Uzņemšana 2022. gadā
Pilna laika studijas
Budžeta un maksas studiju vietu skaits |
| » | Tiks precizēts | |
|---|---|---|---|---|
Studiju maksa |
| » | Tiks precizēta | |
Studiju ilgums |
| » | 2 gadi (4 semestri) | |
Studiju valoda |
| » | Latviešu | |
Iegūstamais grāds |
| » | Humanitāro zinātņu maģistrs audiovizuālajā un skatuves mākslā | |
Studiju norises vieta |
| » | LKA (Rīga, Ludzas iela 24); LKA Nacionālā filmu skola (Rīga, Elijas iela 17) | |
| Specializācijas prakse | » | 120 stundu prakse | ||
Starptautiskās mobilitātes iespējas |
| » | Studijas, prakse un absolventu prakse | |
| Programmas vadītāja | » | prof. Zane Kreicberga |
PROGRAMMAS MĒRĶIS
Programmas mērķis ir nodrošināt unikālas, uz pētniecisku un jaunrades izcilību vērstas starpdisciplināras studijas, kas sniedz paplašinātas teorētiskas zināšanas par audiovizuālo un skatuves mākslu humanitārās zinātnes kontekstā, sniedz padziļinātu ieskatu audiovizuālās un skatuves mākslas jomās un to mijiedarbībā, kā arī dod iespēju studējošajiem izvēlēties vienu no programmas tematiskajām jomām (audiovizuālā māksla, teātra māksla, laikmetīgās dejas māksla) un tajā padziļināti apgūt kādu no pētniecības un mākslinieciskās jaunrades specializācijām (teorija, dramaturģija, teātra režija, filmu režija, horeogrāfija, filmu operatora māksla, aktiera māksla, producēšana).
PROGRAMMAS RAKSTUROJUMS
Programmu kopīgi izstrādājušas un īsteno LKA Audiovizuālās mākslas katedra un Skatuves mākslas katedra. Programmā realizētās idejas vairākus gadus testētas līdzšinājās LKA maģistra studiju apakšprogrammās "Audiovizuālā māksla: filmu režija un producēšana" un "Teātra māksla", uz kuru bāzes izveidota jaunā programma. Tajā īpaši akcentēta mākslinieciskās jaunrades sasaiste ar tēmu teorētisku izpēti, tiek attīstīta studējošo prasme argumentēt savu zinātniskās pētniecības un mākslinieciskās jaunrades metožu un izteiksmes līdzekļu izvēli, veicināta spēja kritiski un analītiski reflektēt par darbu tapšanas procesu un rezultātu. Galvenie programmas jauninājumi ir starpdisciplinārā pieeja, veicinot programmas tematisko jomu un specializāciju mijiedarbību, pētnieciskās komponentes stiprināšana radošajā darbā, atvērtā un uz horizontālu sadarbību balstītā struktūra un iespējami individuāla pieeja katram studējošajam. Viena no programmas stratēģiskajām prioritātēm ir straptautiskās dimensijas stiprināšana un paplašināšana, veicinot studējošo un docētāju mobilitāti un starptautiskās sadarbības iespējas apmaiņas braucienos, vieslektoru piesaistē, meistardarbnīcās, kopražojumos u.c. Programmas struktūra veidota tā, lai sabalansētu teoriju, māksliniecisko pētniecību un praktisko darbību, radot labvēlīgu vidi teorētiskiem un mākslinieciskiem eksperimentiem.
Piesakoties studijām "Audiovizuālās un skatuves mākslas" programmā, reflektanti izvēlas vienu no programmas tematiskajām jomām – audiovizuālā māksla, teātra māksla vai laikmetīgās dejas māksla – un vienu no specializācijām – teorija, dramaturģija, teātra režija, filmu režija, horeogrāfija, filmu operatora māksla, aktiera māksla vai producēšana.
Programmas tematisko jomu un specializāciju shēma
Jomas | Audiovizuālā māksla | Teātra māksla | Laikmetīgās dejas māksla |
Specializācijas | Filmu režija | Teātra režija | Horeogrāfija |
Aktiera māksla | Aktiera māksla |
| |
Dramaturģija | Dramaturģija | Dramaturģija | |
Producēšana | Producēšana | Producēšana | |
Teorija | Teorija | Teorija | |
Operatora māksla |
|
|
STUDIJU REZULTĀTI
- Padziļinātas zināšanas, prasmes un kompetences audiovizuālās un skatuves mākslas jaunrades darbu un teorētisku pētījumu sagatavošanā;
- Izpratne par humanitārās zinātnes un mākslas teorijas un prakses vēsturisko attīstību un aktuālajiem procesiem, prasme teorētiskās zināšanas pielietot jaunrades un pētnieciskajā praksē;
- Izpratne par skatuves un audiovizuālo mākslu industrijas juridiskajiem un ētiskajiem aspektiem;
- Plaši vietēji un starptautiski profesionāli kontakti skatuves un audiovizuālās mākslas jomās;
- Prasmes darboties starpdisciplināros mākslas un pētniecības projektos, prasmes darboties komandā.
Programmas struktūra veidota tā, lai sabalansētu teoriju, māksliniecisko pētniecību un praktisko darbību. Programma strukturēta trijās daļās: obligātā daļa (A), ierobežotās izvēles daļa (B), izvēles daļa (C).
Obligātajā daļā ietilpst humanitāro zinātņu un mākslu teorētiskās izpētes studiju kursi 24 kredītpunktu (KP) apjomā un maģistra darba izstrāde 20 KP apjomā, kopā obligātajā daļā jāiegūst 44 KP. Programmas obligātās daļas studiju kursi nodrošina padziļinātas zināšanas par kultūras vispārējiem procesiem, to savstarpējo mijiedarbību nacionālā un starptautiskā kontekstā. Humanitāro zinātņu teorētisko atziņu un aktuālās problemātikas apguvi nodrošina šādi studiju kursi: Kultūras un mākslas fenomenu antropoloģiskie pētniecības principi (prof. R. Muktupāvela); Pētījumu metodes humanitārajās zinātnēs un akadēmiskā rakstīšana (prof. Anda Laķe un lekt. Līga Vinogradova); Pētījumi mākslās un mākslas zinātnēs: specifika, teorijas, metodes (prof. D. Teters); Performatīvās prakses (prof. V. Čakare); Kultūras un radošo industriju tiesiskais regulējums (viesdoc. I. J. Mihailovs). Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija iedalās šādos studiju kursos: Mūsdienu audiovizuālās un skatuves mākslas teorijas: virzieni, koncepti (prof. I. Pērkone-Redoviča, asoc. prof. D. Sīmanis, asoc. prof. Z. Kreicberga); Drāmas teorija, modernā dramaturģija un literatūra (prof. Z. Šiliņa, asoc. prof. L. Ulberte); Naratīva paņēmieni un montāža mākslā (asoc. prof. D. Sīmanis).
Maģistra darbs tiek veidots atbilstoši studējošā izvēlētajai tematiskajai jomai un specializācijai, un tas var būt: 1) teorētisks pētījums skatuves un/vai audiovizuālajā mākslā; 2) pētniecībā balstīts jaunrades darbs (izrāde, filma, performance, dramaturģisks darbs) ar teorētisku pamatojumu; 3) pētniecībā balstīta jaunrades darbu kopa ar teorētisku pamatojumu; 4) jaunrades darba vai jaunrades darbu kopas producēšana ar teorētisku pamatojumu.
Ierobežotās izvēles daļā iekļauti tematiskās jomas teorētiskie studiju kursi, kā arī specialitāšu teorijas un metodikas studiju kursi 29 KP apjomā un specialitātes prakse 3 KP apjomā, kopā ierobežotās izvēles daļā jāiegūst 32 KP. Ierobežotās izvēles daļas studiju kursos tiek veicināta un nodrošināta mākslinieciskās jaunrades sasaiste ar tēmu teorētisku izpēti, tiek attīstītas studējošo prasmes argumentēt savas zinātniskās pētniecības un mākslinieciskās jaunrades metožu un izteiksmes līdzekļu izvēles, veicināta spēja kritiski un analītiski reflektēt par darbu tapšanas procesu un rezultātu. Studējošiem ir iespēja izvēlēties vienu vai vairākus no B daļā piedāvātajiem teorētiskajiem studiju kursiem: Skatuves māksla un kino Latvijā: posmi, tendences, personības (prof. I. Pērkone-Redoviča, asoc. prof. L. Ulberte), Laikmetīgās dejas teorija (doc. R. Galkina); Teātra un kino dramaturģija (vieslekt. I. Briedis), kurus iespējams apgūt pamatlīmenī vai ar padziļinājumu semināru un papilduzdevumu veidā. Semināri tematiskās jomas teorijā iekļauj arī studējošā individuālu darbu mentora vadībā, visa studiju procesa gaitā pakāpeniski pētot un attīstot sev interesējošo pētniecisko tēmu. Praktisko profesionālo prasmju apguve galvenokārt tiks nodrošināta Specializācijas praktiskajās darbnīcās, kuras vadīs gan LKA docētāji, gan ārvalstu speciālisti, Tematiskajā jaunrades projektā, kas veicinās dažādu tematisko jomu un specializāciju studentu sadarbību, un Specializācijas praksē, kuru studējošie var īstenot Latvijas teātros, filmu studijās, starptautiskos filmēšanas projektos, jaunrades projektos, muzejos un pētniecības iestādēs u.c. Programmas starpdisciplinaritāte un plānotā studējošo iespēja daļēji pašiem kombinēt ierobežotās izvēles studiju kursus un meistardarbnīcas nodrošina stabilu pamatu tālākām mūžizglītības iespējām.
Izvēles daļā Programmas studējošajam jāapgūst 4 KP: studējošais var izraudzīties kādu no Programmas paralēlās tematiskās jomas vai specializācijas studiju kursiem, vai LKA citās akadēmiskajās maģistra studiju programmās piedāvātajiem izvēles studiju kursiem, iegūt nepieciešamo KP apjomu LKA sadarbības augstskolās vai straptautiskās meistardarbnīcās.
Katrā studiju semestrī studējošajam jāiegūst 20 KP.
PIRMS PIESAKIES STUDIJĀM, IZLASI, KĀDA VEIDA DOKUMENTI IR JĀPIEVIENO PIETEIKUMAM
Reflektants var pieteikties konkursam ne vairāk kā divās maģistra studiju programmās. Studiju programmā “Audiovizuālā un skatuves māksla” reflektants var pietiekties konkursam tikai vienā programmas specializācijā.
Piesakoties studijām, reflektantam vietnē uznemsana.lka.edu.lv jāaugšupielādē šādu dokumentu kopijas pdf, jpg vai doc. formātos (dokumentu oriģināli būs jāuzrāda līgumu slēgšanas brīdī!)
✔ pases vai ID kartes elektroniskā kopija;
✔ augstāko izglītību apliecinoša dokumenta kopija;
✔ CV, kurā atspoguļota arī līdzšinējā darbība kultūras un mākslas jomā (radošās darbības apraksts):
✔ Motivācijas vēstule
Programmas “Audiovizuālā un skatuves māksla” reflektanti pieteikumam pievieno motivācijas vēstuli (līdz 3000 rakstzīmju apjomā), valsts valodā, norādot izvēlēto tematisko jomu – “Audiovizuālā māksla”, “Teātris” vai “Laikmetīgā deja” – un specializāciju – Filmu režija, Operatora māksla, Teātra režija, Aktiera māksla, Dramaturģija, Teorija vai Horeogrāfija;
✔ Radošo darbu izlase
Programmas “Audiovizuālā un skatuves māksla” reflektanti pieteikumam pievieno ar izvēlēto specializāciju saistītu radošo darbu izlasi (audiovizuāli darbi, dramaturģiski darbi, fotogrāfijas, kadrējumu paraugi, teorētiski raksti vai esejas, projektu apraksti vai radošo darbu apraksti un vizuālais materiāls (izrādes, performances u.c.));
✔ Maģistra darba temats
Programmas “Audiovizuālā un skatuves māksla” reflektanti pieteikumam pievieno iespējamās maģistra darba tēmas un ar to saistītās pētnieciskās intereses pamatojumu (līdz 3000 rakstzīmju apjomā).
Iesniedzamo darbu tehniskie parametri katrai specializācijai tiks publicēti drīzumā.
✔ maksājuma izdruka par veikto reflektanta reģistrācijas maksu (tiks precizēts)
✔ Ja reflektants iepriekšējo izglītību ieguvis ārvalstīs, reflektants pieteikumam pievieno Latvijas Akadēmiskās informācijas centra ekspertīzes atzinumu.
✔ Ja kādā no iesniegtajiem dokumentiem ir cits personas uzvārds (vārds) vai personas kods nekā personas pasē vai personas apliecībā, tad jāpievieno dokuments, kas apliecina uzvārda (vārda) vai personas koda maiņu.
Pretendējot uz studiju vietu maģistra studiju programmā "Audiovizuālā un skatuves māksla", tiek ņemts vērā reflektanta RADOŠĀ EKSĀMENA vērtējums.
RADOŠAIS KONKURSS
“Radošais konkurss” ir obligāts iestājpārbaudījums reflektantiem, kuri pretendē uz studiju vietu akadēmiskās bakalaura studiju programmā "Audiovizuālā un skatuves māksla".
Iestājpārbaudījumi notiek Akadēmijas telpās vai attālināti.
“Radošais konkurss” notiek trīs kārtās. Katra no kārtām tiek vērtēta pēc 100 punktu sistēmas. Radošā konkursa katrā kārtā reflektantam jāsaņem ne mazāk kā 40 punktu, pretējā gadījumā nav iespējams piedalīties nākamajā kārtā un konkursā kopumā.
1.kārta. Iestājpārbaudījumu radošajā konkursā iesniegto darbu izvērtēšana bez reflektanta klātbūtnes.
Tiek vērtēta katra reflektanta studiju motivācija, līdzšinējā radošā darbība tematiskajā jomā un specializācijā, reflektanta pētnieciskā interese, iesniegto darbu izpildījuma kvalitāte.
2. kārta. Radošais uzdevums (klātienē vai attālināti)
Komisijas dotas tēmas interpretācija (individuāli vai grupās) – saistībā ar reflektanta izvēlēto tematisko jomu un specializāciju: specializācijai “Teorija”" – teorētiska eseja; specializācijai “Dramaturģija” – dramaturģisks materiāls; specializācijām “Filmu režija” un “Operatora māksla” – filmas fragments; specializācijām “Teātra režija”, “Aktiera māksla” un “Horeogrāfija” – skatuves priekšnesums.
Radošie uzdevumi tiek uzdoti, norādot precīzu laiku to īstenošanai. Norādītajā laikā reflektanti iesniedz un/vai prezentē sagatavotos uzdevumus Iestājpārbaudījumu komisijai, vajadzības gadījumā atbildot uz komisijas uzdotajiem jautājumiem saistībā ar 2. kārtas radošā darba ideju, metodi, mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu pielietojumu, sadarbības kvalitāti u.c.
Tiek vērtēta reflektanta izpratne par pētnieciskā vai jaunrades darba veidošanas principiem un izteiksmes līdzekļiem, izvēlēto izteiksmes līdzekļu un risinājumu atbilstība uzdevumam, risinājuma oriģinalitāte.
3. kārta. Pārrunas (klātienē vai attālināti)
Reflektantam jāspēj skaidri un pamatoti izklāstīt savu iespējamo maģistra darba tēmu, pētniecisko interesi un motivāciju studēt programmā, uzrādot savas zināšanas par audiovizuālās un skatuves mākslas procesiem Latvijā un pasaules kontekstā. Tiek noskaidrotas reflektanta zināšanas kultūras teorijā un vēsturē, izpratne un spējas formulēt viedokli par kultūrpolitikas, audiovizuālās un skatuves mākslas jomas aktuāliem jautājumiem, kā arī svešvalodas (angļu, vācu vai franču valodas) zināšanas.
Skatuves mākslas katedra
Audiovizuālās un skatuves mākslas programmas vadītāja: prof. Zane Kreicberga, zane@theatre.lv
☎ 67114807
✉ uznemsana@lka.edu.lv
Mg. art. Dramaturgs, scenārists, režisors, kurš aktīvi strādā gan teātra, ieskaitot radioteātri un ekperimentālās skatuves, gan filmu nozarē, kā spēlfilmās, tā arī animācijā un dokumentālajā kino. Kā autors viņš ir ieguvis balvas gan nacionālajā, gan starptautiskajā mērogā, un kopš 2016. gada lasa lekcijas Kultūras akadēmijas filmu un teātra mākslas studentiem.
Dārta Ceriņa darbojas galvenokārt kino un teātra pētniecībā, žurnālistikā un kritikā, attīstot starpdisciplināras pieejas un īstenojot tās praksē. Kopš 2020. gada lektore Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA), bet no 2017. gada – zinātniskā asistente LKA Zinātniskās pētniecības centrā.
Pilnais apraksts
Režisore-producente, Jura Podnieka Studijas direktore, Mg.art. Latvijas kultūras akadēmijas docētāju komandai pievienojusies 2009. gadā.
Pilnais apraksts
Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.
Pilnais apraksts
Mg. art., horeogrāfe, dejotāja, docētāja R. Galkina ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2003. gada, pasniedz Feldenkraisa metodi RPIVA un Moderno deju un laikmetīgo deju J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (2004-2013). Aktīvi darbojas Latvijas laikmetīgās dejas jomā kopš 1996. gada.
Pilnais apraksts
Mg. art. Zane Kreicberga strādā Akadēmijā kopš 2000. gada, sākotnēji kā skatuves kustības pasniedzēja aktieriem un režisoriem, bet kopš 2010. gada aptverot arī laikmetīgā teātra teoriju un menedžmentu. Viņa ir viena no nu jau leģendārā aktieru un režisoru kursa absolventiem, kas Pētera Krilova un Annas Eižvertiņas vadībā pabeidza Akadēmiju 1997. gadā.
Pilnais apraksts
Filmu un teātra režisors. Absolvējis Valsts Vissavienības Kinematogrāfijas institūtu Maskavā (1975). Akadēmijā strādā no 1993.gada. Bijis aktiermeistarības pedagogs Tautas kinoaktieru studijā (1986.-1988), Latvijas Mūzikas akadēmijā (1988- 1993.) Daugavpils teātra aktieru kursiem, un teātra režijas pedagogs Latvijas Mākslas Akadēmijā (1993-1997).
Pilnais apraksts
LKA profesore, socioloģijas doktore (dr.sc.soc.) Anda Laķe ir Akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Zinātniskās pētniecības centra vadītāja. Uzsāka darbu Latvijas Kultūras akadēmijā 1997. gadā kā lektore Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā. 2004.- 2016. gadam bijusi katedras vadītāja, šobrīd ir LKA akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Mākslas” apakšprogrammas Kultūras socioloģija un menedžments vadītāja.
Dr.iur. Ivans Jānis Mihailovs ir Akadēmijas bakalaura un maģistra studiju programmu absolvents, kas savas akadēmiskās un zinātniskās intereses tiesību un kultūras jomā apvieno ar jurista un vadītāja pienākumiem izglītības uzraudzības un kvalitātes vērtēšanas jomā, kā arī docenta amatu Rīgas Stradiņa universitātē.
Rūta Muktupāvela, Ph.D. kultūras teorijā, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profesore, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, LKA rektore, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zinātnes padomes locekle, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas priekšsēdētāja, Latvijas pārstāve UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (2017-2021), Latvijas Augstskolu profesoru valdes priekšsēdētāja vietniece, vairāk nekā 50 zinātnisko publikāciju kultūras teorijas, etnoloģijas un folkloristikas jomā autore.
Pilnais apraksts
Kino zinātniece, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, Dr.art. Bakalaura studiju programmas „Audiovizuālā māksla” teorijas specializācijas vadītāja. Bijusi Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).
Pilnais apraksts
Mg.art., Latvijas Nacionālajā teātra režisors, režijas un aktiermeistarības docētājs. Strādājis Valmieras Drāmas teātrī, Rīgas Krievu teātrī, Dailes teātrī un neatkarīgajā teātrī Dirty Deal Teatro.
Pilnais apraksts
Starptautiski novērtēts un skatītāju atzīts kino un montāžas režisors, publicists, kopš 2013. gada Latvijas Kultūras akadēmijas Mākslas zinātņu doktors, kino teorijas, montāžas un režijas docents, vienlaikus arī Helsinku Ālto universitātes (Helsinki University of Technology) Dokumentālā kino režijas katedras asociētais profesors. Absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot maģistra grādu vēsturē.
Pilnais apraksts
Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.
Pilnais apraksts
Filozofijas zinātņu doktore Daina Teters Latvijas Kultūras akadēmijā sāka strādāt 90. gadu otrajā pusē paralēli darbam Latvijas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā.
Pilnais apraksts