Noritējusi tikšanās ar Valsts prezidentu par nemateriālā kultūras mantojuma tiesību pētījumiem
2. februārī Valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Latvijas Kultūras akadēmijas UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedras pārstāvēm Anitu Vaivadi un Līgu Ābeli uz sarunu par nemateriālā kultūras mantojuma tiesību jautājumiem. Saruna noritēja saistībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas un Politikas sociālo zinātņu institūta (Institut des Sciences sociales du Politique, ISP-CNRS, Parīzē, Francijā) īstenoto pētījumu, kurā salīdzinoši analizēta 26 valstu pieredze nemateriālā kultūras mantojuma tiesību jomā, aptverot dažādus pasaules reģionus un atšķirīgas tiesību tradīcijas.
Sarunā katedras pārstāves sniedza ieskatu pētījumā, kas īstenots Latvijas-Francijas zinātniskās sadarbības programmas “Osmoze” ietvaros un kura rezultāti atspoguļoti nupat klajā nākušajā kolektīvajā monogrāfijā “Nemateriālais kultūras mantojums nacionālajās un starptautiskajās tiesībās: pārsniedzot 2003. gada konvenciju” (Intangible Cultural Heritage Under National and International Law: Going Beyond the 2003 UNESCO Convention), kas izdota Marijas Kornī (Marie Cornu), Anitas Vaivades, Lilī Martinē (Lily Martinet) un Kleā Anses (Clea Hance) zinātniskajā redakcijā, tiesību zinātņu akadēmiskajā izdevniecībā “Edward Elgar Publishing” Apvienotajā Karalistē.
Tika pārrunāti nemateriālā kultūras mantojuma tiesību jautājumi nacionālā un starptautiskā griezumā, diskutēts par Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma likuma tvērumu un UNESCO Konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Valsts prezidents akcentēja Satversmes ievadā nostiprināto nesaraujamo saistību starp latviešu kultūru un latviešu valodu kā Latvijas valsts pastāvēšanas pamatu, kā arī uzsvēra valsts pienākumu kultūras – gan materiālās, gan nemateriālās – atbalstā. Tāpat arī sarunā tika pieminēts Valsts prezidenta rosinātais likumprojekts “Latviešu vēsturisko zemju likums”, kas patlaban tiek izskatīts Latvijas Republikas Saeimā. Valsts prezidents uzsvēra, ka atbalsts nemateriālajai kultūrai ir ļoti būtisks Latvijai, savukārt tradīciju saglabāšana un daudzveidība ir nozīmīga sabiedrības dzīves kvalitātei.
Anita Vaivade uzsvēra, ka, domājot par dažādām nemateriālā kultūras mantojuma politikām un iniciatīvām, centrā allaž jābūt cilvēkam vai kopienas pašu vēlmei tradīciju nest tālāk. Līga Ābele akcentēja, ka nemateriālā mantojuma saglabāšanā ļoti svarīga ir starpinstitucionāla sadarbība. Tika pārrunāti jautājumi arī par kopienām, to rašanos un saglabāšanu, tradīciju popularizēšanu un komercializēšanu, tradicionālo zināšanu un prasmju kā intelektuālā īpašuma aizsargāšanu.
Sarunā tika pieminēts arī Latvijas Kultūras akadēmijā patlaban īstenotais Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts “Kopienu līdzdalība kultūras mantojuma pārvaldībā: prakses, attīstība un izaicinājumi”, pētnieciskās sadarbības turpinājums ar partneriem Francijā programmas “Osmoze” ietvaros, kā arī studiju kursa “Kultūras mantojuma tiesības un ētika” docēšana Latvijas Kultūras akadēmijā jaunās maģistrantūras programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” ietvaros.
Sarunas noslēgumā Valsts prezidents vēlēja sekmes tālākajā pētniecības darbā.
Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.