Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944-1991)
Projekta vadītājs: Andris Hiršs (PhD)
Projekta Nr.: lzp-2024/1-0650
Projekta īstenošanas laiks: 1.01.2025.–31.12.2027.
Projekta finansējums: 299 994,00 EUR
Projekta finansētājs: Latvijas Zinātnes padome Kontaktinformācija: PhD Andris Hiršs, andris.hirss@kultura.lv
Projekts “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944-1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) tiek īstenots Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu 2024. gada atklātā konkursa ietvaros. Finansē Latvijas Zinātnes padome.
Kopsavilkums
Pētījumā tiks analizētas filozofijas un varas attiecības, pievēršoties notikumiem Latvijas intelektuālajā telpā padomju okupācijas laikā no 1944. līdz 1991. gadam. Konversijas jēdziens, kas ierasti tiek saistīts ar reliģiju un raksturo garīgo transformāciju, projekta ietvaros apzīmē procesu, kura laikā intelektuāļi strauji pielāgojās jaunām ideoloģiskajām sistēmām. Šī pielāgošana liek indivīdam ne tikai pieņemt jaunas vērtības un idejas, bet arī kritiski pārvērtēt savus iepriekšējos uzskatus. Pievēršoties “konversijas” un “pārrāvuma” jēdzieniem, projekta dalībnieki analizēs divus centrālus pavērsienus Latvijas 20. gadsimta vēsturē – padomju okupāciju un neatkarības atjaunošanu. Projekta pieeja atbilst teorētiskajam diskontinuitātes pētījumu ietvaram, kas vēsturiskajā naratīvā akcentē pārrāvumus, nevis kontinuitāti. Savukārt apzīmējums “epistemiskās stratēģijas” raksturo veidus, ar kuru palīdzību intelektuāļi pielāgojās vai pretojās padomju totalitārās varas ideoloģiskajām prasībām.
Pētījuma komanda
Andris Hiršs (projekta vadītājs)
Andrejs Balodis (izpildītājs)
Velga Vēvere (izpildītājs)
Daiga Livčāne (izpildītājs)
Ainārs Kamoliņš (izpildītājs-studējošais)
Anna Freiberga (izpildītājs-studējošais)
Paula Elmere (izpildītājs-studējošais)
Sandra Leikarte (izpildītājs-studējošais)
Andris Gauja (izpildītājs-studējošais)
Datu pārvaldības plāns
Pētījumu projekta "Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944-1991)" datu pārvaldības plāns pieejams šeit (https://doi.org/10.5281/zenodo.15103439)
Aktualitātes
LKA pētnieki pievēršas padomju laika Latvijas filozofiskās domas vēstures pētniecībai
03.06.2025
Šī gada janvārī Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) uzsākts jauns fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)”. Pētījuma uzmanības fokusā ir pārrāvuma posmi (1944–1953 un 1981–1991), kuru ietvaros izgaismojās intelektuāļu attiecības ar politisko varu. Pētījuma ietvaros ir plānotas gan akadēmiskas, gan populārzinātniskas publikācijas, kā arī uzstāšanās starptautiskā līmeņa konferencēs un publiskās diskusijās.
Annas Freibergas dalība konferencē Kembridžā, Lielbritānijā
24.-26.04.2025
24.-26. aprīlī FLPP projekta "Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944-1991)" zinātniskā asistente Anna Freiberga kopā ar promocijas darba vadītāju prof. Ievu Kalniņu piedalījās 16. Eiropas Baltijas studiju konferencē (CBSE), kuru rīkoja Kembridžas Universitātes Ģeopolitikas centra Baltijas programma. Konferencē tika prezentēts referāts "Turning against the Intelligentsia as one of the Narratives of Late Stalinism Estonian and Latvian Literature", kurā analizēti latviešu un igauņu romāni kā totalitārisma ideoloģijas piemēri.
Vairāk par 16. Eiropas Baltijas studiju konferenci (CBSE)
Fonogrāfa radio raidījums – Zvaigžņotā debess Latvijas padomju filozofijā
11.04.2025
2025. gada 11. aprīlī LR 6 (Radio NABA) izskanēja raidījums “Vēsturiskā fantāzija. Fono-Grāfs”, kurā tika apskatīta kosmosa tematika Latvijas padomju filozofijā.
Katru gadu 12. aprīlī tiek atzīmēta starptautiskā kosmonautikas / astronautikas diena, un šim datumam padomju laikos, atšķirībā no mūsdienām, tika piegriezta liela vērība. Atbilstoši raidījuma “Fono-Grāfs” vadītāju (A. Hiršs, A. Balodis, A. Kamoliņš) jaunajām interesēm – Latvijas padomju filozofijas pētniecībai - klausītājiem piedāvājām ieskatīties tā laika filozofu pārdomās par kosmosa problemātiku. Laika distance ļauj daudz labāk novērtēt, cik reālistiski, vai tieši pretēji, utopiski domātāji redzēja kosmosa zinātnes un izpētes sniegtās iespējas.
Par spīti kosmosa tēmas vispārējai popularitātei Padomju savienībā, LPSR filozofi nemaz tik daudz par šo jautājumu nav izteikušies. Raidījumā pievērsāmies zināmākām personībām, tādām kā padomju domas klasiķim, Ernstam Karpovicam (1892–1976), taču pieminējām arī mazāk zināmu, tomēr tāpēc ne mazāk interesantu, pat mītiem un leģendām apvītu domātāju. Mūsdienās Valērijs Markovs (1924–2006) ir pilnībā aizmirsts domātājs, kurš kosmosa apgūšanas filozofiskajiem jautājumiem veltījis vairākus rakstus un lekcijas.
Raidījumā aplūkojām arī atmodas laika filozofus, kuri 1980-to gadu beigās un neilgi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas reflektējuši par kosmosa tematiku. Šīs pārdomas hronoloģiski pārklājas ar otro Latvijas filozofijas konversijas vilni un ļauj izgaismot lūzuma punktus pārejā no dialektiskā materiālisma uz Rietumu filozofijas tradīcijām.
Raidījuma ieraksts: Zvaigžņotā debess Latvijas padomju filozofijā
Fonogrāfa radio raidījums – Padomju filozofa grēksūdze
"Attīstītiet kritiku un paškritiku," satīrisks plakāts 1953. Mākslinieku grupa K. Ivanovs, V. Briskins
28.03.2025
28. martā radio “Naba” ēterā izskanēja “Fono-Grāfs” raidījums, kas bija veltīts grēksūdzes aplūkojumam padomju intelektuālās telpas kontekstā.
Grēksūdze ir izsenis zināms žanrs filozofijā. Jau Sokrats aicināja sniegt norēķinu par savu dzīvi. Svētā Augustīna viduslaikos rakstītā “Atzīšanās” joprojām ir viens no kanoniskajiem tekstiem filozofijā. Arī Renē Dekarta jauno laiku “Meditācijas” ir iespējams interpretēt kā grēksūdzes variāciju. Taču lai arī kādu formu ieņemtu grēksūdze, tā paredz vērtību skalu, kas ļauj grēksūdzi ne tikai strukturēt, bet arī nosaka tās vadmotīvu.
Raidījuma ieraksts: Padomju filozofa grēksūdze / NABA / / Latvijas Radio
A.Hirša šķirklis Nacionālajā enciklopēdijā - Jūlijs Aleksandrs Students
11.02.2025
Jūlijs Aleksandrs Students (1898–1964) ne tikai bija viens no retajiem akadēmiskās vides filozofiem, kurš pēc otrreizējas padomju varas okupācijas palika dzimtenē, bet arī vienīgais Latvijas filozofs, kuru Staļina laikā tiesāja par pretpadomju uzskatiem. Šķirklis sniedz ieskatu Studenta izglītībā, profesionālā dzīvē, kā arī ietver pārskatu par viņa uzskatiem filozofijā un pedagoģijā.
Apskatīt šķirklis par Jūliju Aleksandru Studentu
