Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskais atbalsta mērķis "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.9. pasākums "Pēcdoktorantūras pētījumi" 

Projekta nosaukums: Fundamentāls pētījums “Kultūras plaisas mazināšana: lauku ģimeņu stratēģijas jauniešu digitālā kultūras patēriņa prakšu veidošanā” 

Projekta nosaukums angļu valodā: Fundamental research: “Bridging the Cultural Divide: Strategies for Rural Families to Curate Digital Cultural Consumption for Youth” 

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Līga Vinogradova 

Projekta līguma numurs: 1.1.1.9/LZP/1/24/033 

Projekta īstenošanas termiņš: 01.07.2025.-30.06.2028. 

Projekta kopējais finansējums: 184 140,00 EUR, tai skaitā: 

ERAF finansējums: 156 519,00 EUR 

Valsts budžeta finansējums: 18 414,00 EUR 

LKA finansējums: 9 207,00 EUR 

Projekta apraksts:  

Pētījuma mērķis ir izpētīt digitālā kultūras patēriņa veidošanās stratēģijas lauku ģimenēs un noteikt efektīvas pieejas, lai veicinātu jauniešu kvalitatīvu kultūras līdzdalību digitālajā vidē. Pētījuma problemātika izriet no digitālā satura dominances kultūras patēriņā, kas rada jautājumus par tā ietekmi uz sabiedrību, jo īpaši uz jauniešiem kā nākotnes auditoriju, un kā ar digitālo saturu iespējams veicināta kvalitatīvu līdzdalību kultūrā. ES un valstu politikas mērķis ir risināt šo problēmu, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi digitālajai kultūrai, taču izolētības, dzīvesveida un infrastruktūras trūkumu dēļ digitālā plaisa īpaši skar lauku ģimenes. Pētījumā uzmanība pievērsta tam, kā izpaužas digitālā plaisa lauku ģimeņu kultūras līdzdalībā un kā ģimenes līdzsvaro digitālo un klātienes saturu, lai bagātinātu jauniešu kultūras kapitāla veidošanos. Pētījuma mērķis tiks sasniegts 6 darba posmos, kas ietver pētījuma ietvara izveidi, metodoloģijas izstrādi, lauka darbu 3 posmos, kas ar mūsdienīgu sociālo un humanitāro zinātņu pieeju palīdzību (vizuālā un digitālā etnogrāfija) novērtēs lauku ģimeņu digitālā kultūras patēriņa stratēģijas. Pētījuma galvenās mērķgrupas ir gan dažādu jomu (IKT, humanitāro un sociālo zinātņu) akadēmiskais personāls un politikas veidotāji, kā atsevišķas sabiedrības mērķgrupas ir jaunieši un ģimenes.