Šī pētījuma mērķis ir kartēt un konceptualizēt nacionālisma diskursus un prakses Latvijā kā potenciālus solidaritātes un simboliskās vardarbības vektorus. Neoliberālas sociālekonomiskās reformas pēdējo vairāku desmitu gadu laikā ir veicinājušas augstu nevienlīdzību un emigrāciju, savukārt ģeopolitiskie draudi ir radījuši pieaugošu nedrošības sajūtu Latvijas sabiedrībā. Šajā kontekstā nacionālisma izpausmes kultūras politikā, mākslā un ikdienā sāk kļūt par sociālās solidaritātes un drošības instrumentiem. Taču nacionālisma diskurss var būt gan iekļaujošs, gan izslēdzošs; tas var veicināt gan solidaritāti, gan simbolisko vardarbību. Šajā pētījumā mēs izmantosim jauktu metožu pieeju, lai iegūtu jaunus empīriskus datus par nacionālisma izpausmēm mākslā un kultūrpolitikā, par šo izpausmju savstarpējām sakarībām un par to, kā tās ietekmē dažādas kopienas un sociālās grupas. Balstoties uz šiem datiem, pētījums ļaus sniegt ieguldījumu socioloģisku teoriju attīstībā par nacionālismu kā sociālās solidaritātes un simboliskās vardarbības avotu neoliberālās sabiedrībās un par nacionālisma formām mūsdienu Eiropā.