Dalība Ziemeļvalstu konferencē par sāmu nemateriālo kultūras mantojumu (Nordic Conference on Sámi Intangible Cultural Heritage) Trondheimā, Norvēģijā no 2022. gada 2. novembra līdz 4. novembrim. Dalība īstenota kā tīklošanās pasākums.

No 2022. gada 17. novembra līdz 23. novembrim īstenota atkārtota mobilitāte uz Turku Universitātes Somijas Nākotņu pētījumu centru (Finland Futures Research Centre), lai ar pētniecības projekta Konsultatīvās padomes biedri, doc. Katrīnu Sīvonenu (Katriina Siivonen) pārrunātu pētniecības pieteikuma īstenošanas noslēguma posmu un ilgtspējīgas attīstības jautājumus, ar uzsvaru uz saikni ar kultūras mantojuma saglabāšanu. Tāpat arī noritēja tikšanās Somijas Nākotņu pētījumu centra pētniekiem Helsinkos un Somijas Kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvi, Konsultatīvās padomes locekli Lēnu Marsio (Leena Marsio).

Dalība UNESCO Starpvaldību komitejas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai 17. sesijā, Rabātā, Marokā no 2022. gada 27. līdz 30. novembrim. Šajā sesijas daļā tika skatīti Eiropas valstu periodiskie ziņojumi par to, kā nacionālā līmenī tiek īstenota UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kā arī ziņojumi par nemateriālā kultūras mantojuma elementiem, kas iekļauti tā dēvētajā Neatliekamās saglabāšanas sarakstā, tostarp par suitu kultūrtelpu. Sesijas laikā cita starpā noritēja apaļā galda diskusija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumiem. Dalība īstenota kā tīklošanās pasākums.

No 2022. gada 4. decembra līdz 7. decembrim dalība Kritisko kultūras mantojuma studiju asociācijas (Association of Critical Heritage Studies, ACHS) starptautiskajā zinātniskajā kongresā “Interculturalities” Santjago, Čīlē. Panelī “Leģitimizācijas un saglabāšanas procesi kultūras mantojuma politikās” (Processes of legitimation and safeguard in the patrimonial policies) sniegts referāts “Pirmiedzīvotāju valodas tiesību aizsardzība nemateriālā kultūras mantojuma tiesību ietvarā” (Protecting Language Rights of an Indigenous People in the Framework of Intangible Heritage Law), pievēršoties lībiešu valodas aizsardzības jautājumiem un to saistībai ar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas politiku īstenošanu. Pilnu kongresa programmu un referātu kopsavilkumus sk. https://www.achs2022santiago.com.

Dalība starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Tiesības kā mantojums” (Le droit comme patrimoine), kas noritēja Bordo, Francijā 2022. gada 1. un 2. decembrī. Latvijas Kultūras akadēmija bija šīs konferences līdzorganizētāja. Konferences ietvaros līdzautorībā ar Mariju Kornī (Marie Cornu) sniegts referāts “Tiesības kā nemateriālais kultūras mantojums”, kas balstījās vērojumos un secinājumos par piemēriem no UNESCO un nacionāla mēroga nemateriālā kultūras mantojuma sarakstiem, kur iekļauti ar tiesībām saistīti mantojuma elementi (piemēram, paražu tiesības, tradicionālās ūdens apgādes tiesas, ar teritoriju robežu noteikšanas līgumiem saistīti rituāli, demokrātijas tradīcijas u.tml.).

Publicēšanai iesniegti vairāku zinātnisko rakstu manuskripti, kuros atainoti pētījuma projekta rezultāti.

Turpināts sadarbības un tīklošanās projekts LIVIND – “Radošais un dzīvais kultūras mantojums kā Ziemeļu dimensijas reģiona resurss 2021-2023” (Creative andliving cultural heritage as a resource for the Northern Dimension region 2021-2023), kā ietvaros 2023. gada 31. janvārī noritēja virtuāla tikšanās.

Š.g. 8. novembrī Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas UNESCO katedru aicināja uz vebināru "Nemateriālais kultūras mantojums un ilgtspējīga ekonomiskā attīstība latviešu vēsturiskajās zemēs", kas noritēja saiknē ar LIVIND sadarbības projektu, kā Latvijā īstenota aktivitāte. Tā ietvaros un saistībā ar pētniecības projekta īstenošanu sniegts referāts “Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norādes perspektīvā – amatniecības produkti”.

Vebināra programma un ieraksts –

https://www.lnkc.gov.lv/lv/jaunums/tiesraide-vebinars-nematerialais-kulturas-mantojums-un-ilgtspejiga-ekonomiska-attistiba-latviesu-vesturiskajas-zemes

Š.g. 14. novembrī sadarbības un tīklošanās projekta LIVIND – “Radošais un dzīvais kultūras mantojums kā Ziemeļu dimensijas reģiona resurss 2021-2023” (Creative andliving cultural heritage as a resource for the Northern Dimension region 2021-2023) ietvaros noritēja vebinārs “Dzīvais mantojums un kultūras ilgtspēja – kultūras tiesības un vērtības” (Living Heritage and Cultural Sustainability – Cultural Rights and Values). Tajā saistībā ar pētniecības projektu sniegts priekšlasījums “Tiesībās balstīta pieeja dzīvajam mantojumam un ilgtspējai – ko tas nozīmē?” (Rights-based approach to living heritage and sustainability – what would that mean?).

LIVIND vebināru ieraksti – https://www.aineetonkulttuuriperinto.fi/en/livind/livind-webinars

Turpināta pētniecības jomai nozīmīgas zinātniskās literatūras apzināšana attiecībā uz pētījumam atbilstīgiem, ar nacionālajām tiesībām un politiku kā Ziemeļvalstīs (Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā), tā arī Latvijā saistītiem aspektiem, kā arī sekots līdzi nacionālās politikas un tiesību aktualitātēm pēcdoktorantūras pētījuma intereses laukā.

Š.g. 17.–19. oktobrī dalība UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma Dienvidu un Austrumeiropas reģionālā centra Sofijā, Bulgārijā, sadarbībā ar UNESCO Dzīvā mantojuma nodaļu un UNESCO Kultūras un zinātnes reģionālo biroju Eiropā rīkotā vebinārā “Dzīvais mantojums un izglītība”. Tajā tika skatīti jautājumi par nemateriālā kultūras mantojuma saikni ar zināšanu gūšanu dažādās izglītības jomās un līmeņos.

Turpināta sadarbības un tīklošanās projekta LIVIND – “Radošais un dzīvais kultūras mantojums kā Ziemeļu dimensijas reģiona resurss 2021-2023” (Creative and living cultural heritage as a resource for the Northern Dimension region 2021-2023) īstenošana, kā ietvaros š.g. 15. septembrī un 5. oktobrī noritēja virtuālas tikšanās.

No š.g. 24. līdz 28. oktobrim īstenota mobilitāte uz Turku Universitātes Somijas Nākotņu pētījumu centru (Finland Futures Research Centre), lai pētniecības projekta Konsultatīvās padomes biedres, doc. Katrīnas Sīvonenas (Katriina Siivonen) vadībā iepazītu pētniecības centra darbību. Vizītes ietvaros noritēja tikšanās ar pētniekiem, doktorantiem, kā arī FFRC Attīstības dienās tika prezentēta Latvijas Kultūras akadēmija, UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedra un pētniecības projekts.

Turpināta pētniecības jomai nozīmīgas zinātniskās literatūras apzināšana attiecībā uz pētījumam nozīmīgiem, ar nacionālajām tiesībām un politiku kā Ziemeļvalstīs (Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā), tā arī Latvijā saistītiem aspektiem, kā arī sekots līdzi nacionālās politikas un tiesību aktualitātēm pēcdoktorantūras pētījuma intereses laukā.

Š.g. 4. aprīlī tika uzsākta atkārtota pētniecības vizīte – ārvalstu mobilitāte Ūmeo Universitātē, Kultūras un mediju studiju departamentā, Zviedrijā. Vizīte turpinājās līdz š.g. 20. maijam un tika īstenota sadarbībā ar prof. Alfu Arvidsonu (Alf Arvidsson). Tās ietvaros noritējušas tikšanās ar pētniekiem, doktorantiem, dalība etnoloģijas semināros, kā arī īstenotas vairākas intervijas pētījuma lauka darba ietvaros.

Š.g. 6. maijā pabeigtas apmācības “Atvērtā zinātne un zinātnes komunikācija”, kuras rīkoja Latvijas Nacionālā bibliotēka, pievēršoties cita starpā jautājumiem par datu pārvaldību pētniecības projektu īstenošanā un zinātnisko rezultātu komunicēšanu.

Š.g. 23. maijā tika uzsākta pētniecības vizīte – ārvalstu mobilitāte Norvēģijas Arktiskajā Universitātē Trumsē, Juridiskajā fakultātē. Vizīte turpinājās līdz š.g. 3. jūnijam un tika īstenota sadarbībā ar prof. Oivindu Ravnu (Øyvind Ravna). Tās ietvaros noritējušas tikšanās ar pētniekiem, doktorantiem, pētījuma prezentēšana pētniecības grupas “Sāmu un pirmiedzīvotāju tiesības” (Sami and Indigenous Peoples Law) seminārā, tāpat arī īstenotas vairākas intervijas pētījuma lauka darba ietvaros.

Š.g. 6. un 7. jūnijā Helsinkos, Somijā noritēja tīklošanās seminārs Ziemeļu dimensijas reģiona sadarbības projekta Creative andliving cultural heritage as a resource for the Northern Dimension region 2021-2023 (LIVIND) ietvaros. Seminārā īsumā prezentēts pētniecības projekta īstenojums, diskusijā par pētniecības lomu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai saiknē ar ilgtspējīgu attīstību.

Š.g. 7. jūnijā Helsinku Universitātē, Somijā apmeklēts publisks seminārs “Sāmu tiesību jurisprudence: virziena maiņa Ziemeļvalstīs” (Sámi Rights’ Jurisprudence: Shifting Trends in the Nordic Countries) 

par sāmu tiesību aizstāvību Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas augstāko tiesu spriedumos, kas pieņemti attiecīgi 2020., 2021. un 2022. gadā.

Dalība zinātniskā konferencē RE:22 Nordic Ethnology and Folklore Conference, Reikjavikā, Islandē, š.g. 13.–16. jūnijā ar referātu “(Re)imagining a Nation through Legal Narrative on Land and Heritage” (ar interesi par Latviešu vēsturisko zemju likumu un lībiešu kultūras un kultūrtelpas atainojumu tajā) konferences panelī “Minority Memories and Heritages in (Re)imagining Nations and Multinational Communities”. Konferences mājaslapā publicēts referāta abstrakts – https://www.ethnofolk.org/programme#10988.

Turpināta pētniecības jomai nozīmīgas zinātniskās literatūras apzināšana attiecībā uz pētījumam nozīmīgiem, ar nacionālajām tiesībām un politiku kā Ziemeļvalstīs (Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā), tā arī Latvijā saistītiem aspektiem, kā arī sekots līdzi nacionālās politikas un tiesību aktualitātēm pēcdoktorantūras pētījuma intereses laukā.

Dalība apmācībās “Atvērtā zinātne un zinātnes komunikācija”, kuras rīko Latvijas Nacionālā bibliotēka, pievēršoties cita starpā jautājumiem par datu pārvaldību pētniecības projektu īstenošanā un zinātnisko rezultātu komunicēšanu. 

Š.g. 4. aprīlī uzsākta atkārtota pētniecības vizīte – ārvalstu mobilitāte Ūmeo Universitātē, Kultūras un mediju studiju departamentā, Zviedrijā. Vizīte īstenota sadarbībā ar prof. Alfu Arvidsonu (Alf Arvidsson), un tās ietvaros noritējušas tikšanās ar pētniekiem, doktorantiem, dalība etnoloģijas semināros, kā arī īstenotas vairākas intervijas pētījuma lauka darba ietvaros.

Sākot no š.g. 25. aprīļa veikts tiešsaistes novērojums saistībā ar Apvienoto Nāciju Pastāvīgā foruma pirmiedzīvotāju jautājumos (Permanent Forum on Indigenous Issues) 21. sesijas norisi. Tajā cita starpā tika prezentēti aktuālākie jautājumi saistībā ar sāmu tiesību aizsardzību. Sesijas darbs turpinājās līdz š.g. 6. maijam.

Turpinās Ziemeļu dimensijas reģiona valstu sadarbības projekts Creative andliving cultural heritage as a resource for the Northern Dimension region 2021-2023 (LIVIND) ar tā ietvaros rīkotiem vebināriem un citām tīklošanās aktivitātēm.

2021. gada decembrī publicēts žurnāla Slovenský národopis / Slovak Ethnology speciālizdevums (viesredaktores Kristīna Kūtma un Anita Vaivade). Tas veltīts pētnieku akadēmiskai, profesionālai un publiskai iesaistei nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas laukā. Speciālizdevumā ietverti seši šai tēmai veltīti raksti, reflektējot par pētnieku pieredzēm, kas gūtas Amerikas Savienotajās valstīs, Čehijā, Fēru salās, Igaunijā, Latvijā, Rumānijā un Spānijā. Izdevums tapis kā Starptautiskās etnoloģijas un folkloras biedrības (SIEF) darba grupas “Kultūras mantojums un īpašums” veikums. Pēcdoktorantūras projekta ietvaros tajā publicēts līdzautorībā ar prof. Kristīnu Kūtmu izstrādāts zinātniskais raksts, kā arī līdzautorībā tapis ievadraksts. Pilnu speciālizdevumu sk. https://www.sav.sk/?lang=en&doc=journal-list&part=list_articles&journal_issue_no=11116492. 

Kuutma, Kristin, Anita Vaivade (2021). Academic and Research Engagements alongside Professional or Public Entanglements in the Field of Intangible Cultural Heritage. Slovenský národopis / Slovak Ethnology, 69(4): 466–472. DOI: https://doi.org/10.2478/se-2021-0027.

Kuutma, Kristin, Anita Vaivade (2021). Political Imperatives in the Heritage Regime and the Emergent Collaborative Scenarios on the Ground: Case Studies from the Baltics. Slovenský národopis / Slovak Ethnology. 69(4): 519–533. DOI: https://doi.org/10.2478/se-2021-0031.

Turpināta pētniecības jomai nozīmīgu nacionālo tiesību avotu un politikas dokumentu apkopošana un zinātniskās literatūras apzināšana attiecībā uz pētījumam nozīmīgiem, ar nacionālajām tiesībām un politiku Ziemeļvalstīs (Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā) saistītiem aspektiem, kā arī sekots līdzi nacionālās politikas aktualitātēm pēcdoktorantūras pētījuma intereses laukā.

Dalība Latvijas Kultūras akadēmijas rīkotā zinātniskajā konferencē “Kultūras krustpunkti”, akadēmijas pētījumu projektiem veltītā konferences dienā 2021. gada 2. novembrī ar referātu – “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts / Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas politikas Ziemeļvalstīs: pieejas sociālās iekļautības veicināšanai”. Referāta abstrakts publicēts konferences tēžu krājumā tiešsaistē – http://online.anyflip.com/aigwd/mred/mobile/index.html.

2021. gada 9. novembrī noritēja starptautisks, vairāku Ziemeļvalstu sadarbības partneru rīkots vebinārs “Intelektuālā īpašuma aizsardzība un Ziemeļvalstu pirmiedzīvotāju tradicionālo zināšanu saglabāšana” (ang. Intellectual property protection and the safeguarding of Nordic indigenous traditional knowledge). Tajā ar priekšlasījumiem un paneļdiskusijā piedalījās atmiņas institūciju darbinieki, eksperti un pētnieki; vienlaikus sagatavojoties divas dienas pēcāk rīkotai starptautiskai konferencei. Dalība īstenota kā tīklošanās pasākums.

Savukārt 2021. gada 11. novembrī Inari, Somijā un paralēli tiešsaistē aizritēja starptautiska “Konference par Ziemeļvalstu pirmiedzīvotāju tradicionālo zināšanu un intelektuālā īpašuma aizsardzību” (ang. Conference on protection of Nordic Indigenous traditional knowledge and intellectual property). Tajā piedalījās kā politikas veidotāji, Sāmu parlamentu pārstāvji, tā arī intelektuālā īpašuma tiesību eksperti u.c., diskutējot par sāmu tradicionālo zināšanu aizsardzības perspektīvām. Dalība īstenota kā tīklošanās pasākums.

Turpinās uz Baltijas un Ziemeļvalstu nemateriālā kultūras mantojuma sadarbības tīkla (Nordic-Baltic ICH Network) pamata uzsāktais Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības projekts Creative and living cultural heritage as a resource for the Northern Dimension region 2021-2023. 2021. gada 29. novembrī notika pirmais šī projekta vebinārs kā tīklošanās pasākums, savukārt 2022. gada 17. janvārī aizvadīta projekta pētniecības darba grupas sanāksme.

2021. gada 25. un 26. novembrī Parīzē, Francijā klātienē, kā arī tiešsaistē noritēja starptautiska zinātniska konference “Nosaukt/normēt: daudzdisciplināras pieejas nemateriālajam kultūras mantojumam” (fr. “Nommer/Normer. Approches pluridisciplinaires du patrimoine culturel immatériel”). Dalība konferencē īstenota, sniedzot ar Dr. Harietu Dīkenu (Harriet Deacon), pētniecības projekta Konsultatīvās padomes biedri, kopīgi sagatavotu referātu “Tagadne priekšplānā pagātnei nemateriālā kultūras mantojuma identificēšanā un saglabāšanā: apsvērumi un neplānotas sekas” (ang. Foregrounding the present over the past in ICH identification and safeguarding: rationales and unintended effects). Tajā cita starpā sniegti piemēri no Ziemeļvalstīm un sāmu kultūras, attiecībā uz nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas jautājumiem. Referāta abstrakts un konferences ieraksts publicēti – https://item.hypotheses.org/7413.

Dienu pirms konferences, 2021. gada 24. novembrī noritēja dalība pētniecības darba sanāksmē, tiekoties ar franču kolēģiem no Politikas sociālo zinātņu pētījumu institūta (fr. Institut des sciences sociales du politique, ISP) un pārrunājot turpmākas sadarbības ieceres. Komandējums dalībai konferencē īstenots sinerģijā ar Latvijas-Francijas pētnieciskās sadarbības programmas “Osmoze” projektu “Nemateriālā kultūras mantojuma kvalificēšana un diskvalificēšana: lēmumu pieņemšanas vietas”, Latvijas Kultūras akadēmijas un VIAA līgums nr. LV-FR/2020/3.

2021. gada 13. decembrī tiešsaistē dalība UNESCO rīkotās Mondiacult Eiropas reģionālajās konsultācijās, kurās tika pieaicināti Eiropas valstu kultūras ministri, nevalstiskās organizācijas un individuāli eksperti, gatavojoties 2022. gada 28.-30. septembrī Meksikā ieplānotajai globālajai starpvaldību konferencei par kultūrpolitiku (https://www.unesco.org/en/mondiacult2022). Dalība īstenota sniedzot īsu viedokļa izklāstu, balstītu Latvijas Kultūras akadēmijā īstenotos pētījumos, un kā tīklošanās pasākums.

2021. gada 14.-18. decembrī tiešsaistē dalība UNESCO Starpvaldību komitejas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai 16. sesijā, Latvijas kā novērotājas valsts delegācijas sastāvā. Dalība īstenota paužot Latvijas nostāju un kā tīklošanās pasākums.

Saņemts apstiprinājums dalībai zinātniskā konferencē RE:22 Nordic Ethnology and Folklore Conference, Reikjavikā, Islandē, š.g. 13.-16. jūnijā ar referātu “(Re)imagining a Nation through Legal Narrative on Land and Heritage” (ar interesi par Latviešu vēsturisko zemju likumu un specifiski – lībiešu kultūras un kultūrtelpas atainojumu tajā), konferences panelis – “Minority Memories and Heritages in (Re)imagining Nations and Multinational Communities”. Konferences mājaslapā publicēts referāta abstrakts –https://www.ethnofolk.org/programme#10988.

urpināta pētniecības jomai nozīmīgu nacionālo tiesību avotu un politikas dokumentu apkopošana un zinātniskās literatūras apzināšana attiecībā uz pētījumam nozīmīgiem, ar nacionālajām tiesībām un politiku Ziemeļvalstīs (Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā) saistītiem aspektiem, kā arī sekots līdzi nacionālās politikas aktualitātēm pēcdoktorantūras pētījuma intereses laukā.

Uz Baltijas un Ziemeļvalstu nemateriālā kultūras mantojuma sadarbības tīkla (Nordic-Baltic ICH Network) pamata uzsākts Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības projekts Creative and living cultural heritage as a resource for the Northern Dimension region 2021-2023, vadošā partnevalsts – Somija (Eiropas Savienības Ziemeļu dimensijas kultūrā programmas ietvaros), pamata finansējums – Somijas Ārlietu ministrija. Projektu plānots īstenot 2 gadu periodā, sākot no š.g. septembra. Š.g. 17. augustā, 27. septembrī un 26. oktobrī kā tīklošanās pasākumi noritēja darba sanāksmes par projekta pētniecības komponenti.

Š.g. 8. septembrī un 15. oktobrī aizritēja darba tikšanās ar Politikas sociālo zinātņu institūta (fr. Institut des sciences sociales du politique, ISP) Parīzē, Francijā vadošo pētnieci, tiesību zinātnieci Dr. Mariju Kornī (Marie Cornu) un citiem kolēģiem saistībā ar nemateriālā kultūras mantojuma nacionālajām tiesībām veltītas pētnieciskās sadarbības turpināšanu un gaidāmo kopīgi rīkoto starptautisko konferenci par pētnieku iesaisti nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un politiku īstenošanā (sinerģijā ar Latvijas-Francijas pētnieciskās sadarbības programmas “Osmoze” projektu “Nemateriālā kultūras mantojuma kvalificēšana un diskvalificēšana: lēmumu pieņemšanas vietas”, Latvijas Kultūras akadēmijas un VIAA līgums nr. LV-FR/2020/3).

Š.g. 10. septembrī noritēja nemateriālā kultūras mantojuma jomā darbojošos UNESCO katedru tīkla sanāksme kā tīklošanās pasākums, kuras dalībnieki tika iepazīstināti ar Latvijas Kultūras akadēmijā izveidotās UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedras darbību, projektiem, tostarp pēcdoktorantūras pētniecības pieteikumu.

No š.g. 30. septembra līdz 31. oktobrim īstenota pētniecības vizīte – ārvalstu mobilitāte Ūmeo Universitātē, Kultūras un mediju studiju departamentā, Zviedrijā. Vizīte īstenota sadarbībā ar prof. Alfu Arvidsonu (Alf Arvidsson), un tās ietvaros noritēja regulāras tikšanās ar pētniekiem, doktorantiem, dalība etnoloģijas semināros, tostarp 21. oktobrī prezentējot pēcdoktorantūras pētījumu, kā arī īstenotas vairākas intervijas pētījuma lauka darba ietvaros.

Š.g. 15. jūlijā laists klajā Bordo, Francijā noritējušas starptautiskas tiesību zinātņu konferences rakstu krājums, kas veltīts īpašuma izpratnei tiesībās 21. gadsimtā, pievēršoties tādām tēmām kā zeme, cilvēka ķermenis, dzīvībai svarīgas lietas (ūdens, dzīvesvieta u.c.), kultūras lietas, zināšanas, personas dati. Krājumā publicēts zinātniskais raksts, kas izstrādāts par nemateriāla kultūras mantojuma un īpašuma tiesību saiknēm – Vaivade, Anita (2021). La protection du patrimoine culturel immatériel en droit international : un parcours propriétaire en continu. En : Malabat, Valérie, Alexandre Zabalza (sous la dir. de). La propriété au 21e siècle. Un modèle ancestral toujours adapté aux grands enjeux de notre environnement ? Collection "Thèmes et Commentaires". Paris, Éditions Dalloz, pp. 79–92. (https://www.boutique-dalloz.fr/la-propriete-du-21e-siecle-p.html)

Pētījuma ietvaros turpināts studēt pētniecības jomai nozīmīgus nacionālo tiesību avotus un politikas dokumentus un zinātnisko literatūru attiecībā uz pētījumam nozīmīgiem aspektiem. Līdzās pētniecības virzībai īstenotas vairākas plānotas, kā arī papildus veiktas aktivitātes.

Dalība UNESCO ekspertu sanāksmē laikā no š.g. 7. līdz 27. maijam par Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu starptautisko sarakstu veidošanas sistēmu (sk. https://ich.unesco.org/en/online-meeting-of-experts-category-vi-01165). Sanāksme noritēja 6 virtuālu darba sesiju veidā, un papildus tam īstenotas vairākas sanāksmes darba grupās. Sanāksmes ietvaros un pēc tās veikti 2. darba grupas ziņotāja pienākumi. Ekspertu sanāksmes darba rezultātu tālāk izskatīja starpvaldību darba grupa, kas tikās virtuāli š.g. 8. un 9. jūlijā (sk. https://ich.unesco.org/en/open-ended-intergovernmental-working-group-01167).

Starptautiska komunikācija par pēcdoktorantūras pētījuma īstenošanu veikta Francijas Nacionālā kultūras mantojuma institūta (fr. Institut national du patrimoine, INP) rīkota semināru cikla Ce que patrimoine veut dire ietvaros vebinārā sniegtā prezentācijā š.g. 11. maijā (sk. http://www.inp.fr/Recherche-colloques-et-editions/Actualites/Lettonie-la-tradition-des-celebrations-de-chants-et-ses-encadrements-politiques). Vebinārs bija rīkots galvenokārt INP studējošajiem un bija atvērts ikvienam interesentam.

Dalība Ūmeo Universitātes etnoloģijas profesora, pētniecības pieteikuma Konsultatīvās padomes biedra Alfa Arvidsona (Alf Arvidsson) rīkotā pētniecības tiešsaistes seminārā š.g. 18. maijā, kā arī dalība š.g. 31. maijā Ūmeo Universitātes rīkotā seminārā par ētikas principu ievērošanu pētījumos, kas skar pirmiedzīvotājus (FAIR un CARE ētikas principu protokoliem). Semināros piedalījās docētāji, kā arī doktorantūras studenti, un dalība īstenota kā tīklošanās pasākums.

Pēc UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu Somijas un Itālijas kontaktpunktu iniciatīvas š.g. 25. maijā noritēja virtuāla Eiropas kontaktpunktu sanāksme, kurā bija aicināti piedalīties arī UNESCO izveidotā ekspertu tīkla (ang. facilitators) dalībnieki no Eiropas, un tika sniegti priekšlasījumi par UNESCO katedru tīklu un Ziemeļvalstu un Baltijas valstu nevaldības organizāciju sadarbības tīklu nemateriālā kultūras mantojuma laukā. Dalība īstenota kā tīklošanās pasākums.

Š.g. 28. maijā īstenota dalība UNESCO tiešsaistes tīklošanās pasākumā, kas tika rīkots UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu globālā ekspertu tīkla (ang. global network of facilitators) dalībniekiem pieredzes apmaiņai par digitālo formātu piemērošanu kapacitātes celšanas apmācībās nemateriālā kultūras mantojuma laukā.

Dalība š.g. 16. jūnijā Baltijas un Ziemeļvalstu nemateriālā kultūras mantojuma sadarbības tīkla (Nordic-Baltic ICH Network) vebinārā par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Vebinārā priekšlasījumu sniedza Harieta Dīkona (Harriet Deacon), pētniecības pieteikuma Konsultatīvās padomes biedre, un vebināra ietvarā noritēja diskusija par šo jautājumu aktualitāti reģionā. Dalība īstenota kā tīklošanās pasākums.

Dalība Starptautiskās etnoloģijas un folkloras biedrības (fr. Société Internationale d´Ethnologie et de Folklore, SIEF) konferencē, š.g. 22. jūnijā, uzstājoties ar referātu ““Nepiemērots vārdu krājums”: nemateriālā kultūras mantojuma diskursa veidošanas prakses” (ang. “‘Inappropriate Vocabulary’: Practices of Patterning the Discourse on Intangible Cultural Heritage”). Referāta abstrakts publicēts konferences tiešsaistes platformā (https://www.siefhome.org/congresses/sief2021/panels#all). SIEF konference aptvēra dažādas norises; tas sākotnēji bija plānots Helsinkos, Somijā, tomēr noritēja virtuāli š.g. 19.–24. jūnijā.

Eiropas Savienības Ziemeļu dimensijas kultūrā programmas ietvaros noritējusi starptautiska sadarbības projekta Creative and living cultural heritage as a resource for the Northern Dimension region 2021-2023 sagatavošana, piedaloties partneriem no kopumā 11 valstīm, tostarp UNESCO katedrām nemateriālā kultūras mantojuma jomā no Tartu Universitātes un Latvijas Kultūras akadēmijas. Vadošā partnevalsts ir Somija, un pamata finansējums ir no Somijas Ārlietu ministrijas. Projektam finansējums ir apstiprināts š.g. 24. jūnijā, un projektu plānots īstenot 2 gadu periodā, sākot no š.g. augusta.

Noslēgta virtuālā mobilitāte Tartu Universitātē kultūras pētījumu profesores Kristīnas Kūtmas (Kristin Kuutma), pētniecības pieteikuma Konsultatīvās padomes biedres, vadībā. Vizīte noritēja š.g. martā – jūnijā, un tās ietvaros īstenotas un uzsāktas vairākas pētnieciskās sadarbības iniciatīvas.

Dalība UNESCO rīkotā tīklošanās un pieredzes apmaiņas vebinārā š.g. 2. jūlijā. Tas bija rīkots Eiropas kontaktpunktiem periodisko ziņojumu gatavošanai par UNESCO 2003. gada konvenciju, un tajā piedalījās arī UNESCO izveidotā ekspertu tīkla (ang. global network of facilitators) dalībnieki no Eiropas.

Kopā ar zinātnisko rakstu žurnāla Slovak Ethnology redaktoriem š.g. 13. jūlijā veikta rakstu abstraktu piedāvājumu atlase, gatavojot speciālizdevumu veltītu nemateriālā kultūras mantojuma pētniecības profesionālām, akadēmiskām un publiskām saistībām (ang. Professional, Academic, or Public Engagements and Entanglements of Intangible Cultural Heritage Research). Izdevums tiek gatavots zinātniskajā redakcijā kopā ar prof. Kristīnu Kūtmu (Kristin Kuutma) (https://uesa.sav.sk/?q=sk/node/2881), un tā publicēšana tiešsaistē gaidāma š.g. noslēgumā.

Pētījuma ietvaros turpināts studēt pētniecības jomai nozīmīgus nacionālo tiesību avotus un politikas dokumentus un zinātnisko literatūru attiecībā uz pētījumam nozīmīgiem aspektiem. Līdzās pētniecības virzībai īstenotas vairākas plānotas, kā arī papildus veiktas aktivitātes.

Dalība UNESCO rīkotās tiešsaistes apmācībās par valstu periodisko ziņojumu izstrādi saistībā ar Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu (2003) īstenošanu. 2021. gadā norit periodisko ziņojumu izstrāde Eiropas reģionā, un apmācības īstenotas kā kapacitātes celšanas pasākums, kurā tika aicināti piedalīties UNESCO izveidotā ekspertu tīkla (ang. global network of facilitators, https://ich.unesco.org/en/facilitator) biedri no Eiropas reģiona. Apmācības tika uzsāktas š.g. 25. janvārī un turpinātas līdz š.g. 24. februārim.

Dalība Ūmeo Universitātes etnoloģijas profesora, pētniecības pieteikuma Konsultatīvās padomes biedra Alfa Arvidsona (Alf Arvidsson) rīkotos pētniecības tiešsaistes semināros š.g. 4. februārī, 4. un 16. martā, 15. un 20. aprīlī. Savukārt 28. aprīlī – dalība Ūmeo Universitātes Sāmu pētījumu centra (ang. Várdduo-Centre for Sámi research) rīkotā seminārā. Semināros piedalījās docētāji, kā arī doktorantūras studenti, un dalība īstenota kā tīklošanās pasākumi.

Dalība Baltijas un Ziemeļvalstu nemateriālā kultūras mantojuma sadarbības tīkla (Nordic-Baltic ICH Network) vebinārā par šī mantojuma nacionālajiem sarakstiem (Experiences with National Inventories) š.g. 16. februārī. Vebinārā cita starpā tika sniegti priekšlasījumi par šādiem sarakstiem pēcdoktorantūras projektā aplūkotajās valstīs – Latvijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā. Dalība īstenota kā tīklošanās pasākums.

Sniegta intervija portālam lvportals.lv, žurnālistei Vinetai Vilcānei, stāstot par nemateriālā kultūras mantojuma tiesību izpēti un pēcdoktorantūras pētījuma intereses jautājumiem. Intervija publicēta š.g. 23. februārī (https://lvportals.lv/viedokli/325132-ka-tiesibu-jedzienos-ietvert-netveramo-2021).

Uzsākta virtuāla mobilitāte Tartu Universitātē kultūras pētījumu profesores Kristīnas Kūtmas (Kristin Kuutma), pētniecības pieteikuma Konsultatīvās padomes biedres, vadībā. Vizīte norit š.g. martā – jūnijā, un tās ietvaros tiek īstenotas regulāras sanāksmes ar prof. Kristīnu Kūtmu, pārrunājot pētniecības virzību un sadarbības aktualitātes.

Dalība Apvienoto Nāciju Pastāvīgā pirmiedzīvotāju jautājumu foruma (United Nations Permanent Forum on Indigenous Issues, UNPFII) reģionālā dialoga (Regional Dialogue on Eastern Europe, Russian Federation, Central Asia and Transcaucasia) vebinārā klausītāja lomā š.g. 3. un 4. martā par pirmiedzīvotāju prioritātēm. Tāpat arī dalība Apvienoto Nāciju Pastāvīgā pirmiedzīvotāju jautājumu foruma 20. sesijā, kas noritēja virtuāli no š.g. 19. līdz 30. aprīlim, it īpaši saistībā ar pirmiedzīvotājiem aktuāliem jautājumiem ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Dalība īstenota kā tīklošanās pasākumi.

Sagatavots un š.g. 31. martā UNESCO iesniegts pieteikums atjaunot Latvijas Kultūras akadēmijas un UNESCO noslēgto līgumu par UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedras darbību Latvijas Kultūras akadēmijā. Pieteikumam pievienots pārskats par katedras darbības 4 gadiem, kā arī aktivitāšu plāns nākamajiem 4 gadiem, aptverot ar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu saistītu darbību kā izglītības, tā pētniecības laukā.

Pētījuma ietvaros turpināts studēt pētniecības jomai nozīmīgus nacionālotiesību avotus un politikas dokumentus un zinātnisko literatūru attiecībā uz pētījumam nozīmīgiem aspektiem. Līdzās pētniecības virzībai īstenotas vairākas plānotas, kā arī papildus veiktas aktivitātes.

Saņemts apstiprinājums pieteiktajai dalībai Starptautiskās etnoloģijas un folkloras biedrības (International Society for Ethnology and Folklore, SIEF) starptautiskajākonferencē, kas plānota tiešsaistē 2021. gada 19.–24. jūnijā, ar referātu ““Nepiemērots vārdu krājums”: nemateriālā kultūras mantojuma diskursa veidošanas prakses” (ang. “‘Inappropriate Vocabulary’: Practices of Patterning the Discourse on Intangible Cultural Heritage”). Referāta abstrakts publicēts https://www.siefhome.org/congresses/sief2021/panels#9679.

Dalība Ūmeo Universitātes Zviedrijā etnoloģijas profesora, pētniecības pieteikuma Konsultatīvās padomes locekļa Alfa Arvidsona (Alf Arvidsson) rīkotos pētniecības tiešsaistes semināros 2020. gada 26. novembrī un 10. decembrī un tīklošanās ar semināru dalībniekiem – docētājiem un doktorantūras studentiem.

Sazināšanās 2020. gada novembrī ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstusadarbības tīkla dalībniekiem saistībā ar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas labo prakšu tiešsaistes platformas www.safeguardingpractices.com papildināšanu, tostarp ar piemēriem no Latvijas, it īpaši par nevalstisko organizāciju darbību.

Līdzdalīgsnovērojums piedaloties UNESCO Starpvaldību komitejas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai 15. sesijā, kas noritēja 2020. gada 14.–18. decembrī tiešsaistē. Novērots sesijas darbs un diskusijas un pārstāvēta Latvija, paužot Latvijas un Igaunijas savstarpēji saskaņotu kopējo viedokli. Sesijas darba audio un video ieraksti publiskoti https://ich.unesco.org/en/15com.

Dalība UNESCO rīkotās kapacitātes celšanas apmācībās par valstu periodisko ziņojumu izstrādi par Konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. 2021. gadā tiek uzsākta periodisko ziņojumu izstrāde Eiropā, un šādās sākotnējās apmācībās piedalās UNESCO izveidotā ekspertu tīkla (ang. global network of facilitators, https://ich.unesco.org/en/facilitator) dalībnieki no Eiropas reģiona. Apmācības tiek īstenotas tiešsaistē 2021. gada janvārī un februārī. Kā nākamais solis š.g. martā un aprīlī gaidāmas apmācības ziņojumu izstrādes nacionālajiem kontaktpunktiem Eiropas valstīs.

Pētījuma ietvaros uzsākts apkopot pētniecības jomai nozīmīgus nacionālo tiesību avotus un politikas dokumentus un turpināts apzināt zinātnisko literatūru attiecībā uz pētījumam nozīmīgiem aspektiem. Līdzās pētniecības virzībai īstenotas vairākas plānotas, kā arī papildus veiktas aktivitātes.

Dalība Kritisko kultūras mantojuma studiju asociācijas 5. starptautiskajā divgades konferencē (ang. ACHS 2020: FUTURES, the 5th Association of Critical Heritage Studies Biennial Conference) kā tiešsaistes tīklošanās pasākums sākot no š.g. 12. augusta un līdz š.g. 8. septembrim. Dalība īstenota it īpaši saistībā ar kultūras mantojuma tiesību, intelektuālā īpašuma tiesību un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem.

Dalība Somijas Autortiesību asociācijas, Sāmu Parlamenta Somijā, Somijas Kultūras mantojuma pārvaldes un Somijas Izglītības un kultūras ministrijas rīkotā starptautiskā vebinārā par intelektuālā īpašuma un sāmu tradicionālo zināšanu aizsardzības jautājumiem (ang. Virtual Expertseminar on Intellectual Property and the Protection of Sámi Traditional Knowledge). Vebinārs noritēja š.g. 22. oktobrī, un dalība tajā klausītāja lomā īstenota kā tīklošanās pasākums. Vebinārs piedāvāja ievadošu diskusiju, gatavojoties plašākam šiem jautājumiem veltītam starpvaldību forumam, kas plānots 2021. gadā, Somijas prezidentūras Ziemeļvalstu padomē ietvaros. Vebināra materiāli publiskoti – https://minedu.fi/en/project?tunnus=OKM057:00/2020. Vebināra dalībnieku vidū bija arī vairāki pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma Konsultatīvās padomes locekļi.

Sadarbībā ar konferences rīkošanas zinātniskās komitejas locekļiem un sinerģijā ar Latvijas-Francijas pētnieciskās sadarbības projekta “Nemateriālā kultūras mantojuma kvalificēšana un diskvalificēšana: lēmumu pieņemšanas vietas” (fr. Qualifications et disqualifications du patrimoine culturel immatériel : les lieux de décisions, 2020–2021) īstenojumu, tika turpināta starptautiskas konferences “Nosaukt / normēt: pluridisciplināras pieejas nemateriālajam kultūras mantojumam” (fr. Nommer / normer : approches pluridisciplinaires du patrimoine culturel immatériel) plānošana. Konference bija gaidāma Parīzē, Francijā, Nacionālajā mākslas vēstures institūtā (fr. Institut national d’histoire de l’art, INHA) un Nacionālajā kultūras mantojuma institūtā (fr. Institut national du patrimoine, INP) š.g. 9. un 10. novembrī, tomēr globālās pandēmijas dēļ š.g. 30. oktobrī tika pieņemts lēmums konferenci pārcelt uz 2021. gada rudeni. 

Saņemts sertifikāts par Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (World Intellectual Property Organization, WIPO) tiešsaistes apmācībām “Intelektuālais īpašums, tradicionālās zināšanas un tradicionālās kultūras izpausmes” (ang. DL-203 Intellectual Property, Traditional Knowledge and Traditional Cultural Expressions [DL203E20S1].

Dalība Oslo Universitātē izveidotā Norvēģijas Cilvēktiesību centra (ang. Norwegian Centre for Human Rights, NCHR, University of Oslo) rīkotās intensīvās apmācībās par cilvēktiesību jautājumiem, tostarp kultūras tiesībām, tiešsaistē no š.g. 31. augusta līdz 4. septembrim. Apmācībās piedalījās 26 dalībnieki no dažādiem pasaules reģioniem un valstīm, tādējādi apmācību ietvaros veidojot vērtīgu atšķirīgās pieredzēs balstītu diskusiju.

Starptautiska komunikācija par pēcdoktorantūras pētījuma īstenošanu veikta prezentācijā, kas sniegta Pasaules nemateriālā kultūras mantojuma foruma (ang. 2020 World Forum for Intangible Cultural Heritage: Human, Nature, and Intangible Cultural Heritage) ietvaros. Forumu ikgadēji rīko Korejas Republikā dibinātais UNESCO Āzijas un Klusā okeāna reģiona Nemateriālā kultūras mantojuma starptautiskais informācijas un tīklošanās centrs (ang. International Information and Networking Centre for Intangible Cultural Heritage in the Asia-Pacific Region under the auspices of UNESCO, ICHCAP). Forums noritēja tiešsaistē š.g. 23.–25. septembrī, un tā programma un video ieraksti pieejami – http://ichworldforum.org/en/.

Pētījuma ietvaros turpināts apzināt zinātnisko literatūru attiecībā uz pētījumam nozīmīgiem aspektiem. Līdzās pētniecības virzībai īstenotas vairākas plānotas, kā arī papildus veiktas aktivitātes, it īpaši saistībā ar apmācībām intelektuālā īpašuma tiesību, ilgtspējīgas attīstības mērķu un cilvēktiesību jautājumos.

Dalība starptautiskā zinātniskajā konferencē par kultūras mantojuma kopienu iesaisti kultūras mantojuma interpretācijā (ang. “Fostering heritage communities”, https://interpreteuropeconference.net/), ko rīko biedrība “Interpret Europe” tiešsaistē no š.g. 8. līdz 11. maijam. Dalība konferencē noritēja klausītāja lomā, kā tīklošanāspasākums, it īpaši saistībā ar programmā iekļautu meistarklasi “Stiprinot kultūras mantojuma kopienas: tiesībās balstītas pieejas – principi un prakse” (ang. “Empowering heritage communities: Rights-based approaches – Principles and practice”), kas veltīta kultūras tiesību jautājumiem.

Dalība starptautiskā zinātniskajā konferencē “UNESCO un kultūras mantojums” (ang. UNESCO and Cultural Heritage), ko rīkoja Sanktpēterburgas Valsts universitāte un kas noritēja š.g. 18. maijā. Dalība noritēja klausītāja lomā, un šis tīklošanās pasākums tika izvēlēts it īpaši saistībā ar konferences ietvaros sniegtiem referātiem par intelektuālā īpašuma jautājumiem, kas skar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, tostarp pievēršoties sāmu kopienu pieredzei Norvēģijā. Konferences dalībnieku vidū bija vairāki UNESCO izveidotā ekspertu tīkla nemateriālā kultūras mantojuma jomā pārstāvji (ang. global network of facilitators, https://ich.unesco.org/en/facilitator).

Dalība Ziemeļvalstu un Baltijas valstu nemateriālā kultūras mantojuma sadarbības tīkla (angl. Nordic-Baltic Intangible Cultural Heritage Network) rīkotā starptautiskā vebinārā, kas noritēja š.g. 11. jūnijā. Šis tīklošanās pasākums bija vērtīgs īpaši saistībā ar pieredzes izzināšanu par Ziemeļvalstu savstarpējo sadarbību nemateriālā kultūras mantojuma starptautisko nomināciju izstrādē. Vebināra ietvaros īpaša uzmanība bija pievērsta vairāku gadu garumā gatavotajai nominācijai par laivošanas tradīcijām un piekrastes kultūru Ziemeļvalstīs (angl. Nordic Clinker Boat Traditions and Coastal Culture, https://www.kysten.no/unesco-ich-nordic-clinker-boat-nomination). Semināra dalībnieku vidū bija arī vairāki pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma Konsultatīvās padomes locekļi.

Pabeigta zinātniskā raksta izstrāde par nemateriālā kultūras mantojuma un īpašuma konceptu saiknēm. Raksts sagatavots, balstoties uz starptautiskā zinātniskajā konferencē sniegtu referātu – Vaivade, Anita. Les biens culturels : patrimoine culturel immatériel et propriété. In : La propriété au 21ème siècle : un modèle ancestral toujours adapté aux grands enjeux de notre environnement ? Bordo, Francija, 2019. gada 26. septembris (https://univ-droit.fr/actualites-de-la-recherche/manifestations/32665-la-propriete-au-21eme-siecle). Raksts sagatavots franču valodā un pieņemts publicēšanai konferences zinātnisko rakstu krājumā, ko plānots izdot Parīzē, Francijā, izdevniecības, kas specializējusies tiesību zinātnēs, Dalloz sērijā Thèmes et Commentaires.

Turpinātas Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (World Intellectual Property Organization, WIPO) rīkotas tiešsaistes apmācības “Intelektuālais īpašums, tradicionālās zināšanas un tradicionālās kultūras izpausmes” (ang. DL-203 Intellectual Property, Traditional Knowledge and Traditional Cultural Expressions [DL203E20S1]. Apmācības noritēja līdz š.g. 12. jūlijam, ar rakstisku eksāmenu to noslēgumā.

Pamatojoties uz saņemtu uzaicinājumu, dalība UNESCO rīkotās tiešsaistes apmācībās par indikatoriem, kas izstrādāti, lai starptautiski salīdzinoši mērītu kultūras jomas pienesumu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai (ang. Culture|2030 Indicators). Šādu indikatoru piemērošanai uzsākts pilotposms, ar ieceri sasniegt šādu indikatoru pēc iespējas globālu piemērošanu. Piedalīties apmācībās tika uzaicināti kopumā 45 dalībnieki no dažādiem pasaules reģioniem, un apmācības noritēja no š.g. 1. līdz 26. jūnijam (https://whc.unesco.org/en/events/1527/).

Iesniegts pieteikums un saņemts apstiprinājums dalībai Oslo Universitātē bāzētā Norvēģijas Cilvēktiesību centra (ang. Norwegian Centre for Human Rights, NCHR, University of Oslo) rīkotās intensīvās apmācībās par cilvēktiesību jautājumiem (https://www.jus.uio.no/smr/english/about/id/news/intensive-course-in-human-rights-2020.html). Apmācības plānotas tiešsaistes veidā no š.g. 31. augusta līdz 4. septembrim.

Pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma „Nemateriālais kultūras mantojums kā resurss ilgtspējīgai attīstībai Ziemeļeiropā: tiesībās balstīta pieeja” (līg. Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/476) pārskats par pirmajā projekta periodā (2020. gada februāris – aprīlis) paveikto.

Pētījuma sākuma posms pamatā noritējis, apkopojot pētniecības jomai nozīmīgus starptautisko tiesību avotus un politikas dokumentus un apzinot zinātnisko literatūru attiecībā uz pētījumam nozīmīgiem aspektiem. Līdzās pētniecības virzībai īstenotas vairākas plānotas aktivitātes.

Pētījuma ietvaros īstenota dalība tīklošanās pasākumā Helsinkos, Somijā, apmeklējot starptautisku zinātnisku konferenci, kas bija veltīta kultūras mantojuma pētījumiem (ang. "No Such Thing As Heritage?" – From Basic Assumptions and Constructs to Reconceptualizations) un kas no š.g. 4. marta līdz 6. martam noritēja Helsinku Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu institūtā (ang. Helsinki Collegium for Advanced Studies). Starptautiskās zinātniskās konferences programmā ietvertie referāti sniedza ieskatu plašā ar kultūras mantojuma jomu saistītā teorētisku jautājumu un gadījumu analīžu klāstā. Līdztekus konferences norisei īstenotas vairākas tikšanās ar kolēģēm, kas saistītas ar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas politikas veidošanu un īstenošanu Somijā, kā arī ar pētniecības jomām, kas tiešā veidā ir saistošas pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma īstenošanai.

Sadarbībā ar konferences rīkošanas zinātniskās komitejas locekļiem un sinerģijā ar Latvijas-Francijas pētnieciskās sadarbības projekta “Nemateriālā kultūras mantojuma kvalificēšana un diskvalificēšana: lēmumu pieņemšanas vietas” (fr. Qualifications et disqualifications du patrimoine culturel immatériel : les lieux de décisions, 2020–2021) īstenojumu, noritējusi starptautiskas konferences “Nosaukt / normēt: pluridisciplināras pieejas nemateriālajam kultūras mantojumam” (fr. Nommer / normer : approches pluridisciplinaires du patrimoine culturel immatériel) plānošana. Konference gaidāma Parīzē, Francijā, Nacionālajā mākslas vēstures institūtā (fr. Institut national d’histoire de l’art, INHA) un Nacionālajā kultūras mantojuma institūtā (fr. Institut national du patrimoine, INP) š.g. 9. un 10. novembrī.

Š.g. 8. aprīlī uzsāktas Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (World Intellectual Property Organization, WIPO) rīkotas tiešsaistes apmācības “Intelektuālais īpašums, tradicionālās zināšanas un tradicionālās kultūras izpausmes” (ang. DL-203 Intellectual Property, Traditional Knowledge and Traditional Cultural Expressions [DL203E20S1], kuru norise plānota līdz š.g. 12. jūlijam.

Izveidota pēcdoktorantūras pētniecības projekta Konsultatīvā padome – nemateriālā kultūras mantojuma politikas eksperti projektā pētītajās valstīs: Gita Lancere (Latvija), Lēna Marsio (Leena Marsio, Somija), Annika Nordstroma (Annika Nordström, Zviedrija) un Hildegunne Bjorgena (Hildegunn Bjørgen, Norvēģija); pētnieki nemateriālā kultūras mantojuma un ilgtspējīgas attīstības politiku jomā: Harieta Dīkena (Harriet Deacon, Koventrijas Universitāte, Lielbritānija), Kristīna Kūtma (Kristin Kuutma, Tartu Universitāte, Igaunija), Katrīna Sīvonena (Katriina Siivonen, Turku Universitāte, Somija) un Alfs Arvidsons (Alf Arvidsson, Ūmeo Universitāte, Zviedrija).