Pieņēmums, ka dziedāšana ir universāla cilvēka reakcija uz sociālām krīzēm, ir plaši izplatīts gan ikdienas saziņā, gan akadēmiskajā vidē. Šo ideju apstiprina arī nesenie notikumi un internetā publicētie video, kur cilvēki dzied Ukrainas bumbu patvertnēs. Skandināvijas un Baltijas valstis ir pazīstamas ar savām kolektīvās dziedāšanas tradīcijām, kas kalpo kā līdzeklis kultūras izturētspējas saglabāšanai, konfliktu risināšanai un iekļaušanas veicināšanai. Tādi piemēri kā Dānijas dziedošā pretestība pēc Otrā Šlēsvigas kara un Otrā pasaules kara laikā, norvēģu atbilde uz 2011. gada Ūtejas terora uzbrukumu, no Lietuvas deportēto cilvēku dziedāšana Sibīrijas darba nometnēs, kā arī Baltijas valstu iedzīvotāju dziedāšana par neatkarību no Padomju Savienības Igaunijā, Lietuvā un Latvijā. Zinātnieki ir vienisprātis, ka dziedāšanas tradīcijas Skandināvijā un Baltijā veicina diskusijas par sociālo kohēziju, kultūras identitāti un kultūras mantojumu. Tomēr, neskatoties uz acīmredzamām līdzībām, līdz šim nav veikti pētījumi, kas salīdzinātu dziedāšanas praksi abos reģionos. Tāpēc CRIES komanda vēlas izpētīt kolektīvās dziedāšanas prakses Skandināvijā un Baltijā, koncentrējoties uz iespējamām sociālajām sekām, ko kolektīvā dziedāšana var radīt sociālo krīžu laikā Skandināvijas un Baltijas reģionā. Šis projekts izskaidros sarežģīto saikni starp kolektīvo dziedāšanu un sociālajām krīzēm. Turklāt izpēte ietvers gan dziedāšanas lomu kopienu kohēzijas veicināšanā krīžu laikā, gan tās potenciālu radīt izslēgšanas sajūtu un pastiprināt sociālās nesaskaņas. Ņemot vērā pašreizējos Eiropas izaicinājumus, tostarp karus, ilgstošo COVID pandēmiju un digitāli radīto izolāciju, ir būtiski paplašināt izpratni par šādām praksēm, kurām ir potenciāls uzlabot sociālo uzticēšanos un kohēziju.  

Projekta galvenais mērķis ir izpētīt, kā un cik lielā mērā kolektīvā dziedāšana ietekmē kultūras izturētspēju, uzticēšanos un kohēziju sociālo krīžu periodos. Tas ietver dziedāšanas lomas analīzi nācijas veidošanās procesā un tās potenciāli pretrunīgos aspektus. Projekts sniegs ieskatu, kā izmantot kolektīvo dziedāšanu kā instrumentu, lai veidotu iekļaujošu sabiedrību, īpaši tajās demogrāfiskajās grupās, kuras ir pakļautas izslēgšanas riskam. Sagaidāmie rezultāti ietver niansētu izpratni par kolektīvās dziedāšanas lomu sabiedrības attīstībā. 

Projekta vadošais partneris: Orhūsas universitāte (Dānija) 

Projekta partneri: 

• Orhūsas universitāte, Dānija 
• Latvijas Kultūras akadēmija, Latvija 
• Tartu Universitāte, Igaunija 
• Lietuvas Literatūras un folkloras institūts, Lietuva 

Projekta vadītāja LKA: Prof. PhD. Rūta Muktupāvela 

Rūta Muktupāvela (projekta vadītāja LKA komandai) 

Anda Laķe (galvenā izpildītāja) 

Aleida Bertran (izpildītāja) 

Agnese Karlsone (izpildītāja) 

Rasa Laua (administratīvā koordinatore)