – cilvēka klātesamību kadrā, seju dabīgums. Katrā lekciju dienā pēc teorijas vienmēr sekos praktiskais darbs.

Pasniedzējs

Nodarbības vada atzīts nozares speciālists, pieredzējis kinooperators un kolorists Aleksandrs Grebņevs. Aleksandrs ir ieguvis maģistra grādu Latvijas Kultūras akadēmijas “Audiovizuālās un skatuves mākslas” programmā, pašlaik studē profesionālā doktorantūrā un ir vieslektors četrās augstskolās, vada sešus kursus saistītus ar attēla kultūru. Audiovizuālajā nozarē strādā kopš 2000.gada. Ieguvis Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” par kinooperatora darbu filmā “Ūdens garša”. Aleksandrs ir nofilmējis 15 pilnmetrāžas dokumentālās filmas un 10 spēlfilmas, vairākus desmitus īsfilmu un vairāk kā simts reklāmas klipu. Veicis krāsu korekciju neskaitāmiem darbiem, ir strādājis pie krāsu stila izveides visām filmām, pie kurām ir strādājis, sadarbībā ar pieredzējušiem koloristiem kā Latvijā, tā arī ārzemēs.

Pieteikšanās

Reģistrācija kursam līdz 2024.gada 28. martam, aizpildot pieteikumu https://forms.gle/g7UzNAgMbPod7cRg9

Pēc reģistrācijas ar Jums sazināsies LKA pārstāvis par kursa dalības līguma slēgšanu, kā arī saņemsiet detalizētu mācību grafiku. Kursa mācību apmaksa saskaņā ar līgumu jāveic pirms mācību uzsākšanas.

Vasaras skolas mērķis

Paplašināt zināšanas un padziļināt izpratni par aktiera mākslas teorētiskajiem un praktiskajiem pamatprincipiem, attīstīt prasmes kā rīkoties uz skatuves un kino kameru priekšā un iegūtās zināšanas pielietot ikdienas situācijās.

Mērķauditorija

• dažādu profesiju pārstāvji, kuri vēlas attīstīt aktiermeistarības prasmes, iegūt iemaņas publiskas uzstāšanās laikā;
• interesenti, kuri vēlas filmēties Latvijas un ārzemju dažādos kino projektos;
• amatierteātra aktieri.

Vasaras skolas tēmas

• Kā atšķiras darbs uz skatuves un kino?
• Kino dialogs/monologs.
• Iekšējā darbība, uzmanība un koncentrēšanās.
• Asociatīvā un tēlainā domāšana runas radīšanā un pārraidīšanā.
• Improvizācijas apgūšana.
• Baiļu un psiholoģisko bloku pārvarēšana publiskas uzstāšanās laikā.
• Izvēles kurss - skatuves/kino cīņa, kaskadieru triki vai skatuves/kino grims

Meistarklašu vadītāji:

• Mārtiņš Vilsons, teātra, kino aktieris. Režisors.
• Jēkabs Reinis, Latvijas Nacionālā teātra ārštata aktieris. Filmējies vairāk kā 15 kino filmās gan Latvijā, gan ārzemēs.
• Imants Strads, Dailes teātra aktieris. Filmējies vairākās latviešu kino filmās.
• Elīna Vāne, Valmieras Drāmas teātra aktrise. Filmējusies Latvijas seriālos un kino filmās.
• Anna Klēvere, Latvijas Nacionālā teātra aktrise kopš 2000.gada. Filmējusies vairākos Latvijas seriālos un kino filmās. Pasniedz runas nodarbības J.Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā.
• Māra Liniņa, Režisore. Runas pedagoģe. Kinofilmu kastingu direktore.
• Egils Melbārdis, Latvijas Nacionālā teātra aktieris kopš 2000.gada. Filmējies dažādās spēlfilmās un seriālos. Ierunā filmas SDI media Latvia.

Reģistrācija

Reģistrācija līdz 2024.gada 10. maijam, aizpildot pieteikuma anketu: https://forms.gle/srxYy92ipPyKDC8M9

Pēc reģistrācijas anketas aizpildīšanas, 3 darba dienu laikā uz norādīto e-pastu tiks atsūtīta pieteikuma saņemšanas apstiprinājuma ziņa un rēķins par kursu apmaksu.

Papildu informācija: Biedrība “Subatieši sanākam, domājam, darām.” Tālr.: 27741279. E-pasts: vasara.subate@gmail.com

2023.gada 17.oktobris – 12.decembris 

Kursa apjoms: 8 nodarbības jeb 24 akadēmiskās stundas, ieskaitot patstāvīgo darbu.

Norises laiks: otrdienās tiešsaistē Zoom platformā no pl.10.00 līdz 11.30 no 2023.gada 17.oktobra līdz 12.decembrim (nav nodarbības 7.novembrī). Pirmā (17.oktobrī) un noslēguma nodarbība (12.decembrī) notiek klātienē E.Smiļģa Teātra muzejā Rīgā, sniedzot iespēju klātienes komunikācijai un sadarbībai. Klātienes nodarbībām plānota norise 2,5 h garumā.

Dalības maksa: 170 EUR + PVN = 205.70 EUR.

Kursa dalībnieki iegūsLatvijas Kultūras akadēmijas apliecību par tālākizglītības programmas apguvi 24 akadēmisko stundu apmērā!

Kursa mērķis

publiskās uzstāšanās psihisko un fizisko nosacījumu apzināšana un publiskai runai nepieciešamo prasmju pilnveide dažādu iekšējo un ārējo šķēršļu pārvarēšanai.

Dalībnieki tiek iepazīstināti ar paņēmieniem, kā pārvarēt stresu, atbrīvot ķermeni, nodrošināt mierīgu elpošanu, panākt drošu balss skanējumu, skaidru artikulāciju, loģisku runu; pārbaudīt prasmi pareizi formulēt publiskās runas mērķi, kā arī prast veidot runas saturu atbilstoši izvirzītajam mērķim.

Kursa mērķauditorija

kultūras centru, muzeju un citu kultūras organizāciju darbinieki, kuriem savā profesionālajā darbībā ir jāsaskaras ar publisku uzstāšanos, vadot dažādus pasākumus, ekskursijas u.c. veida norises dažādām auditorijām.

Kursa tēmas

• Publiskas runas struktūras veidošana.
• Darbs ar pieaugušu cilvēku auditoriju. Grupas uztveres specifika. Iracionālie faktori publikas uztverē.
• Publisks runātājs kā signālu raidītājs. Runātāja harizmu noteicošie elementi. Stāja, elpošana, balss un artikulācija. To apzināts lietojums un attīstīšanas paņēmieni.
• Publiskās runas šķēršļi un to pārvarēšana.

Dalībnieku ieguvumi

Apgūtas publiskās runas strukturēšanas prasmes.

Apgūtas praktiskas iemaņas: 

• kā atbrīvot ķermeni,
• kā mazināt uztraukumu,
• kā nodrošināt mierīgu elpošanu,
• kā panākt drošu balss skanējumu, skaidru artikulāciju, loģisku runu, 
• kā izvēlēties optimālu runas tempu, tembru un intonāciju, lai atstātu runas nolūkam atbilstošu iespaidu uz skatītāju.

Apgūti dažādi stresa pārvarēšanas paņēmieni.

Apgūti runas struktūras veidošanas paņēmieni, lai iegūtās iemaņas vēlāk izmēģinātu praksē.

Kursa pasniedzēja

Kursu vada Zane Daudziņa - Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore un runas pedagoģe, teātra un kino aktrise. 

Zane Daudziņa vada praktiskās skatuves runas nodarbības LKA Dramatiskā teātra aktieru kursu studentiem. Skatuves runas pasniedzēja māca topošajiem aktieriem ķermeņa atbrīvošanās paņēmienus, palīdz apgūt pareizu elpošanu, nostāda balsi, paplašina diapazonu, attīsta artikulāciju un veicina teksta loģiskās analīzes izpratni.  

2022.gadā Zane Daudziņa ir ieguvusi doktora grādu par veikto pētījumu “Aktiera runa 21.gadsimta latviešu teātrī”. Viņas zinātniskie raksti publicēti vairākos Latvijā un ārvalstīs izdotos izdevumos, promocijas darba rezultāti aprobēti starptautiskās zinātniskajās konferencēs. Apgāds “Zvaigzne ABC” ir laidis klajā Zanes Daudziņas uzrakstītās grāmatas “Aktiera runa 21.gadsimta latviešu teātrī”un “Runā droši”,“Dienasgrāmata” un“Mans kara gads”.

Zane Daudziņa regulāri vada publiskās runas seminārus uzņēmumu vadītajiem, banku darbiniekiem, skolotājiem, kultūras darbiniekiem, ierēdņiem un daudzu citu profesiju pārstāvjiem visā Latvijā, kā arī vada praktiskās runas nodarbības radio un TV moderatoriem un korespondentiem. Paralēli zinātniskajai un pedagoģiskajai darbībai darbojās dažādos teātra un televīzijas projektos kā aktrise. 2014. gadā ir saņēmusi Nacionālo TV skatītāju balvu “Zelta Vilnis” nominācijā “Gada pašmāju seriālu aktrise 2013/1014”.

Reģistrācija

Reģistrācija kursam līdz 2023. gada 2.oktobrim, aizpildot elektronisko pieteikumu: https://forms.gle/RjVFGa5kdqL98o7M7

Kursa pieteikumi tiek reģistrēti to pieteikšanas secībā, un dalībnieku skaits ir ierobežots. Reģistrācija kursam tiek slēgta, sasniedzot maksimālo dalībnieku skaitu.

Ar katru kursa dalībnieku tiek slēgts mācību līgums; dalības maksas iemaksa jāveic pirms nodarbību uzsākšanas.

Papildu informācija

Daiga Bokuma

Tālākizglītības centra kursu koordinatore

daiga.bokuma@lka.edu.lv
Tel. 29209791

Pilnais apraksts

2023.gada 4.oktobris – 29.novembris

Jaunajā LKA tālākizglītības kursā radošajām personām kopā ar nozares profesionāļiem aicinām kursa dalībniekus domāt par iespējamiem modeļiem savas karjeras attīstībai, izstrādājot savu stratēģiju radoša darba ienākumu gūšanai.

Kursa mērķis:  veicināt padziļinātu izpratni par radošo uzņēmējdarbību un praktiskajiem nozares aspektiem, ko pielietot savas karjeras attīstībai.

Kursa mērķauditorija: dažādu nozaru radošas personas, mākslinieki, radošo projektu vadītāji un producenti.

Kursa apjoms: 30 akadēmiskās stundas, ieskaitot patstāvīgo darbu.

Norises laiks: trešdienās tiešsaistē Zoom platformā no pl.17:00 līdz 18:30

Pirmā un noslēguma nodarbība notiek klātienē Latvijas Kultūras akadēmijā, sniedzot iespēju dalībnieku savstarpējai komunikācijai un sadarbībai. (klātienes nodarbībām plānota norise 2,5 h garumā).

Dalības maksa: 80 EUR + PVN = 96.80 EUR

Kursa saturs

Kursu veido 8 nodarbības + nelielas individuālas konsultācijas savas stratēģijas veidošanā radošās karjeras attīstībai.

4.okt. – Ievads un iepazīšanās. Mākslinieku un radošo personu ienākumu gūšanas veidi un karjeras iespējas (Ieva Zemīte)

11.okt. – Autortiesību regulējums mākslinieku darbībā un radošajās industrijās (Guna Zučika)  

18.okt. – Mākslinieka perspektīva menedžmentā (Zane Neimane) 

25.okt. – Radošo personu saimnieciskās darbības reģistrācijas iespējas, formas (pašnodarbināta persona, SIA, sociālais SIA, biedrība), nodokļu maksāšanas veidi (Ieva Zemīte)

1.nov. – Radošo personu mākslinieciskā brīvība ierobežotos apstākļos  (Liene Jakobsone) 

8.nov. – Laikmetīgi risinājumi reģionos – kā būt pirmajam? (Liene Jakobsone)

15.nov. – Ko sagaida finansējuma sniedzēji? (Zane Matesoviča) 

22.nov. – Individuālo konsultāciju laiks (Ieva Zemīte, Liene Jakobsone).

29.nov. – Noslēguma prezentācijas dalībnieku stratēģijām radošas karjeras attīstībai (Ieva Zemīte, Liene Jakobsone).

Dalībnieku ieguvumi:

• izpratne par mākslinieku karjeru, biznesa modeļiem ienākumu gūšanai un radošuma lomu un pienesumu pārmaiņu procesos;
• sekmēta uzņēmējspēja, attīstot zināšanas, prasmes un kompetences plānot savu karjeru, apzināt potenciālos ienākumu gūšanas veidus, pielāgoties mainīgajai videi un sekmēt personīgās karjeras attīstību.

Kursa dalībnieki iegūs Latvijas Kultūras akadēmijas apliecību par tālākizglītības programmas apguvi 30 akadēmisko stundu apmērā!

Kursa pasniedzēji

Ieva Zemīte – Latvijas Kultūra akadēmijas asociētā profesore ar doktora grādu vadībzinātnē, LKA un RTU kopīgās maģistra studiju programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” direktore.   Zinātniskās intereses – kultūras un radošā uzņēmējdarbība, radošās industrijas un kultūras ekonomika. Latvijas pārstāve Eiropas Savienības dalībvalstu ekspertu darba grupā atvērtās koordinācijas metodes jautājumos par mākslinieku un radošo personu statusu un nodarbinātību (2021-2023). Latvijas Kultūras akadēmijas pārstāve LIAA Radošo industriju biznesa inkubatora dalībnieku vērtēšanas komisijā, LU Studentu biznesa inkubatora komandu izaugsmes vērtēšanā. Kopš 2017.gada līdzīpašniece stikla mākslas studijai “Glass Point”.

Guna Zučika – mākslas maģistra grāds Vestminsteres Universitātē, Lielbritānijā, pašlaik doktorante Latvijas Kultūras akadēmijā. Mūzikas menedžmenta un konsultāciju uzņēmuma Every Little Thing izveidotāja. Mūzikas industrijā strādā jau 25 gadus un veiksmīgi izvedusi pasaulē vairākas latviešu grupas (Prāta Vētra u.c.) un izveidojusi sadarbību ar industrijas milzi Sony Music Entertainment.

Zane Matesoviča – eksperte ar plašu pieredzi izglītības, kultūras un sabiedrības attīstības jomās. Pašreiz ieņem British Council Latvia direktores amatu, kur sadarbībā ar dažādām Latvijas organizācijām rada un ievieš kultūras, izglītības un kopienu projektus, kas stiprina iekļaujošas un saliedētas sabiedrības attīstību. Zane ir ieguvusi filoloģijas bakalaura grādu, mākslas maģistra grādu radošajās indistrijās un izaugsmes menedžmentā, kā arī studējusi pedagoģiju un izglītības vadību.

Zane Neimane – Latvijas Mākslas akadēmijas bakalaura grāds funkcionālajā dizainā un maģistra grāds glezniecībā. Otrs maģistra grāds iegūts Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās univeritātes kopīgajā programmā "Radošās industrijas un izaugsmes menedžments". Grāmatas "Jaunā mākslinieka karjeras attīstības stratēģijas un biznesa modeļi" autore. Projektu vadītāja iepakojuma un galda spēļu ražotnē "Folded Box". Vairāku gadu pieredze poligrāfijas un maketēšanas darbos. Nepilna laika māksliniece – gleznotāja.

Liene Jakobsone – bakalaura grāds vēsturē, maģistra grāds mākslas zinātnē un teorijā. Profesionālās intereses saistītas ar mākslas projektu menedžmentu ar uzsvaru uz kopienu un publiskas mākslas pieejamību reģionos. Vada "Valmiera – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027" pēctecības programmu "Dinamiskā pilsēta", kas balstās laikmetīgas, iesaistošas un starptautiskas kultūras pieejamībā visām auditorijām. 2023.gada rezidente "Cité Internationale des arts" mākslas rezidencē Parīzē.

Ieteicamie informācijas avoti:

Zane Neimane “Jaunā mākslinieka karjeras attīstības stratēģijas un biznesa modeļi”

Platforma “Creatives Unite” - https://creativesunite.eu/

Reģistrācija:

Reģistrācija kursam līdz 2023.gada 25.septembrim, aizpildot elektronisko pieteikumu: https://forms.gle/GisSbudFjTDGndr87

Kursa norise tiks nodrošināta, ja grupā būs vismaz 12 dalībnieki! Kursa pieteikumi tiek reģistrēti to pieteikšanas secībā, un dalībnieku skaits ir ierobežots. Maksimālais dalībnieku skaits – 25.

Ar katru kursa dalībnieku tiek slēgts mācību līgums; dalības maksas iemaksa jāveic pirms nodarbību uzsākšanas.

Pateicamies par ārkārtīgi lielo atsaucību! Pieteikšanās ir noslēgusies!

Apjoms: 160 akadēmiskās stundas

Norises laiks: 2023.gada 12.septembris – 7.decembris

Norise: tiešsaistē Zoom platformā otrdienu un ceturtdienu rītos no pl.9:00 līdz 12:15 (ar 15 min pauzi pa vidu) no 2023.gada 12.septembra līdz 7.decembrim. Trīs nodarbību dienas plānotas klātienē Rīgā, apmeklējot kādu no kultūras centriem, kā arī skaņu un gaismu uzņēmumu. Pēc pieteikšanās dalībnieki saņems detalizētu nodarbību grafika plānu.

Dalībnieku skaits: Kursa norise tiks nodrošināta, ja grupā būs vismaz 12 dalībnieki! Maksimālais dalībnieku skaits – 26.

Dalības maksa: 340 EUR

Latvijas Kultūras akadēmijas Tālākizglītības centrs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un Kultūras darbinieku biedrību ir izstrādājis jaunu izglītības programmu Latvijas kultūras centru vadītājiem, kas ļaus uzlabot prasmes kultūras centru darba ilgtermiņa plānošanā un komandas veidošanā. Kursa dalībnieki, veicot kursa mācību uzdevumus, iegūst apliecību par valsts licencētas profesionālās pilnveides programmas apguvi 160 akadēmisko stundu apmērā.

Kursa mērķis

iegūt zināšanas un apgūt prasmes par kultūras centra stratēģisko un personāla vadību kvalitatīva kultūras piedāvājuma nodrošināšanai pašvaldībās, mērķtiecīgi plānojot pieejamos resursus un veidojot sadarbību ar vietējiem iedzīvotājiem.

Kursa saturs

Kursa programmā ir ietverti četri galvenie mācību moduļi, kuru ietvaros dalībnieki radīs atbildes uz aktuāliem jautājumiem kultūras centru vadībā, gūstot strukturētu pārskatu par nepieciešamajiem tālākā darba virzieniem.

1. Stratēģiskā plānošana un vadība

• Kā un kāpēc plānot kultūras centra darbu vidējā termiņā? Kā noteikt mērķus un rezultātus?
• Kādi uzdevumi jāveic metodiskajiem kultūras centriem? Kā argumentēt nepieciešamību ieguldīt kultūrā? Kā analizēt savu auditoriju? Kā plānot kultūras centra budžetu un piesaistīt ārējo finansējumu?

2. Kultūras produktu veidošana un izplatīšana

• Kāda ir kultūras produktu specifika? Ko ietver pasākumu producēšana? Kā radoši attīstīt pasākumu koncepciju? Kādus uzdevumus ietver tehniskā producēšana un kādas ir mūsdienu tehnoloģiskās iespējas? Ko nedrīkst aizmirst, domājot par pasākumu risku vadību un klientu apkalpošanas kvalitāti?

3. Personāla vadība kultūras organizācijā

• Kādi ir personāla vadības galvenie uzdevumi? Kā veidot organizatorisko struktūru un sadalīt pienākumus? Kā deleģēt uzdevumus un motivēt darbiniekus? Kā atbalstīt talantus un risināt konfliktus?

4. Organizācijas tēla un reputācijas veidošana

• Kas veido organizācijas tēlu un iekšējo kultūru? Kāda loma ir organizācijas reputācijai un kas to nosaka? Kā veidot pārliecinošu publisko uzstāšanos? Kādi ir profesionālās etiķetes noteikumi?

Katra moduļa noslēgumā dalībnieki veic noteiktu uzdevumu patstāvīgi vai grupās.

Mācību formāts - lekcijas, diskusijas un semināri, patstāvīgie uzdevumi un grupu darbs, ekskursijas kultūras pakalpojumu sniegšanas organizācijās.

Mērķauditorija

kultūras centru un namu vadītāji, kuru uzdevums ir plānot kultūras centra darbu vietējās kultūrvides veidošanā un nodrošināt noteikto mērķu izpildi, īstenojot sekmīgu personāla vadību.

Dalībnieku ieguvumi:

• izpratne par kultūras organizācijas stratēģisko vadību un prasmes kultūras centra interešu aizstāvībā;
• zināšanas par kultūras centra darbības stratēģijas izstrādi, mērķu un rezultātu noteikšanu, budžeta plānošanu;
• pamatzināšanas par kultūras produktu specifiku, izpratne par auditorijas vajadzību izpēti un auditorijas iesaistes veidiem;
• pamatzināšanas par pasākumu producēšanas aspektiem, tai skaitā tehnisko producēšanu, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju iespējas;
• pamatzināšanas personāla vadībā kultūras organizācijā;
• pamatzināšanas par organizācijas tēla un reputācijas veidošanu;
• prasmes pārstāvēt un prezentēt savu organizāciju.

Kursa pasniedzēji

Ilona Asare – Latvijas Kultūras akadēmijas Tālākizglītības centra vadītāja. Ilggadīga pieredze kultūras organizāciju stratēģiskās attīstības plānošanā un attīstības projektu veidošanā.

Agnese Hermane – ieguvusi doktora grādu mākslās, Latvijas Kultūras akadēmijas prorektora akadēmiskajā darbā p.i. Ilggadīga darba pieredze kultūras vadības pasniedzējas darbā.

Ieva Zemīte – doktora grāds vadībzinātnē, LKA studiju programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” direktore, vadījusi vairāku pētījumu izstrādi par radošo industriju un radošo pilsētu attīstību reģionos.

Dita Pfeifere – Latvijas kultūras darbinieku biedrības projektu vadītāja  un Latvijas Kultūras akadēmijas vieslektore, doktorantūras studiju ietvaros veic pētījumu par kultūra centru darbību Latvijā.

Krista Vīndedze – Saldus Tūrisma informācijas, kultūras un sporta centra vadītāja ar ilggadīgu pieredzi daudzveidīgu kultūras pasākumu producēšanā.

Diāna Čivle – pasākumu producente ar lielu pieredzi dažāda mēroga vietēju un starptautisku pasākumu organizēšanā, tai skaitā Dziesmu un deju svētki, Staro Rīga, Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014 u.c.

Brigita Rozenbrika – producente ar ilggadīgu pieredzi vietēju un starptautisku pasākumu (Rīgas 800 gadu svinības, Eiropas kinoakadēmijas pasniegšanas balva u.c.) un filmu producēšanā, Latvijas Kultūras koledžas docente.

Jolanta Borīte – Siguldas kultūras centra “Devons” vadītāja. Daudzgadīga pieredze kompleksu liela mēroga pasākumu (Cēsis 800 un Sigulda 800 svinības, Latvijas simtgades programma) plānošanā un organizēšanā.

Sanita Grāvīte - maģistra grāds personālvadībā, Siguldas pašvaldības Personāla  pārvaldes vadītāja. Pieredze darbā ar kultūras organizāciju personālu, tai skaitā veicot darbinieku novērtēšanu.

Lolita Ozoliņa - zīmolvedības un komunikācijas eksperte, 20 gadu darba pieredze reklāmas un mārketinga jomā, izstrādājot un attīstot vietējo un starptautisko organizāciju zīmolus.

u.c. pieaicinātie pasniedzēji.

Pieteikšanās

Reģistrācija kursam līdz 2023.gada 4.septembrim, aizpildot elektronisko pieteikumu https://forms.gle/NGUQc58zRkBDBrSo8

Pēc reģistrācijas ar Jums sazināsies LKA pārstāvis par kursa dalības līguma slēgšanu, kā arī saņemsiet detalizētu mācību grafiku. Kursa mācību apmaksa saskaņā ar līgumu jāveic pirms mācību uzsākšanas.

Reģistrācija tiks slēgta, kad tiks sasniegts maksimālais dalībnieku skaits grupā! Dalībnieki tiks apstiprināti pieteikšanās kārtībā.

Kontaktinformācija

Laura Brutāne, Latvijas Kultūras akadēmijas Tālākizglītības centra kursu koordinatore
Tālr.: 26366413
E-pasts: laura.brutane@lka.edu.lv

Pateicamies par ārkārtīgi lielo atsaucību! Pieteikšanās ir noslēgusies!

Apjoms: 160 akadēmiskās stundas Norises laiks: 2023.gada 11.septembris – 6.decembris Norise: tiešsaistē Zoom platformā pirmdienās un trešdienās no pl.9:00 līdz 12:15 un sešas nodarbības klātienē Rīgas muzejos un LKA telpās (Ludzas ielā 24) no pl. 10:00 līdz 16:00 + patstāvīgā darba uzdevumi. Pēc pieteikšanās dalībnieki saņems detalizētu nodarbību grafika plānu. Dalībnieku skaits: ne vairāk kā 25. Minimālais dalībnieku skaits mācību grupas nokomplektēšanai – 15 dalībnieki. Dalības maksa: 340 EUR

Kursa mērķis

sniegt izpratni un zināšanas par muzeju kā vienu no kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas, izpētes un popularizēšanas veidiem, bagātināt izpratni par dažādu profilu muzeju darbības specifiku un aktualitātēm muzeju jomā.

Mērķauditorija

muzeju darbības jomā strādājošie ar minimālu vai nelielu pieredzi muzeja darbā.

Dalībnieku ieguvumi:

• Zināšanas par muzeja kā institūcijas praktisko darbību un filozofiju, ietverot zināšanas par muzeju attīstības vēsturi un nozares normatīvo bāzi, lomu sabiedrībā un galvenajām muzeja funkcijām: vērtību uzkrāšanu un saglabāšanu, pētniecību, komunikāciju.
• Zināšanas par darbu ar muzeja krājumu: krājuma veidošanas politiku, priekšmetu saglabāšanu, uzskaiti, izmantošanu muzeja darbā u.c.
• Zināšanas par muzeja kā organizācijas darbību, gūstot ieskatu muzeju menedžmenta, mārketinga, iekšējās komunikācijas jautājumos.
• Zināšanas praktiskajā darbā ar izstāžu veidošanu un darbu ar apmeklētājiem, t.sk. pamatiemaņas muzejpedagoģijā.
• Prasmes patstāvīgi analizēt dažādu jomu muzeju specifiku un darbību, izvērtējot kvalitāti.
• Profesionālā izaugsme, sekojot muzeju jomas aktualitātēm un jaunākajām tendencēm un sadarbojoties ar nozares speciālistiem.

Kursu dalībnieki, nokārtojot plānotās ieskaites, saņem Latvijas Kultūras akadēmijas apliecību par profesionālās pilnveides kursa (160 akadēmiskās stundas) apguvi.

Kursa tēmas un pasniedzēji

Nodarbības vada kompetenti muzeju darbības jomas profesionāļi, dalībniekiem gūstot iespēju konsultēties pie speciālistiem ar lielu praktiskā darba pieredzi. Kursa laikā dalībniekiem tiek sniegta iespēja iepazīties ar dažādu muzeju praktisko darbību.

Kurss sastāv no četriem tematiskajiem moduļiem:

I Muzejs kā institūcija un tā darbības aspekti

Ievads – muzeja darbības filozofija un vēsture. Muzeju menedžments un darba organizācija. Dažādu muzeju darbības specifika (pasniedzēji - Jānis Garjāns, Gundega Dreiblate, Anita Jirgensone, Agrita Ozola).

II Pētnieciskais darbs muzejā

Zinātniskā darba un materiālās kultūras specifika. Zinātniskā darba rezultātu publiskošana (pasniedzēja – Irina Zeibārte).

III Darbs ar muzeja krājumu

Krājuma komplektēšana un veidošana. Krājuma klasifikācija, dokumentācija un uzskaite. Krājuma saglabāšana un restaurācija  (plānotie pasniedzēji – Ārija Ubarste, Annija Vucāne u.c.).

IV Muzeju komunikācija ar sabiedrību

Muzeja tēls un komunikācija. Muzeja mārketings. Mērķauditorijas izpēte un darbs ar muzeja apmeklētāju. Izstāžu plānošana un veidošana. Muzeja izglītojošais darbs (pasniedzēji – Astrīda Rogule, Agrita Ozola, Ģirts Boronovskis u.c.).

Katra moduļa noslēgumā kursa dalībnieki kārto ieskaiti, nostiprinot jauniegūtās zināšanas patstāvīgā darbā.

Pieteikšanās

Reģistrācija, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu https://forms.gle/gnzj86vQT2K3BZiE9. Pieteikšanās kursam ir atvērta līdz 2023.gada 20. augustam.

Pēc anketas aizpildīšanas ar Jums sazināsies LKA pārstāvis par mācību līguma slēgšanu.

Reģistrācija tiks slēgta, kad tiks sasniegts maksimālais dalībnieku skaits grupā. Dalībnieki tiks apstiprināti pieteikšanās kārtībā.

Kontaktinformācija

Apjoms: 40 akadēmiskās stundas

Norises laiks: 2023. gada 18. septembris – 4. decembris

Norise: 12 nodarbības pirmdienās no pl.17.00 līdz 18.30 tiešsaistē Zoom platformā.

Dalībnieku skaits: Kursa norise tiks nodrošināta, ja grupā būs vismaz 12 dalībnieki!

Dalības maksa: 192 EUR

Kursa mērķis

Iegūt padziļinātas zināšanas par digitālās transformācijas procesiem, to radīto ietekmi, pārmaiņām un iespējām kultūras, mākslas un radošo industriju sektoros, paaugstināt nozares profesionāļu kvalifikāciju un sekmēt digitālo risinājumu ieviešanu un izmantošanu produktu un pakalpojumu jaunradē.

Mērķauditorija

Kurss ir veidots dažādu jomu kultūras, mākslas un radošo industriju sektoru praktiķiem – kultūras organizāciju un institūciju darbiniekiem, kultūras projektu vadītājiem, neatkarīgiem producentiem, menedžeriem un norišu organizatoriem, radošiem uzņēmējiem, māksliniekiem, radošām personām u.c., kuri ir ieinteresēti iegūt gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas par digitalizācijas ietekmi uz kultūras un radošajām industrijām, kā arī padziļināti izprast pārmaiņu radītās iespējas un nākotnes attīstības tendences.

Dalībnieku ieguvumi:

• zināšanas par digitālo tehnoloģiju attīstību,
• izpratne par digitālās transformācijas ietekmi uz kultūras, mākslas un radošajām nozarēm, kā arī pārmaiņu radītājām iespējām;
• prasmes novērtēt organizācijas vai uzņēmuma digitālo briedumu un izstrādāt digitālās attīstības stratēģiju;
• prasmes ieviest un izmantot digitālos risinājumus savā darbā, kā arī paplašināt digitālo produktu un pakalpojumu klāstu.

Kursa noslēgumā tā dalībnieki patstāvīgi varēs izstrādāt savas kultūras vai mākslas organizācijas, institūcijas vai radošā uzņēmuma digitālo stratēģiju, pielietot digitālos rīkus, platformas un tehnoloģijas savā radošajā darbā, kā arī radīt un attīstīt jaunu produktu un pakalpojumu piedāvājumu, apvienojot mākslu un radošumu ar tehnoloģiju piedāvātajām iespējām.

Kursa dalībnieki saņems Latvijas Kultūras akadēmijas apliecību par profesionālās pilnveides kursa apguvi 40 akadēmisko stundu apmērā, ja būs piedalījušies ne mazāk kā 80% nodarbību, veikuši patstāvīgos darbus un nokārtojuši ieskaiti.

Kurss “Digitālā transformācija kultūras un radošajās industrijās” ir pirmais no četriem moduļiem profesionālās pilnveides izglītības programmā “Kultūras piedāvājuma veidošana digitālā vidē” (160 akad h), kas licencēta Izglītības kvalitātes valsts dienestā. Apgūstot visus četrus programmas moduļus, dalībnieki var saņemt valsts izglītības dokumentu - apliecību par profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvi pilnā apmērā. 2023.gada rudens semestrī vēl būs iespējams apgūt kursu “Komunikācija un mārketings digitālajā vidē”.

Kursa tēmas 

• Ievads digitālajā transformācijā – atslēgas jēdzieni un terminoloģija;
• Digitālās transformācijas ietekme uz kultūras, mākslas un radošajām industrijām, kā arī radošiem indivīdiem;
• Digitālās transformācijas sociālais konteksts un aktuālās tendences – pārmaiņas sabiedrībā, auditorijas paradumu un pieprasījuma maiņa;
• Digitālās transformācijas ekonomiskais konteksts (radošā ekonomika, digitālā ekonomika, kopienu ekonomika, dalīšanās ekonomika);
• Tehnoloģiju tendences kultūras un radošajās industrijās (īpaši XR, MI (AI), mākoņa un blokķēdes tehnoloģijas);
• Digitālie rīki radošai darbībai, sadarbībai un tīklošanās vajadzībām;
• Kultūras satura digitālo izplatīšanas platformu attīstība;
• Digitālās stāstniecības, mārketinga un komunikācijas iespējas kultūras un radošajās industrijās;
• Spēļošanas un interaktivitātes piedāvātās iespējas kultūras un radošajās industrijās;
• Organizācijas, institūcijas vai uzņēmuma digitālā brieduma novērtējums un transformācijas ceļa kartes izstrāde;
• Radošo industriju nākotnes tendences un inovāciju attīstības iespējas.

Kursa pasniedzēji

Kursa vadītāja Elizabete Palasiosa ir radošā producente, uzņēmēja un Latvijas Kultūras akadēmijas docētāja. Ieguvusi humanitāro zinātņu bakalaura un maģistra grādus mākslās Latvijas Kultūras akadēmijā un vairāk nekā 15 gadu praktisko pieredzi radošo industriju sektorā.

Elizabetei piemīt starpdisciplinārs domāšanas veids, kas, apvienojot zināšanas un pieredzi no kultūras, kino, teātra, muzeju, pasākumu, interaktīvo tehnoloģiju un mediju jomām, ļauj ieraudzīt nestandarta risinājumus, kā arī dažādu mākslas un satura formu sinerģiju. 

Elizabetes veidotais uzņēmums "Story Hub" nodarbojas ar starpdisciplināru projektu producēšanu, kā arī multimediju un interaktīva satura veidošanu. Produktu saturs un izplatīšanas iespējas aptver gan tradicionālos (kinoteātris, televīzija, pasākumu un koncertu norises vietas u.c.), gan digitālos (aplikācijas, mājaslapas, papildinātā un virtuālā realitāte, digitālas spēles u.c.) izplatīšanas kanālus. Paralēli ilggadējam darbam industrijā, Elizabete ir “EHR Mediju grupas” satura projektu attīstības vadītāja un dažādu podkāstu veidotāja.

Elizabete ir pasniegusi tādus kursus kā Radošā domāšana, Digitālā transformācija kultūras un radošajās industrijās, Pasākumu producēšana, Kino producēšana, Kultūras menedžments, Interaktīvo multimediju dizains un producēšana, Ilgtspēja kultūras un radošajās industrijās.

Studiju kursa ietvaros paredzēta vismaz viena industrijas eksperta iesaiste atbilstoši pieejamībai un studiju kursa dalībnieku interesēm, kas tiks noteikta ar iekšējā balsojuma palīdzību. Papildu iespējams plānot vismaz vienu kopīgu ekskursiju uz kādu no nozares uzņēmumiem vai organizācijām.

Pieteikšanās

Reģistrācija kursam līdz 2023.gada 6.septembrim, aizpildot elektronisko pieteikumu: https://forms.gle/jnqGCjCW4nwoEJXQA. Pēc reģistrācijas ar jums sazināsies LKA pārstāvis par kursa dalības līguma slēgšanu, kā arī saņemsiet detalizētu mācību grafiku. Kursa mācību apmaksa saskaņā ar līgumu jāveic pirms mācību uzsākšanas. Reģistrācija tiks slēgta, kad tiks sasniegts maksimālais dalībnieku skaits grupā (30 dalībnieki). Dalībnieki tiks apstiprināti pieteikšanās kārtībā.

Kontaktinformācija

Laura Brutāne,
Latvijas Kultūras akadēmijas Tālākizglītības centra kursu koordinatore
Tālr.: 26366413
E-pasts: laura.brutane@lka.edu.lv

• Kursu apjoms -  36 stundas.
• Plānotais kursu īstenošanas laiks: 2023. gada 26. – 29. jūnijs (4 dienas).
• Īstenošanas forma – klātienē (Rīgā).
• Kursi notiek valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 

Profesionālās pilnveides programma paredzēta skolotājiem, kuri māca vai mācīs mācību priekšmetus:

• “Mūzika” (1. - 9.klasē),
• “Teātra māksla” (1. – 9.klasē),
• “Vizuālā māksla” (1. - 9. klasē),
• “Sports un veselība” (1. - 9. klasē),

pamatkursus:

• “Kultūras pamati”,
• “Kultūra un māksla I (vizuālā māksla)”,
• “Kultūra un māksla I (mūzika)”,
• “Kultūra un māksla I (teātra māksla)”,
• “Sports un veselība vidusskolai”.

Kustību māksla paplašina gan caurviju prasmju (sadarbība, jaunrade) un sociāli emocionālo mācīšanos , gan izpratni par ķermeni, kustību mākslu, neverbālās komunikācijas nozīmi publiski uzstājoties, diskutējot, vadot sarunas, kā arī komunicējot ikdienā.

Programmas apguves rezultātā dalībnieki papildinās izpratni par dažādiem kustību mākslas veidiem un to izpausmes formām, principiem un paņēmieniem, paplašinot zināšanas un prasmes to pielietojumā teātra mākslas, mūzikas, dejas radošajos un pedagoģiskajos uzdevumos šajos un citos kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas mācību priekšmetos un vidusskolas pamatkursos un sporta un veselības mācību priekšmeta modulī “Dejas un ritmiskās kombinācijas”, sporta un veselības pamatkursa modulī “Kustību māksla un fiziskās aktivitātes telpā”.  Dalībnieki uzlabos prasmi integrēt kustību mākslai raksturīgos mākslinieciski estētiskos un pedagoģiskos principus un paņēmienus dažādos mācību priekšmetos.

Pieteikšanās: katrs individuālais mācību pretendents līdz 2023. gada 20. jūnijam aizpilda pieteikuma anketu https://forms.gle/G7x9rbRj8oUP7vmG7

Apstiprinājums par dalību mācībās un mācību grafiks tiks nosūtīts līdz 2023.gada 29. jūnijam. Mācībām 2023.gadā varēsim apstiprināt 60 pedagogus.

Pēc sekmīgas kursu programmas apguves dalībnieki saņems Valsts izglītības satura centra apliecību.

Papildu informācija:

tālr.26407539, e-pasts: dana.daugule@lka.edu.lv

• Kursu apjoms -  36 stundas.
• Plānotais kursu īstenošanas laiks: 2023. gada 14. augusts (1 diena attālināti) –15.-  17. augusts (3  dienas klātienē).
• Īstenošanas forma – klātienē (Rīgā).
• Kursi notiek valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 

Profesionālās pilnveides programma prioritāri paredzēta skolotājiem, kuri māca vai mācīs mācību priekšmetu “Vizuālā māksla” (1. - 9. klasē) un kuriem nav speciālās izglītības audiovizuālā jomā, kā arī kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas citu mācību priekšmetu skolotājiem visās izglītības pakāpēs, kuri plāno vai jau uzsākuši un iekļāvuši savā mācīšanas procesā audiovizuālā materiāla veidošanu un analīzi.

Programmas apguves rezultātā dalībnieks būs ieguvis pamatprasmes audiovizuālās mākslas pedagoģijā, paplašinājis izpratni par audiovizuālo mākslu, papildinājis prasmes plānot mācību saturu, iekļaujot ar video izveidi saistītus uzdevumus un audiovizuālā materiāla analīzi; ieguvis piemērus kā mācīšanās procesu iespējams efektivizēt, nodrošinot audiovizuālu darbu vērtēšanu.

Pieteikšanās: katrs individuālais mācību pretendents līdz 2023. gada 10. augustram aizpilda pieteikuma anketu https://forms.gle/33jy44rj9umrWnhh8.

Mācībām 2023.gadā varēsim apstiprināt 60 pedagogus.

Pēc sekmīgas kursu programmas apguves dalībnieki saņems Valsts izglītības satura centra apliecību.

Papildu informācija:

tālr.26407539, e-pasts: dana.daugule@lka.edu.lv

• Kursu apjoms -  36 stundas
• Plānotais kursu īstenošanas laiks: 2023. gada 8. – 11. augustā (4 dienas)
• Īstenošanas forma – klātienē (Rīgā).
• Kursi notiek valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 

Profesionālās pilnveides programma paredzēta vispārizglītojošo un profesionālo skolu  pedagogiem, kuri īsteno vidējās vispārējās izglītības pamatkursus Kultūras pamati, Kultūra un māksla I, Literatūra I .

Programmas apguves rezultātā  dalībnieki paplašinās izpratni par to, kas ir lietpratība, kādā mācīšanās procesā iespējamais rezultāts ir skolēna kompetence un kā šādu procesu īstenot praksē, kā arī paplašinās izpratni par laikmetīgo mākslu, literatūru, aktualitātēm dažādu mākslas veidu izpausmēs, kultūras mantojuma un citu kultūras nozarei būtisku jautājumu jaunākām atziņām un procesiem, pieejamību satura īstenošanas procesā. Dalībnieki pilnveidos prasmi plānot efektīvu mācību stundu, izmantojot ārpusskolas resursus. Daļa programmas tiks īstenota, dalībniekiem praktiski darbojoties un iepazīstot dažādas kultūras institūcijas.

Pieteikšanās: katrs individuālais mācību pretendents līdz 2023. gada 15. jūnijam aizpilda pieteikuma anketu https://forms.gle/3PT4tL449BCaddmt6

Apstiprinājums par dalību mācībās un mācību grafiks tiks nosūtīts līdz 2023.gada 29. jūnijam. Mācībām 2023. gadā varēsim apstiprināt 40 pedagogus.

Pēc sekmīgas kursu programmas apguves dalībnieki saņems Valsts izglītības satura centra apliecību.

Papildu informācija:

tālr.26407539, e-pasts: dana.daugule@lka.edu.lv 

• Kursu apjoms -  36 stundas.
• Mācību norise tiek plānota 2 posmos:
  • 2023.gada 21. – 24. augustā (3 dienas klātienē, Rīgā, 1 diena attālināti),
  • 2023.gada  23. septembrī (klātienē, Rīgā).
• Kursi notiek valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 

 Profesionālās pilnveides programma paredzēta vispārizglītojošo un profesionālo skolu pedagogiem, kuri pasniedz priekšmetus:

• “Vizuālā māksla” (4. - 9. klasē),
• “Mūzika” (4. - 9.klasē),
• “Teātra māksla” (4. – 9.klasē),
• “Literatūra” (4. - 9.klasē);

Pamatkursus:

• “Kultūras pamati”,
• “Kultūra un māksla I (vizuālā māksla)”,
• “Kultūra un māksla I (mūzika)”,
• “Kultūra un māksla I (teātra māksla)”,
• “Literatūra I”;
• padziļinātos kursus
• “Kultūra un māksla II”,
• “Latviešu valoda un literatūra II”,
• kā arī, kuri vada kursu “Projekta darbs (mākslinieciskā jaunrade)”.

Programmas apguves rezultātā dalībnieki paplašinās izpratni par jaunrades procesu un tā mācīšanu, jaunrades darbu vērtēšanu un pašvadītas mācīšanās lomu skolēna izaugsmē. Līdz ar to dalībnieki:

• iepazīs aktuālākās tendences jaunrades formatīvās un summatīvās vērtēšanas principos;
• praktiski pieredzēs jaunrades procesu un tā vērtēšanu, veidojot un analizējot savu, nelielu jaunrades darbu;
• plānos, izmēģinās un analizēs skolēnu jaunrades procesu un jaunrades darbus;
• gūs ieskatu kreativitātes teorijās un autortiesību un plaģiātisma jautājumos;
• modelēs pašvadītas un diferencētas mācīšanās procesu.

Rekomendējam uz nodarbībām ņemt līdzi savam iecienītajam mākslas veidam nepieciešamus instrumentus, Piemēram, mūzikā - ģitāru, flautu, datoru ar elektroniskās mūzikas datorprogrammu vai jebkuru citu instrumentu, iespējams izmantot arī uz vietas pieejamo priekšmetu skaņas un savu un/vai citu cilvēku balsis, kā arī ierakstīt dažādas skaņas telefonā; vizuālajā mākslā - zīmuļus, otas, krāsas, kameru, fotoaparātu, marķierus, papīru, audeklu, plastilīnu vai jebko citu, kas varētu būt nepieciešams, lai izpaustos vizuāli; literatūrā - sev ērtus rīkus rakstīšanai; teātrī - ērtu apģērbu. Un visiem - iztēli un darboties prieku.

Dažas pamatlietas katrā mākslā tiks nodrošinātas - būs pieejams parasts papīrs, zīmuļi, flomāsteri, guaša un ūdens krāsas, daži teātra rekvizīti, vairākas klavieres, skatuve, daži rotaļu mūzikas instrumenti. Citiem vārdiem, līdzīgi kā reālā skolas situācijā.

Īpaša piezīme iepriekšējo gadu teātra mākslas kursu beidzējiem: šī jums būs lieliska iespēja sakārtot esošo un gūt jaunu pieredzi tajā, kā organizēt pilnu radošu procesu un vērtēt tā gala rezultātu, kā arī iepazīties ar citu mākslu skolotājiem un redzēt viņu veikumu.

Pieteikšanās: katrs individuālais mācību pretendents līdz 2023. gada 15. maijam aizpilda pieteikuma anketu https://forms.gle/TQixRTKfbPhrTU7Z9

Apstiprinājums par dalību mācībās un mācību grafiks tiks nosūtīts līdz 2023.gada 29. maijam. Mācībām 2023.gadā varēsim apstiprināt 60 pedagogus.

Pēc sekmīgas kursu programmas apguves dalībnieki saņems Valsts izglītības satura centra apliecību.

Papildu informācija:

tālr.26407539, e-pasts: dana.daugule@lka.edu.lv

• Kursu apjoms: 72 stundas.
• Mācību norise tiek plānota 2 posmos:
  • 2023. gada 26.-28. jūnijā (3 dienas)  attālināti;
  • 2023. gada 14.-17. augustā (4 dienas) klātienē, Rīgā.
• Kursi notiek valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 

Profesionālās pilnveides programma paredzēta  pedagogiem – kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas mācību priekšmetu skolotājiem, kuriem nav speciālās teātra izglītības, bet kuri vada vai plānot vadīt mācību stundas teātra mākslā un  kuri ir ieinteresēti savas zināšanas pielietot kolēģu pedagoģisko prasmju paaugstināšanai savstarpējā sadarbībā jomas mācību satura īstenošanai visās izglītības pakāpēs.

Programmas apguves rezultātā dalībnieks iegūs: pamatprasmes teātra mākslā, teātra mākslas pedagoģijā, paplašinās izpratni par to, kas ir lietpratība; kā plānot mācību saturu, sadarbojoties skolotājiem jomas ietvaros; kā mācīšanās procesu iespējams efektivizēt, nodrošinot atbilstošu vērtēšanu; kā mācīšanās process attīsta un pilnveido skolēna kompetenci.

Pieteikšanās: katrs individuālais mācību pretendents līdz 2023. gada 15. maijam aizpilda pieteikuma anketu https://forms.gle/dDfVU38jHkiQvda48

Apstiprinājums par dalību mācībās un mācību grafiks tiks nosūtīts līdz 2023.gada 29. maijam. Mācībām 2023.gadā varēsim apstiprināt 60 pedagogus.

Pēc sekmīgas kursu programmas apguves dalībnieki saņems Valsts izglītības satura centra apliecību.

Papildu informācija:

tālr.26407539, e-pasts: dana.daugule@lka.edu.lv

• Kursu apjoms -  36 stundas.
• Plānotais kursu īstenošanas laiks: 2023. gada 7. – 10. augustā (4 dienas).
• Īstenošanas forma – klātienē (Rīgā).
• Kursi notiek valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 

Profesionālās pilnveides programma paredzēta prioritāri profesionālās kompetences pilnveides  programmas “Mācīšanās lietpratībai, īstenojot mācību saturu “Teātra māksla” (72 stundas) saturu apguvušajiem “Teātra mākslas” 4. – 12. klašu pedagogiem, kurus pašvaldība un izglītības iestāde deleģējusi teātra mākslas mācību priekšmeta un vidusskolas kursa "Kultūra un māksla I (teātra māksla)" mācīšanai izglītības iestādē, kuri ir ieinteresēti savas zināšanas pielietot kolēģu pedagoģisko prasmju paaugstināšanai savstarpējā sadarbībā kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas mācību satura īstenošanai visās izglītības pakāpēs un kuri jau uzsākuši teātra mākslas mācību priekšmeta mācīšanu.

Programmas apguves rezultātā dalībnieki: papildinās un padziļinās pamatprasmes darbam ar tekstu un tā veidošanu, paplašinot izpratni par tā pielietošanas principiem un kritērijiem gan teātra mākslas, gan audiovizuālās izteiksmes radošajos un pedagoģiskajos uzdevumos; vingrināsies  audiovizuālās mākslas pamatprasmēs; paplašinās izpratni par to, kas ir lietpratība; kā plānot jauno mācību saturu, sadarbojoties skolotājiem jomas ietvaros;  kā mācīšanās procesu iespējams efektivizēt; kā mācīšanas process attīsta un pilnveido skolēna kompetenci.

Pieteikšanās: katrs individuālais mācību pretendents līdz 2023. gada 15. jūnijam aizpilda pieteikuma anketu https://forms.gle/MSReFLbbRg9RVUej7

Apstiprinājums par dalību mācībās un mācību grafiks tiks nosūtīts līdz 2023. gada 29.jūnijam. Mācībām 2023. gadā varēsim apstiprināt 60 pedagogus.

Pēc sekmīgas kursu programmas apguves dalībnieki saņems Valsts izglītības satura centra apliecību.

Papildu informācija:

tālr.26407539, e-pasts: dana.daugule@lka.edu.lv

Pateicamies par ārkārtīgi lielo atsaucību! Pieteikšanās ir noslēgusies!

2023.gada 14.-16.jūlijs, Subate

Rīko Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Jēkabu Reini un Augšdaugavas novadu.

Kursu dalībnieki saņems apliecību par tālākizglītības kursa apguvi 22 akadēmisko stundu apmērā. Norises laiks: 2023.gada 14.-16.jūlijs Norises vieta: Subate, Augšdaugavas novads Dalības maksa: 180 eur Dalības maksa iekļauj meistarklašu, ēdināšanas un nakšņošanas izmaksas Subates skolā. Dalībniekam tiks pilnībā nodrošināta vieta grupā tiklīdz par kursu tiks veikta samaksa! Dalībnieku skaits ierobežots. Kursa norise tiks nodrošināta, ja pietieksies vismaz 15 dalībnieki.

Vasaras skolas mērķis

Paplašināt zināšanas un padziļināt izpratni par aktiera mākslas teorētiskajiem un praktiskajiem pamatprincipiem, attīstīt prasmes kā rīkoties uz skatuves un kino kameru priekšā un iegūtās zināšanas pielietot ikdienas situācijās.

Mērķauditorija

• dažādu profesiju pārstāvji, kuri vēlas attīstīt aktiermeistarības prasmes, iegūt iemaņas publiskas uzstāšanās laikā;
• interesenti, kuri vēlas filmēties Latvijas un ārzemju dažādos kino projektos;
• amatierteātra aktieri.

Vasaras skolas tēmas

• Kā atšķiras darbs uz skatuves un kino?
• Kino dialogs/monologs.
• Iekšējā darbība, uzmanība un koncentrēšanās.
• Asociatīvā un tēlainā domāšana runas radīšanā un pārraidīšanā.
• Improvizācijas apgūšana.
• Baiļu un psiholoģisko bloku pārvarēšana publiskas uzstāšanās laikā.
• Izvēles kurss - skatuves/kino cīņa, kaskadieru triki vai skatuves/kino grims.

Pasniedzēji un meistarklašu vadītāji

Ivars Kalniņš: Kino un Dailes teātra aktieris. Piedalījies vairāk kā 60 ārzemju un Latvijas filmās.

Jēkabs Reinis: Latvijas Nacionalā teātra ārštata aktieris. Filmējies vairāk kā 15 kino filmās gan Latvijā, gan ārzemēs.

Anna Klēvere: Latvijas Nacionālā teātra aktrise kopš 2000.gada. Filmējusies vairākos Latvijas seriālos un kino filmās. Pasniedz runas nodarbības J.Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā.

Egils Melbārdis: Latvijas Nacionālā teātra aktieris kopš 2000.gada. Filmējies dažādās spēlfilmās un seriālos. Ierunā filmas SDI media Latvia

Egons Dombrovskis: Latvijas Nacionālā teātra aktieris kopš 2023.gada. Piedalījies Jaunā Rīgas teātra un Dailes teātra izrādēs. Kopš 2004.-2023 gadam Liepājas teātra aktieris. Filmējies dažādās kino filmās.

Māra Liniņa: Režisore. Runas pedagoģe. Kinofilmu kastingu direktore.

Reģistrācija

Reģistrācija, aizpildot pieteikuma anketu: https://forms.gle/F2jYjoSJxXYqPhim8

Pēc reģistrācijas anketas aizpildīšanas, 3 darba dienu laikā uz norādīto e-pastu tiks atsūtīta pieteikuma saņemšanas apstiprinājuma ziņa un rēķins par kursu apmaksu.

Papildu informācija: Biedrība “Subatieši sanākam, domājam, darām. Tālr.: 20528511. E-pasts: vasara.subate@gmail.com

Pateicamies par ārkārtīgi lielo atsaucību! Grupa ir nokomplektēta. 

Apjoms: 160 akadēmiskās stundas (116 stundas tiešsaistes un klātienes nodarbības un 44 stundas patstāvīgais darbs) Norises laiks:  2023.gada 23.janvāris – 24.aprīlis pirmdienu un trešdienu rītos no pl.9:00 līdz 12:15 (ar 15 min pauzi pa vidu) Norise: tiešsaistē Zoom platformā. Četras nodarbību dienas plānotas klātienē Rīgas muzejos. Dalības maksa: 340 EUR Dalībnieku skaits ierobežots. Kursa norise tiks nodrošināta, ja grupā būs vismaz 14 dalībnieki! Maksimālais dalībnieku skaits – 26. Kursu dalībnieki saņems Latvijas Kultūras akadēmijas apliecību par profesionālās pilnveides programmas apguvi, ja būs piedalījušies ne mazāk kā 80% nodarbību un nokārtojuši ieskaites uzdevumu.

PROGRAMMAS MĒRĶI

• sniegt zināšanas par zinātniski pētniecisko un komunikācijas darbu kā muzeja pamatfunkcijām, kas nodrošina mērķtiecīgu un profesionālu kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu, saglabāšanu un popularizēšanu;
• veicināt izpratni par zinātniski pētnieciskā darba specifiku muzejā, akcentējot ekspozīciju kā zinātniskās pētniecības produktu un muzejam raksturīgo komunikāciju ar sabiedrību.

MĒRĶAUDITORIJA

muzeju darbinieki, kuriem ir sākotnējā pieredze muzeju darbā vai, kuri ir apguvuši tālākizglītības kursu “Muzeju darbības pamati” un vēlas padziļināti apgūt zinātniski pētnieciskā un komunikācijas darba funkciju īstenošanu muzejā.

DALĪBNIEKU IEGUVUMI

• zināšanas par muzeja zinātniski pētnieciskās funkcijas vietu un lomu muzeja misijas īstenošanā, zinātniskā darba organizēšanā un plānošanā;
• praktiskas iemaņas zinātniski pētnieciskā darba politikas dokumentu izstrādē;
• zināšanas par daudzveidīgajiem zinātniski pētnieciskā darba virzieniem un metodēm;
• pamatzināšanas projektu darba organizācijas jomā, lai sekmētu pētnieciskā darba rezultātu sasniegšanu;
• zināšanas par muzeja pētnieciskā darba rezultātiem, akcentējot muzeja ekspozīciju un izstāžu zinātnisko plānošanu kā muzejam specifisko zinātniski pētnieciskā darba rezultātu;
• izpratne par pētnieciskā darba specifiku dažāda profila muzejos; 
• zināšanas un izpratne par muzeja komunikācijas funkcijas vietu un lomu muzeja misijas īstenošanā, kas ietver muzeja stratēģiskās komunikācijas, sabiedrisko attiecību un mārketinga darbu, kā arī muzeja izglītojošo, satura interpretācijas un pakalpojumu dizaina darbu visdažādākajām mērķauditorijām;
• praktiskas iemaņas komunikācijas darba politikas dokumentu izstrādē;
• iespējas profesionāli pilnveidoties, sekot muzeju jomas aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, sadarbojoties ar nozares speciālistiem.

KURSA TĒMAS

Programmas saturu veido vairāki galvenie tematiskie moduļi.

• I Muzeja zinātniski pētnieciskā darba vispārīgie jautājumi: ievads muzeja zinātniskā darba būtībā un tā normatīvais regulējums; zinātniskās pētniecības darba organizācija un pārvaldība; muzeja zinātniski pētnieciskā darba politikas izstrāde.
• II Muzeja zinātniski pētnieciskā darba virzieni, metodes un darba organizācija: muzeja zinātniski pētnieciskā darba metodes, muzeoloģiskie un muzeogrāfiskie pētījumi; pētījumi muzeja krājuma darbā; novadpētniecība kā muzeja zinātniski pētnieciskā darba virziens; projektu vadības pamati.
• III Zinātniski pētnieciskā darba rezultāts kā muzeja komunikācijas produkts: ekspozīciju un izstāžu zinātniskā projektēšana; zinātniski pētnieciskā darba rezultātu piemēri dažādu profilu muzejos.
• IV Muzeju komunikācija ar sabiedrību: darbs ar muzeja apmeklētājiem, pakalpojumu lietotājiem un ieinteresētajām pusēm; mūžizglītība muzejā; mārketinga specifika muzejā; muzeja digitālā komunikācija; muzeja komunikācijas politikas izstrāde.

Kursa dalībniekiem jāveic patstāvīgais darbs muzeja pētnieciskā darba politikas un komunikācijas politikas izstrādē, kā arī izstādes projekta sagatavošanā, konsultējoties ar kursa pasniedzējiem.

REĢISTRĀCIJA

Reģistrācija kursam līdz 2023.gada 13.janvārim, aizpildot pieteikumu.

Pēc reģistrācijas ar Jums sazināsies LKA pārstāvis par kursa dalības līguma slēgšanu, kā arī saņemsiet detalizētu mācību grafiku. Kursa mācību apmaksa saskaņā ar līgumu jāveic pirms mācību uzsākšanas.

KURSA PASNIEDZĒJI

Nodarbības katrā no mācību moduļiem vada atzīti nozares speciālisti, un dalībniekiem ir iespēja iegūt konsultācijas pie pieredzējušiem muzeju nozares profesionāļiem.

Irina Zeibārte

Tālākizglītības kursa vadītāja

Ieguvusi maģistra grādu vēsturē. Muzeju nozarē strādā kopš 1982. gada: Gulbenes vēstures un mākslas muzejā (1982-2006) un Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā - direktora vietniece zinātniskajā darbā (2007-2019). Kopš 2020.gada vada Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Administratīvo nodaļu.
Daudzu izstāžu un publikāciju projektu vadītāja; vadījusi starptautisku projektu “Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens” (Rīgā, Minskā un Kijivā), Latvijas muzeju kopprojektu “Latvijas gadsimts”.

Pilnais apraksts

Una Sedleniece

Tālākizglītībs kursa vadītāja

Muzeju nozares darbiniece kopš 1996. gada. Pašlaik - Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores vietniece administratīvajā darbā. Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības priekšsēdētāja, Latvijas Muzeju padomes dalībniece (2018-2022), muzeju akreditācijas eksperte. LKA bakalaura un maģistra studiju programmu absolvente un vieslektore ar muzejiem saistītos lekciju kursos kopš 2015. gada. Interesē viss par muzejiem mainīgajā pasaulē.

Pilnais apraksts

Toms Ķikuts

Tālākizglītības kursa vadītājs

Vēstures doktors, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā kopš 2020. gada. Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā strādā kopš 2008. gada. Daudzu zinātnisko publikāciju autors. Latvijas muzeju kopprojekta “Latvijas gadsimts” koncepcijas un satura vadošais autors, LNVM jaunās pamatekspozīcijas koncepcijas un plāna atjaunojamajā Rīgas pils Kastelas daļā darba grupas vadītājs.

Pilnais apraksts

Astrīda Burbicka

Tālākizglītības kursa vadītāja

Ieguvusi maģistra grādu pedagoģijā. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Izglītības un komunikācijas departamenta vadītāja kopš 2012. gada. Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā strādā kopš 2008. gada. Daudzu projektu vadītāja un dalībniece, muzejpedagoģisko risinājumu autore un līdzautore. Darbojusies Latvijas muzeju kopprojekta “Latvijas gadsimts” darba grupā, piedalās LNVM jaunās pamatekspozīcijas atjaunojamajā Rīgas pils Kastelas daļā koncepcijas un plāna izstrādē.

Pilnais apraksts

Elīna Bērziņa

Tālākizglītības kursa vadītāja

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Izglītības un pieejamības daļas vadītāja. Darbojas Latvijas Muzeju biedrībā kā valdes locekle un projekta “Skolas somas meklētājs” vadītāja. Studējusi mākslas un kultūras zinātnes Māstrihtas Universitātē Nīderlandē un Vīnes Universitātē Austrijā. Īpaši interesē pieejamības un ilgtspējības jautājumi mūsdienu kultūrvidē.

Pilnais apraksts

Annija Sauka

Tālākizglītības kursa vadītāja

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Komunikācijas daļas vadītāja, Latvijas Muzeju biedrības digitālās komunikācijas projektu vadītāja. Strādā muzeju nozarē kopš 2011. gada. Ieguvusi maģistra grādu Komunikācijas zinātnē Latvijas Universitātē, kā arī ir ieguvusi sertifikātu Scrum Master™. Regulāri pasniedz lekcijas LKA profesionālās pilnveides kursos Latvijas muzeju darbiniekiem. Profesionālo interešu lokā - efektīva digitālu projektu un komandu vadība, stratēģiskā komunikācija, zīmolvedība.

Pilnais apraksts

Un citi pieaicinātie pasniedzēji.

PAPILDU INFORMĀCIJA

Daiga Bokuma

Tālākizglītības centra kursu koordinatore

daiga.bokuma@lka.edu.lv
Tel. 29209791

Pilnais apraksts

Pateicamies par ārkārtīgi lielo atsaucību! Grupa ir nokomplektēta. 

KURSA MĒRĶIS

Apgūt kopienu un līdzdalības mākslas projektu veidošanas teorētiskos principus un metodes, izveidot kopienu vai līdzdalības mākslas projekta ideju un sākt tā realizāciju.

Līdzdalības vai kopienu mākslā (tulkojumā no angļu valodas participative arts vai community arts) auditorija tiek tieši iesaistīta radošajā procesā un mākslas darba satura veidošanā, ļaujot tai kļūt par līdzautoru. Kopienu mākslas aktivitātes ir balstītas profesionālo mākslinieku dialogā ar vietējo sabiedrību, iesaistot auditorijas, kas citkārt varētu nepiedalīties mākslas aktivitātēs. Lai šāda veida projektus varētu īstenot, panākot jaunu auditoriju iesaisti mākslas procesos, ir nepieciešamas specifiskas zināšanas, ko plānots apgūt šajā kursā.

MĒRĶAUDITORIJA

Kurss tiek veidots kā teorētisks un praktisks palīgs dažādu kultūras jomu profesionāļiem, pašvaldību kultūras darba organizatoriem, nevalstisko kultūras organizāciju biedriem un dalībniekiem, māksliniekiem, producentiem, kuri vēlas izveidot līdzdalības un kopienu mākslas projektus. 

KURSA TĒMAS

Kursa pasniedzējas Krista Burāne, Gundega Laiviņa un Ieva Niedre iepazīstinās kursa dalībniekus ar līdzdalības un kopienu mākslas projektu veidošanas principiem un nozīmi; piemēriem Latvijā un citur pasaulē; projektu sagatavošanas principiem un sadarbību ar dažādām pašvaldības organizācijām.

Kursa laikā tā dalībniekiem būs jāizstrādās sava līdzdalības vai kopienu mākslas projekta ideja un tā realizācijas plāns.

Nodarbību plāns

1. Ievadnodarbība. Līdzdalības un kopienas mākslas projektu veidi un būtība. Līdzdalības un kopienu mākslas piemēru Latvijā analīze, projektu veidošanas kritēriju izstrāde. (Krista Burāne)

2. Koprades prakses laikmetīgajā teātrī Latvijā un starptautiski. Uzmanība kā ētikas forma. Šis priekšlasījums aplūkos laikmetīgā teātra virzienus un prakses, kuru pamatā ir kopīga radīšana ar vietu, laiku un kopienām – gan cilvēkiem, gan lietu pasauli un citām dzīvām būtnēm. Tas pieskarsies jaunā materiālisma idejām un atklās, kā un kādēļ virkne 21. gadsimta mākslinieku no visa centrā esošiem radītājiem pamazām kļūst par plaša, dzīva un vibrējoša tīklojuma dalībniekiem.  (Gundega Laiviņa)

3. Kopienu un to pārstāvju iesaiste koprades darbā – metodes un izaicinājumi, sadarbības ētikas jautājumi. (Krista Burāne)

4. Sadarbība ar pašvaldību institūcijām līdzdalības un kopienu mākslas projektu izveidē, partnerības principi un veidi, finansējuma piesaiste (Ieva Niedre)

Laikmetīgs kopienas mākslas projekts var skart visdažādākās tēmas, kas aktuālas noteiktai sociālai vai ģeogrāfiskā kopienai. Tas nozīmē, ka kādu reizi norise izceļ unikālo, kultūrvēsturisko, tradicionālo, bet citreiz - runā par sasāpējušiem problēmjautājumiem, strīdīgām, neviennozīmīgām situācijām. Lai projektam būtu ilgtspējība, ir svarīgi, lai šos aspektus uzzina un tajos iedziļinās pašvaldības un valsts institūcijas, pat, ja jautājums ne vienmēr ir šīm institūcijām glaimojošs.  Ar pieredzes stāstu palīdzību, tiks analizēts, kā veidot sadarbību ar valsts, pašvaldības, privātajām struktūrām un, kur meklēt finansējumu dažādiem kopienu mākslas projektiem.

5. Kopienas un līdzdalības mākslas projekta radošā satura veidošanas posmi – tēmas definēšana, darba metožu izvēle, satura attīstīšana, mēģinājumu process, rezultāta prezentācija un novērtēšana. (Krista Burāne)

6. Kursa dalībnieku individuālo projektu izstrādes procesa analīze un atbalsts. (Krista Burāne)

7. Kursa dalībnieku individuālo projektu prezentācijas. (Krista Burāne)

DALĪBNIEKU IEGUVUMI

• izpratne par līdzdalības un kopienu mākslas vēsturi un nozīmi;
• zināšanas par līdzdalības un kopienu mākslas projektu pieredzi Latvijā un citur pasaulē;
• izpratne par kopienu mākslas projektu sagatavošanas un īstenošanas pamatprincipiem;
• attīstīta sava līdzdalības vai kopienu mākslas projekta ideja, izplānojot projekta koncepciju un realizācijas  plānu.

REĢISTRĀCIJA

Pieteikšanās kursam līdz 2023.gada 5.janvārim, aizpildot pieteikumu.

Pieteikumā iekļaujama informācija par personīgo pieredzi un motivāciju dalībai kursā.

Dalībnieki tiks informēti par uzņemšanu kursā līdz 2023.gada 10.janvārim.

KURSA PASNIEDZĒJI

Krista Burāne ir teātra un kino režisore ar lielu pieredzi līdzdalības un kopienu mākslas projektu veidošanā. Viņas veidoties darbi, kas tapuši sadarbojoties ar dažādām kopienām,  saņēmuši vairākas Spēlmaņu nakts balvas. 2017. gadā izrāde “Robežas”, 2020. gadā izrāde “Netikumīgie”, 2021. gadā izrāde “Mans kaimiņš ebrejs”. Kristas līdzdalības un kopienas ieaistošie darbi “Cietoksnis”,  “Noktirne” un “Pasaules gals un citas blēņas'piedalījušies arī starptautiskos teātra festivālos - Homo Novus (Rīgā), LIFT (Londonā), SPECTACULATR (Reikjavikā), Valmieras Vasaras teātra festivālā.  Vairāk par Kristas radošo pieredzi var uzzināt mājas lapā kristaburane.com

Gundega Laiviņa ir skatuves mākslas un starpdisciplināru notikumu kuratore un pasniedzēja Latvijas Mākslas akadēmijā. Līdz 2020. gadam viņa vadīja Latvijas Jaunā teātra institūtu un Starptautisko jaunā teātra festivālu “Homo Novus”. Studējusi mūziku, kultūras teoriju, sociālo antropoloģiju Latvijā un urbāno vietradi Prata institūtā Bruklinā (Ņujorkā), saņēmusi vairākus starptautiskus sertifikātus kultūrpolitikas un producēšanas jomā.

Ieva Niedre ir kultūras producente un kopienu teātra mediatore, fonda INITIUM valdes priekšsēdētāja. Vairāk kā 10 gadu producēšanas karjerā Ieva fokusējas uz apkaimju un kopienu attīstību caur kultūras un mākslas procesiem, veidojot vietēja un Baltijas mēroga, kā arī starptautiskā mērogā sadarbības projektus. Laikmetīgu, kopienās balstītus iestudējumus INITIUM sāka veidot 2018. gadā, kad koordinēja Latvijas valsts simtgades projektu "Latvijas stāsti. Šekspīrs satiek Blaumani". Projekta ietvaros, sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām un dažādiem fondiem tapa ap 10 kopienās balstītu lielākā un mazāka mēroga projektu 2019. gadā iesāktais turpinājās jau Baltijas mērogā, veidojot un koordinējot platformu "Baltijas kopienas teātra skola".

PAPILDU INFORMĀCIJA

Daiga Bokuma

Tālākizglītības centra kursu koordinatore

daiga.bokuma@lka.edu.lv
Tel. 29209791

Pilnais apraksts

Pateicamies par ārkārtīgi lielo atsaucību! Grupa ir nokomplektēta. 

Apjoms: 160 akadēmiskās stundas (tai skaitā 84 akadēmiskās stundas tiešsaistes un klātienes nodarbības + 76 akadēmiskās stundas patstāvīgais darbs) Norises laiks:  2023.gada 19.janvāris – 30.marts otrdienu un ceturtdienu rītos no pl.9:00 līdz 12:15 (ar 15 min pauzi pa vidu) Norise: tiešsaistē Zoom platformā. Divas nodarbību dienas plānotas klātienē (Siguldā un Rīgā), lai būtu iespējams iepazīties ar kultūras centru darbu praksē. Dalības maksa: 320 EUR Dalībnieku skaits ierobežots. Kursa norise tiks nodrošināta, ja grupā būs vismaz 12 dalībnieki! Maksimālais dalībnieku skaits – 26.

Kursu dalībnieki saņems Latvijas Kultūras akadēmijas apliecību par profesionālās pilnveides kursa apguvi, ja būs piedalījušies ne mazāk kā 80% nodarbību un nokārtojuši ieskaites.

Organizē: Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru.

KURSA MĒRĶIS

Kurss iepazīstina ar kultūras centra vai nama vadības dažādiem aspektiem, īstenojot mērķtiecīgu darbu vietējās kultūras dzīves vadībā. Kurss sniedz zināšanas par galvenajiem pamatprincipiem vietējo kultūras pasākumu īstenošanā un amatiermākslas vadībā, nodrošinot sekmīgu kultūras centra darbu sadarbībā ar vietējo kopienu.

Kursu vada atzīti nozares speciālisti, un dalībniekiem ir iespēja iegūt konsultācijas pie pieredzējušiem profesionāļiem.

MĒRĶAUDITORIJA

Reģionu kultūras centru un namu vadītāji un darbinieki ar nelielu profesionālo pieredzi, bez kultūras vadības izglītības.

DALĪBNIEKU IEGUVUMI

• izpratne par savas organizācijas lomu reģionālajā kultūrpolitikā, sagatavojot kvalitatīvus projektu pieteikumus ārējā finansējuma piesaistei;
• uzlabotas zināšanas pasākumu plānošanā un projektu vadībā, veidojot vietējā unikalitātē balstītas pasākumu koncepcijas;
• uzlabotas zināšanas pasākumu organizēšanā un tehniskajā nodrošinājumā, pasākumu budžeta plānošanā, kultūras projektu pieteikumu izstrādē;
• izpratne par amatiermākslas vadības specifiku,
• attīstītas kultūras mārketinga un komunikācijas prasmes.

KURSA TĒMAS

• Praktiskā kultūrpolitika (kultūras centru loma reģionālajā kultūrpolitikā, mūsdienu kultūrpolitikas prioritātes un galvenie jēdzieni, kultūras centra interešu aizstāvība)
• Kultūras pasākumu plānošana un īstenošana (pasākumu koncepcijas, režijas un scenārija veidošana, koprade un līdzdarbība ar iedzīvotājiem, mazbudžeta scenogrāfijas risinājumu, ieskats skaņu un gaismas režijā)
• Kultūras projektu veidošana (kultūras pasākumu plānošana un tāmju veidošana, kvalitatīvu kultūras projektu pieteikumu sagatavošana ārējā finansējuma piesaistei)
• Amatiermākslas vadība (Dziesmu svētku tradīcija un amatiermākslas vadības specifika, kolektīvu vadības aspekti)
• Kultūras centra praktiskā vadība: darba procesu organizēšana un lietvedība (kultūras centra dokumentu aprite, budžeta plānošana un procesu vadība)
• Kultūras pieejamība, kultūras mārketings un darbs ar auditoriju (auditorijas attīstības jautājumi, iekļaujoša kultūras piedāvājuma veidošana, kultūras projektu komunikācijas materiālu un preses ziņu sagatavošana, komunikācija digitālā vidē)
• Autortiesību pamatprincipi
• Pārliecinoša publiskā runa (runas struktūras sagatavošana un ieteikumi veiksmīgas publiskās uzstāšanās norisei)

REĢISTRĀCIJA

Reģistrācija kursam līdz 2023.gada 9.janvārim, aizpildot pieteikumu.

Pēc reģistrācijas ar Jums sazināsies LKA pārstāvis par kursa dalības līguma slēgšanu, kā arī saņemsiet detalizētu mācību grafiku. Kursa mācību apmaksa saskaņā ar līgumu jāveic pirms mācību uzsākšanas.

Reģistrācija tiks slēgta, kad tiks sasniegts maksimālais dalībnieku skaits grupā! Dalībnieki tiks apstiprināti pieteikšanās kārtībā.

KURSA PASNIEDZĒJI

Signe Pujāte – Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja. Ilggadīga pieredze tradicionālās kultūras projektu vadībā, tai skaitā īstenojot Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus, starpatutisko fokloras festivālu “Baltica” un citus liela mēroga pasākumus.

Dita Pfeifere – Latvijas kultūras darbinieku biedrības projektu vadītāja  un Latvijas Kultūras akadēmijas vieslektore, doktorantūras studiju ietvaros veic pētījumu par kultūra centru darbību Latvijā.

Dace Jurka – Latvijas kultūras darbinieku biedrības un Mazsalacas novada kultūras centra vadītāja. Ilggadīga darba pieredze kultūras centru vadībā un liela mēroga pasākumu organizēšanā.

Inta Burnevica – Kuldīgas kultūras centra vadītāja ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi kultūras vadības darbā, labprāt strādā kā mentors, nododot savu pieredzi kultūras dzīves organizēšanā.

Juris Jonelis - aktieris, režisors un pedagogs. Darbojies gan profesionālajā teātrī, gan Jūrmalas amatierteātrī. Ar diplomdarba izrādi debitējis Dailes teātrī, uzvedis izrādes Daugavpils, Liepājas un Valmieras teātrī. Veido mūziklu, koncertuzvedumu un pasākumu režijas.

Jolanta Borīte – Siguldas kultūras centra “Devons” vadītāja. Daudzgadīga pieredze kompleksu liela mēroga pasākumu (Cēsis 800 un Sigulda 800 svinības, Latvijas simtgades programma) plānošanā un organizēšanā..

Agnese Hermane – ieguvusi doktora grādu mākslās, Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras vadītāja Latvijas Kultūras akadēmijā. Ilggadīga darba pieredze kultūras vadības pasniedzējas darbā

Zane Daudziņa – aktrise un režisore, Humanitāro zinātņu maģistre mākslās un Filoloģijas maģistre. Publiskās runas pasniedzēja, veidojot plašu semināru piedāvājumu dažādu profesiju pārstāvjiem. Zinātniskā interese - skatuves runas attīstība Latvijas kultūrvēsturiskajā kontekstā.

Aija Lūse - mākslas maģistre un Latvijas Kultūras akadēmijas sabiedrisko attiecību vadītāja. Praktiski darbojās gan tradicionālajā, gan digitālajā mārketingā.

Jānis Ivans Mihailovs – kultūras un radošo industriju tiesiskā regulējuma eksperts, Latvijas Kultūras akadēmijas lektors. Līdzdarbojies normatīvo aktu projektu izstrādē, sadarbojoties ar vairākām profesionālām apvienībām un asociācijām.

u.c. pieaicinātie pasniedzēji.

PAPILDU INFORMĀCIJA

Daiga Bokuma

Tālākizglītības centra kursu koordinatore

daiga.bokuma@lka.edu.lv
Tel. 29209791

Pilnais apraksts

Apjoms: 16 akadēmiskās stundas Norises laiks: 4 tiešsaistes nodarbības pirmdienās no pl.17:30 līdz 20:45. 2022.gada 21., 28. novembrī un 5., 12. decembrī.  Dalības maksa: 60 EUR Dalībnieku skaits ierobežots. Kursa norise tiks nodrošināta, ja grupā būs vismaz 10 dalībnieki. Kursu beidzēji saņems apliecību par 16 akadēmisko stundu profesionālās pilnveides programmas apguvi!

KURSA MĒRĶIS

MĒRĶAUDITORIJA

Amatierteātru kolektīvu vadītāji, teātra mākslas pasniedzēji.

KURSA TĒMAS

Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējas Ruta Vītiņa un Anita Sproģe stāstīs, analizēs un rosinās pārdomāt dažādus ar publisku uzstāšanos sastītos aspektus sekojošā tematikā:

1) Teksta loģiskā analīze (loģiskais akcents, pronansējums, vārdkopas ”piekārti” un ”iesprausti” jēdzieni, pretstati, zemteksts) - doc. Ruta Vītiņa, 

2) Spēja publiski domāt, precīzu redzes priekštatu nozīme. Praktiski vingrinājumi. Individuāls 3-4 min runas priekšnesums par iepriekš zināmu tematu - doc. Ruta Vītiņa,   

3) Kā runājot neapmaldīties vārdu izkrāsošanā, mācēt izstāstīt stāstu loğiski un saprotami no sākuma līdz galam? Lekcija veidota Imanta Ziedoņa “Krāsaino pasaku”noskaņās - doc. Anita Sproģe,  

4) Individuāls pasaku lasījums un priekšnesuma analīze - doc. Anita Sproģe.

REĢISTRĀCIJA

PAPILDU INFORMĀCIJA

Daiga Bokuma

Tālākizglītības centra kursu koordinatore

daiga.bokuma@lka.edu.lv
Tel. 29209791

Pilnais apraksts

Apjoms: 8 akadēmiskās stundas Norises laiks: no 2022.gada 31.oktobra līdz 21.novembrim, katru pirmdienas pēcpusdienu no plkst.15:00 līdz 16:30 Norise: Tiešsaistē Zoom platformā  Dalības maksa: bez maksas Dalībnieku skaits neierobežots Kursu dalībnieki saņems Latvijas Kultūras akadēmijas apliecību par dalību semināru ciklā ‘Medijpratība un informācijpratība pedagogiem’.

KURSA MĒRĶIS

Pilnveidot pilnveidot Latvijas pedagogu un speciālistu kompetences medijpratībā un informācijpratībā darbam ar jauniešiem un skolas vecuma bērniem.

MĒRĶAUDITORIJA

Visu jomu un līmeņu vispārējās izglītības un interešu izglītības pedagogi, kā arī speciālisti, kas iesaistīti darbā ar jauniešiem un skolas vecuma bērniem.

DALĪBNIEKU IEGUVUMI

Semināru cikla ietvaros dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar medijpratības un informācijpratības lomu ikviena pedagoga dzīvē un darbā, to nozīmi Krievijas izraisītā kara un COVID pandēmijas kontekstā, kā arī gūt izpratni par sociālo mediju iespējām un riskiem, influenceru darbu, un viņu ietekmi uz bērnu un jauniešu pasaules uztveri.

KURSA TĒMAS

• Mediju un medijpratības loma sabiedrībā / Lekt. Guna Spurava /
• Informācijpratības nozīme ikdienas dzīvē un darbā  / Lekt. Baiba Holma /
• Sociālo mediju pratība, iespējas un riski  / Lekt. Marta Aleidzāne, Lekt. Guna Spurava /
• Bērni un jaunieši kā informācijas radītāji un izplatītāji / Lekt. Guna Spurava sadarbībā ar Instagram un TikTok satura radītājiem /

DALĪBAS NOSACĪJUMI

Semināru cikls "Medijpratība un informācijpratība pedagogiem" tiek īstenots ar Latvijas Republikas Kultūras Ministrijas atbalstu, un dalība tajā ir bez maksas.

Dalībnieku skaits ir neierobežots.

Pieteikums jāiesniedz līdz 2022.gada 27.oktobrim.

Dalības apstiprinājums tiks nosūtīts 2022.gada 28.oktobrī.

Piesakoties, lūdzam izvērtēt Jūsu iespējas piedalīties visos 4 semināros. Lai saņemtu apliecību par dalību semināru ciklā, jāpiedalās ne mazāk kā 3 semināros!

REĢISTRĀCIJA

Reģistrācija semināru ciklam līdz 2022. gada 27. oktobrim: https://forms.gle/PdUmoUmKz3RccGyL8

KURSA PASNIEDZĒJI

Guna Spurava

Guna Spurava ir lektore un pētniece Tamperes Universitātes Informācijas tehnoloģiju un komunikāciju zinātņu fakultātē, Somijā. Gunas galvenais darbības virziens ir izpratnes veicināšana par medijpratības un digitālās pratības lomu sabiedrībā, ar īpašu uzsvaru uz pedagogu, bibliotekāru un neformālās izglītības pārstāvju lomu medijpratības veicināšanā.

Jau vairāk kā 20 gadus Gunas profesionālā joma saistīta ar mediju vidi, kopš 2015.gada aktīvi darbojoties medijpratības jomā.

Baiba Holma

Asociētā profesore Baiba Holma ir vadošā pētniece Latvijas Universitātē. Viens no nozīmīgākajiem Baibas vadītajiem pētnieciskajiem projektiem ir 'Dzīves meistarība un informācijpratība’ [2015/2016], kā arī viņai ir plaša pieredze dažādos starptautiskos medijpratības veicināšanas projektos.

Baiba ir vairākkārt piedalījusies mūžizglītības projektos kā lektore, iepazīstinot dažādas auditorijas, tostarp bibliotekārus un pedagogus, ar jautājumiem kas saistīti ar medijpratību.

Marta Aleidzāne

Marta Aleidzāne ir jaunās paaudzes mediju un komunikācijas eksperte ar pieredzi darbā mediju aģentūrā. Marta ir arī viena no jauniešu kustības “Medijpratējs” dibinātājām un turpina aktīvu darbu šīs iniciatīvas attīstībā, regulāri piedaloties dažādu lokāla un starptautiska mēroga pasākumu organizēšanā un mācību materiālu izstrādē, kuru mērķis ir veicināt jauniešu medijpratību.

Martas specialitāte ir jauniešu medijpratības veicināšana saistībā ar algoritmos balstītām sociālo mediju platformām, kā TikTok, YouTube, Instagram un Snapchat.

PAPILDU INFORMĀCIJA

Apjoms: 160 akadēmiskās stundas, tai skaitā patstāvīgā draba uzdevumi. Norises laiks:  nodarbības pirmdienās un trešdienās no pl.10:00 līdz pl.17:00 no 26.septembra līdz 5.decembrim. Norise: nodarbības pamatā plānotas tiešsaistē Zoom platformā. Pirmā un noslēdzošā nodarbība, kā arī atsevišķas nodarbības vidusposmā plānotas klātienē akadēmijas un muzeju telpās, sniedzot iespēju iepazīties ar muzeja krājuma glabāšanas metodēm klātienē,   Dalības maksa: 340 EUR Dalībnieku skaits ierobežots. Kursa norise tiks nodrošināta, ja grupā būs vismaz 12 dalībnieki! Pateicamies par atsaucību! Grupa ir nokomplektēta.

KURSA MĒRĶI

• sniegt zināšanas, prasmes un kompetences darbā ar muzeju krājumu kā pamatu kultūrvēsturiskā mantojuma veidošanai, saglabāšanai un popularizēšanai muzejos, kas kā viena no muzeja pamatfunkcijām nodrošina pilnvērtīgu muzeja funkcionēšanu un sociālās lomas īstenošanu sabiedrībā;
• veicināt interesi profesionāli pilnveidoties, sekot muzeju jomas aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, sadarboties ar nozares speciālistiem.

MĒRĶAUDITORIJA

muzeju, kultūras mantojuma un atmiņu institūciju darbinieki, kas strādā ar muzeja krājuma priekšmetiem un kolekcijām.

DALĪBNIEKU IEGUVUMI

• zināšanas par muzeja krājumu kā specifisku kultūras mantojuma apzināšanas un veidošanas formu, muzeja krājuma dinamisko raksturu un muzeja profesionālo atbildību kultūrvēsturiskā mantojuma radīšanā;
• zināšanas par muzeja krājuma kā kultūrvēsturiskā mantojuma sastāvdaļas popularizēšanu, sekmējot zināšanu sabiedrības attīstību;
• zināšanas par muzeja krājuma veidošanas, klasificēšanas, dokumentēšanas, glabāšanas un saglabāšanas pamatprincipiem, risku pārvaldību, priekšmetu konservāciju un restaurāciju, transportēšanas nosacījumiem;
• praktiskas iemaņas muzejiska priekšmeta vērtības noteikšanā un muzeja krājuma darba politikas izstrādē, krājuma darba organizēšanā un pārvaldības dokumentu izstrādē; 
• prasmes krājuma priekšmetu dokumentēšanā, atributēšanā, krājuma klasificēšanā un kolekciju veidošanā, uzglabāšanas organizēšanā un esības kontrolē, kā arī automatizētajā uzskaitē;
• iespējas profesionāli pilnveidoties, sekot muzeju jomas aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, sadarbojoties ar nozares speciālistiem.

Kursu dalībnieki saņems Latvijas Kultūras akadēmijas apliecību par profesionālās pilnveides programmas apguvi, ja būs piedalījušies ne mazāk kā 80% nodarbību un nokārtojuši ieskaites uzdevumu.

KURSA TĒMAS

Programmas saturu veido vairāki galvenie tematiskie moduļi. Nodarbības katrā no moduļiem vada atzīti nozares speciālisti, un dalībniekiem ir iespēja iegūt konsultācijas pie pieredzējušiem muzeju nozares profesionāļiem.

• Muzeja krājuma vispārīgie jautājumi: teorētiskas zināšanas, prasmes un iemaņas par muzeja krājuma veidošanas, klasificēšanas, dokumentēšanas, glabāšanas un saglabāšanas vēsturi, ētiku un organizēšanas principiem. Tās ietvaros studējošie apgūs praktiskas iemaņas krājuma darba organizēšanā un pārvaldības dokumentu izstrādē.
• Muzeja krājuma veidošana: teorētiskas zināšanas par muzeja krājumu kā specifisku kultūras mantojuma apzināšanas un veidošanas formu, muzeja krājuma dinamisko raksturu un muzeja profesionālo atbildību kultūrvēsturiskā mantojuma radīšanā. Tās ietvaros tiks apgūtas praktiskas iemaņas muzejiska priekšmeta vērtības noteikšanā un muzeja krājuma darba politikas izstrādē.

Plānotie pasniedzēji – Jānis Garjāns, Anita Jirgensone, Gundega Dreiblate, Linda Zommere, Daina Auziņa, Iveta Ruskule, Zane Melāne.

• Muzeja krājuma uzskaite un klasifikācija: teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas krājuma priekšmetu dokumentēšanā, atributēšanā, krājuma klasificēšanā un kolekciju veidošanā, uzglabāšanas organizēšanā un esības kontrolē, kā arī automatizētajā uzskaitē.

Plānotie pasniedzēji – Anita Meinarte, Annija Vucāne, Iveta Derkusova, Anda Ozoliņa, Lauma Lanceniece, Agita Ančupāne.

• Muzeja krājuma saglabāšana: zināšanas un kompetences par muzeja priekšmetu saglabāšanas pamatprincipiem, risku pārvaldību, krātuves izveidi, priekšmetu konservāciju un restaurāciju, kā arī rīcību ar muzeju priekšmetiem tos eksponējot un transportējot.
• Muzeja krājuma izmantošana: teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas muzeja krājuma priekšmetu efektīvā izmantošanā muzejos un ārpus tiem, muzeja krājuma kā kultūrvēsturiskā mantojuma sastāvdaļas popularizēšanā, sekmējot zināšanu sabiedrības attīstību.

Plānotie pasniedzēji –Iveta Derkusova, Ārija Ubarste, Annija Sauka.

Mācību metodes: lekcijas, praktiskās nodarbības, diskusijas, patstāvīgie uzdevumi, grupu darbs.

REĢISTRĀCIJA

Reģistrācija kursam līdz 2022.gada 16.septembrim, aizpildot pieteikumu.

Pēc reģistrācijas ar Jums sazināsies LKA pārstāvis par kursa dalības līguma slēgšanu, kā arī saņemsiet detalizētu mācību grafiku. Kursa mācību apmaksa saskaņā ar līgumu jāveic pirms mācību uzsākšanas.

PAPILDU INFORMĀCIJA

Daiga Bokuma

Tālākizglītības centra kursu koordinatore

daiga.bokuma@lka.edu.lv
Tel. 29209791

Pilnais apraksts

Apjoms: 40 akadēmiskās stundas (tai skaitā 30 akadēmiskās stundas tiešsaistes nodarbības + 10 akadēmiskās stundas patstāvīgais darbs) Norises laiks: 15 tiešsaistes nodarbības otrdienās un ceturtdienās no pl.9:30 līdz pl.11:00 no 29.septembra līdz 22.novembrim. Norise: tiešsaistē Zoom platformā  Dalības maksa: 200 EUR + PVN = 242 EUR Dalībnieku skaits ierobežots. Kursa norise tiks nodrošināta, ja grupā būs vismaz 10 dalībnieki! Pateicamies par atsaucību! Grupa ir nokomplektēta.

KURSA MĒRĶIS

veidot kultūras jomas stratēģiskās plānošanas prasmes pilsētu un novadu līmenī, balstoties vietas unikālajos kultūras resursos un veidojot ilgtspējīgas un iekļaujošas kultūras pārvaldības modeli, sasniedzot noteiktos attīstības mērķus. Kursā tiks analizēti novadu kultūras attīstības plānu piemēri, izzināti attīstības plānošanas pamatprincipi.

MĒRĶAUDITORIJA

pašvaldību kultūras pārvalžu, nodaļu un aģentūru vadītāji; kultūras institūciju vadošie darbinieki.

DALĪBNIEKU IEGUVUMI

• prasmes vietējo kultūras resursu analīzē un ideju attīstīšanā to stratēģiskam pielietojumam,
• zināšanas par nozaru attīstības plānu veidošanas pamatprincipiem, 
• novada kultūras attīstības stratēģiskā plāna izstrādes prasmes,
• zināšanas par kultūras organizāciju darba vērtēšanas metodēm un labas pārvaldības principiem,
• prasmes kultūras sektora radošā potenciāla izmantošanā ilgtermiņa attīstības ideju veidošanā.

Kursu dalībnieki saņems Latvijas Kultūras akadēmijas apliecību par tālākizglītības kursa apguvi, ja būs piedalījušies ne mazāk kā 80% nodarbību un nokārtojuši ieskaites uzdevumu.

KURSA TĒMAS

Programmas saturu veido divi galvenie tematiskie moduļi:

I Kultūrvides kopaina un dati

Kultūrvides analīze un datu apkopošana. Resursu kultūrkartēšana. Galvenie kultūrvides raksturlielumi.

II Mērķu noteikšana un novērtēšana. Kultūras attīstības programmu izstrāde.

Līdzdalīgā plānošana un mērķu noteikšana. Plānošanas dokumentu uzbūve un izstrādes principi. Labas pārvaldības principi. Gudra stratēģiskā plānošana un sadarbības veidošana.

Mācību programmā ietvertas gan lekcijas, gan interaktīvas apmācību metodes - grupu uzdevumi un refleksija, aktīvi iesaistoties kopīgajā mācību procesā visiem dalībniekiem.

Patstāvīgi veicamie uzdevumi:

• Kultūrkartēšanas uzdevums (individuāli).
• Kultūras attīstības programmas analīzes uzdevums (grupu darbs).

Dalībnieku rīcībā būs kursa mācību materiāls “Kultūras attīstības plānošanas rokasgrāmata pašvaldībām”.

REĢISTRĀCIJA

Reģistrācija kursam līdz 2022.gada 19.septembrim, aizpildot pieteikumu.

Pēc reģistrācijas ar Jums sazināsies LKA pārstāvis par kursa dalības līguma slēgšanu, kā arī saņemsiet detalizētu mācību grafiku. Kursa mācību apmaksa saskaņā ar līgumu jāveic pirms mācību uzsākšanas.

Dalībnieku skaits ir ierobežots, un dalībnieku pieteikumi tiek akceptēti to iesniegšanas kārtībā.

KURSA PASNIEDZĒJI

Kursa nodarbības vada atzīti nozares speciālisti, un dalībniekiem ir iespēja iegūt konsultācijas pie pieredzējušiem profesionāļiem.

Anda Laķe

Tālākizglītības kursa vadītāja

Socioloģijas doktore un Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā. Zinātniskās intereses ir saistītas ar sociālo pētījumu metodoloģiju, starpdisciplinaritāti pētījumos, politikas analīzes un politikas ietekmes novērtējuma metodoloģiju, kultūras mantojuma un tradīciju saglabāšanu, kā arī kultūras un radošo industriju attīstību. Uzkrājusi vienu no plašākajām pieredzēm Latvijā kultūras ietekmes pētījumu plānošanā un īstenošanā un kultūras attīstības plānošanas dokumentu izstrādē.

Pilnais apraksts

Ilona Asare

Tālākizglītības kursa vadītāja

Ieguvusi maģistra grādu kultūras menedžmentā Latvijas Kultūras akadēmijā (2005), studējusi Eiropas Kultūras plānošanu De Montfort universitātē Lielbritānijā. Ilggadēja pieredze kultūras projektu izstrādē un vadībā, pilsētu kultūras attīstības stratēģiju veidošanā. Pētnieciskā interese – ilgtspējīgas attīstības aspekti Latvijas pilsētu kultūras pārvaldībā.

Pilnais apraksts

Lolita Ozoliņa

Tālākizglītības kursa vadītāja

Zīmolvedības un komunikācijas eksperte, ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu. 20 gadu pieredze reklāmas un mārketinga jomā, izstrādājot un attīstot vietējo un ārzemju organizāciju zīmolus. Zinātniskās un profesionālās intereses – zīmolvedība, akcentējot personības, vietas un kultūras industrijas zīmolvedību, zīmola kultūra un mantojums, identitāte.

Pilnais apraksts

Ieva Zemīte

Tālākizglītības kursa vadītāja

Ievai Zemītei ir doktora grāds ekonomikas nozares vadībzinātnes apakšnozarē, ir Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgās maģistra studiju programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” direktore. Pētnieciskās intereses saistītas ar kultūras un radošās uzņēmējdarbības, radošo industriju un kultūras ekonomikas tematiem. Kopš 2018.gada biedre Starptautiskajā kultūras ekonomikas asociācijā Association for Cultural Economics International (ACEI).

Pilnais apraksts

Jolanta Borīte

Tālākizglītības kursa vadītāja

Siguldas kultūras centra “Devons” un Siguldas kultūras centra vadītāja. Daudzgadīga pieredze kompleksu liela mēroga pasākumu (Cēsis 800 un Sigulda 800 svinības, Latvijas simtgades programma) plānošanā un organizēšanā.

Pilnais apraksts

PAPILDU INFORMĀCIJA

Daiga Bokuma

Tālākizglītības centra kursu koordinatore

daiga.bokuma@lka.edu.lv
Tel. 29209791

Pilnais apraksts

Apjoms: 160 akadēmiskās stundas, tai skaitā patstāvīgā darba uzdevumi. Norises laiks:  nodarbības otrdienās un ceturtdienās no pl.15:00 līdz pl.18:15 no 2022.gada 4.oktobra līdz 2023.gada 19.janvārim (ar Jaunā gada pārtraukumu no 16.decembra līdz 4.janvārim) Norise:  tiešsaistē Zoom platformā. Dalības maksa: 340 EUR Dalībnieku skaits ir ierobežots. Kursa norise tiks nodrošināta, ja grupā būs vismaz 12 dalībnieki! Kursa pieteikumi tiek reģistrēti to pieteikšanas secībā.

KURSA MĒRĶIS

iegūt zināšanas un apgūt prasmes par digitālā kultūras piedāvājuma veidošanas dažādiem aspektiem, nodrošinot kultūras pieejamību plašām mērķauditorijām atbilstošos mūsdienīgos formātos un augstā kvalitātē.

MĒRĶAUDITORIJA

Dažādu jomu kultūras projektu vadītāji, kas strādā ar auditoriju digitālā vidē.

DALĪBNIEKU IEGUVUMI

• zināšanas un izpratne par digitālo kultūras produktu un pakalpojumu attīstību, dažādiem produktu veidiem un to izplatīšanas specifiku;
• zināšanas tiešsaistes kultūras pasākumu plānošanā un organizēšanā, ņemot vērā digitālo formātu specifiku;
• zināšanas par tiešsaistes pasākumu organizēšanas tehniskajiem aspektiem un izpratne par tiešsaistes pasākumu režijas un scenārija veidošanas pamatprincipiem;
• prasmes analizēt digitālās vides priekšrocības un iespējas, izvērtēt dažādu digitālā mārketinga rīku un metožu atbilstību mārketinga mērķu sasniegšanai;
• prasmes veidot kultūras pasākumu publicitāti un reklāmu digitālā vidē, izvēloties atbilstošus komunikācijas rīkus un metodes;
• izpratne par veiksmīgās vizuālās komunikācijas pamatprincipiem un pieejamiem tiešsaistes rīkiem satura izstrādei;
• izpratne par audiovizuālo darbu veidiem un prasmes darbu satura un formas analīzē;
• izpratne par fotogrāfiju veidošanas pamatprincipiem un prasmes kvalitatīvu fotoattēlu sagatavošanā.

Kursu dalībnieki saņems Latvijas Kultūras akadēmijas apliecību par profesionālās pilnveides programmas apguvi, ja būs piedalījušies ne mazāk kā 80% nodarbību un nokārtojuši ieskaites uzdevumu.

KURSA TĒMAS

Programmas saturu veido vairāki galvenie tematiskie moduļi. Nodarbības katrā no moduļiem vada atzīti nozares speciālisti, un dalībniekiem ir iespēja iegūt konsultācijas pie pieredzējušiem muzeju nozares profesionāļiem.

I Digitālo kultūras produktu veidošana un pārdošana 

Digitālā revolūcija kultūrā. Digitālo kultūras produktu specifika un veidi. Digitālo kultūras produktu izplatīšanas specifika un tiesiskie apsekti. Komandas attālināta vadība.

Plānotie pasniedzēji – Elīna Vikmane, Kristīne Freiberga, Agnese Hermane u.c. vieslektori – nozares profesionāļi ar pieredzi digitālo kultūras produktu veidošanā.

II Tiešsaistes pasākumu veidošana

Tiešsaistes pasākumu organizēšanas specifika. Tiešsaistes pasākuma režijas, scenārija un scenogrāfijas veidošana. Tiešsaistes pasākumu kvalitatīvs tehniskais nodrošinājums.

Plānotie pasniedzēji – Kristīne Freiberga, Juris Jonelis u.c. vieslektori – tiešsaistes pasākumu veidošanas un vadīšanas profesionāļi.

III Vizuālā un audiovizuālā komunikācija digitālā vidē

Vizuālā komunikācija. Ievads grafiskajā dizainā un bezmaksas tiešsaistes rīki satura izstrādei un apstrādei. Fotografēšanas pamati. Audiovizuālo materiālu veidošanas pamatprincipi.   

Plānotie pasniedzēji – Dainis Juraga, Aija Melbārde u.c.

IV Komunikācija un mārketings digitālā vidē

Kultūras patēriņa iezīmes digitālā vidē. Sabiedriskās attiecības un digitālā komunikācija. Digitālais mārketings. Sociālo mediju mārketings.

Plānotie pasniedzēji – Anda Laķe, Aija Lūse u.c.

Mācību metodes: lekcijas, praktiskās nodarbības, diskusijas, patstāvīgie uzdevumi, grupu darbs.

REĢISTRĀCIJA

Reģistrācija kursam līdz 2022.gada 20.septembrim, aizpildot pieteikumu.

Pēc reģistrācijas ar Jums sazināsies LKA pārstāvis par kursa dalības līguma slēgšanu, kā arī saņemsiet detalizētu mācību grafiku. Kursa mācību apmaksa saskaņā ar līgumu jāveic pirms mācību uzsākšanas.

PAPILDU INFORMĀCIJA

Daiga Bokuma

Tālākizglītības centra kursu koordinatore

daiga.bokuma@lka.edu.lv
Tel. 29209791

Pilnais apraksts

Apjoms: 24 akadēmiskās stundas Norises laiks: Norises laiks: 2022.gada 11., 12., 25., 26. februāris Piektdienās no pl.18:00 līd 21:00; sestdienās no pl.11:00 līdz 18:00. Norises vieta: klātienē LKA E.Smiļģa Teātra muzejā, Eduarda Smiļģa ielā 37, Rīgā Dalības maksa: 115 EUR. Dalībnieku skaits ierobežots. Kursa norise tiks nodrošināta, ja grupā būs vismaz 10 dalībnieki! Kursu dalībnieki saņems Latvijas Kultūras akadēmijas sertifikātu par kursa (24 stundas) apguvi

​Dalība kursos ar sadarbspējīgu sertifikātu par vakcināciju vai Covid-19 pārslimošanu.

KURSA MĒRĶIS

Paplašināt zināšanas un padziļināt izpratni par aktiera mākslas teorētiskajiem un praktiskajiem pamatprincipiem, attīstīt prasmes un iemaņas šo principu piemērošanai darbā ar skatuves mākslas kolektīviem. Kurss notiek profesionālās pilnveides programmas "Režija un aktiera meistarība skatuves mākslas kolektīvu vadītājiem" ietvaros.

KURSA TĒMAS

• Etīžu izveides princips (gribas darbība, izvēle, konflikts, pārpratums, apstākļu sakritība u.c.). Principu nozīmīgums darbā ar aktieri un izrādes tapšanas laikā;
• Dialoga fragmenta analīze, darbs ar aktieri.

MĒRĶAUDITORIJA

Skatuves mākslas kolektīvu vadītāji un dalībnieki, skolēnu interešu izglītības jomā strādājošie u.c., vēlams ar priekšzināšanām, kas iegūtas Latvijas kultūras akadēmijas organizētajos kursos programmās "Režija un aktiera māksla skatuves mākslas kolektīvu vadītājiem" vai "Mācīšanās lietpratībai, īstenojot mācību saturu “Teātra māksla”".

PIETEIKŠANĀS

Reģistrācija kursam līdz līdz 2022. gada 2.februārim: https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSf6xoIPG64sIzg7204FiVvDfQSNKInygXBhIwov_v30y9hZog/viewform?usp=sf_link

KURSA VADĪTĀJA

Anita Sproģe

Tālākizglītības kursa vadītāja

Režisore, aktiermeistarības un grima mākslas pasniedzēja. Plaša aktiermeistarības pieredze un virkne lomu dažādu režisoru (R. Vaivara, P. Krilova, O.Krodera, A. Eižvertiņas u.c.) iestudējumos. Veidojusi režiju izrādēm Latvijas Nacionālajā teātrī, Dailes teātri, Valmieras un Liepājas teātros. Ieguvusi teātra maģistra grādu (2007) un piedalījusies daudzveidīgos starptautiskos studentu un teātra festivālos (Nīderlande, Dānijā, Londonā, Lietuvā, Francijā, Ukrainā u.c.).

Pilnais apraksts

PAPILDU INFORMĀCIJA

Daiga Bokuma

Tālākizglītības centra kursu koordinatore

daiga.bokuma@lka.edu.lv
Tel. 29209791

Pilnais apraksts

Apjoms: 60 akadēmiskās stundas (tai skaitā 48 akadēmiskās stundas jeb 12 tiešsaistes nodarbības, katra 2 lekciju garumā + 12 akadēmiskās stundas patstāvīgais darbs) Norises laiks:  2022.gada 15.februāris – 3.maijs otrdienās pl.17:00 – 20:15 Norise: tiešsaistē Zoom platformā  Dalības maksa: 199,65 EUR (tai skaitā PVN 34,65 EUR) Dalībnieku skaits ierobežots. Kursa norise tiks nodrošināta, ja grupā būs vismaz 12 dalībnieki! Kursu dalībnieki saņems Latvijas Kultūras akadēmijas sertifikātu par tālākizglītības kursa (60 akadēmiskās stundas) apguvi.

KURSA MĒRĶIS

Kurss iepazīstina ar teksta izpratnes un analīzes pamatprincipiem, kā arī aplūko dažādus ar teksta interpretāciju, aktiera darbu un teksta tēlaino vizualizāciju saistītus skatu punktus. Kurss piedāvā audiovizuālo darbu veidošanas radošā procesa analīzi, ņemot vērā šī formāta plašo pielietojamību mūsdienās.

Kursa ietvaros tiek analizēti lugu fragmenti, sniegts ieskats scenāriju veidošanā, aplūkoti radoši telpas izmantošanas instrumenti, iepazīti objektu teātra nosacījumi, kā arī  piedāvāta iespēja piedalīties radošos uzdevumos un diskusijās kompetentu audiovizuālās un skatuves mākslas jomas speciālistu vadībā.

Kursu vada atzīti nozares speciālisti, un dalībniekiem ir iespēja iegūt konsultācijas no pieredzējušiem profesionāļiem.

MĒRĶAUDITORIJA

Amatierteātru vadītāji, teātra mākslas pasniedzēji un skatuves mākslas interešu grupu vadītāji vispārizglītojošās skolās, skatuves un audiovizuālās mākslas interesenti.

DALĪBNIEKU IEGUVUMI

• pilnveidotas prasmes strādāt ar tekstu, telpu un aktieriem skatuves un audiovizuālo darbu veidošanā;
• izpratne par audiovizuālo darbu radīšanas procesu, kadru veidošanas pamatprincipiem, filmēšanas organizēšanu;
• prasmes audiovizuālo formātu pielietojumā, strādājot interešu izglītības un amatierteātru jomā.

KURSA TĒMAS

• Scenārija veidošanas pamatprincipi /Ivo Briedis/
• Darbs ar tekstu izrādes veidošanā:  teksta analīze un interpretācija, teksts kā tikai viens no aktiera izteiksmes līdzekļiem / Kārlis Krūmiņš /
• Kadra poētika /Dāvis Sīmanis/
• Telpa kā izteiksmes līdzeklis /Reinis Suhanovs/
• Objekts kā tēls /Ģirts Šolis/
• Filmēšanas tehniskie pamatprincipi un kritēriji kadra veidošanai /Dāvis Dreimanis/
• Darbs ar aktieri: žests, ķermenis, raksturīgais /Rita Lūriņa/

REĢISTRĀCIJA

Reģistrācija kursam līdz 2022.gada 10.februārim, aizpildot pieteikumu https://forms.gle/YSjxrhzc2wAt25sU8

Pēc reģistrācijas ar Jums sazināsies LKA pārstāvis par kursa dalības līguma slēgšanu. Kursa mācību maksas maksājums jāveic pirms mācību uzsākšanas.

KURSA PASNIEDZĒJI

Kārlis Krūmiņš – aktieris, režisors, dramaturgs, aktiermeistarības pedagogs. Kā aktierim Kārlim Krūmiņam raksturīga prasme talantīgi un azartiski strādāt spilgtā formā, kas acīmredzot saistīts ar viņa pievēršanos delartiskās komēdijas estētikai.

Ivo Briedis - dramaturgs, scenārists, režisors, kurš aktīvi strādā gan teātra, ieskaitot radioteātri un ekperimentālās skatuves, gan filmu nozarē, kā spēlfilmās, tā arī animācijā un dokumentālajā kino. Kā autors ieguvis balvas gan nacionālajā, gan starptautiskajā mērogā.

Dāvis Sīmanis - starptautiski novērtēts un skatītāju atzīts kino un montāžas režisors, publicists. Mākslas zinātņu doktors, kino teorijas, montāžas un režijas docents, vienlaikus arī Helsinku Ālto universitātes Dokumentālā kino režijas katedras asociētais profesors.

Reinis Suhanovs - starptautiski atzīts scenogrāfs un režisors. Veidojis scenogrāfiju izrādēm, operu iestudējumiem, bijis mākslinieks Dziesmu un deju svētku lieluzvedumos, iekārtojis izstādes un muzeju ekspozīcijas. Lielu vērību pievērš uzvedumu stilistiskai un jēdzieniskai vienotībai, aktiera un telpas, aktiera un materiālās pasaules attiecībām.

Dāvis Dreimanis - pasniedz kadra kompozīciju, dramaturģiju un režiju Ogres tehnikumā, RISEBA un citās izglītības iestādēs.

Ģirts Šolis - aktieris un režisors, absolvējis LKA Dramatiskā un leļļu teātra aktiera specialitātē un ieguvis maģistra grādu Dramatiskā teātra režijā, dibinājis radošo apvienību “UMKA.LV”, režisējis izrādes Dirty Deal Teatro, Latvijas Leļļu teātrī un Latvijas Nacionālajā teātrī.

Rita Lūriņa - zinātnes doktore mūzikā, vizuālajās mākslās un arhitektūrā; skatuves kustības pedagoģe. Zinātniskā interese – žesta un skatuves kustības vēsture latviešu dramatiskajā teātrī. Profesionālā devīze – „Ķermenis ir vienots laiktelpisks veselums, tā elpa un sirds ritms veido kustības melodiju”.

KURSA DALĪBNIEKU ATSAUKSMES

2021.gada rudenī organizētā kursa dalībnieku atsauksmes:

“Savā pieredzē ar mums dalījās atzīti savas jomas profesionāļi. Gūtā informācija noteikti turpmāk ļaus skatīties un vērtēt teātra un kino mākslu arī no jauna skatu punkta. Ļoti iedvesmojoši un pārdomu raisoši!”

“Kurss lika domāt, pavērt fantāziju, meklēt risinājumus. Vieglā, nepiespiestā gaisotnē no praktiķiem guvām zināšanu nianses - tas man dos ieskatu daudzās lietās! Sapratu kļūdas filmējot un montējot, ieskatu kadrējumā, darbā ar aktieri un risinājumiem scenogrāfijā.”

“Gandarījums klausīties profesionāļos, kuru teiktais ir lietā liekams, izmantojams darbā. Redzesloka paplašināšana un paskatīšanās ārpus rāmjiem!”

PAPILDU INFORMĀCIJA

Daiga Bokuma

Tālākizglītības centra kursu koordinatore

daiga.bokuma@lka.edu.lv
Tel. 29209791

Pilnais apraksts

Apjoms: 32 akadēmiskās stundas (tai skaitā 22 akadēmiskās stundas jeb 10 tiešsaistes nodarbības + 10 akadēmiskās stundas patstāvīgais darbs) Norises laiks:  2022.gada 16.februāris – 20.aprīlis, trešdienās pl.16:00 – 17:30. Norise: tiešsaistē Zoom platformā. Viena nodarbība par pasākumu tehniskajiem risinājumiem plānota martā klātienē, lai būtu iespējams uzskatāmāk nodemonstrēt tehniskās iespējas (ja būs atbilstoši epidemioloģiskās situācijas apstākļi, nepieciešams uzrādīt sadarbspējīgo Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu). Dalības maksa: 254,10 EUR (tai skaitā PVN 44,10 EUR) Dalībnieku skaits ierobežots. Kursa norise tiks nodrošināta, ja grupā būs vismaz 12 dalībnieki! Kursu dalībnieki saņems Latvijas Kultūras akadēmijas sertifikātu par tālākizglītības kursa (32 akadēmiskās stundas) apguvi.

KURSA MĒRĶIS

Kurss iepazīstina ar laikmetīgiem pasākumu formātiem, jaunām pasākumu rīkošanas pieejām un aktuālām domāšanas paradigmām. Nodarbību tēmas veidotas tā, lai aplūkotu dažādu tehnoloģisku risinājumu pielietošanu, veidojot jēgpilnu saturu, pārliecinātos par laikmetīgu tehnoloģisko risinājumu efektivitāti no pasākumu rīkotāju pieredzēm un konkrētu pasākumu rīkošanas piemēriem, kā arī iepazītu tehnoloģisku risinājumu lietošanas pamatprincipus. Kurss būs noderīgs gan jauniem, gan pieredzējušiem pasākumu rīkotājiem.

Nodarbības vada Latvijā atzīti profesionāļi ar lielu pieredzi mūsdienīga formāta pasākumu veidošanā. Dalībniekiem ir iespēja iegūt konsultācijas no labākajiem Latvijas speciālistiem pasākumu producēšanas jomā.

MĒRĶAUDITORIJA

Kultūras projektu vadītāji, pasākumu rīkotāji, festivālu producenti un organizatori, pašvaldību kultūras nodaļu un kultūras centru vadītāji.

DALĪBNIEKU IEGUVUMI

• iegūtas zināšanas par dažādiem pasākumu formātiem digitālajā laikmetā;
• uzlabotas zināšanas par laikmetīgām pieejām pasākumu plānošanā un organizēšanā; 
• pilnveidotas prasmes dažādu tehnoloģiju lietošanai pasākumos; 
• uzlabotas prasmes, izmantojot pasākumu kā komunikāciju rīku; 
• pilnveidotas prasmes padziļinātai pieejai pasākumu satura un vizuālās stāstniecības viedošanai.

KURSA TĒMAS

• Pasākumu aktuālās tendences, pasākums kā komunikāciju rīks.
• Pasākumu saturs un vizuālā stāstniecība digitālajā laikmetā.
• Mūsdienīgi pasākumi formāti, pasākumu dizainēšana un arhitektonika.
• Pasākumu tehnoloģiskie risinājumi.
• Kursa ietvaros tiks analizēti konkrēti labāko Latvijas pasākumu producentu realizēto pasākumu un starptautisku pasākumu piemēri, kā arī būs iespēja klātienē apskatīt tehniskus risinājumus (ja to pieļaus epidemoloģiskie apstākļi).

REĢISTRĀCIJA

Reģistrācija kursam līdz 2022.gada 10.februārim, aizpildot pieteikumu https://forms.gle/pYVC6UZRCV71CGcr7.

Pēc reģistrācijas ar Jums sazināsies LKA pārstāvis par kursa dalības līguma slēgšanu. Kursa mācību maksas maksājums jāveic pirms mācību uzsākšanas.

KURSA PASNIEDZĒJI

Gundega Skudriņa

“Skudras Metropole” radošā direktore ar vairāk kā 20 gadu pieredzi pasākumu industrijā, kultūras radošajā darbā, TV moderēšanā, pasākumu producēšanā, gastronomijas projektu, eksperimentu, performanču, korporatīvo pasākumu, u.c. organizēšanā. Dzīves moto: Kad pūš pārmaiņu vēji, vieni būvē nocietinājumus, citi – vējdzirnavas.

Normunds Bļasāns

Kompanijas NA gaismu nodaļas vadītājs. Uzņēmums ir iesaistīts dažādu pasākumu realizācijā ( Dziesmu un deju svētku koncerti, Eirovīzijas un Supernova atlases un fināli, XFaktora atlases un fināli, grupas ‘’ Prāta Vētra” koncertūres u.c.)

Māris Kalve

KALVE STUDIJA režisors, mākslinieks, scenāriju, konceptu un animācijas autors. Daži no nozīmīgākajem realizētajiem darbiem- Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku videografika, Rīgas Motormuzeja jaunās ekspozīcijas intro sienas dizains un animācija (2016); Staro Rīga projekti “Pieskaries gleznai” (2016), Spēlmaņu Nakts 2015 videomākslinieks. Latvijas Bankas simtgadei veltīta projekta autors un realizētājs festivālā Staro Rīga (2018). Rīgas pilsētas vides objekta “Goda vārti” līdzautors un visa video satura autors un izgatavotājs (2018). XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma koncerta “Zvaigžņu ceļā”, deju lieluzveduma “Simtgadu dejai” un Latvijas simtgades galvenā noslēdzošā multimediālā lieluzveduma “Abas malas” videomākslinieks.

Ļena Ferstere

Zīmolu aktivizācijas, sponsorēšanas un pasākumu producēšanas jomas profesionāle ar 15 gadu pieredzi Latvijas un Baltijas tirgū. Aģentūras “SponsorKing” dibinātāja un vadītāja sniedz pakalpojumus lielākajiem Latvijas uzņēmumiem un pasaulē zināmiem zīmoliem - Rimi, Bite, Elko, Iqos, Aldaris, Stockmann, Swedbank, Ikea un citiem. Sadarbojoties ar lielākajiem Latvijas pasākumiem, tai skaitā, Vispārējie Latviešu Dziesmu un Deju svētki, Positivus festivāls, SummerSound, Rimi Rīgas maratons, ZZ Čempionāts, Saldējuma festivāls, Sarunu festivāls “Lampa”, Riga Street Food Festivāls aģentūras klientiem tiek nodrošināts gan zīmolu aktivizācijas, gan pasākumu producēšanas serviss.

Mārcis Gulbis

Latvijas Pasākumu foruma direktors un UNTITLED pasākumu nodrošinājuma uzņēmuma vadītājs, liela mēroga pasākumu (Staro Rīga, Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki, Eiropas kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija, koncerts “Dzimuši Rīgā”, lieluzvedums “Lec, saulīte!” u.c.) izpildproducents.

Roberts Rubīns

Roberts Rubīns ir viens no pieredzējušākajiem Latvijas multimediju māksliniekiem. Dokumentālo filmu, koncertu, muzikāli teatrālu uzvedumu, Valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremoniju režisors. Daudzus gadus izstrādājis koncepcijas un veidojis multimediju saturu dažādām ekspozīcijām, piemēram CSDD Rīgas Motormuzeja, Latvijas Kara muzeja, Olaines Vēstures un mākslas muzeja, Lūznavas muižas, Latvijas "Expo 2020 Dubai" paviljonam u.c.

Diāna Čivle tbc. 

Pasākumu producente ar lielu pieredzi dažāda mēroga vietēju un starptautisku pasākumu organizēšanā. Darbojusies Dziesmu un deju svētku vadības grupā, vadījusi Rīgas domes Kultūras departamentu, organizējusi Rīgas 800 gadu svinības, uzsākot vairāku Rīgas lielo pasākumu (Rīgas svētki, Baltā nakts u.c.) rīkošanu. Vadījusi Rīga 2014 Eiropas galvaspilsētas gada programmu, bijusi 8.Pasaules koru olimpiādes Rīgā producente, un pašlaik ‘” Staro Rīga” kuratore. Ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu un veic doktora darba pētījumu par lielpasākumu satura veidošanu mūsdienu kontekstos.

PAPILDU INFORMĀCIJA

Daiga Bokuma

Tālākizglītības centra kursu koordinatore

daiga.bokuma@lka.edu.lv
Tel. 29209791

Pilnais apraksts

Apgūsti jaunas prasmes!

Kursa nosaukums: Muzeju darbības pamati Apjoms: 160 akadēmiskās stundas Norises laiks:  1. grupa - pirmdienās (10:00– 17:10) un trešdienās (14:00 – 17:10), 23.marts - 20.jūnijs 2. grupa - otrdienās (10:00- 17:10) un ceturtdienās (14:00 -17:10), 24.marts - 14.jūnijs 3. grupa - pirmdienās, trešdienās, ceturtdienās, (17:45- 21:00), 6. aprīlis- 29. jūnijs Dalībnieku skaits: ne vairāk kā 25 grupā. Dalības maksa: saņemot apstiprinājumu par atbalstu dalībai kursā, 90% mācību maksas sedz Eiropas Sociālais fonds, pašfinansējums 10% apmērā 93,60 EUR jāsamaksā pirms mācību uzsākšanas. Maznodrošinātas personas var tikt atbrīvotas no 10% mācību maksas, iesniedzot atbilstošu izziņu.

KURSA MĒRĶIS

sniegt izpratni un zināšanas par muzeju kā vienu no kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas, izpētes un popularizēšanas veidiem, bagātināt izpratni par dažādu profilu muzeju darbības specifiku un aktualitātēm muzeju jomā.

MĒRĶAUDITORIJA

muzeju darbības jomā strādājošie ar minimālu vai nelielu pieredzi muzeja darbā.

DALĪBNIEKU IEGUVUMI

• Zināšanas par muzeja kā institūcijas praktisko darbību un filozofiju, ietverot zināšanas par muzeju attīstības vēsturi un nozares normatīvo bāzi, lomu sabiedrībā un galvenajām muzeja funkcijām: vērtību uzkrāšanu un saglabāšanu, pētniecību, komunikāciju.
• Zināšanas par darbu ar muzeja krājumu: krājuma veidošamas politiku, priekšmetu saglabāšanu, uzskaiti, izmantošanu muzeja darbā u.c.
• Zināšanas par muzeja kā organizācijas darbību, gūstot ieskatu muzeju menedžmenta, mārketinga, iekšējās komunikācijas jautājumos.
• Zināšanas praktiskajā darbā ar izstāžu veidošanu un darbu ar apmeklētājiem, t.sk. pamatiemaņas muzejpedagoģijā.
• Prasmes patstāvīgi analizēt dažādu jomu muzeju specifiku un darbību, izvērtējot kvalitāti.
• Profesionālā izaugsme, sekojot muzeju jomas aktualitātēm un jaunākajām tendencēm un sadarbojoties ar nozares speciālistiem.

Nodarbības vada kompetenti muzeju darbības jomas profesionāļi, dalībniekiem gūstot iespēju konsultēties pie speciālistiem ar lielu praktiskā darba pieredzi.

KURSA TĒMAS

Kurss sastāv no četriem tematiskajiem moduļiem:

I Muzejs kā institūcija un tā darbības aspekti (29 h)

Ievads – muzeja darbības filozofija un vēsture. Muzeju menedžments un darba organizācija. Dažādu muzeju darbības specifika (plānotie pasniedzēji - Jānis Grajāns, Gundega Dreiblate, Anita Jirgensone, Agrita Ozola).

II Pētnieciskais darbs muzejā (11 h)

Zinātniskā darba un materiālās kultūras specifika. Zinātniskā darba rezultātu publiskošana (pasniedzēja – Vija Stikāne)

III Darbs ar muzeja krājumu (55 h)

Krājuma komplektēšana un veidošana. Krājuma klasifikācija, dokumentācija un uzskaite. Krājuma saglabāšana un restaurācija (plānotie pasniedzēji – Ārija Ubarste, Anita Meinarte, Annija Vucāne).

IV Muzeju komunikācija ar sabiedrību (65 h)

Muzeja tēls un komunikācija. Muzeja mārketings. Mērķauditorijas izpēte un darbs ar muzeja apmeklētāju. Izstāžu plānošana un veidošana. Muzeja izglītojošais darbs (plānotie pasniedzēji – Astrīda Rogule, Aija Lūse, Agrita Ozola, Ģirts Boronovskis).

Katra moduļa noslēgumā kursa dalībnieki kārto ieskaiti, nostiprinot jauniegūtās zināšanas patstavīgā darbā.

DALĪBAS NOSACĪJUMI

Mācībām var pieteikties strādājoši un pašnodarbināti iedzīvotāji, kuri uz pieteikuma dienu ir vecumā no 25 gadiem līdz neierobežotam vecumam (arī strādājoši pensionāri).

Plašāka informācija par pieteikšanos https://www.macibaspieaugusajiem.lv/pieteiksanas

Dalībniekiem nepieciešams dators ar stabilu interneta pieslēgumu un webkamera.

PIETEIKŠANĀS

pieteikšanās no 27.janvāra tikai caur Valsts Izglītības Attīstības aģentūras platformu “Mācības pieaugušajiem” https://www.macibaspieaugusajiem.lv/

Dalībnieku skaits ir ierobežots (grupā ne vairāk kā 25 kursanti), un dalībnieki tiks apstiprināti pieteikšanās secībā.

Kursu dalībnieki, nokārtojot plānotās ieskaites, saņem Latvijas Kultūras akadēmijas apliecību par profesionālās pilnveides kursa (160 akadēmiskās stundas) apguvi.

Profesionālās pilnveides kurss “Muzeju darbības pamati” ir licencēts Izglītības kvalitātes valsts dienestā: sk. licencēto kursa mācību plānu.

Kurss tiek organizēts ar Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” Nr.8.4.1.0/16/I/001 finansiālo atbalstu.

PAPILDU INFORMĀCIJA

Daiga Bokuma

Tālākizglītības centra kursu koordinatore

daiga.bokuma@lka.edu.lv
Tel. 29209791

Pilnais apraksts

KURSA MĒRĶIS

Pilnveidot Latvijas pedagogu un speciālistu kompetences medijpratībā darbam ar jauniešiem un skolas vecuma bērniem.

MĒRĶAUDITORIJA

Visu jomu un līmeņu vispārējās izglītības un interešu izglītības pedagogi, kā arī speciālisti, kas iesaistīti darbā ar jauniešiem un skolas vecuma bērniem.

DALĪBNIEKU IEGUVUMI

Semināru cikla ietvaros dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar nozīmīgākajiem medijpratības aspektiem informācijas krīzes un mediju vides izmaiņu kontekstā, sekmēt izpratni par sociālo tīklu (TikTok, Instagram, Snapchat) algoritmiem, ziņu apmaiņu platformu (WhatsApp, Signal, Telegram u.c.) lietojuma paradumiem bērnu un jauniešu auditorijā, kā arī par dezinformācijas un informācijas traucējumu ietekmi uz skolēnu ikdienu un apkārtējās vides uztveri. 

Semināru piedāvātās kompetences ļaus izprast jauniešu un skolas vecuma bērnu mediju un sociālo tīklu lietošanas paradumus un to nozīmi viņu sabiedriskās dzīves un mācīšanās paradumu kontekstā.

KURSA TĒMAS

• Izmaiņas mediju lietojumā digitālā laikmetā un medijpratības / Guna Spurava /
• Medijpratības loma informācijas traucējumu kontekstā  / Guna Spurava /
• Sociālo tīklu, meklētājprogrammu un ziņu apmaiņu platformu prasmīgs un  apzināts lietojums  / Līva Kalnača /
• Mediju lietotājs kā mediju satura radītājs digitālajā vidē / Guna Spurava /

DALĪBAS NOSACĪJUMI

Semināru cikls "Medijpratība pedagogiem digitālo pārmaiņu laikmetā" tiek īstenots ar Latvijas Republikas Kultūras Ministrijas atbalstu, un dalība tajā ir bez maksas. 

Dalībnieku skaits ir neierobežots.

Pieteikums jāiesniedz līdz 2021.gada 22.oktobrim.

Dalības apstiprinājums tiks nosūtīts līdz 2021.gada 25.oktobrim.

Piesakoties, lūdzam izvērtēt Jūsu iespējas piedalīties visos 4 semināros. Lai saņemtu apliecību par dalību semināru ciklā, jāpiedalās ne mazāk kā 3 semināros!

REĢISTRĀCIJA

Reģistrācija semināru ciklam līdz 2021.gada 22.oktobrim:https://forms.gle/Yj5orfvd5Kh1ftnH9 

KURSA PASNIEDZĒJI

Guna Spurava - lektore un pētniece Tamperes Universitātes Informācijas tehnoloģiju un komunikāciju zinātņu fakultātē, Somijā. Gunas galvenais darbības virziens ir izpratnes veicināšana par medijpratības un digitālās pratības lomu sabiedrībā, ar īpašu uzsvaru uz pedagogu, bibliotekāru un neformālās izglītības pārstāvju lomu medijpratības veicināšanā. Jau vairāk kā 20 gadus Gunas profesionālā joma saistīta ar mediju vidi, kopš 2015.gada aktīvi darbojoties medijpratības jomā.

Līva Kalnača - sociālo mediju vides un digitālās komunikācijas eksperte un  Latvijas Universitātes docente. Latvijas mediju vidē Līva kā eksperte bieži tiek aicināta komentēt dažādus aktuālus sociālo mediju jautājumus, t.sk., par to kā darbojas platforma TikTok, kā labāk izprast algoritmus, kā sociālo mediju ”influenceri” ietekmē sabiedrību u.c.

KURSA MĒRĶIS

Pilnveidot Latvijas kultūras organizāciju darbinieku prasmes, veidojot inovatīvu kultūras piedāvājumu un nodrošinot saikni ar savu auditoriju arī pandēmijas epidemioloģiskās situācijas apstākļos, īpašu uzmanību veltot darbam virtuālajā vidē un tam nepieciešamo digitālo prasmju attīstīšanai, lai varētu veidot piedāvājumu augstā mākslinieciskā un tehniskā kvalitātē, vienlaicīgi domājot arī par pasākumu ekonomiskajiem finansiālās atdeves aspektiem.

MĒRĶAUDITORIJA

Kultūras centru, muzeju, teātru, bibliotēku, privātu un nevalstisku kultūras organizāciju speciālisti un kultūras projektu vadītāji.

DALĪBNIEKU IEGUVUMI

• uzlabotas zināšanas par kultūras produktu veidošanu un izplatīšanu digitālā vidē,
• digitālās vides specifiku komunikācijā ar auditoriju;
• uzlabotas prasmes audiovizuālo tehnoloģiju izmantošanā kultūras piedāvājuma atspoguļošanai interneta resursos;
• pilnveidotas prasmes darbam virtuālā vidē, organizējot komandas darbu un informācijas nodošanu.

KURSA TĒMAS

• Digitālo kultūras produktu radīšana un pārdošana  / Timurs Tomsons /
• Pasākumu režija virtuālā vidē  /Juris Jonelis/
• Digitālais mārketings un komunikācija ar auditoriju  /Aija Lūse/
• Attālinātā komandas vadība /Evija.../
• Audiovizuālo tehnoloģiju lietošanas pamatprasmes   /Dainis Juraga/
• Publiskā runa virtuālā vidē  /Zane Daudziņa/

DALĪBAS NOSACĪJUMI

Dalība kursā ir bez maksas, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda programmas "Kultūrelpa" finansiālam atbalstam!

Dalībnieku skaits ir ierobežots (20 dalībnieki).

Dalībnieku atlase tiks veikta, balstoties uz pieteikumā atspoguļoto dalības motivāciju.

Pieteikums jāiesniedz līdz 2021.gada 13.oktobrim.

Dalības apstiprinājums tiks nosūtīts līdz 2021.gada 15.oktobrim.

Piesakoties, lūdzam izvērtēt Jūsu iespējas piedalīties visās piedāvātajās 16 lekcijās. Lai saņemtu apliecību par profesionālā pilnveides kursa apguvi, jāpiedalās ne mazāk kā 15 lekcijās!

REĢISTRĀCIJA

Reģistrācija kursam līdz 2021.gada 13.oktobrimhttps://forms.gle/dxB7LchBqjotsc8R8

KURSA PASNIEDZĒJI

Timurs Tomsons – Liepājas koncertzāles “Lielais Dzintars” vadītājs, iepriekš kamerorķestra Sinfonietta Riga direktors, bijis Baltijas jūras festivāla vadītājs Stokholmā. Vada Liepājas koncertzāles digitalizācijas projektu.

Zane Daudziņa - aktrise un režisore, Humanitāro zinātņu maģistre mākslās un Filoloģijas maģistre. Publiskās runas pasniedzēja, veidojot plašu semināru piedāvājumu dažādu profesiju pārstāvjiem. Zinātniskā interese - skatuves runas attīstība Latvijas kultūrvēsturiskajā kontekstā.

Juris Jonelis - aktieris, režisors un pedagogs. Darbojies gan profesionālajā teātrī, gan Jūrmalas amatierteātrī. Ar diplomdarba izrādi debitējis Dailes teātrī, uzvedis izrādes Daugavpils, Liepājas un Valmieras teātrī. Veido mūziklu, koncertuzvedumu un pasākumu režijas.

Evija van der Beek -  supervizore, labbūtības un līderības koučs, koučinga un biznesa trenere ar 15 gadu pieredzi vadošos amatos starptautiskos uzņēmumos.

Dainis Juraga - Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās mākslas katedras vadītājs, vada lekciju kursu videooperatora meistarības teorijā un praksē.

Aija Lūse - mākslas maģistre un Latvijas Kultūras akadēmijas sabiedrisko attiecību vadītāja. Praktiski darbojās gan tradicionālajā, gan digitālajā mārketingā.

PAPILDU INFORMĀCIJA

Apjoms: 20 akadēmiskās stundas Norises laiks: 2021. gada 15., 16., 22., 23. oktobris  Piektdienās no pl. 18.00 līdz 21.00; sestdienās no pl. 11.00 līdz 16.00 Norise: Tiešsaistē Zoom platformā  Dalības maksa: 90 EUR. Dalībnieku skaits ierobežots. Kursa norise tiks nodrošināta, ja grupā būs vismaz 10 dalībnieki! Kursu dalībnieki saņems Latvijas Kultūras akadēmijas sertifikātu par profesionālās pilnveides kursa (20 stundas) apguvi. Aicinām kursa dalībnieku iegādāties A.Eižvertiņas grāmatu “Ceļvedis darbības teātrī: profesionālās aktieru un režijas mākslas teorija”

KURSA APRAKSTS

Profesores Annas Eižvertiņas kurss balstīts jaunizdotās grāmatas “Ceļvedis darbības teātrī: profesionālās aktieru un režijas mākslas teorija” satura kopumā: “20. gadsimta teātra reformas un atklājumi ir saistīti ar pētījumiem profesionālās aktiera meistarības un režijas mākslā, atrastām un praksē pārbaudītām likumsakarībām, kuras tiek lietotas Eiropā un citviet pasaulē gan lielāko daļu pagājušā gadsimta, gan mūsdienās. Ir izstrādājušies profesionāļu likumi, jēdzieni, valoda, ko vēlējos apkopot un darīt zināmu profesionālo aktiera un režijas meistarību studējošajiem Latvijā. Jāpiezīmē, ka darbs nepretendē uz atklājumiem, ja nu vienīgi — uz teātra mākslā jau atklāto likumu apkopotu un sakārtotu struktūru to apgūšanas secībā. Tie ir likumi, kurus pati esmu lietojusi savā aktiera meistarības pedagoga un režijas praksē, iestudējot izrādes ne tikai ar studentiem, bet pētot arī dažādu tautību izcilu režisoru izrādes 20. un 21. gadsimtā un viņu atstāto teorētisko mantojumu (Neputns, 2021).

MĒRĶAUDITORIJA

Skatuves mākslas kolektīvu vadītāji un dalībnieki, skolēnu interešu izglītības jomā strādājošie u.c., vēlams ar priekšzināšanām, kas iegūtas Latvijas kultūras akadēmijas organizētajos kursos programmās "Režija un aktiera māksla skatuves mākslas kolektīvu vadītājiem" vai "Mācīšanās lietpratībai, īstenojot mācību saturu “Teātra māksla”".

PIETEIKŠANĀS

Reģistrācija kursam līdz 2021.gada 8. oktobrimhttps://forms.gle/QrcBnevAnY7HQhMy5

KURSA VADĪTĀJA

Anna Eižvertiņa

Tālākizglītības kursa vadītāja

Anna Eižvertiņa beigusi Maskavas Valsts Teātra institūtu (1975) un tā aspirantūru (1980). Viņa bijusi aktiermeistarības pasniedzēja Liepājas teātra studijā, Rīgas kinostudijas Tautas kinoaktieru studijā (1983–1986), aktiermeistarības un režijas pasniedzēja Latvijas Mūzikas akadēmijā (1988–1997), Latvijas Kultūras akadēmijā (no 1991, profesore emeritus). A. Eižvertiņa izveidojusi un vadījusi neatkarīgo teātri ”Skatuve” (1991–2020).

Pilnais apraksts

PAPILDU INFORMĀCIJA

Daiga Bokuma

Tālākizglītības centra kursu koordinatore

daiga.bokuma@lka.edu.lv
Tel. 29209791

Pilnais apraksts

Apjoms: 26 akadēmiskās stundas Norises laiks: Trešdienās no 2021.gada 6.oktobra līdz 15.decembrim Norise: Tiešsaistē Zoom platformā  Dalības maksa: 235.95 EUR Dalībnieku skaits ierobežots. Kursa norise tiks nodrošināta, ja grupā būs vismaz 10 dalībnieki! Kursu dalībnieki saņems Latvijas Kultūras akadēmijas sertifikātu par profesionālās pilnveides kursa (26 stundas) apguvi.

KURSA MĒRĶIS

Programma iepazīstina ar laikmetīgiem pasākumu formātiem un komunikācijas veidiem, jaunām pasākumu rīkošanas pieejām un citādām domāšanas paradigmām, lielpasākumu – festivālu un svētku satura izstrādes pamatprincipiem.

Lekciju tēmas veidotas tā, lai aplūkotu dažādu pasākumu nozīmi pilsētas zīmolvedības un vietējo iedzīvotāju kontekstā, palielinātu pasākumu komunikācijas efektivitāti un, izmantojot tehnoloģiju iespējas, sasniegtu pasākuma mērķauditoriju un uzlabotu pilsētas vai novada tēlu.

MĒRĶAUDITORIJA

Pašvaldību kultūras nodaļu un kultūras centru vadītāji, kultūras projektu vadītāji, festivālu producenti un organizatori.

DALĪBNIEKU IEGUVUMI

• uzlabotas zināšanas par lielpasākumu plānošanu un organizēšanu;
• pilnveidotas prasmes plānot un organizēt dažāda veida vietējā un starptautiskā līmeņa kultūras pasākumus;
• uzlabotas prasmes izstrādāt pasākumam un vietas zīmolam atbilstošu komunikācijas stratēģiju;
• iegūtas zināšanas par jauniem pasākumu formātiem digitālajā laikmetā;
• pilnveidotas prasmes padziļinātai pieejai pasākumu satura plānošanai laikmetīgo kultūras teoriju kontekstā.

KURSA TĒMAS

• Pasākumu mērogs. Lielpasākumi un to stratēģiskie uzdevumi.
• Pasākumus ietekmējoši faktori un pasākumu ietekme uz vietas zīmolu.
• Pilsētas tēls,  zīmolvedība un mārketinga pamatprincipi. 
• Pasākumu veidi un pazīmes. Piemēru analīze. Pasākumu arhitektonika. Pasākumi urbānajā vidē un dabā.
• Pasākuma saturs, konceptuālie uzstādījumi, satura izstrādes plānošana.
• Laikmetīgās kultūras teorijas. Pasākums digitālajā laikmetā. Hibrīdpasākumi. 
• Pasākumu komunikācijas stratēģija pilsētu zīmolvedības kontekstā.

Kursa noslēgumā dalībniekiem tiek piedāvāta iespēja izstrādāt sava (liel)pasākuma satura koncepciju, komunikācijas stratēģijas plānu, saņemot ekspertu ieteikumus un komentārus.

PIETEIKŠANĀS

Pieteikšanās kursam līdz 2021. gada 30. septembrim https://forms.gle/PSfiZhgkujW3Q3B29

KURSA VADĪTĀJI

Diāna Čivle

Direktore

diana.civle@lkk.gov.lv

Pilnais apraksts

Mārcis Gulbis

Tālākizglītības kursa vadītājs

Latvijas Pasākumu foruma direktors un UNTITLED pasākumu nodrošinājuma uzņēmuma vadītājs, liela mēroga pasākumu (Staro Rīga, Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki, Eiropas kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija, koncerts “Dzimuši Rīgā”, lieluzvedums “Lec, saulīte!” u.c.) izpildproducents.

Pilnais apraksts

Gundega Laiviņa

Tālākizglītības kursa vadītāja

Laikmetīgā teātra un starpdisciplināru mākslas notikumu kuratore, vairāk nekā 15 gadu vadījusi Latvijas Jaunā teātra institūtu un Starptautisko jaunā teātra festivālu “Homo Novus”, Latvijas nacionālās ekspozīcijas kuratore Prāgas Scenogrāfijas kvadriennālē. Strādājusi Rīgas – Eiropas Kultūras galvaspilsētas mākslinieciskajā padomē, atbildot par mākslas iniciatīvām publiskajā telpā un projektiem ar iedzīvotāju līdzdalību. Šobrīd studē urbāno vietradi Prata institūtā Bruklinā.

Pilnais apraksts

Lolita Ozoliņa

Tālākizglītības kursa vadītāja

Zīmolvedības un komunikācijas eksperte, ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu. 20 gadu pieredze reklāmas un mārketinga jomā, izstrādājot un attīstot vietējo un ārzemju organizāciju zīmolus. Zinātniskās un profesionālās intereses – zīmolvedība, akcentējot personības, vietas un kultūras industrijas zīmolvedību, zīmola kultūra un mantojums, identitāte.

Pilnais apraksts

Liene Ozoliņa

Tālākizglītības kursa vadītāja

Asociētā profesore un vadošā pētniece Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrā. Ieguvusi maģistra grādus sociālajā teorijā un pētnieciskajās metodēs Amsterdamas Universitātē un doktora grādu socioloģijā Londonas Ekonomikas un Politisko Zinātņu Skolā. Pētnieciskās intereses saistītas ar politikas un ētikas attiecībām neoliberālās sabiedrībās, postsociālisma politiku un kultūru.

Pilnais apraksts

PAPILDU INFORMĀCIJA

Daiga Bokuma

Tālākizglītības centra kursu koordinatore

daiga.bokuma@lka.edu.lv
Tel. 29209791

Pilnais apraksts

Apjoms: 24 akadēmiskās stundas Norises laiks: piektdienās no 2021. gada 8. oktobra līdz 10. decembrim (no pl. 9.30 līdz pl. 11.00, atsevišķās reizēs līdz pl. 13.00) Norise: Tiešsaistē Zoom platformā  Dalības maksa: 205.70 EUR Dalībnieku skaits ierobežots. Kursa norise tiks nodrošināta, ja grupā būs vismaz 10 dalībnieki! Kursu dalībnieki saņems Latvijas Kultūras akadēmijas sertifikātu par profesionālās pilnveides kursa (24 stundas) apguvi.

KURSA MĒRĶIS

Veidot kultūras jomas stratēģiskās plānošanas prasmes pilsētu un novadu līmenī, balstoties vietas unikālajos kultūras resursos un veidojot ilgtspējīgas un iekļaujošas kultūras pārvaldības modeli, sasniedzot noteiktos attīstības mērķus. Kursā tiks analizēti novadu kultūras attīstības plānu piemēri, izzināti attīstības plānošanas pamatprincipi.

MĒRĶAUDITORIJA

Pašvaldību kultūras pārvalžu, nodaļu un aģentūru vadītāji, kultūras institūciju vadošie darbinieki.

DALĪBNIEKU IEGUVUMI

• prasmes vietējo kultūras resursu analīzē un ideju attīstīšanā to stratēģiskam pielietojumam;
• zināšanas par nozaru attīstības plānu veidošanas pamatprincipiem;
• novada kultūras attīstības stratēģiskā plāna izstrādes prasmes;
• zināšanas par kultūras organizāciju darba vērtēšanas metodēm;
• prasmes kultūras sektora radošā potenciāla izmantošanā ilgtermiņa attīstības ideju veidošanā.

KURSA TĒMAS

• Kultūras pārvaldības mūsdienu izaicinājumi un kultūras lauka robežas. Kas ir mūsu kultūras resursi? Kultūrkartēšanas pieeja.
• Kultūras dati – ko svarīgi zināt, kā pētīt un analizēt.
• Pilsētu un novadu attīstības plānošanas dokumentu ABC. Attīstības mērķu un rezultatīvo rādītāju noteikšana. Kā pārliecināsimies, vai vēlamais sasniegts?
• Ilgtspējīgas kultūras pārvaldības veidošana. Kultūras organizāciju sasniegumu mērīšana un kultūras pasākumu mērķu noteikšana.
• Pilsētas jubileja kā pilsētas attīstības projekts. Novadu svētki un vietas identitātes veidošana.
• Kultūras mantojums kā resurss pilsētas/novada tēla veidošanā.
• Radošo ideju attīstīšana pilsētas/novada kultūras attīstībai. Starpdisciplinārās sadarbības piemēri.

PIETEIKŠANĀS

Reģistrācija kursam līdz 2021.gada 8. oktobrim https://forms.gle/sxnhSfDWjyi8WWUz7

KURSA VADĪTĀJI

Anda Laķe

Tālākizglītības kursa vadītāja

Socioloģijas doktore un Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā. Zinātniskās intereses ir saistītas ar sociālo pētījumu metodoloģiju, starpdisciplinaritāti pētījumos, politikas analīzes un politikas ietekmes novērtējuma metodoloģiju, kultūras mantojuma un tradīciju saglabāšanu, kā arī kultūras un radošo industriju attīstību. Uzkrājusi vienu no plašākajām pieredzēm Latvijā kultūras ietekmes pētījumu plānošanā un īstenošanā un kultūras attīstības plānošanas dokumentu izstrādē.

Pilnais apraksts

Ilona Asare

Tālākizglītības kursa vadītāja

Ieguvusi maģistra grādu kultūras menedžmentā Latvijas Kultūras akadēmijā (2005), studējusi Eiropas Kultūras plānošanu De Montfort universitātē Lielbritānijā. Ilggadēja pieredze kultūras projektu izstrādē un vadībā, pilsētu kultūras attīstības stratēģiju veidošanā. Pētnieciskā interese – ilgtspējīgas attīstības aspekti Latvijas pilsētu kultūras pārvaldībā.

Pilnais apraksts

Lolita Ozoliņa

Tālākizglītības kursa vadītāja

Zīmolvedības un komunikācijas eksperte, ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu. 20 gadu pieredze reklāmas un mārketinga jomā, izstrādājot un attīstot vietējo un ārzemju organizāciju zīmolus. Zinātniskās un profesionālās intereses – zīmolvedība, akcentējot personības, vietas un kultūras industrijas zīmolvedību, zīmola kultūra un mantojums, identitāte.

Pilnais apraksts

Jolanta Borīte

Tālākizglītības kursa vadītāja

Siguldas kultūras centra “Devons” un Siguldas kultūras centra vadītāja. Daudzgadīga pieredze kompleksu liela mēroga pasākumu (Cēsis 800 un Sigulda 800 svinības, Latvijas simtgades programma) plānošanā un organizēšanā.

Pilnais apraksts

PAPILDU INFORMĀCIJA

Daiga Bokuma

Tālākizglītības centra kursu koordinatore

daiga.bokuma@lka.edu.lv
Tel. 29209791

Pilnais apraksts

Daiga Bokuma

Tālākizglītības centra kursu koordinatore

daiga.bokuma@lka.edu.lv
Tel. 29209791

Pilnais apraksts

Apjoms: 100 akadēmiskās stundas (tai skaitā 64 stundas klātienē, 8 tiešsaistē + 28 akadēmiskās stundas patstāvīgais darbs) Norises laiks un vieta:  Kursā plānoti 4 klātienes nodarbību moduļi ar divu dienu intensīvām nodarbībām, kas notiks gan Rīgā, gan reģionos šajos datumos: 1) 2022.gada 28.-29.oktobris, 2) 2022.gada 25.-26.novembris, 3) 2022.gada 9.-10.decembris, 4) 2023.gada 20.-21.janvāris. Starplaikā starp klātienes nodarbību moduļiem plānotas atsevišķas tiešsaistes nodarbības un patstāvīgais darbs. Dalības maksa: 415 EUR + PVN = 502.15 EUR Kursa dalības līdzmaksājums ietver izdevumus, kas saistās ar ēdināšanu un nakšņošanu klātienes nodarbību laikā. Dalībniekiem pašiem jāsedz transporta izdevumi nokļūšanai nodarbību norises vietā. Kursa satura veidošanas un materiālu pieejamības izmaksas sedz Dace Melbārde.  Kursa dalībniekiem, kas pārstāv nevalstisko organizāciju sektoru vai ir pašnodarbināti un kuriem nav iespēju piesaistīt publisko finansējumu mācību dalības maksas segšanai, ir pieejamas divas stipendijas. Lai pretendētu uz stipendiju, kas sedz nepieciešamo kursa līdzdalības maksājumu, jāiesniedz izvērsta motivācijas vēstule (1-2 lpp.), skaidrojot savus profesionālos mērķus un kā dalība kursā varētu palīdzēt tos sasniegt. Motivācijas vēstule jāiesūta uz e-pasta adresi laura.brutane@lka.edu.lv, reģistrējoties kursam. Stipendijas ieguvēji tiks informēti oktobra sākumā. Dalībnieku skaits ierobežots. Kursa norise tiks nodrošināta, ja grupā būs vismaz 12 dalībnieki! Dalībnieku pieteikumi tiek akceptēti to iesniegšanas kārtībā.

KURSA MĒRĶIS

Kurss Daces Melbārdes vadībā veicina Latvijas organizāciju vadītāju un kultūras projektu attīstāju personīgo profesionālo līderību, labāk izprotot kultūras līderības un pārmaiņu vadības procesus, kā arī apzinot savas profesionālās izaugsmes vajadzības un nepieciešamos veicamos soļus.

Šis ir pirmais eksperimentālais kultūras līderības kurss Latvijā. Tā īstenošana tiek balstīta starptautiskā kultūras līderības izglītības praksē, analizējot sabiedrībā atzītu līderu pieredzi un veicot pašizziņas un pašattīstības darbu.

Plašāk par kursa mērķiem stāsta Dace Melbārde savā video uzrunā: 

MĒRĶAUDITORIJA

Latvijas kultūras vadītāji un darbinieki, kas saskata savu lomu vietējās kultūrvides veidošanā un pozitīvu pārmaiņu procesu īstenošanā ar sabiedrības līdzdalību.

DALĪBNIEKU IEGUVUMI

• kultūras līderības fenomena labāka izpratne,
• uzlabotas zināšanas par kultūras līderim nepieciešamajām kompetencēm,
• individuālo kultūras līderības prasmju attīstīšana,
• iespēja noteikt savas profesionālas izaugsmes mērķus un izveidot to īstenošanas plānu,
• komunikācijas un uzstāšanās prasmju uzlabošana,
• domu biedru un atbalsta iegūšana savu mērķu realizācijai.

Kursu dalībnieki saņems Latvijas Kultūras akadēmijas apliecību par tālākizglītības kursa apguvi, ja būs piedalījušies ne mazāk kā 80% nodarbību un veikuši noteiktos uzdevumus.

KURSA TĒMAS

Programmas saturu veido trīs galvenie tematiskie moduļi:

1.modulis “Zini sevi – pirmais solis veiksmīga līdera ceļā” (2 dienas klātienē)

Līderības paradigmas maiņa. Līderība un menedžments. Līderības ģenēze un aktualitāte mūsdienu pasaules postmodernajā laikmetā. Sevis kā līdera iepazīšana. Pašvērtējums un atgriezeniskā saite. Psihometriskie testi.

2.modulis “Sapņotāji, kas dara – kultūras līderi darbībā” (2+2 dienas klātienē, 1 diena tiešsaistē)

Līderības veidi un stili. Kultūras līderības uzdevumi un drosme. Argumentācija kultūras vērtības aizstāvībai. Vizionārisms un stratēģiskā domāšana. Kultūras līderu kompetences un efektīva līdera paradumi. Motivācija. Radošums un kristiskā domāšana.  Komandas spēks. Sadarbība un radošās partnerības. Empātiskā klausīšanās un harizmātiskā uzstāšanās.

Komunikācija un sarunu vešana. Starpkultūru komunikācijas aspekti.

3.modulis “Par līderiem nepiedzimst, bet top – savas līderības izkopšana” (2 dienas klātienē)

Līderības izkopšanas veidi. Laba līdera ieradumi. Mācīšanās kultūras veidošana un izaugsmes plāns.

Mācību programmā ietvertas gan lekcijas, gan interaktīvas apmācību metodes - grupu uzdevumi un refleksija, aktīvi iesaistoties kopīgajā mācību procesā visiem dalībniekiem.

Kursa laikā plānotas tikšanās ar iedvesmojošām Latvijas personībām. Dalībnieki tiek aicināti lasīt un analizēt ieteikto literatūru un video interviju fragmentus ar Latvijas kultūras līderiem.

Patstāvīgā darba uzdevumi veidoti tādējādi, lai tie palīdzētu veikt nepieciešamos soļus savā profesionālajā izaugsmē.

REĢISTRĀCIJA

Reģistrācija kursam līdz 2022.gada 30.septembrim, aizpildot pieteikumu.

Pēc reģistrācijas ar Jums sazināsies LKA pārstāvis par kursa dalības līguma slēgšanu, kā arī saņemsiet detalizētu mācību grafiku. Kursa dalības līdzmaksājums jāveic pirms mācību uzsākšanas.

PAPILDU INFORMĀCIJA

Daiga Bokuma

Tālākizglītības centra kursu koordinatore

daiga.bokuma@lka.edu.lv
Tel. 29209791

Pilnais apraksts

AKTUĀLAIS KURSU PIEDĀVĀJUMS

Daiga Bokuma

Tālākizglītības centra kursu koordinatore

daiga.bokuma@lka.edu.lv
Tel. 29209791

Pilnais apraksts

Ilona Asare

Tālākizglītības centra vadītāja

Tālr.: 26011102
E-pasts: ilona.asare [at] lka.edu.lv

Pilnais apraksts

Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) līdz 2021. gada 28. februārim aicina skatuves mākslas kolektīvu vadītājus un dalībniekus pieteikties pedagoģes Rutas Vītiņas vadītajiem kursiem “Publiskā runa un teksta loģiskā analīze” (16 akadēmisko stundu apjomā), kas notiks marta ceturtdienās (4.03., 11.03., 18.03. un 25.03.) Zoom platformā laikā no plkst. 17.30 līdz 20.45.

Profesionālās pilnveides programmas “Režija un aktiera meistarība skatuves mākslas kolektīvu vadītājiem” ietvaros notiks LKA docentes Rutas Vītiņas vadītie kursi “Publiskā runa un teksta loģiskā analīze” 16 akadēmisko stundu apmērā. Kursu ietvaros iecerēts apskatīt publiskās runas teorijas un prakses, kā arī teksta loģiskās analīzes jautājumus šādu tēmu ietvaros: publiskas uzstāšanās sagatavošana, artikulācijas  vingrinājumi, darbs ar teksta loģisko analīzi, vēstījums un auditorijas uztvere.

Kursa noslēgumā dalībnieki sagatavo publiskās runas prezentāciju.

Kursu dalībnieku skaits – līdz 12 dalībniekiem.

Docente Ruta Vītiņa ir pedagoģe ar daudzu gadu skatuves darba pieredzi un prasmi izstrādāto skatuves runas un publiskās runas veidošanas metodoloģiju iedzīvināt praksē.

Kursu beidzēji saņems LKA izziņu par profesionālās pilnveides kursu “Publiskā runa un teksta loģiskā analīze” 16 akadēmisko stundu apguvi.

Lai pieteiktos semināru ciklam, ir jāaizpilda tiešsaistes pieteikuma anketa līdz 28. februārim vai arī līdz brīdim, kad būs pilnībā nokomplektēta grupa. Maksa par kursiem 60,00 EUR.

Pateicamies par ārkārtīgi lielo atsaucību! Grupa ir nokomplektēta. 

KONTAKTINFORMĀCIJA

Kursu koordinatore Rita Lūriņa, e-pasts: ritagrinfelde@inbox.lv, 26404381.