Projekta centrā ir jautājums, kā latviskā identitāte funkcionē kā sabiedrības noturības resurss ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos. Identitāte projektā tiek uztverta nevis kā nemainīga būtība, bet gan kā vēsturiski slāņots un apspriests “dzīvokļu NAMS”, kuru veido epistēmisks plurālisms – līdzās pastāvoša akadēmiskā, tautas, garīgā, radošā un politiskā zināšanu loģika. Identitātes resursi, riski un nākotnes vīzijas tiek izzinātas arhīvu darbā, intervijās, lauka pētījumos, kritiskā zinātnes nozaru vēstures pārskatīšanā, tautas zināšanu un garīguma analīzē, kā arī nacionālas nozīmes sabiedriskās domas aptaujā.

Projekts īpaši izceļ folkloras sfēru kā identitātes resursu, kuru mijiedarbīgi veidojušas valsts institūcijas, zinātnes nozares un tautas prakses. Pētnieki analizēs, kā folklora un mantojums tiek aktualizēts, komercializēts un pielāgots mūsdienu sabiedrības vajadzībām. Latviskā identitāte un kultūras mantojums skatīts arī valsts drošības kontekstā, apzinot Latgales kultūrtelpu resursus un gatavību pielāgot savas infrastruktūras krīzes situācijām un būt proaktīvi stratēģiskām kopienām.

Projekta rezultāti būs četras grāmatas, 18 zinātniski raksti un deviņas jaunas datu kopas. Pētījumu secinājumi tiks apkopoti ziņojumos politikas veidotājiem un īstenotājiem. Sadarbībā ar kopienām un politikas īstenotājiem tiks izstrādātas kultūrtelpu un mantojuma kopienu drošības vadlīnijas. Projekts ietver arī plašu sabiedriskās iesaistes un zinātnes komunikācijas programmu: konferences un tematiskas konferenču sesijas, lekcijas un diskusijas, sadarbību ar izglītības un mantojuma iestādēm, jaunu digitālu risinājumu izstrādi, sadarbību ar dažādām apkaimēm, reģioniem, kopienām un radošo profesiju pārstāvjiem. Tādējādi projekta ietekme būs divējāda: konceptuāla – atjaunojot latviskās identitātes pētniecības avotus un vārdnīcu līdzdalībai globālajās identitātes debatēs; un praktiska – veicinot demokrātisku zināšanu kultūru, sabiedrības noturību un mantojuma saglabāšanu.

Projekta pētnieciskie virzieni: latviskā identitāte informācijas laikmetā – tās veidošanās, mūsdienu attīstība un nākotnes izredzes; vācbaltu intelektuālās tradīcijas ietekme uz latvisko identitāti; identitātes saglabāšanās un pārmaiņas latviešu trimdā un diasporā; nacionālais simbolisms; latviskās identitātes ekoloģiskā dimensija; digitālā latviešu identitāte; latviskās identitātes nākotne; folkloristikas nozares mijiedarbība ar identitātes politiku un sabiedrību; vācbaltu garīdznieku interese par latviešu tautas tradīcijām 19. gadsimtā; folkloras vākšanas kampaņas un sabiedrības iesaiste; refleksīvā folkloristika padomju periodā; folkloras kustības mūzikas estētikas vēsture; vernakulārās zināšanas un mūsdienu garīgās prakses; kultūrelpas jēdziens; kultūras mantojuma kopienas kā nacionālās drošības resurss; nacionāli reprezentatīva aptauja par latviskās identitātes nozīmēm.

Anda Laķe (galvenā izpildītāja) 

Rūta Muktupāvela (galvenā izpildītāja) 

Ieva Vītola (izpildītāja-LKA koordinatore)