Akadēmiskā doktora studiju programma "Mākslas"

Uzņemšana katru gadu

Kategorija: Doktora studijas

Pilna laika studijas

  • Budžeta studiju vietas:  4
  • Maksas studiju vietas: 4
  • Studiju maksa gadā: tiks precizēts
  • Studiju ilgums: 3 gadi (6 semestri)
  • Studiju valoda: latviešu
  • Iegūstamais grāds: zinātnes doktors (Ph.D.)
  • Studiju norises vieta: Rīga, Ludzas iela 24
  • Starptautiskās mobilitātes iespējas: studijas un prakses ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, ārvalstu valdību stipendijas un dalība vasaras skolās
  • Programmas vadītāja: Dr.artInga Pērkone-Redoviča
  • Uzņemšanas noteikumi Akadēmiskajā doktora studiju programmā “Mākslas”

PROGRAMMAS MĒRĶIS

ir sagatavot augstākās kvalifikācijas zinātniekus humanitārajās zinātnēs un mākslās, kas izglītības kvalitātes ziņā ir konkurētspējīgi gan Latvijā, gan pasaulē.

PROGRAMMAS APRAKSTS

Latvijas Kultūras akadēmija ir vienīgā augstskola Latvijā, kas piedāvā iegūt zinātnisko doktora grādu (Ph. D.) Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras zinātņu nozarē Kultūras teorijas apakšnozarē vai doktora zinātnisko grādu (Ph. D.) Radošās industrijas zinātņu nozarē. LKA doktora studiju programmas prioritāte ir kultūras un mākslas procesu pētījumi, tai skaitā starpdisciplinaritātes kā izpētes metodoloģijas attīstība. LKA doktora studiju programma rosina izstrādāt jaunas pētniecības jomas, kas ļauj vērtēt gan kultūras vēstures attīstību, gan aktuālās kultūras norises un tādējādi spēj ietekmēt humanitāro un mākslas zinātņu, kā arī to izpratnes attīstību gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā.

LKA doktora studiju programmas ietvaros izstrādātie promocijas darbi vērsti uz strapdisciplinaritāti kultūras un mākslas fenomenu izpētē, tai skaitā sekojošu tematu izpēti: kultūras un radošo industriju kā sektora attīstības ekonomiskie, politiskie un radošie priekšnoteikumi, radošo industriju nozares (tai skaitā audiovizuālās un muzeju nozares sektora) attīstība, valodas un komunikācijas modeļu izmantošana kultūras un radošo industriju sektorā.

LKA doktora studiju programmas ietvaros izstrādātie promocijas darbi var tikt aizstāvēti Latvijas Kultūras akadēmijas Promocijas padomē, kā arī citās profilam atbilstošās padomēs Latvijā vai citās valstīs. 

STUDIJU REZULTĀTI

1. iegūtas padziļinātas un starptautiskā akadēmiskā diskusijā balstītas teorētiskās zināšanas humanitārajās zinātnēs un mākslās;

2. izpratne par aktuālajām mākslas zinātnes teorētiskajām pieejām un to pielietojuma prasmes kultūras un mākslas nozares problēmu analīzē;

3. iegūtas zināšanas par kultūras un mākslas fenomenu empīriskās izpētes metodoloģiskajām pieejām, tajā skaitā starpdisciplināriem pētnieciskiem dizainiem, un prasme tās piemērot konkrētu problēmjautājumu un tematu izpētē;

4. attīstīta spēja zinātniskās zināšanas komunicēt akadēmiskā un lietišķā vidē, identificēt to pielietojumu kultūras un mākslas nozares attīstībā;

5. pilnveidota prasme sagatavot zinātniskās publikācijas atbilstoši starptautiskās akadēmiskās kopienas prasībām;

6. spēja patstāvīgi paaugstināt savu zinātnisko kvalifikāciju, dot inovatīvu zinātnisko zināšanu papildinājumu mākslas zinātnē un kultūras teorijas attīstībā.

STUDIJU KURSI

​PIETEIKŠANĀS PROCESS

Pieteikšanās doktora  studiju programmām norisināsies no 2024.gada 15. līdz 22.jūlijam kad studijām varēs pieteikties LKA elektroniskajā uzņemšanas sistēma  uznemsana.lka.edu.lv, autorizējoties gan ar eID karti, kurā ir elektroniskais paraksts, gan ar elektronisko parakstu, gan ar eParaksts mobile, gan izmantojot internetbanku.

Ja pieteikums sekmīgi iesniegts, tad reflektantam uz pieteikuma anketā norādīto e-pastu divu darba dienu laikā tiks nosūtīta reģistrācijas apstiprinājuma ziņa un pieejas dati studiju informatīvajai sistēmai LAIS (Latvijas augstskolu informatīvā sistēma), kur būs pieejama aktuālā informācija par iestājpārbaudījumu konkursa norisi. Lūdzam pārbaudīt e-pastu vai apstiprinājums saņemts.

Ja pieteikums apstiprināts elektroniski – klātienē apstiprināt pieteikumu nav jāierodas!

 

IESNIEDZAMIE DOKUMENTI

Piesakoties studijām, reflektantam jāaugšupielādē šādu dokumentu kopijas pdf, jpg vai doc. formātos (dokumentu oriģināli ir jāuzrāda līgumu slēgšanas brīdī):

  • ar iespējamo zinātnisko vadītāju – Akadēmijā ievēlētu docētāju ar doktora grādu – saskaņotu izvēlētās promocijas darba tēmas pamatojumu, kā arī pētījuma teorētiskās bāzes raksturojumu (3–5 lpp.);
  • Akadēmijas katedras vai citas zinātniskās vai akadēmiskās iestādes rekomendāciju/as vai atbilstoša speciālista ieteikuma vēstuli/es;
  • savu publicēto zinātnisko rakstu kopijas;
  • Curriculum vitae Europass formātā, kurā atspoguļota arī līdzšinējā darbība zinātniskās pētniecības jomā, kā arī norādīta informācija par bakalaura un maģistra vai citām iepriekš iegūtajām izglītībām un svešvalodu prasmēm;
  • pases vai personas apliecības kopiju;
  • maģistra grādu vai tam pielīdzināmas augstākās izglītības iegūšanu apliecinoša dokumenta kopiju;
  • pieteikumam var pievienot arī citu dokumentu kopijas, kas saistīti ar izvēlēto studiju programmu;
  • maksājuma apliecinājumu par veikto reflektanta reģistrācijas; maksu (reģistrācijas maksu skatīt sadaļā "Reflektanta reģistrācijas maksa").

Ja kādos no Uzņemšanas komisijā iesniegtajiem vai uzrādītajiem dokumentiem ir cits personas uzvārds (vārds) vai personas kods nekā personas pasē vai personas apliecībā, tad jāpievieno dokumenta, kas apliecina uzvārda (vārda) vai personas koda maiņu, kopija.

Personas, kuras iepriekšējo izglītību ieguvušas ārvalstīs, pirms pieteikšanās studijām veic akadēmisko grādu un diplomu ekspertīzi Latvijas Akadēmiskās informācijas centrā.

 

Rekvizīti maksājuma veikšanai

Latvijas Kultūras akadēmija

Reģ. nr. 90000039164

Konta nr: LV33UNLA0055003691131

Maksājuma mērķis:  21359 Reģistrācijas maksa, Vārds Uzvārds, Personas kods  (Piemērs: 21359 Reģistrācijas maksa, Rasa Kārkliņa, 160395-12345)

 

Reģistrācijas maksu var samaksāt tikai ar pārskaitījumu (bankā vai internetbankā).

Studiju pieteikumam jāpievieno bankas maksājums pdf, jpg vai doc. formātā.

Bāreņi un bērni, kuri palikuši bez abu vecāku apgādības, līdz 24 gadu vecumam, uzrādot valsts sociālās nodrošināšanas iestādes izsniegta dokumenta oriģinālu, kā arī 1.grupas invalīdi, uzrādot attiecīgu dokumentu, no reģistrācijas maksas un papildu maksas atbrīvoti.   

Reģistrācijas maksa par dokumentu iesniegšanu netiek atmaksāta.

PĀRRUNAS

Iestājpārbaudījums "Pārrunas" ir obligāts iestājpārbaudījums visiem reflektantiem, kuri pretendē uz studiju vietu Doktora studiju programmā. Pārrunas nav mehāniska zināšanu pārbaude, bet gan tiek piemērotas katram individuālajam gadījumam atsevišķi, lai izveidotu visaptverošu priekšstatu par katra pretendenta personību, kā arī noteiktu viņa piemērotību un sagatavotību studijām LKA doktora studiju programmā “Mākslas”.

Pārrunas tiek vērtētas ar vienu atzīmi 100 punktu sistēmā.

  • promocijas darba pieteikuma zinātniskā kvalitāte;
  • iestrādes plānotā promocijas darba tēmas izpētē (publicētie zinātniskie raksti, piedalīšanās konferencēs un pētnieciskajos projektos);
  • promocijas darba tēmas aktualitāte un atbilstība LKA prioritārajiem pētniecības virzieniem;
  • maģistratūras studiju laikā uzrādītās pētnieciskā darba iemaņas, iespējamā promocijas darba vadītāja vai citas rekomendācijas un ieteikuma vēstules;
  • darba stāžs saistībā ar promocijas darba tēmu vai saistība ar darbu LKA;
  • pretendenta motivācija.
 

Pārrunās reflektantam jāsaņem ne mazāk kā 40 punktu, pretējā gadījumā nav iespējams pretendēt uz studiju vietu

2023

Daniela Zacmane "Melodrāmas modalitāte kinomākslā un pieaugšanas naratīvs Latvijas spēlfilmās (2013–2023)

Aleida Bertrane “The role of authentic international folk festivals in identity-building processes: The International folklore festival Baltica in Latvia and the Festival Internacional de la Sardana de Ceret in Northern Catalonia” (Autentisku starptautisku folkfestivālu loma identitātes veidošanas procesos: Starptautiskais folkloras festivāls Baltica Latvijā un Festival Internacional de la Sardana de Ceret Ziemeļkatalonijā)" 

Elīna Vikmane “Kibermuzeoloģijas attīstība: digitālo inovāciju difūzijas izpēte muzeju nozarē Latvija

Ivars Šteinbergs “Latviešu atdzeja padomju periodā: kultūras tulkojums un tulkošanas stratēģijas

 

2022

Zane Balčus "Dokumentālo filmu teksti un konteksti: tēmas, stili un sistēmas Latvijas kinomākslā” 

Agnese Hermane “Līderības izpausmes dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadībā

Zane Daudziņa “Aktiera runa 21. gadsimta latviešu teātrī

 

2021

Valda Vidzemniece Modernā deja Latvijā 20. gadsimta pirmajā pusē

Rita Lūriņa “Žests latviešu dramatiskajā teātrī un aktiera izglītībā (19. gadsimta beigas – 20. gadsimta 30. gadi)

Uģis Nastevičs "Latviešu dievturība un japāņu šintō. Rituāli, to sakrālā telpa un teksti salīdzinošā aspektā."

 

2018

Valda Čakša "Tautas konservatorijas Latgales kultūrvidē (1923 – 1941)" *

 

2017

Zeltīte Barševska „Etnicitātes reprezentācijas tradicionālajā mākslā. Latgaliešu un Latgales vecticībnieku 20. gs. rotāto dvieļu piemērs

 

2016

Astra Spalvēna "Ēdiena adaptāciju zīmju sistēmās kultūrkontekstuālā analīze"

Ieva Pīgozne "Krāsas un to nozīme baltu 3.-13. gadsimta apģērbā mūsdienu Latvijas teritorijā"

 

2015

Andris Vecumnieks „Teatralitātes fenomens mūzikā. Jura Karlsona teātra telpa

Dāvis Sīmanis "Vēstures naratīva konstrukcija kino: Dienvidu Renesanses modelis

Laila Niedre „Die Rolle der deutschen Sprache in der Kommunikation der lettischen Wissenschaft im transkulturellen Kontext des 21. Jahrhunderts

 

2014

Zane Radzobe „Alvja Hermaņa režija: tradīcijas un novatorisms

Inga Sindi „Dzīvesstāsts teātrī: stāstīšanas motīvi un stratēģijas” *

 

2013

Baiba Tjarve „Institucionālās pārmaiņas Latvijas kultūrā postkomunistiskās pārejas periodā no 1991. gada līdz 2010. gadam” *

Elīna Krasovska „Metonīmija un figuratīvā domāšana: kognitīvās stilistikas pieeja” *

 

2009

Ieva Pauloviča „Garīgā mūzika Vidzemē Zviedrijas lielvalsts vēlīnajā posmā (1660 – 1710)” *

 

2012

Anna Kalve „Konceptuālās metaforas fenomens” *

 

2011

Anita Vaivade „Nemateriālā kultūras mantojuma konceptualizācija tiesībās” *

 

2007

Inga Pērkone-Redoviča „Kino Latvijas kultūras kontekstā. 1920.–1940.” *

Zane Šiliņa "Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā" *

Nadežda Pazuhina „Latvijas vecticībnieku kultūras prakses: 20. gadsimta pieredze” *

Ieva Vītola „Kultūrvēsturiskā ainava folkloristikas un arheoloģijas starpdisciplinārajā skatījumā: apslēptās mantas vietas un mantas meklēšana Latvijā” *

 

2005

Rūta Muktupāvela „Inkulturācijas figuratīvo formu salīdzinošā analīze” *

 

2003

Deniss Hanovs "Laikraksts „Baltijas Vēstnesis” – latviešu pilsonības kultūras forums" *

 


* Promocijas darbs ir pieejams Latvijas kultūras akadēmijas bibliotēkā, Ludzas ielā 24. 

Programmas vadītāja: Dr.art. Inga Pērkone-Redovičainga.perkone-redovica@lka.edu.lv


Uzzini visu par uzņemšanu LKA!

 Zvani – 67140174
 Raksti – 
uznemsana@lka.edu.lv

Raimonds Briedis
Profesors

Dr.philol., Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītājs un docētājs Akadēmijā kopš 1992. gada. Literatūras vēsturnieks R. Briedis ir vairāku grāmatu autors: “Teksta cenzūras īsais kurss: Prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā” (2010), “Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā, 1888–1944, 1945–2005” (1–2, 2006), ko Guntis Berelis raksturojis kā “interesantāku lasāmvielu nekā aizraujošu detektīvu”. u.c.

Pilnais apraksts
Valda Čakare
Emeritus profesore

Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.

Pilnais apraksts
Anita Načisčione
Profesore

Profesore Emeritus Anita Načisčione ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 1998. gada un ilggadēja Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedras vadītāja. Viņas zinātniskās intereses ietver kognitīvo stilistiku, frazeoloģiju, metaforas teoriju, figuratīvās valodas mācīšanas metodiku.

Pilnais apraksts
Rūta Muktupāvela
Profesore

Rūta Muktupāvela, Ph.D. kultūras teorijā, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profesore, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, LKA rektore, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zinātnes padomes locekle, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas priekšsēdētāja, Latvijas pārstāve UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (2017-2021), Latvijas Augstskolu profesoru valdes priekšsēdētāja vietniece, vairāk nekā 50 zinātnisko publikāciju kultūras teorijas, etnoloģijas un folkloristikas jomā autore.

Pilnais apraksts
Inga Pērkone-Redoviča
Profesore

Kino zinātniece, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, Dr.art. Bakalaura studiju programmas „Audiovizuālā māksla” teorijas specializācijas vadītāja. Bijusi Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).

Pilnais apraksts
Elita Saliņa
Docente

Filoloģijas doktore E. Saliņa strādā Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 2007. gada. E. Saliņa pasniedz angļu valodu, kā arī piedalās bakalaura studiju apakšprogrammas “Latvija – anglofonās valstis” īstenošanā. Uzstājusies starptautiskajās zinātniskajās konferencēs un semināros Latvijā un ārzemēs, galvenokārt par literatūrzinātnes un tulkojumzinātnes problēmām. E. Saliņas pētniecisko interešu lokā ietilpst britu dzeja, mūsdienu īru literatūra un tulkojumzinātne. E. Saliņa darbojas kā tulkotāja no angļu valodas. Viņas tulkotās grāmatas iznākušas apgādos „Jumava”, „Pētergailis” un „Zvaigzne ABC.”

Pilnais apraksts
Zane Šiliņa
Profesore

Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.

Pilnais apraksts
Daina Teters
Profesore

Filozofijas zinātņu doktore Daina Teters Latvijas Kultūras akadēmijā sāka strādāt 90. gadu otrajā pusē paralēli darbam Latvijas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā.

Pilnais apraksts