Audiovizuālā un skatuves māksla

Uzņemšana 2022. gadā

Kategorija: Maģistra studijas

Pilna laika studijas

Budžeta un maksas studiju vietu skaits

  

»

 

Tiks precizēts

Studiju maksa

 

»

 

Tiks precizēta

Studiju ilgums

 

»

 

2 gadi (4 semestri)

Studiju valoda

 

»

 

Latviešu

Iegūstamais grāds

 

»

 

Humanitāro zinātņu maģistrs audiovizuālajā un skatuves mākslā

Studiju norises vieta

 

»

 

LKA (Rīga, Ludzas iela 24); LKA Nacionālā filmu skola (Rīga, Elijas iela 17)

Specializācijas prakse » 

120 stundu prakse

Starptautiskās mobilitātes iespējas

 

»

 

Studijas, prakse un absolventu prakse 
ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, iespēja izmantot ārvalstu valdību 
stipendijas un piedalīties vasaras skolās

Programmas vadītāja » 

prof. Zane Kreicberga

PROGRAMMAS MĒRĶIS

Programmas mērķis ir nodrošināt unikālas, uz pētniecisku un jaunrades izcilību vērstas starpdisciplināras studijas, kas sniedz paplašinātas teorētiskas zināšanas par audiovizuālo un skatuves mākslu humanitārās zinātnes kontekstā, sniedz padziļinātu ieskatu audiovizuālās un skatuves mākslas jomās un to mijiedarbībā, kā arī dod iespēju studējošajiem izvēlēties vienu no programmas tematiskajām jomām (audiovizuālā māksla, teātra māksla, laikmetīgās dejas māksla) un tajā padziļināti apgūt kādu no pētniecības un mākslinieciskās jaunrades specializācijām (teorija, dramaturģija, teātra režija, filmu režija, horeogrāfija, filmu operatora māksla, aktiera māksla, producēšana). 

PROGRAMMAS RAKSTUROJUMS

Programmu kopīgi izstrādājušas un īsteno LKA Audiovizuālās mākslas katedra un Skatuves mākslas katedra. Programmā realizētās idejas vairākus gadus testētas līdzšinājās LKA maģistra studiju apakšprogrammās "Audiovizuālā māksla: filmu režija un producēšana" un "Teātra māksla", uz kuru bāzes izveidota jaunā programma. Tajā īpaši akcentēta mākslinieciskās jaunrades sasaiste ar tēmu teorētisku izpēti, tiek attīstīta studējošo prasme argumentēt savu zinātniskās pētniecības un mākslinieciskās jaunrades metožu un izteiksmes līdzekļu izvēli, veicināta spēja kritiski un analītiski reflektēt par darbu tapšanas procesu un rezultātu. Galvenie programmas jauninājumi ir starpdisciplinārā pieeja, veicinot programmas tematisko jomu un specializāciju mijiedarbību, pētnieciskās komponentes stiprināšana radošajā darbā, atvērtā un uz horizontālu sadarbību balstītā struktūra un iespējami individuāla pieeja katram studējošajam. Viena no programmas stratēģiskajām prioritātēm ir straptautiskās dimensijas stiprināšana un paplašināšana, veicinot studējošo un docētāju mobilitāti un starptautiskās sadarbības iespējas apmaiņas braucienos, vieslektoru piesaistē, meistardarbnīcās, kopražojumos u.c. Programmas struktūra veidota tā, lai sabalansētu teoriju, māksliniecisko pētniecību un praktisko darbību, radot labvēlīgu vidi teorētiskiem un mākslinieciskiem eksperimentiem.

Piesakoties studijām "Audiovizuālās un skatuves mākslas" programmā, reflektanti izvēlas vienu no programmas tematiskajām jomām – audiovizuālā māksla, teātra māksla vai laikmetīgās dejas māksla – un vienu no specializācijām – teorija, dramaturģija, teātra režija, filmu režija, horeogrāfija, filmu operatora māksla, aktiera māksla vai producēšana. 

Programmas tematisko jomu un specializāciju shēma

Jomas

Audiovizuālā māksla

 Teātra māksla

Laikmetīgās dejas māksla

Specializācijas

Filmu režija

 Teātra režija

Horeogrāfija

Aktiera māksla

 Aktiera māksla

 

Dramaturģija

 Dramaturģija

Dramaturģija

Producēšana

 Producēšana

Producēšana

Teorija

 Teorija

Teorija

Operatora māksla

 

 

 

STUDIJU REZULTĀTI

  • Padziļinātas zināšanas, prasmes un kompetences audiovizuālās un skatuves mākslas jaunrades darbu un teorētisku pētījumu sagatavošanā;
  • Izpratne par humanitārās zinātnes un mākslas teorijas un prakses vēsturisko attīstību un aktuālajiem procesiem, prasme teorētiskās zināšanas pielietot  jaunrades un pētnieciskajā praksē;
  • Izpratne par skatuves un audiovizuālo mākslu industrijas juridiskajiem un ētiskajiem aspektiem;
  • Plaši vietēji un starptautiski profesionāli kontakti skatuves un audiovizuālās mākslas jomās;
  • Prasmes darboties starpdisciplināros mākslas un pētniecības projektos, prasmes darboties komandā.

Programmas struktūra veidota tā, lai sabalansētu teoriju, māksliniecisko pētniecību un praktisko darbību. Programma strukturēta trijās daļās: obligātā daļa (A), ierobežotās izvēles daļa (B), izvēles daļa (C).

Obligātajā daļā ietilpst humanitāro zinātņu un mākslu teorētiskās izpētes studiju kursi 24 kredītpunktu (KP) apjomā un maģistra darba izstrāde 20 KP apjomā, kopā obligātajā daļā jāiegūst 44 KP. Programmas obligātās daļas studiju kursi nodrošina padziļinātas zināšanas par kultūras vispārējiem procesiem, to savstarpējo mijiedarbību nacionālā un starptautiskā kontekstā. Humanitāro zinātņu teorētisko atziņu un aktuālās problemātikas apguvi nodrošina šādi studiju kursi: Kultūras un mākslas fenomenu antropoloģiskie pētniecības principi (prof. R. Muktupāvela); Pētījumu metodes humanitārajās zinātnēs un akadēmiskā rakstīšana (prof. Anda Laķe un lekt. Līga Vinogradova); Pētījumi mākslās un mākslas zinātnēs: specifika, teorijas, metodes (prof. D. Teters); Performatīvās prakses (prof. V. Čakare); Kultūras un radošo industriju tiesiskais regulējums (viesdoc. I. J. Mihailovs). Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija iedalās šādos studiju kursos: Mūsdienu audiovizuālās un skatuves mākslas teorijas: virzieni, koncepti (prof. I. Pērkone-Redoviča, asoc. prof. D. Sīmanis, asoc. prof. Z. Kreicberga); Drāmas teorija, modernā dramaturģija un literatūra (prof. Z. Šiliņa, asoc. prof. L. Ulberte); Naratīva paņēmieni un montāža mākslā (asoc. prof. D. Sīmanis).

Maģistra darbs tiek veidots atbilstoši studējošā izvēlētajai tematiskajai jomai un specializācijai, un tas var būt: 1) teorētisks pētījums skatuves un/vai audiovizuālajā mākslā; 2) pētniecībā balstīts jaunrades darbs (izrāde, filma, performance, dramaturģisks darbs) ar teorētisku pamatojumu; 3) pētniecībā balstīta jaunrades darbu kopa ar teorētisku pamatojumu; 4) jaunrades darba vai jaunrades darbu kopas producēšana ar teorētisku pamatojumu.

Ierobežotās izvēles daļā iekļauti tematiskās jomas teorētiskie studiju kursi, kā arī specialitāšu teorijas un metodikas studiju kursi 29 KP apjomā un specialitātes prakse 3 KP apjomā, kopā ierobežotās izvēles daļā jāiegūst 32 KP. Ierobežotās izvēles daļas studiju kursos tiek veicināta un nodrošināta mākslinieciskās jaunrades sasaiste ar tēmu teorētisku izpēti, tiek attīstītas studējošo prasmes argumentēt savas zinātniskās pētniecības un mākslinieciskās jaunrades metožu un izteiksmes līdzekļu izvēles, veicināta spēja kritiski un analītiski reflektēt par darbu tapšanas procesu un rezultātu. Studējošiem ir iespēja izvēlēties vienu vai vairākus no B daļā piedāvātajiem teorētiskajiem studiju kursiem: Skatuves māksla un kino Latvijā: posmi, tendences, personības (prof. I. Pērkone-Redoviča, asoc. prof. L. Ulberte), Laikmetīgās dejas teorija (doc. R. Galkina); Teātra un kino dramaturģija (vieslekt. I. Briedis), kurus iespējams apgūt pamatlīmenī vai ar padziļinājumu semināru un papilduzdevumu veidā. Semināri tematiskās jomas teorijā iekļauj arī studējošā individuālu darbu mentora vadībā, visa studiju procesa gaitā pakāpeniski pētot un attīstot sev interesējošo pētniecisko tēmu. Praktisko profesionālo prasmju apguve galvenokārt tiks nodrošināta Specializācijas praktiskajās darbnīcās, kuras vadīs gan LKA docētāji, gan ārvalstu speciālisti, Tematiskajā jaunrades projektā, kas veicinās dažādu tematisko jomu un specializāciju studentu sadarbību, un Specializācijas praksē, kuru studējošie var īstenot Latvijas teātros, filmu studijās, starptautiskos filmēšanas projektos, jaunrades projektos, muzejos un pētniecības iestādēs u.c. Programmas starpdisciplinaritāte un plānotā studējošo iespēja daļēji pašiem kombinēt ierobežotās izvēles studiju kursus un meistardarbnīcas nodrošina stabilu pamatu tālākām mūžizglītības iespējām. 

Izvēles daļā Programmas studējošajam jāapgūst 4 KP: studējošais var izraudzīties kādu no Programmas paralēlās tematiskās jomas vai specializācijas studiju kursiem, vai LKA citās akadēmiskajās maģistra studiju programmās piedāvātajiem izvēles studiju kursiem, iegūt nepieciešamo KP apjomu LKA sadarbības augstskolās vai straptautiskās meistardarbnīcās. 

Katrā studiju semestrī studējošajam jāiegūst 20 KP.

Tiks precizēti

 

 

 

Informācija tiks precizēta

Informācija tiks precizēta

Ivo Briedis
Lektors

Mg. art. Dramaturgs, scenārists, režisors, kurš aktīvi strādā gan teātra, ieskaitot radioteātri un ekperimentālās skatuves, gan filmu nozarē, kā spēlfilmās, tā arī animācijā un dokumentālajā kino. Kā autors viņš ir ieguvis balvas gan nacionālajā, gan starptautiskajā mērogā, un kopš 2016. gada lasa lekcijas Kultūras akadēmijas filmu un teātra mākslas studentiem. 

Pilnais apraksts
Antra Cilinska
Docente

Režisore-producente, Jura Podnieka Studijas direktore, Mg.art. Latvijas kultūras akadēmijas docētāju komandai pievienojusies 2009. gadā.

Pilnais apraksts
Valda Čakare
Profesore

Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.

Pilnais apraksts
Ramona Galkina
Asociētā profesore

Mg. art., horeogrāfe, dejotāja, docētāja R. Galkina ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2003. gada, pasniedz Feldenkraisa metodi RPIVA un Moderno deju un laikmetīgo deju J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (2004-2013). Aktīvi darbojas Latvijas laikmetīgās dejas jomā kopš 1996. gada.

Pilnais apraksts
Zane Kreicberga
Profesore

Mg. art. Zane Kreicberga strādā Akadēmijā kopš 2000. gada, sākotnēji kā skatuves kustības pasniedzēja aktieriem un režisoriem, bet kopš 2010. gada aptverot arī laikmetīgā teātra teoriju un menedžmentu. Viņa ir viena no nu jau leģendārā aktieru un režisoru kursa absolventiem, kas Pētera Krilova un Annas Eižvertiņas vadībā pabeidza Akadēmiju 1997. gadā.

Pilnais apraksts
Pēteris Krilovs
Profesors

Filmu un teātra režisors. Absolvējis Valsts Vissavienības Kinematogrāfijas institūtu Maskavā (1975). Akadēmijā strādā no 1993.gada. Bijis aktiermeistarības pedagogs Tautas kinoaktieru studijā (1986.-1988), Latvijas Mūzikas akadēmijā (1988- 1993.) Daugavpils teātra aktieru kursiem, un teātra režijas pedagogs Latvijas Mākslas Akadēmijā (1993-1997).

Pilnais apraksts
Anda Laķe
Profesore

LKA profesore, socioloģijas doktore (dr.sc.soc.) Anda Laķe ir Akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Zinātniskās pētniecības centra vadītāja. Uzsāka darbu Latvijas Kultūras akadēmijā 1997. gadā kā lektore Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā. 2004.- 2016. gadam bijusi katedras vadītāja, šobrīd ir LKA akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Mākslas” apakšprogrammas Kultūras socioloģija un menedžments vadītāja.

Pilnais apraksts
Ivans Jānis Mihailovs
Viesdocents

Dr.iur. Ivans Jānis Mihailovs ir Akadēmijas bakalaura un maģistra studiju programmu absolvents, kas savas akadēmiskās un zinātniskās intereses tiesību un kultūras jomā apvieno ar jurista un vadītāja pienākumiem izglītības uzraudzības un kvalitātes vērtēšanas jomā, kā arī docenta amatu Rīgas Stradiņa universitātē.

Pilnais apraksts
Rūta Muktupāvela
Profesore

Profesore Rūta Muktupāvela kopš 1999. gada Akadēmijā lasa lekcijas kultūras teorijā un kultūrantropoloģijā, kā arī no 2007. gada darbojas Akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrā kā vadošā pētniece.

Pilnais apraksts
Inga Pērkone-Redoviča
Profesore

Kino zinātniece, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, Dr.art. Bakalaura studiju programmas „Audiovizuālā māksla” teorijas specializācijas vadītāja. Bijusi Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).

Pilnais apraksts
Elmārs Seņkovs
Asociētais profesors

Mg.art., Latvijas Nacionālajā teātra režisors, režijas un aktiermeistarības docētājs. Strādājis Valmieras Drāmas teātrī, Rīgas Krievu teātrī, Dailes teātrī un neatkarīgajā teātrī Dirty Deal Teatro.

Pilnais apraksts
Dāvis Sīmanis
Profesors

Starptautiski novērtēts un skatītāju atzīts kino un montāžas režisors, publicists, kopš 2013. gada Latvijas Kultūras akadēmijas Mākslas zinātņu doktors, kino teorijas, montāžas un režijas docents, vienlaikus arī Helsinku Ālto universitātes (Helsinki University of Technology) Dokumentālā kino režijas katedras asociētais profesors. Absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot maģistra grādu vēsturē.

Pilnais apraksts
Zane Šiliņa
Profesore

Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.

Pilnais apraksts
Daina Teters
Profesore

Filozofijas zinātņu doktore Daina Teters Latvijas augstskolās pasniedz jau 35 gadus, savukārt
Latvijas Kultūras akadēmijā sāka strādāt 90. gadu otrajā pusē paralēli darbam Latvijas
universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā.

Pilnais apraksts