Audiovizuālā un skatuves māksla

Uzņemšana 2018. gadā

Kategorija: Maģistra studijas

Pilna laika studijas

* PROGRAMMA IESNIEGTA LICENCĒŠANAI


Budžeta (15) un maksas studiju vietas

Studiju maksa: 1900,- EUR gadā

Studiju ilgums: 2 gadi (4 semestri)

Iegūstamais grāds: Humanitāro zinātņu maģistrs audiovizuālajā un skatuves mākslā

Programmas vadītāja: asociētā profesore, Mg.art. Zane Kreicberga

PROGRAMMAS MĒRĶIS

Programmas mērķis ir nodrošināt unikālas, uz pētniecisku un jaunrades izcilību vērstas starpdisciplināras studijas, kas sniedz paplašinātas teorētiskas zināšanas par audiovizuālo un skatuves mākslu humanitārās zinātnes kontekstā, sniedz padziļinātu ieskatu audiovizuālās un skatuves mākslas jomās un to mijiedarbībā, kā arī dod iespēju studējošajiem izvēlēties vienu no programmas tematiskajām jomām (audiovizuālā māksla, teātra māksla, laikmetīgās dejas māksla) un tajā padziļināti apgūt kādu no pētniecības un mākslinieciskās jaunrades specializācijām (teorija, dramaturģija, teātra režija, filmu režija, horeogrāfija, filmu operatora māksla, aktiera māksla, producēšana). 

STUDIJU REZULTĀTI

  • Padziļinātas zināšanas, prasmes un kompetences audiovizuālās un skatuves mākslas jaunrades darbu un teorētisku pētījumu sagatavošanā;
  • Izpratne par humanitārās zinātnes un mākslas teorijas un prakses vēsturisko attīstību un aktuālajiem procesiem, prasme teorētiskās zināšanas pielietot  jaunrades un pētnieciskajā praksē;
  • Izpratne par skatuves un audiovizuālo mākslu industrijas juridiskajiem un ētiskajiem aspektiem;
  • Plaši vietēji un starptautiski profesionāli kontakti skatuves un audiovizuālās mākslas jomās;
  • Prasmes darboties starpdisciplināros mākslas un pētniecības projektos, prasmes darboties komandā.

Humanitāro zinātņu teorētiskās atziņas un aktuālās problēmas

Starpdisciplinārie kultūras teorijas aspekti un mākslas antropoloģija - Pētījumu metodes humanitārajās zinātnēs un akadēmiskā rakstīšana - Mākslu ģenēze un performatīvās prakses - Kultūras un radošo industriju tiesiskais regulējums

Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija

Mūsdienu audiovizuālās un skatuves mākslas teorijas: virzieni, koncepti - Drāmas teorija, modernā dramaturģija un literatūra - Naratīva paņēmieni un montāža mākslā

Audiovizuālās un skatuves mākslas specializāciju teorija un prakse

Skatuves māksla un kino Latvijā: posmi, tendences, personības - Dejas teorija - Teātra un kino dramaturģija - Tematiskais jaunrades projekts - Semināri tematiskās jomas (audiovizuālā māksla, teātra māksla, laikmetīgās dejas māksla) teorijā - Specializācijas (teorija, dramaturģija, teātra režija, filmu režija, horeogrāfija, filmu operatora māksla, aktiera māksla, producēšana) praktiskās darbnīcas - pecializācijas prakse

Organizatorisko prasmju pilnveide

Specializācijas prakse

Radošā darba prasmju pilnveide

Maģistra darbs

>> Dokumentu pieņemšana notiek KLĀTIENĒ, Latvijas Kultūras akadēmijā Rīgā, Ludzas ielā 24,no 2018. gada no 26. jūnija līdz 1. jūlijam darba dienās plkst.13:00-16:00, 2.–6. jūlijā plkst. 10:00–17:00, 7. jūlijā plkst. 10:00 - 14:00.

>> Pieteikumu pieņemšana studijām maģistra studiju programmā “Audiovizuālā un skatuves māksla” (programma iesniegta licencēšanai) 2018. gada 20.-24. augustā plkst. 10:00–16:00.


Reflektantam jāierodas personīgi Latvijas Kultūras akadēmijā (Ludzas ielā 24) aizpildīt pieteikumu studijām, kam pievieno:

  1. pases vai identifikācijas kartes kopiju (uzrādot oriģinālu);
  2. augstāko izglītību apliecinoša dokumenta (diploms un diploma pielikums) kopiju (uzrādot oriģinālu);
  3. CV;
  4. motivācijas vēstuli (2000–3000 zīmju apjomā), kurā pamatota izvēle studēt programmā „Audiovizuālā un skatuves māksla”, norādot izvēlēto tematisko jomu un specializāciju;
  5. ar izvēlēto specializāciju saistīta radošo darbu izlase (audiovizuāli darbi, dramaturģiski darbi, fotogrāfijas, kadrējumu paraugi, teorētiski raksti vai esejas, projektu apraksti) vai radošo darbu apraksti un vizuālais materiāls (izrādes, performances u.c.);
  6. iespējamās maģistra darba tēmas un ar to saistītās pētnieciskās intereses pamatojums;
  7. divas fotokartītes (3x4 cm);
  8. maksājuma izdruku par veikto reflektanta reģistrācijas maksu (maksājums jāveic pirms dokumentu iesniegšanas!).

Lūgums CV, motivācijas vēstuli un potenciālās maģistra darba tēmas un ar to saistītās pētnieciskās intereses pamatojumu iesniegt gan izdrukās, gan elektronisko kopiju.

Plašāk par pieteikšanos MAĢISTRA / DOKTORA studijām Latvijas Kultūras akadēmijā (lejupielādē šeit!)


[1] Iesniedzamo darbu tehniskie parametri katrai specializācijai tiks norādīti atsevišķi.

>> 2018. gada 27.–30. augusts

Iestājpārbaudījumu grafiks MAĢISTRA studijām (lejupielādē šeit!)

  • TESTS angļu (vai vācu, vai franču) valodas zināšanu pārbaudei;
  • TESTS zināšanu pārbaudei kultūras teorijā un vēsturē;
  • RADOŠAIS KONKURSS.

TESTS angļu (vai vācu, vai franču) valodas zināšanu pārbaudei

Iestājpārbaudījuma mērķis ir pārbaudīt reflektantu vispārējo kompetenci attiecīgajā svešvalodā – lasīšanas izpratni, vārdu krājumu, valodas struktūru lietošanu, rakstīšanas prasmes. Iestājpārbaudījuma grūtības pakāpe atbilst Eiropas Padomes apstiprinātā „Vienotā valodu zināšanu ietvara” B2 līmenim. Lai sekmīgi nokārtotu iestājpārbaudījumu atbilstošajā svešvalodā, reflektantam ir jābūt patstāvīgam šīs valodas lietotājam, proti, jāspēj demonstrēt sekojošas valodas kompetences:

  • saprast galveno sarežģītā tekstā gan par konkrētiem, gan abstraktiem tematiem, kā arī par profesionāliem jautājumiem izvēlētajā studiju jomā;
  • kopumā izmantot leksiku pareizi (atsevišķos gadījumos ir pieļaujama nepareiza vārdu izvēle, kas netraucē saziņai);
  • kopumā pareizi pielietot gramatikas likumus (atsevišķos gadījumos ir pieļaujamas nesistemātiskas kļūdas, kas nerada pārpratumus saziņā).

Iestājpārbaudījuma laikā vārdnīcu lietošana nav atļauta. Iestājpārbaudījumā visas reflektantu svešvalodas prasmes tiek vērtētas integrēti ar vienu vērtējumu 100 punktu sistēmā.  Reflektanti var nekārtot iestājpārbaudījumu svešvalodā, ja viņi var apliecināt savas svešvalodas prasmes ar sertifikātu par kāda starptautiski atzīta eksāmena nokārtošanu Eiropas valodu prasmju sistēmas B2 vai augstākā līmenī, kuru var pielīdzināt iestājeksāmena vērtējumam. Svešvalodas prasmes apliecinoša dokumenta kopija ir jāiesniedz LKA Uzņemšanas komisijā kopā ar brīvā formā rakstītu iesniegumu par tā pielīdzināšanu iestājpārbaudījuma vērtējumam. Reflektantu citās institūcijās izdoto svešvalodas zināšanu apliecinošo dokumentu pielīdzināšanu LKA iestājpārbaudījuma vērtējumam veic LKA iestājpārbaudījumu komisija attiecīgajā svešvalodā.

  • Reflektanti, kuri bakalaura grādu ieguvuši Latvijas Kultūras akadēmijā, iestājpārbaudījumu svešvalodā maģistra studiju programmā var nekārtot. Viņiem kā iestājpārbaudījuma vērtējums var tikt ieskaitīts 1. svešvalodas gala eksāmena vērtējums bakalaura studiju programmā vai angļu, vācu, franču valodas kā speciālās valodas gala eksāmena vērtējums.

TESTS zināšanu pārbaudei kultūras teorijā un vēsturē

Iestājpārbaudījuma uzdevums ir noteikt reflektantu zināšanu kultūras teorijas un vēstures jautājumos atbilstību tam zināšanu līmenim, kas ir nepieciešams, lai veiksmīgi varētu uzsākt studijas akadēmiskajā maģistra studiju programmā „Mākslas”, kā arī prasmi orientēties Latvijas un pasaules kultūras norišu aktualitātēs.

Testu veido 100 slēgtie jautājumi, katram jautājumam ir norādīti četri atbilžu varianti. Testa kārtotāja uzdevums ir izvēlēties vienu pareizo atbilžu variantu un atzīmēt to testa anketā. Testa vērtējumā katra pareizā atbilde dod 1 ieskaites punktu. Piemēram, pareizi atbildot uz 70 jautājumiem, reflektants iegūst 70 ieskaites punktus. Pārbaudījuma ilgums – 2 stundas 30 minūtes.

Testā ietverti jautājumi par sekojošām kultūras teorijas un kultūras vēstures tēmām:

  • Aktuālie kultūras dzīves notikumi Latvijā un pasaulē;
  • Kultūras teorija un kultūras zinātnes;
  • Filozofija un filozofijas vēsture;
  • Reliģijas un reliģiju vēsture;
  • Tēlotājas mākslas un arhitektūras vēsture;
  • Literatūras vēsture;
  • Mūzikas vēsture;
  • Teātra un kino vēsture.

Lai veiksmīgi nokārtotu testu kultūras teorijā un vēsturē, reflektantam ir nepieciešamas faktoloģiskās zināšanas par iepriekšminētajām tēmām, kā arī spēja izsecināt pareizo atbildi, balstoties uz jautājumā ietvertajām norādēm un atbilžu variantu atbilstības uzdotajam jautājumam novērtējumu.

Reflektanti, kuri bakalaura grādu ieguvuši Latvijas Kultūras akadēmijā, var šo pārbaudījumu nekārtot, bet reģistrēt bakalaura studiju A un B daļas kursu vidējo atzīmi un bakalaura darba vērtējumu

RADOŠAIS KONKURSS

Radošais konkurss notiek 3 kārtās. Katra no kārtām tiek vērtēta kā patstāvīgs pārbaudījums pēc 100 punktu sistēmas. Lai turpinātu pārbaudījumus, reflektantam katrā radošā konkursa kārtā jāsaņem ne mazāk kā 40 punkti. Ja punktu skaits ir mazāks, reflektants zaudē iespēju piedalīties nākošajā kārtā.

  1. kārta. Iestājpārbaudījumu radošajā konkursā iesniegto darbu izvērtēšana. Darbi tiek vērtēti bez reflektanta klātbūtnes.
  2. kārta. Radošie uzdevumi (individuāli vai grupās) saistībā ar reflektanta izvēlēto tematisko jomu un specializāciju:  komisijas dotas tēmas interpretācija teorētiskā esejā, dramaturģiskā materiālā, filmas fragmentā, skatuves priekšnesumā vai projekta prezentācijā.  Radošie uzdevumi tiek doti 2. kārtas sākumā, norādot precīzu laiku to īstenošanai. Norādītajā laikā reflektanti prezentē sagatavotos uzdevumus Iestājpārbaudījumu komisijai, atbildot uz komisijas uzdotajiem jautājumiem saistībā ar  2. kārtas radošā darba ideju, metodi, mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu pielietojumu, sadarbības kvalitāti u.c.
  3. kārta. Kolokvijs. Reflektantam jāspēj skaidri un pamatoti izklāstīt savu iespējamo maģistra darba tēmu, pētniecisko interesi un motivāciju studēt programmā, uzrādot savas zināšanas par audiovizuālās un skatuves mākslas procesiem Latvijā un pasaules kontekstā. Komisija var uzdot papildus jautājumus par kultūru, mākslu un reflektanta pasaules redzējumu, kā arī par reflektanta radošo darbu iecerēm.
Antra Cilinska
Docente

Režisore-producente, Jura Podnieka Studijas direktore, Mg.art. Latvijas kultūras akadēmijas docētāju komandai pievienojusies 2009. gadā.

Pilnais apraksts
Valda Čakare
Profesore

Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.

Pilnais apraksts
Ramona Galkina
Docente

Mg. art., horeogrāfe, dejotāja, docētāja R. Galkina ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2003. gada, pasniedz Feldenkraisa metodi RPIVA un Moderno deju un laikmetīgo deju J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (2004-2013). Aktīvi darbojas Latvijas laikmetīgās dejas jomā kopš 1996. gada.

Pilnais apraksts
Zane Kreicberga
Asociētā profesore

Mg. art. Zane Kreicberga strādā Akadēmijā kopš 2000. gada, sākotnēji kā skatuves kustības pasniedzēja aktieriem un režisoriem, bet kopš 2010. gada aptverot arī laikmetīgā teātra teoriju un menedžmentu. Viņa ir viena no nu jau leģendārā aktieru un režisoru kursa absolventiem, kas Pētera Krilova un Annas Eižvertiņas vadībā pabeidza Akadēmiju 1997. gadā.

Pilnais apraksts
Pēteris Krilovs
Profesors

Filmu un teātra režisors. Absolvējis Valsts Vissavienības Kinematogrāfijas institūtu Maskavā (1975). Akadēmijā strādā no 1993.gada. Bijis aktiermeistarības pedagogs Tautas kinoaktieru studijā (1986.-1988), Latvijas Mūzikas akadēmijā (1988- 1993.) Daugavpils teātra aktieru kursiem, un teātra režijas pedagogs Latvijas Mākslas Akadēmijā (1993-1997).

Pilnais apraksts
Anda Laķe
Profesore

LKA profesore, socioloģijas doktore (dr.sc.soc.) Anda Laķe ir Akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Zinātniskās pētniecības centra vadītāja. Uzsāka darbu Latvijas Kultūras akadēmijā 1997. gadā kā lektore Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā. 2004.- 2016. gadam bijusi katedras vadītāja, šobrīd ir LKA akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Mākslas” apakšprogrammas Kultūras socioloģija un menedžments vadītāja.

Pilnais apraksts
Ivans Jānis Mihailovs
Viesdocents

Dr.iur. Ivans Jānis Mihailovs ir Akadēmijas bakalaura un maģistra studiju programmu absolvents, kas savas akadēmiskās un zinātniskās intereses tiesību un kultūras jomā apvieno ar jurista un vadītāja pienākumiem izglītības uzraudzības un kvalitātes vērtēšanas jomā, kā arī docenta amatu Rīgas Stradiņa universitātē.

Pilnais apraksts
Rūta Muktupāvela
Profesore

Profesore Rūta Muktupāvela kopš 1999. gada Akadēmijā lasa lekcijas kultūras teorijā un kultūrantropoloģijā, kā arī no 2007. gada darbojas Akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrā kā vadošā pētniece.

Pilnais apraksts
Inga Pērkone-Redoviča
Profesore

Kino zinātniece, no 2004. gada Akadēmijas Teātra un audiovizuālās mākslas katedras vadītāja, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, Dr.art. Bakalaura studiju apakšprogrammas „Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija” vadītāja (kopā ar doc. Zani Kreicbergu). Bijusi Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).

Pilnais apraksts
Elmārs Seņkovs
Docents

Mg.art., Latvijas Nacionālajā teātra režisors, režijas un aktiermeistarības docētājs. Strādājis Valmieras Drāmas teātrī, Rīgas Krievu teātrī, Dailes teātrī un neatkarīgajā teātrī Dirty Deal Teatro.

Pilnais apraksts
Dāvis Sīmanis
Asociētais profesors

Starptautiski novērtēts un skatītāju atzīts kino un montāžas režisors, publicists, kopš 2013. gada Latvijas Kultūras akadēmijas Mākslas zinātņu doktors, kino teorijas, montāžas un režijas docents, vienlaikus arī Helsinku Ālto universitātes (Helsinki University of Technology) Dokumentālā kino režijas katedras asociētais profesors. Absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot maģistra grādu vēsturē.

Pilnais apraksts
Zane Šiliņa
Profesore

Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.

Pilnais apraksts
Daina Teters
Profesore

Profesionālās aktivitātes saistītas ar darbību starptautiskos zinātniskos projektos un organizācijās, no kurām aktuālākās - starptautiskās Francijas-ASV pētnieku grupas projekta „Metaphor in the Political Debate of Austerity Programs“ pētniece, Starptautiskā Komunikoloģijas institūta Vašingtonā ASV /ICI, International Communicology Institute/ īstenā locekle, Starptautiskā zinātniskā izdevuma Philologica Wratislaviensia: from Grammar to Discourse (Peter Lang izdevniecība) zinātniskās padomes locekle, starptautiskā zinātniskā un mākslinieciskā projekta Metamind vadītāja, Starptautisko semiotisko pētījumu asociācijas /IASS-AIS, International Association for Semiotic Studies/ Valdes locekle un oficiālā Latvijas pārstāve

Pilnais apraksts