Starptautiskā zinātniskā konference “Kultūras krustpunkti”
 | Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta uzdevums ir veicināt humanitāro un sociālo zinātņu attīstību un veikt starptautiski aktuālu un Latvijai nozīmīgu jautājumu izpēti kultūras un mākslas jomā. Saskaņā ar šo misiju, Kultūras un mākslu institūts organizē ikgadēju starptautisku zinātnisku konferenci “Kultūras Krustpunkti”. Konferences mērķis ir attīstīt komunikatīvu platformu Latvijas Kultūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Universitātes, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un citu pētnieku zinātniskās darbības rezultātu teorētiskai un lietišķai aprobācijai. |
Konferences galvenā misija ir publiskot Latvijai nozīmīgu, starptautiski aktuālu kultūras un mākslas jomas problēmu izpētes rezultātus, kā arī aktivizēt akadēmisko diskusiju. Tā ļauj precizēt un paplašināt kultūras un mākslas nozīmes izpratni sabiedrībā, kā arī sekmēt kultūras un citu sabiedrības dzīves sektoru produktīvu mijiedarbību kopumā.
Latvijas Kultūras akadēmijas Starptautiskās zinātniskās konferences “Kultūras Krustpunkti” programma pēdējos gados uzrunā arvien lielāku kultūras un mākslas nozares interesentu pulku. Tajā gan kā dalībnieki, gan kā klausītāji piedalās augstskolu profesori un studējošie, kultūrpolitikas veidotāji un kultūras jomas praktiķi. Tradicionāli Kultūras Krustpunktu konferencē tiek prezentēti pētījumi par daudzveidīgām tēmām un problēmām kultūras un mākslas jomā.
Pieteikšanās konferencei tiek izsludināta rudenī, tajā var piedalīties ikviens interesents.
Vairāk informācijai: aija.luse@lka.edu.lv / tālr. 29107218.
2024
No 2024. gada 5. līdz 8. novembrim norisināsies Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) organizētā konferenču sērija “Kultūras Krustpunkti XVIII”, kas piedāvās kultūras un mākslas nozarē ieinteresētajiem vairāk nekā 90 pētījumu prezentācijas, priekšlasījumus un diskusijas. Latvijas un ārvalstu zinātnieki, mākslinieki un kultūras jomas praktiķi pārskatīs mūsu brīvības mērogu un vērtību hierarhijas, atklās un izgaismos tās robežsituācijas, ārējās un iekšējās barjeras, ar kurām sastopas mūsdienu cilvēki, kopienas un valstis. Arī pats notikums – “Kultūras Krustpunktu” konferenču sērija šogad piedzīvo savu pilngadību, kas izpaužas arī programmas saturā – jauni, pārsteidzoši pētījumu virzieni, drosmīgi tematu un problēmu risinājumu piedāvājumi. Konferences 18 gadu vēsture ļauj runāt par Latvijas kultūras un mākslas pētniecības brieduma, nozīmības un pat identitātes jautājumiem.
5. novembrī plkst. 14.00–17.00 Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (Pils laukums 3, Rīga) norisināsies LKA, UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedras un Latvijas Nacionālā kultūras centra kopīgi organizētais seminārs “Kā aizsargāt tradicionālās amatniecības prasmes Latvijā?”. Seminārā mantojuma nozares pētnieki prezentēs aktuālākos amatniecības jomas procesiem veltītos pētījumus, vērtēs jauno Eiropas Savienības tiesību regulējumu amatniecībai un Latvijas pieredzi saistībā ar pārtikas produktu nosaukumu aizsardzību. Semināra noslēgumā norisināsies diskusija “Vai tradicionālās amatniecības prasmes Latvijā ir atpazītas un pieprasītas?”, kurā tiksies amatniecības praktiķi un politikas īstenotāji, lai izceltu jomai aktuālos jautājumus Latvijā un to risinājumu iespējas. Semināra apmeklējums ir bez maksas, iepriekš reģistrējoties:https://ej.uz/apmekletseminaru.
6. novembrī plkst. 10.00–17.40 Tabakas fabrikas mazajā zālē (Miera iela 58a, Rīga) konferenču sērijas plenārsēdē “Robežu pārkāpšana mākslā un zinātnē”kultūras nozares pētnieki un praktiķi pievērsīsies robežas jēdziena populistiskajam, naivi romantiskajam un zinātniski analītiskajam diskursam, atklājot tā hameleonisko klātesamību visdaudzveidīgākajās kultūras un mākslas formās, sākot no ikdienišķi pazīstamām, beidzot ar eksistenciāli izšķirošām. Mūsu pašu un citu noteiktās robežas, robežas starp dzīvību un nāvi, paaudzēm, teritorijām, kultūrām, mākslām, identitātēm, izpratni, atmiņām, "labo" un "slikto" kultūras piedāvājumu ir tikai aizsākums sarunai.
Plenārsēdē uzstāsies LKA rektors Dāvis Sīmanis, pētnieki Anda Laķe, Lolita Ozoliņa, Andris Hiršs, Gustavs Strenga un Agnese Hermane, kā arī UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Inga Surgunte, dramaturgs Evarts Melnalksnis, kino režisors Andris Gauja, teātra režisors Elmārs Seņkovs, kā arī aktrise un rakstniece Zane Daudziņa. Plenārsēde būs skatāma arī tiešsaistē LKA Facebook lapā (https://www.facebook.com/LKAkademija) un Youtube kanālā (https://www.youtube.com/@LKAkademija).
7. un 8. novembrī LKA (Ludzas iela 24, Rīga) norisināsies konferences darbs tematiskajās sekcijās, sniedzot iespēju pētniekiem un nozares speciālistiem dalīties savu pētījumu rezultātos, secinājumos un ierosinājumos. Septiņās tematiskajās sekcijās savu pētījumu rezultātus prezentēs vairāk nekā 80 pētnieki un kultūras nozares praktiķi. Interesentiem būs iespēja apmeklēt tādas sekcijas kā Kultūras mantojums: aktuālie jaunatklājumi un jaunatklātās aktualitātes, Kultūra, māksla un sabiedrība, Telpas vs virtuālās telpas izaicinājumi laikmetīgajā mākslā, Starpkultūru komunikācija un valodas lietojums kultūrā, Māksla, literatūra un vizualitāte. Aicinām pievērst uzmanību sekciju norises laikiem, kas var atšķirties!
Angļu valodā norisināsies sekcija “How to make it visible? Assessing social and economic impact in creative and cultural industries”, kurā pētnieki no Latvijas, Nīderlandes, Beļģijas un Ziemeļmaķedonijas pievērsīsies sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtēšanai radošajās un kultūras nozarēs. Šī sekcija ir daļa no pētījuma projekta "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai / CERS" darba posma "Kultūras un radošo nozaru sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējuma pieeju attīstība", kura mērķis ir izstrādāt jaunas teorētiskas un empīriskas pieejas kultūras un radošo nozaru sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtēšanai.
Skatuves mākslai veltītā sekcija norisināsies 7. novembrī plkst. 12.00–16.30 LKA teātra mājas “Zirgu pasts” Karamazovu zālē (Dzirnavu iela 46, Rīga).
Konferenču sērijas “Kultūras Krustpunkti” notikumi bez maksas pieejami ikvienam interesentam.
2023
Kultūras izturētspēja, Dziesmu un deju svētku atmiņa un vairāk nekā 100 pētījumu par kultūras nozares aktualitātēm konferenču sērijā “Kultūras Krustpunkti”
Jau no 1. novembra Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) kopā Rakstniecības un mūzikas muzeju un Latvijas Nacionālo kultūras centru aicina apmeklēt konferenču sērijas “Kultūras Krustpunkti” notikumus,kuros vairāk nekā 100 pētnieki, kultūras un radošā sektora profesionāļi no Latvijas un ārvalstīm pievērsīsies aktualitātēm kultūras un radošajā sektorā. Nozīmīgs notikums būs valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai”/CERS* atklāšanas konference “Kultūras izturētspēja Latvijas nākotnei”, kurā plašākaipublikai tiks prezentēti projekta mērķi, galvenie koncepti un plānotie rezultāti.
1. novembrī plkst. 10.00–16.15 LKA E.Smiļģa Teātra muzejā “Kultūras Krustpunktu” ietvaros notiks skatuves mākslai veltīta sekcija, kura sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru Dziesmu un deju svētku daudzveidīgās tradīcijas kontekstā šogad būs veltīta Latvijas amatierteātru pieredzes analīzei. Pētnieki vērtēs, kāda ir amatierteātru loma Dziesmu un deju svētku kustībā, ar kādām problēmām saskaras amatierteātri Latvijā un kāds ir to iespējamais risinājums, kā arī tiks diskutēts par režisora lomu, repertuāru un teātra mākslas lomu izglītības programmā Latvijā.
8. novembrī plkst. 10.00–16.00 Rīgas cirkā norisināsies valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai”/CERS atklāšanas konference “Kultūras izturētspēja Latvijas nākotnei”. Konferencē LKA, Latvijas Mākslas akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki ne tikai prezentēs projekta mērķus, galvenos konceptus un plānotos rezultātus, bet arī iezīmēs daudzveidīgos pētījumu virzienus. Projekta ietvaros, trīs gadu garumā, pētnieki pievērsīsies kultūras ekosistēmai, ilgtspējai un kultūras un radošā sektora izturētspējai, galveno uzmanību vēršot šādos pētījumu virzienos – kultūras piedāvājuma daudzveidība un pieejamība, nodarbinātība un izglītības izaicinājumi, digitālās tehnoloģijas un mākslīgais intelekts, vēstures, procesu un personību pārvērtēšana, kā arī kultūras un radošo sektoru sociālā un ekonomiskā ietekme. Konferences noslēgumā norisināsies diskusija “Pētniecības pēda kultūrā un sabiedrībā. Vai un kādi ir ieguvumi no kultūras un mākslas pētījumiem?”, aicinot uz sarunu nozares profesionāļus.
9. novembrī plkst. 10.00–16.20 Dziesmu un deju svētku ekspozīcijā “Dziesmusvētku telpa” konferenču sērijas "Kultūras Krustpunkti" ietvaros Rakstniecības un mūzikas muzejs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru organizē starptautisko zinātnisko konferenci "Dziesmu un deju svētku atmiņas daudzbalsība", kurā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem par līdzdalības formām Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā, pētniecībā un mantojuma komunikācijā – Baltijas valstīs un diasporas kopienās. Ar piemēru palīdzību tiks izvērtēta muzeja loma un iespējas būt kā partnerim sarunās par tradīcijām, dzīvo mantojumu un pilsonisko līdzdalību. Paneļdiskusijā tiks diskutēts par dzīvās tradīcijas atmiņu ekosistēmu – veidotājiem, formātiem, iesaistītajiem un atbildīgajiem.
10. novembrī no plkst. 9.30 Ludzas ielā 24 norisināsies konferences darbs četrās tematiskajās sekcijās. Sekcijā “Kultūras mantojums: aktuālie jaunatklājumi un jaunatklātās aktualitātes” ** pētnieki dalīsies pieredzē un prezentēs pētījumus par kultūras mantojuma aktuālajām praksēm, pieredzēm, izaicinājumiem, inovācijām Latvijā un pasaulē.
Sekcijā “Kultūra, māksla un sabiedrība” uzmanība tiks pievērsta trīs tēmām: radošo industriju aktualitātes, auditorijas līdzdalība un pieejamība, kā arī kultūra un nevienlīdzība. Savukārt sekcijā “Starpkultūru komunikācija un valodas lietojums kultūrā” pētnieki dalīsies pētījumu rezultātos par kultūru un valodu, un to saskarsmes problemātiku dažādos aspektos – kultūras, valodas un radošuma attiecībām un mijiedarbību, kā arī citām starpdisciplinārām un starpkultūru komunikācijai nozīmīgām tēmām.
Sekcijas “Māksla, literatūra un vizualitāte” dalībnieku uzmanības centrā būs tēlotāja māksla, literatūra, vizualitātes funkcija literatūrā, teksta / naratīva funkcija mākslā. Sekcijas ietvaros tiks prezentēta Latvijā, Spānijā un Nīderlandē šajā rudenī aizsāktā sabiedriskās zinātnes iniciatīva “From Sea to Street”, kuras nolūks ir meklēt neierastus veidus, kā sabiedrībā veicināt diskusiju par okeānu un jūru aizsardzību. Iniciatīvas centrā ir ielu māksla un tās spēcīgā vizuālā valoda, kas atdzīvina pilsētvidi, kā arī vienlaikus pievērš cilvēku uzmanību mākslas darbos attēlotajiem tematiem. Starptautiskais projekts “From Sea to Street”, kas saņēmis Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis Eiropa” finansējumu, tiek īstenots sadarbībā ar Santjago de Kompostelas Universitāti (Spānija), Vrijes Amsterdamas Universitāti (Nīderlande) un Latvijas Kultūras akadēmiju.
Audiovizuālajai mākslai veltīta sekcija norisināsies LKA Nacionālajā filmu skolā plkst. 9.30–18.30, pētniekiem pievēršoties aktuālajiem Latvijas kino procesiem – tendencēm filmu veidošanā, izplatīšanā, festivālu apritē un kritikā. Sekcijas pēcpusdienas daļā, plkst.13.30, norisināsies kino nozares profesionāļu un jauno kino veidotāju diskusija "Festivāla “Patriarha rudens” studentu filmu skates atskaņas un pēcgarša", plkst.15.00 skatītājiem tiks piedāvāta LKA studentu filmu skate, piedāvājot skatītājiem tādas filmas kā “Konvertīti” (Kārlis Lesiņš, 2016), “Tango” (Dace Pūce, 2016), “Lācars” (Kristiāns Riekstiņš, 2015), “Apakšstraume” (Kristiāns Riekstiņš, 2016), “Sāc visu no jauna” (Rūta Znotiņa, 2022), “Ģimenes stāvoklis: neprecēts” (Una Cekule, 2019). Plkst. 17.30, sekcijas noslēgumā, tiks prezentēti radošā plenēra Dzērbenē “Portrets vidē un vides portrets” rezultāti. Skate tapusi starpnozaru/starpinstitūciju sadarbībā: projekts “DABA RADA” un radošā māju “Memberi” Dzērbenē.
PIETEIKŠANĀS KONFERENČU SĒRIJAS NOTIKUMU APMEKLĒJUMAM
Konferenču sērijas “Kultūras Krustpunkti” notikumi bez maksas pieejami ikvienam interesentam iepriekš reģistrējoties un aizpildot tiešsaistes pieteikuma formu: https://ej.uz/kulturaskrustpunkti2023.
KONFERENCES NOTIKUMI
TĒŽU KRĀJUMS '23
* Projektu “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai”/CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra - resurss valsts attīstībai" (2023.–2026.) ietvaros. Valsts pētījumu programmu administrē Latvijas Zinātnes padome.
** Sekcijas apakšsadaļa "MUZEJU UN PERSONĪBU LOMA KULTŪRAS MANTOJUMA SAGLABĀŠANĀ, PĀRINTEPRETĀCIJĀ UN PIEEJAMĪBĀ" tiek organizēta projekta “Ceļā uz līdzdalīgu iesaisti muzejos: Latvijas muzejpedagoģijas prakses izpēte (MEET)” (Nr. lzp-2022/1-0379) ietvaros. Projekts tiek īstenots Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu 2022. gada atklātā konkursa ietvaros. Finansē Latvijas Zinātnes padome.
 |
Sākas pieteikšanās dalībai konferenču sērijas “Kultūras Krustpunkti XVII” tematiskajās sekcijās
Līdz 2023. gada 8. oktobrim ikviens kultūras un mākslas fenomenu pētniecībā ieinteresētais tiek aicināts pieteikties dalībai Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) konferenču sērijas “Kultūras Krustpunkti XVII” tematiskajās sekcijās. Konferences darbs sekcijās notiks 10. novembrī, sniedzot iespēju pētniekiem un nozares speciālistiem dalīties savu pētījumu rezultātos, secinājumos un ierosinājumos
Konferences satelītpasākums notiks jau 5. un 6. oktobrī Latgales vēstniecībā “Gors”, kur starptautiskā zinātniskā konferencē “Kultūra reģionos: iespējas, izaicinājumi un perspektīvas” tiksies kultūras nozares profesionāļi, kultūrpolitikas plānotāji un pētnieki, lai diskutētu par kultūras vietu ārpus galvaspilsētas, profesionālo mākslu reģionos un daudzfunkcionālo koncertzāļu auditorijas attīstīšanas iespējām. Konferencē piedalīsies arī speciālisti no Igaunijas, Lietuvas un Somijas.
No 1. līdz 4. novembrim “Kultūras Krustpunktu” ietvaros notiks skatuves mākslai veltīta notikumu sērija. 1. novembrī to atklās Latvijas skatuves mākslas sekcija, kura sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru Dziesmu un deju svētku daudzveidīgās tradīcijas kontekstā šogad būs veltīta Latvijas amatierteātru pieredzes analīzei.
2. novembrī sadarbībā Latvijas Teātra darbinieku savienību norisināsies Baltijas Drāmas foruma konference, kurā ar priekšlasījumiem uzstāsies Baltijas režisores – Krista Burāne no Latvijas, Uršule Bartoševčūte no Lietuvas un Kertu Mopela no Igaunijas. Baltijas Drāmas foruma diena noslēgsies ar dramaturgu domnīcas diskusiju, bet 3. un 4. novembrī sadarbībā ar Ziemeļvalstu Teātra studiju asociāciju (ANTS/Association of Nordic Theatre Studies) notiks starptautiskā zinātniskā konferencē “Acting. Reacting. Enacting. Theory and practice in theatre”, kurā LKA teātra mājā "Zirgu pasts" tiksies teātra pētnieki no Baltijas, Skandināvijas un citām valstīm.
8. novembrī plkst. 10.00–16.00 Rīgas cirkā norisināsies tradicionālā “Kultūras Krustpunkti XVII” plenārsēde 9. novembrī Dziesmu un deju svētku ekspozīcijā “Dziesmusvētku Telpa” konferenču sērijas "Kultūras Krustpunkti" ietvaros Rakstniecības un mūzikas muzejs organizē starptautisko zinātnisko konferenci "Dziesmu un deju svētku atmiņas daudzbalsība", kurā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem par līdzdalības formām Dziesmu un deju svētku tradīcijas kā mantojuma kolekcionēšanā, pētniecībā un mantojuma komunikācijā. Konferencē caur piemēriem izvērtēs muzeja lomu un iespējas būt kā partnerim sarunās par tradīcijām, dzīvo mantojumu un pilsonisko līdzdalību.
10. novembrī Ludzas ielā 24 norisināsies konferences darbs piecās tematiskajās sekcijās:
- Kultūras mantojums: aktuālie jaunatklājumi un jaunatklātās aktualitātes;
- Kultūra, māksla un sabiedrība;
- Audiovizuālā māksla;
- Starpkultūru komunikācija un valodas lietojums kultūrā;
- Māksla, literatūra un vizualitāte.
Lai pieteiktos dalībai konferences sekciju dienā, aicinām aizpildīt tiešsaistes pieteikuma formu:
Pieteikties konferences tematiskajām sekcijām iespējams līdz 2023. gada 8.oktobrim. Aizpildot pieteikumu, lūdzam konferences publicitātes nodrošināšanai pievienot savu fotoattēlu. Referāta kopsavilkumu paredzēts publicēt izdevumā “Konferenču sērija “Kultūras Krustpunkti 2023”. Konferences tēžu krājums / programma”. Prezentācijai atvēlētas 20 minūtes (t.sk. jautājumi). Dalība konferencē ir bez maksas. Pieteiktie un programmā iekļautie referāti tiks recenzēti, sekciju skaits un saturs var mainīties atbilstoši iesūtīto referātu tēmu un kopsavilkumu saturam.
Sekciju ieteicamās, bet ne ierobežojošās tēmas:
SKATUVES MĀKSLA (notiek 1. novembrī!)
Sekcijas pamattēmas:Amatierteātru kustība Latvijā: tradīcijas, izaicinājumi, perspektīvas; profesionalitātes un amatierisma robežas un kritēriji teātrī; amatierteātru darbības pieredze: finansējums, kvalitāte, auditorija; kopienas teātra prakse; diasporas teātra prakse; amatierteātris kultūras, ekonomikas un izglītības procesu kontekstā; teātris - pedagoģija - metodika
Sekcijas moderatores: Līga Ulberte, Rita Lūriņa
Sekcijā aicinām pieteikties Latvijas profesionālā un amatierteātra praktiķus (režisorus, dramaturgus, aktierus, producentus) un pētniekus, novadu un pilsētu kultūras darba organizatorus, amatierteātru kolektīvu vadītājus un dalībniekus, lai dalītos pārdomās, pieredzē un pētījumos par aktuālo nozarē.
KULTŪRAS MANTOJUMS: AKTUĀLIE JAUNATKLĀJUMI UN JAUNATKLĀTĀS AKTUALITĀTES
Sekcijas pamattēma: Kultūras mantojums, tā saglabāšana, pārvaldība, popularizēšana, digitalizācija un ilgtspēja
Sekcijas moderatori: Juris Urtāns, Ieva Vītola, Elīna Vikmane
Aicinām pieteikties kā materiālā, tā nemateriālā un digitālā mantojuma pētniekus, atmiņas institūciju darbiniekus, vietējo un starptautisko organizāciju pārstāvjus, lai dalītos pieredzē un pētījumos par kultūras mantojuma aktuālajām praksēm, pieredzēm, izaicinājumiem, inovācijām Latvijā un pasaulē.
KULTŪRA, MĀKSLA UN SABIEDRĪBA
Sekcijas pamattēmas: Kultūras un radošo industriju attīstība, kultūras menedžmenta un mārketinga procesi, kultūras ekonomika un kultūrpolitika, kultūras piedāvājums un patēriņš, kultūra un identitāte, kultūrizglītība, kultūras un mākslas socioloģijas aktuālie jautājumi.
Sekcijas moderatori: Agnese Hermane, Ance Kristāla
Aicinām dažādu jomu pētniekus piedāvāt savu pētījumu rezultātus gan par attīstības tendencēm kultūras un radošā sektora dažādās nozarēs, gan par kultūras un mākslas procesiem sabiedrībā, to specifiku un izpētes problemātiku dažādās kopienās un sociālās grupās, par kultūras un mākslas notikumu nozīmi un rezonansi, kultūras pieejamību un auditorijas apmierinātību ar pastāvošo kultūras piedāvājumu.
Sekcijā aicinām piedalīties kultūras menedžmenta un radošo industriju praktiķus, humanitāro un sociālo zinātņu pētniekus, doktorantus, LKA absolventus.
AUDIOVIZUĀLĀ MĀKSLA
Sekcijas pamattēma: Aktuālie Latvijas kino procesi – tendences filmu veidošanā, izplatīšanā, festivālu apritē un kritikā
Sekcijas moderatores: Zane Balčus, Inga Pērkone, Dita Rietuma
Svinot kino kritiķa Agra Redoviča 80 gadu un Rīgas Starptautiskā kino festivāla Riga IFF 10 gadu jubilejas, aicinām filmu nozares teorētiķus un praktiķus analizēt aktuālas norises Latvijas filmu nozarē – filmu ražošanā, izplatīšanā, izrādīšanā un izvērtēšanā. Būsim priecīgi arī par plašākiem lūkojumiem un polemiskām pārdomām – uz kino kritikas un kino festivālu vēsturi Latvijā un šo aktivitāšu savstarpējo saistību, uz kino vides sociālajiem apstākļiem un estētiskām un ētiskām problēmām, uz jaunajiem filmu izplatīšanas rīkiem, uz kino izglītību u.c.!
STARPKULTŪRU KOMUNIKĀCIJA UN VALODU LIETOJUMS KULTŪRĀ
Sekcijas pamattēma: Dažādu kultūru un valodu saskarsme starpkultūru komunikācijā un mākslā; valodu radošs lietojums – stilistisko paņēmienu loma tēlainās domas izteiksmē.
Sekcijas moderatori: Anita Načisčione un Elīna Veinberga
Aicinām pētniekus dalīties ar oriģinālu pētījumu rezultātiem par kultūru un valodu, un to saskarsmes problemātiku dažādos aspektos – kultūras, valodas un radošuma attiecībām un mijiedarbību, kā arī citām starpdisciplinārām un starpkultūru komunikācijai nozīmīgām tēmām.
Sekcijas darba valodas ir angļu un latviešu valodas.
MĀKSLA, LITERATŪRA UN VIZUALITĀTE
Sekcijas pamattēma: Tēlotāja māksla, literatūra, vizualitātes funkcija literatūrā, teksta / naratīva funkcija mākslā.
Sekcijas moderatori: Raimonds Briedis un Zane Grigoroviča
Laikmetīgās mākslas izpausmēs arvien būtiskāk vērojama dažādu mākslas veidu saplūšana, atrašanās uz robežas vai to nojaukšana.
Literatūras un vizuālās mākslas sekcijā aicinām dažādu jomu pētniekus un praktiķus dalīties ar domām par vizualitātes funkcijām dažādos medijos, literatūrā un tēlotājā mākslā, par literatūras saikni ar vizualitāti, tēlotājas mākslas naratīviem ikdienā un virtuālajā vidē.
Konferenci organizē LKA Kultūras un mākslu institūts.
LKA zinātniskās darbības fokuss vērsts uz starpdisciplinaritāti kultūras un mākslas fenomenu izpētē. Ikgadējā LKA starptautiskā konference “Kultūras Krustpunkti” savā 17 gadu ilgajā vēsturē ir ieguvusi īpaša notikuma statusu, tās multidisciplinārā programma ir saistoša gan pieredzes bagātiem pētniekiem, gan studējošajiem, gan kultūras nozares praktiķiem, gan jebkuram radošam cilvēkam. Ik gadu piedāvātā programma ļauj īstenot konferences stratēģisko mērķi: attīstīt komunikatīvu platformu kultūras un mākslas pētnieku zinātniskās darbības rezultātu teorētiskai un lietišķai aprobācijai.
Konferences galvenā misija: publiskot Latvijai nozīmīgu, starptautiski aktuālu kultūras un mākslas jomas problēmu izpētes rezultātus, kā arī aktivizēt akadēmisko diskusiju par kultūras, mākslas un radošā sektora lomu un sociālo atbildību politisku, ekonomisku, demogrāfisku pārmaiņu apstākļos.
Īpašs izaicinājums konferences organizatoriem ir zinātniskās un radošās darbības integrācija refleksijā par kultūras fenomenu, jo īpaši laikā, kad pētnieki runā par mākslas un pētniecības robežu izplūšana un veidojas arvien plašāka mākslas un pētniecības saskarsmes telpa.
2022
Mākslas, kultūras un mantojuma loma krīžu pārvarēšanā: no 2. līdz 4. novembrim norisināsies konference “Kultūras Krustpunkti”
No 2. līdz 4. novembrim Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) aicina apmeklēt starptautiskās zinātniskās konferences “Kultūras Krustpunkti XVI” notikumus, kuros vairāk nekā 80 pētnieki, kultūras un radošā sektora profesionāļi no Latvijas un Eiropas pievērsīsies mākslas, kultūras un mantojuma lomai epidemioloģiskās, drošības, ekonomiskās un psiholoģiskās krīzes kontekstā un vērtēs to nozīmi sabiedrības izturētspējas veicināšanā.
2. novembra atklāšanas konferencē “Kultūra, māksla un mantojums starp krīzi un izturētspēju”, kas no plkst. 9.30 līdz 17.30 notiks Tallinas kvartāla “Angārā” (Tallinas iela 10), nozares profesionāļi reflektēs par kultūras un mākslas nozīmi iedzīvotāju labbūtības nodrošināšanā un nemateriālā kultūras mantojuma lomu sabiedrības izturētspējas stiprināšanā, ņemot vērā nesenos COVID-19 pandēmijas ierobežojumus un psihoemocionālos izaicinājumus laikā, kad Eiropā tiek pastrādāti bezprecedenta kara noziegumi. Konferenci organizē LKA Kultūras un mākslu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.
Plenārsēdes pirmajā daļā “Sabiedrība, politika un personība: kultūra un māksla vērtību krīzes epicentrā” savā pieredzē dalīsies režisore Liene Linde, kura šobrīd strādā pie savas pirmās pilnmetrāžas filmas “Melnais samts”, mākslinieces Skuja Braden (Inguna Skuja un Melisa Breidena) pievērsīsies mākslas vērtību krīzei, aicinot apšaubīt visu, ko domājam un kam ticam. Konferencē par teātra lomu un izaicinājumiem krīžu laikā reflektēs Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka, piedāvājot jaunus risinājumus sabiedrības saliedēšanai, savukārt par mākslu krīzi izdejot stāstīs horeogrāfe Ramona Galkina. Kultūras mantojuma lomai izturētspējas veicināšanā konferences pirmajā daļā pievērsīsies UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Inga Surgunte, kura vērtēs iespējas un robežas, ko muzeji spēj sniegt veselībai un labbūtībai. Britu muzeju speciālists Henrijs Makgī (Henry McGhie), kurš tikko prezentējis sadarbībā ar Latvijas Muzeju biedrību tapušo rokasgrāmatu “Muzeji un katastrofu riska mazināšana”, stāstīs par kultūras mantojuma lomu kopienu izturētspējas stiprināšanā.
Plenārsēdes otrajā daļā “Kultūras un mākslas valodā pret krīzēm” aktrise un publiskās runas pasniedzēja Zane Daudziņa, balstoties savā pieredzē, analizēs pašsuģestiju kā krīžu pārvarēšanas veidu, Latvijas Nacionālā muzeja Izglītības un pieejamības daļas vadītāja Elīna Bērziņa pievērsīsies muzeju lomai sabiedrības labsajūtas veicināšanā. Režisore Una Celma, kura šobrīd kopā ar ukraiņu režisori Marinu Nazarenko veido filmu “Sievietes bez vīriešiem”, ņemot vērā šī brīža situāciju, vērtēs iespējas, kā radošai personībai izdzīvot Latvijā. Par ”Rīgas cirka” un apvienības “Acting for Climate” veidoto projektu “Cirks klimatam”, kura mērķis ir Latvijas reģionos radīt telpu, kurā satikties jauniešiem, māksliniekiem un vides ekspertiem, lai sadarbojoties izprastu un apgūtu mākslas aktīvismu kā radošu procesu un iespējamu reakciju uz klimata pārmaiņām, stāstīs Rīgas Cirka pārstāvji. Konferences otro daļu noslēgs saruna ar mūziķi Ralfu Eilandu par mūzikas spēku krīžu pārvarēšanā.
Plenārsēdes noslēgumā LKA sadarbībā ar biedrību "Latvijas Jaunā teātra institūts" aicinās uz diskusiju par starptautiskās sadarbības nozīmi teātra mākslā, kurā piedalīsies Laia Montoija (aģentūras TINA Agency izplatīšanas aģente un producente, Spānija/Vācija) un Romāns Pavlovskis (teātra TR Warszawa programmas direktors, Polija). Diskusiju moderēs Beka Bergere, biedrības "Latvijas Jaunā teātra institūts" radošā direktore.
3. novembrī plkst. 9.30–14.30 mākslas muzeja “Rīgas Birža” (Doma laukums 6) konferenču zālē norisināsies konference “Hillforts in the landscape. From the past to the present.”, kas būs veltīta kultūrainavas izpētes jautājumiem – LKA darba grupa valsts pētījumu programmas "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai" projekta "Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide" ietvaros kopā ar kolēģiem no Vācijas un Polijas priekšlasījumos dalīsies ar starpdisciplināru pētījumu rezultātiem arheoloģiskā mantojuma izpētē, dažādos aspektos atklājot pilskalnu nozīmi ainavā. Konference notiks angļu valodā. Dienas noslēgumā, plkst. 15.00 notiks kolektīvās zinātniskās monogrāfijas “Kultūras mantojuma kopienas: prakses, attīstība un izaicinājumi” (Latvijas Kultūras akadēmija, Jāņa Rozes apgāds, 2022) atvēršanas svētki.
4. novembrī, sākot no plkst. 9.30, LKA Teātra mājā “Zirgu pasts” (Dzirnavu iela 46) norisināsies konferences darbs norisināsies sešās tematiskajās sekcijās: Kultūras mantojums: aktuālie jaunatklājumi un jaunatklātās aktualitātes; Kultūras un radošais sektors pārmaiņu laikā; Skatuves māksla; Starpkultūru komunikācija un valodas lietojums kultūrā; Māksla, literatūra un vizualitāte. Savukārt audiovizuālās mākslas sekcija "Apokalipses jātnieki un Latvijas filmu dzīres" plkst. 9.30–13.10 notiks LKA Nacionālās filmu skolas lielajā paviljonā (Elijas iela 17).
2. un 3. novembra konferences būs skatāmas LKA sociālo mediju platformā Facebook (https://www.facebook.com/LKAkademija).
Projekts "Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide" (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008) tiek īstenots Valsts pētījumu programmas "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai " ietvaros un to finansē Latvijas Zinātnes padome.
Sākas reģistrēšanās dalībai konferences “Kultūras Krustpunkti XVI” tematiskajās sekcijās
Starptautiskā zinātniskā konference “Kultūras Krustpunkti XVI” norisināsies no 2. līdz 4.novembrim. Galvenā uzmanība šī gada konferencē tiks veltīta kultūras un mākslas lomai krīzēs un izturētspējas veicināšanā, pievēršoties kultūrai un mākslai epidemioloģiskās, drošības, ekonomiskās un psiholoģiskās krīzes kontekstā. 2. novembra plenārsēdē nozares profesionāļi reflektēs par kultūras un mākslas nozīmi iedzīvotāju labbūtības nodrošināšanā un nemateriālā kultūras mantojuma lomu sabiedrības izturētspējas stiprināšanā, ņemot vērā nesenos COVID-19 pandēmijas ierobežojumus un psihoemocionālos izaicinājumus laikā, kad Eiropā tiek pastrādāti bezprecedenta kara noziegumi.
3. novembrī norisināsies konference, kas būs veltīta kultūras mantojumam: sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju nozares speciālisti pievērsīsies kultūras mantojuma saglabāšanas specifikai un uzdevumiem militārā apdraudējuma, digitalizācijas un jauno tehnoloģiju straujas attīstības kontekstā. Īpaši pievērsīsimies arī padomju laika mantojuma saglabāšanas problemātikai. Konferences otra daļa būs veltīta kultūrainavas izpētes jautājumiem – LKA darba grupa valsts pētījumu programmas "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai" projekta "Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide" ietvaros kopā ar kolēģiem no Vācijas un Polijas priekšlasījumos dalīsies ar starpdisciplināru pētījumu rezultātiem arheoloģiskā mantojuma izpētē, dažādos aspektos atklājot pilskalnu nozīmi ainavā. Dienas noslēgumā notiks kolektīvās zinātniskās monogrāfijas (zin.red. R.Muktupāvela, A.Laķe, B.Tjarve) “Kultūras mantojuma kopienas: prakses, attīstība un izaicinājumi” (Latvijas Kultūras akadēmija, Jāņa Rozes apgāds, 2022) atvēršanas svētki.
4. novembra konferences darbs norisināsies sešās tematiskajās sekcijās:
- Kultūras mantojums: aktuālie jaunatklājumi un jaunatklātās aktualitātes;
- Kultūras un radošais sektors pārmaiņu laikā;
- Skatuves māksla;
- Audiovizuālās mākslas sekcija "Apokalipses jātnieki un Latvijas filmu dzīres";
- Starpkultūru komunikācija un valodas lietojums kultūrā;
- Māksla, literatūra un vizualitāte.
PIETEIKTIES KONFERENCEI
Lai pieteiktos dalībai konferences sekciju dienā, aicinām aizpildīt tiešsaistes pieteikuma formu: https://forms.gle/RzigQS7o3hHiUs9Q7. Pieteikties konferencei iespējams līdz 2022. gada 10.oktobrim. Aizpildot pieteikumu, lūdzam konferences publicitātes nodrošināšanai pievienot savu fotoattēlu. Referāta kopsavilkumu paredzēts publicēt izdevumā “Starptautiska zinātniskā konference “Kultūras Krustpunkti 2022”. Konferences tēžu krājums / programma”. Prezentācijai atvēlētas 20 minūtes (t.sk. jautājumi). Dalība konferencē ir bez maksas. Pieteiktie un programmā iekļautie referāti tiks recenzēti, sekciju skaits un saturs var mainīties atbilstoši iesūtīto referātu tēmu un kopsavilkumu saturam.
Sekciju ieteicamās, bet ne ierobežojošās tēmas:
Kultūras mantojums: aktuālie jaunatklājumi un jaunatklātās aktualitātes
Sekcijas moderatori: Juris Urtāns, Ieva Vītola, Elīna Vikmane
Sekcijas pamattēma: Kultūras mantojums, tā saglabāšana, pārvaldība, popularizēšana, digitalizācija un ilgtspēja.
Aicinām pieteikties kā materiālā, tā nemateriālā mantojuma pētniekus, atmiņas institūciju darbiniekus, vietējo un starptautisko organizāciju pārstāvjus, lai dalītos pieredzē un pētījumos par kultūras mantojuma aktuālajām praksēm, pieredzēm, izaicinājumiem, inovācijām Latvijā un pasaulē.
Kultūras un radošais sektors pārmaiņu laikā
Sekcijas moderatori: Agnese Hermane, Ance Kristāla
Sekcijas pamattēmas: Kultūras un radošo industriju attīstība, kultūras menedžmenta un mārketinga procesi, kultūras ekonomika un kultūrpolitika, kultūras piedāvājums un patēriņš, kultūra un identitāte, kultūrizglītība, kultūras un mākslas socioloģijas aktuālie jautājumi.
Kultūras un radošais sektors pēdējos gados ir saskāries ar vairākiem izaicinājumiem, ko izraisījušas globāla mēroga krīzes, rodot nepieciešamību meklēt jaunus veidus auditorijas piesaistei un satura daudzveidošanai. Veidojoties jauniem produktu un pakalpojumu formātiem, iezīmējas arī jauni kultūras patēriņa paradumi un auditorijas segmenti. Tajā pašā laikā ir aktualizējušies dažādi identitātes jautājumi, kuros kultūrai un mākslai ir nenoliedzami nozīmīga loma, analizējot identitātes veidošanas procesus gan valsts, gan indivīda līmenī.
Aicinām dažādu jomu pētniekus piedāvāt savu pētījumu rezultātus gan par pārmaiņām, gan attīstības tendencēm kultūras un radošā sektora dažādās nozarēs, gan par kultūras un mākslas procesiem sabiedrībā, to specifiku un izpētes problemātiku dažādās kopienās un sociālās grupās, par kultūras un mākslas notikumu nozīmi un rezonansi, kultūras pieejamību un auditorijas apmierinātību ar pastāvošo kultūras piedāvājumu.
Sekcijā aicinām piedalīties kultūras menedžmenta un radošo industriju praktiķus, humanitāro un sociālo zinātņu pētniekus, doktorantus, LKA absolventus.
Skatuves māksla
Sekcijas moderatores: Līga Ulberte, Zane Kreicberga
Sekcijas pamattēma: Skatuves mākslas definēšana: jēdzieni, termini, koncepcijas
Latvijas laikmetīgajā teātrī arvien aktuālākas kļūst starpdisciplināras mākslinieciskās prakses, profesiju robežu un hierarhiju nojaukšana, performativitātes aspektu pieaugums un skatītāja lomas maiņa. Jaunu teātra valodu likusi meklēt arī pandēmijas ietekmētā realitāte.
Lai kontekstualizētu Latvijas skatuves mākslas procesus ar aktuālajām jomas teorijām, nepieciešams nostabilizēt vienotu un skaidru terminoloģiju, tāpēc aicinām skatuves mākslu pētniekus un praktiķus dalīties savos novērojumos, pieredzē un pētījumos par jaunu un jau aprobētu skatuves mākslas jēdzienu izpratni un lietojumu teorijā un praksē.
Aicinām jomas praktiķus un teorētiķus aktualizēt un skaidrot savas nozares terminoloģijas problēmas dažādu skatuves mākslas veidu (dramatiskā teātra, mūzikas teātra, leļļu teātra, dejas, cirka, performances u.c.) laikmetīgās prakses un vēsturiskās pieredzes kontekstā.
Audiovizuālās mākslas sekcija "Apokalipses jātnieki un Latvijas filmu dzīres"
Sekcijas moderatores: Inga Pērkone, Dita Rietuma
Neraugoties uz liktenīgām globālām katastrofām, bet varbūt tām par spīti, 2022. gada rudens atnācis pie Latvijas kino skatītājiem ar 20 filmu pirmizrādēm – iespējams, ka tas ir nacionālās kinoindustrijas rekords.
Negaidīsim, kamēr šīs filmas kļūst par vēsturi, analizēsim uzreiz – ar šodienas izpratni, sajūtām un uz pasaules aktuālo notikumu fona!
Aicinām filmu teorētiķus, kritiķus un veidotājus konferencē "Kultūras Krustpunkti" referēt par Latvijas kinomākslas visjaunākā perioda (2020–2022) filmu satura un stila tendencēm, nozīmīgām parādībām un personībām, sociāli politiskajiem kontekstiem!
Starpkultūru komunikācija un valodu lietojums kultūrā
Sekcijas moderatori: Anita Načisčione un Elīna Veinberga
Sekcijas pamattēma: Dažādu kultūru un valodu saskarsme starpkultūru komunikācijā un mākslā; valodu radošs lietojums – stilistisko paņēmienu loma tēlainās domas izteiksmē.
Aicinām pētniekus dalīties ar oriģinālu pētījumu rezultātiem par kultūru un valodu, un to saskarsmes problemātiku dažādos aspektos – kultūras, valodas un radošuma attiecībām un mijiedarbību, kā arī citām starpdisciplinārām un starpkultūru komunikācijai nozīmīgām tēmām.
Sekcijas darba valodas ir angļu un latviešu valodas.
Māksla, literatūra un vizualitāte
Sekcijas moderatori: Raimonds Briedis un Zane Grigoroviča
Sekcijas pamattēma: Tēlotāja māksla, literatūra, vizualitātes funkcija literatūrā, teksta / naratīva funkcija mākslā.
Laikmetīgās mākslas izpausmēs arvien būtiskāk vērojama dažādu mākslas veidu saplūšana, atrašanās uz robežas vai to nojaukšana.
Literatūras un vizuālās mākslas sekcijā aicinām dažādu jomu pētniekus un praktiķus dalīties ar domām par vizualitātes funkcijām dažādos medijos, literatūrā un tēlotājā mākslā, par literatūras saikni ar vizualitāti, tēlotājas mākslas naratīviem ikdienā un virtuālajā vidē.
Konferenci organizē LKA Kultūras un mākslu institūts.
LKA zinātniskās darbības fokuss vērsts uz starpdisciplinaritāti kultūras un mākslas fenomenu izpētē. Ikgadējā LKA starptautiskā konference “Kultūras Krustpunkti” savā trīsdpadsmit gadu ilgajā vēsturē ir ieguvusi īpaša notikuma statusu, tās multidisciplinārā programma ir saistoša gan pieredzes bagātiem pētniekiem, gan studējošajiem, gan kultūras nozares praktiķiem, gan jebkuram radošam cilvēkam. Ik gadu piedāvātā programma ļauj īstenot konferences stratēģisko mērķi: attīstīt komunikatīvu platformu kultūras un mākslas pētnieku zinātniskās darbības rezultātu teorētiskai un lietišķai aprobācijai.
Konferences galvenā misija: publiskot Latvijai nozīmīgu, starptautiski aktuālu kultūras un mākslas jomas problēmu izpētes rezultātus, kā arī aktivizēt akadēmisko diskusiju par kultūras, mākslas un radošā sektora lomu un sociālo atbildību politisku, ekonomisku, demogrāfisku pārmaiņu apstākļos.
Īpašs izaicinājums konferences organizatoriem ir zinātniskās un radošās darbības integrācija refleksijā par kultūras fenomenu, jo īpaši laikā, kad pētnieki runā par mākslas un pētniecības robežu izplūšana un veidojas arvien plašāka mākslas un pētniecības saskarsmes telpa.
Projekts "Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide" (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008) tiek īstenots Valsts pētījumu programmas "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai " ietvaros un to finansē Latvijas Zinātnes padome.
2021
AKTUALITĀTES
Konferencē “Kultūras Krustpunkti XV” piedalīsies pētnieki no Tallinas, Viļņas un Londonas
02.11.2021
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) organizētājā konferenču sērijā “Kultūras Krustpunkti XV” 4. un 5. novembrī piedalīsies pētnieki no Anglijas – Londonas Universitātes pētniece Magda Šmukalla (Magda Schmukalla), Igaunijas – Tallinas Universitātes profesors Francisko Martinezs (Francisco Martinez) un Lietuvas – Viļņas Universitātes profesores Inesa Šeškauskiene (Inesa Šeškauskienė) un Jurga Cibulskiene (Jurga Cibulskienė)
(Tālāk)
Tapis fundamentāls pētījums par neatkarīgās Latvijas kino “Latvijas kinomāksla. Jaunie laiki. 1990–2020”
29.10.2021
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pētnieki ir pabeiguši darbu pie monogrāfijas “Latvijas kinomāksla. Jaunie laiki. 1990–2020”, kas ir fundamentāls pētījums par neatkarīgās Latvijas kino. Monogrāfiju drukātā formātā sadarbībā ar apgādu “Dienas Grāmata” ir plānots izdot 2021. gada decembra beigās, bet jau tagad īsu ieskatu apjomīgajā pētījumā skatītājiem LKA starptautiskās konferences “Kultūras Krustpunkti XV” atklāšanas dienā 1.novembrī plkst. 12.10 tiešsaistē LKA sociālo mediju platformā Facebook un LKA Youtube kanālā sniegs grāmatas redaktores, LKA pētnieces, profesore Inga Pērkone un Nacionālā kino centra vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes docente Dita Rietuma.
(Tālāk)
Norisināsies diskusija par radošo industriju nozīmi Latvijas mazajās pilsētās
27.10.2021
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) organizētās starptautiskās konferenču sērijas “Kultūras Krustpunkti XV” ietvaros, 2.novembrī plkst. 10.30 norisināsies diskusija par radošo industriju nozīmi Latvijas mazajās pilsētās. Interesentiem būs iespēja stundas garumā līdzdarboties diskusijā, uzdodot jautājumus Facebook komentāru sadaļā. Diskusijas un konferences norisei varēs sekot līdzi LKA Facebook lapā (https://www.facebook.com/LKAkademija) un Youtube kanālā (https://www.youtube.com/LKAkademija)
(Tālāk)
Konferenču sērijas “Kultūras Krustpunkti XV” ietvaros 1. novembrī tiešsaistē būs skatāma operfilma “Baņuta”
25.10.2021
Latvijas Kultūras akadēmijas starptautiskās konferenču sērijas "Kultūras Krustpunkti XV" ietvaros, kas notiks no 1. līdz 5. novembrim, ikvienam interesentam, iepriekš reģistrējoties, ir iespēja pieteikties bezmaksas operfilmas "Baņuta" tiešsaistes seansam 1.novembrī. Reģistrēties iespējams līdz 29. oktobra plkst. 23.59, aizpildot tiešsaistes formu: https://ej.uz/operfilmabanuta.
(Tālāk)
3. novembrī tiešsaistē notiks Latvijas valsts simtgades izvērtējumam veltīta konference
25.10.2021
3. novembrī plkst. 9.30–17.20 tiešsaistē norisināsies Latvijas Kultūras akadēmijas un Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja organizētā Latvijas valsts simtgades programmas novērtējuma konference “No pirmās uz nākamo simtgadi: veikums, pieredze un perspektīva”, kurā piedalīsies gan valsts simtgades programmas plānotāji, gan īstenotāji, gan arī pētnieki, kuri prezentēs programmas ietekmes izvērtējumu.
(Tālāk)
Nedēļas garumā tiešsaistē būs skatāma Latvijas Kultūras akadēmijas starptautiskā konferenču sērija “Kultūras Krustpunkti XV”
15.10.2021
No 1. līdz 5. novembrim Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) aicina tiešsaistē sekot līdzi konferenču sērijas “Kultūras Krustpunkti XV” notikumiem, kas reprezentēs LKA pētniecisko profilu, kā arī atklās dažādu starpdisciplināru un starp-institucionālu kultūras un mākslas pētnieku komandu un individuālu pētījumu tematus un galvenos rezultātus, tostarp Valsts pētījumu programmas projekta “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” / CARD mērķus un pirmā gada darbības rezultātus. “Kultūras Krustpunktu” ietvaros notiks arī Latvijas valsts simtgades programmas noslēguma konference “No pirmās uz nākamo simtgadi: veikums, pieredze un perspektīva” ar programmas novērtējuma rezultātu prezentāciju un kultūras sektora pārstāvju vērtējumiem par tādām tēmām kā radošas personas statuss, kultūrpolitikas akcenti jaunajās pamatnostādnēs un kultūras nozares attīstības perspektīvas.
(Tālāk)
Sākas reģistrēšanās dalībai LKA konferences “Kultūras Krustpunkti XV” sekciju dienā
23.09.2021
Līdz 2021. gada 10. oktobrim ikviens kultūras un mākslas fenomenu pētniecībā ieinteresētais tiek aicināts reģistrēties dalībai Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) starptautiskās zinātniskās konferences “Kultūras Krustpunkti XV” sekciju dienā. Konferences darbs sekcijās notiks 5. novembrī tiešsaistes platformā Zoom un sniegs iespēju pētniekiem un nozares speciālistiem dalīties savu pētījumu rezultātos, secinājumos un ierosinājumos.
(Tālāk)
Konference organizēta un konferences materiāli izstrādāti Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas zinātniskās darbības attīstība”, Nr.1.1.1.5/18/I/017 un Kultūras ministrijas Valsts pētījumu programmas projekta “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” (Nr. VPP-KM-LKRVA-2020/1-0003) ar Latvijas Zinātnes padomes atbalstu ietvaros. Konferencē tiek prezentēti arī vairāki pētījumi, kas atbalstīti Fundamentālo un lietišķo pētījumu (FLPP) programmā, ko finansē Latvijas Zinātnes padome.
Konferenci organizē LKA Zinātniskās pētniecības centrs. Konferences sadarbības partneri: Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Latvijas valsts simtgades birojs, Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
.png)
KONFERENCES VIDEO IERAKSTI
2020
No 2. līdz 6. novembrim Latvijas Kultūras akadēmija aicināja klātienē un tiešsaistē piedalīties konferenču sērijas “Kultūras Krustpunkti XIV” notikumos, kas bija veltīti tādām tēmām kā Latvijas Kultūras akadēmijas 30 gadi izglītībā, zinātnē un mākslā; modernisma daudzveidīgais strāvojums un īpatnības mākslā, arhitektūrā, literatūrā, teātrī, kino un mūzikā Latvijā; kultūras un mākslas izglītības loma; kā arī teātris, jaunās tehnoloģijas un dažādas skatīšanās pieredzes. Vairāk nekā 70 referenti prezentēja aktuālāko pētījumu rezultātus konferenču sērijas sekciju dienā.
>> Konferences notikumu ieraksti ir skatāmi LKA Youtube kanālā
>> Tēžu krājums (latviešu val.)
Konference tikai organizēta un konferences materiāli izstrādāti Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas zinātniskās darbības attīstība”, Nr.1.1.1.5/18/I/017 ietvaros!
2019
Konferencē “Kultūras Krustpunkti XIII” folkoratorija, robežu pārkāpšana mākslā un pētniecībā un vairāk nekā 80 referāti
Četras dienas, no 29. oktobra līdz 1. novembrim, norisinājās trīspadsmitā kultūras un mākslas aktualitātēm veltītā konference “Kultūras Krustpunkti”, kas aptvēra vairākus notikumus. Folkoratorija Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, starptautiskā diena ar ārvalstu pētnieku piedalīšanos, plenārsēde ar vietējiem pētniekiem un praktiķiem, kas prezentēja savu pieredzi un pētījuma rezultātus par mākslas un pētniecības mijiedarbi, un sekciju diena ar vairāk nekā 80 referentiem deviņās tematiskajās sekcijās. Konferenci organizēja Latvijas Kultūras akadēmija (LKA).
Starptautiskās dienas programma
Konference tiek organizēta fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta Nr. lzp-2018/2-0280 “Kopienu līdzdalība kultūras mantojuma pārvaldībā: prakses, attīstība un izaicinājumi” ietvaros. Pētījumu finansē Latvijas Zinātnes padome.
 |
2018
No 1. līdz 3. novembrim norisinājās konference „Kultūras Krustpunkti XII”
.jpg)
Trīs dienas, no 1. līdz 3. novembrim, norisinājās divpadsmitā kultūras un mākslu zinātnēm un aktualitātēm veltītā konference „Kultūras Krustpunkti”, kas aptvēra vairākus notikumus. “Kultūras Krustpunkti XII” ir viens no Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) veltījumiem Latvijas valsts simtgadei, tāpēc konferences virstēma šajā gadā ir “Dzimšana, svētki un svinēšana kultūrā” jeb DAUDZ LAIMES!. Konferences apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar vairāk nekā 80 pētījumiem, ko prezentēs ne tikai Latvijas pētnieki, bet arī viesi no Nīderlandes, Krievijas, Spānijas un Polijas, apliecinot konferences „Kultūras Krustpunkti XII” tematiskā mēroga paplašinājumu un starptautisko dimensiju.
Konferences apraksts (312,9 KB)
Konferences programma (503,4 KB)
2017
Četras dienas, no 2017. gada 1. līdz 4. novembrim, notika vienpadsmitā kultūras un mākslu zinātnēm un aktualitātēm veltītā starptautiskā zinātniskā konference „Kultūras Krustpunkti XI”, kas aptvēra vairākus notikumus. Konference kalpo kā platforma gan Latvijas, gan ārvalstu kultūras un mākslas zinātnieku pētījumu prezentācijām, novatorisku ideju komunikācijai, akadēmiskai un lietišķi praktiskai diskusijai.
Konferences apraksts (319,9 KB)
2016
No 2016. gada 2. līdz 5. novembrim, notika jau desmitā kultūras un mākslu zinātnēm un aktualitātēm veltītā starptautiskā konference „Kultūras Krustpunkti 2016”, kas aptvēra vairākus notikumus. Konference kalpo kā platforma gan Latvijas, gan ārvalstu kultūras un mākslas zinātnieku pētījumu prezentācijām, novatorisku ideju komunikācijai, akadēmiskai un lietišķi praktiskai diskusijai.
Konferences apraksts (295,5 KB)
2015
Trīs dienas, no 2015. gada 12. līdz 14. novembrim, Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) notika jau devītā kultūras zinātnēm un aktualitātēm veltītā starptautiskā konference „Kultūras Krustpunkti 2015”.
Konferences apraksts (282,2 KB)
Konferences programma (249,9 KB)