Nākamā uzņemšana: 2026.gadā
Pilna laika studijas
- Budžeta un maksas studiju vietas
- Studiju ilgums: 2 gadi (4 semestri)
- Studiju valoda: latviešu
- Iegūstamais grāds: humanitāro zinātņu maģistrs audiovizuālajā un skatuves mākslā
- Studiju norises vieta: LKA (Rīga, Ludzas iela 24); LKA Nacionālā filmu skola (Rīga, Miera iela 58a); LKA Teātra māja “Zirgu pasts” (Rīga, Dzirnavu iela 46).
- Starptautiskās mobilitātes iespējas: studijas, prakse un absolventu prakse ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, iespēja izmantot ārvalstu valdību stipendijas un piedalīties vasaras skolās
- Programmas vadītāja p.i: prof.Līga Ulberte un prof.Dāvis Sīmanis
PROGRAMMAS MĒRĶIS
Programmas mērķis ir nodrošināt unikālas, uz pētniecisku un jaunrades izcilību vērstas starpdisciplināras studijas, kas sniedz paplašinātas teorētiskas zināšanas par audiovizuālo un skatuves mākslu humanitārās zinātnes kontekstā, sniedz padziļinātu ieskatu audiovizuālās un skatuves mākslas jomās un to mijiedarbībā, kā arī dod iespēju studējošajiem izvēlēties vienu no programmas tematiskajām jomām (Audiovizuālā māksla, Teātra māksla, Laikmetīgās dejas māksla, Dramaturģija un teorija) un tajā padziļināti nodarboties ar pētniecību un māksliniecisko jaunradi.
PROGRAMMAS RAKSTUROJUMS
Programmu kopīgi izstrādājušas un īsteno LKA Nacionālā Filmu skola un LKA Nacionālā skatuves mākslas skola, un tā darbojas kopš 2018. gada. Programmā realizētās idejas vairākus gadus testētas līdzšinējās LKA maģistra studiju apakšprogrammās "Audiovizuālā māksla: filmu režija un producēšana" un "Teātra māksla", uz kuru bāzes izveidota šī programma. Tajā īpaši akcentēta mākslinieciskās jaunrades sasaiste ar tēmu teorētisku izpēti, tiek attīstīta studējošo prasme argumentēt savu pētniecības un mākslinieciskās jaunrades metožu un izteiksmes līdzekļu izvēli, veicināta spēja kritiski un analītiski reflektēt par darbu tapšanas procesu un rezultātu. Galvenie programmas akcenti ir starpdisciplinārā pieeja, pētnieciskās komponentes stiprināšana radošajā darbā, atvērtā un uz horizontālu sadarbību balstītā struktūra un iespējami individuāla pieeja katram studējošajam. Viena no programmas stratēģiskajām prioritātēm ir starptautiskās dimensijas stiprināšana un paplašināšana, veicinot studējošo un docētāju mobilitāti un starptautiskās sadarbības iespējas apmaiņas braucienos, vieslektoru piesaistē, meistardarbnīcās, kopražojumos u.c. Programmas struktūra veidota tā, lai sabalansētu teoriju, māksliniecisko pētniecību un praktisko darbību, radot labvēlīgu vidi teorētiskiem un mākslinieciskiem eksperimentiem.
Piesakoties studijām "Audiovizuālās un skatuves mākslas" programmā, reflektanti izvēlas vienu no programmas tematiskajām jomām – audiovizuālā māksla, teātra māksla vai laikmetīgās dejas māksla – un vienu no specializācijām – teorija, dramaturģija, teātra režija, filmu režija, horeogrāfija, filmu operatora māksla, aktiera māksla vai producēšana.
Piesakoties studijām "Audiovizuālās un skatuves mākslas" programmā, reflektanti izvēlas vienu no četrām programmas tematiskajām jomām:
- audiovizuālā māksla, vadītājs prof. Dr. art. Dāvis Sīmanis
Mērķauditorija: kino režisori un operatori.
Studiju mērķis: attīstīt studējošā vai studējošās māksliniecisko redzējumu un filmu veidošanas prasmes, iepazīstot aktuālās tendences kinomākslā un praktizējot dažādas pieejas filmu veidošanā; stiprināt pētniecisko komponenti radošajā darbībā.
- teātra māksla, vadītāji asoc. prof. Mg. art. Indra Roga un doc. p.i. Mg. art. Kārlis Krūmiņš
Mērķauditorija: teātra režisori, aktieri un teātra veidotāji plašā nozīmē.
Studiju mērķis: apgūt un padziļināti pētīt jaunas teritorijas teātra mākslā, attīstot un nostiprinot studējošā vai studējošās individuālo radošo rokrakstu un metodiku; stiprināt pētniecisko komponenti radošajā darbībā.
- laikmetīgās dejas māksla, vadītāja prof. Mg. art. Olga Žitluhina
Mērķauditorija: laikmetīgās dejas horeogrāfi un izpildītāji.
Studiju mērķis: attīstīt laikmetīgās dejas mākslinieka vai mākslinieces individuālo radošo rokrakstu, īpašu uzmanību pievēršot dramaturģijas, telpas, gaismas un citiem būtiskiem izrādes aspektiem, kā arī dejas un video sinerģijai; stiprināt pētniecisko komponenti radošajā darbībā.
- dramaturģija un teorija, vadītāji lekt. Mg. art. Ivo Briedis un prof. Dr. art. Inga Pērkone-Redoviča
Mērķauditorija: dramaturgi, scenāristi, audiovizuālās un skatuves mākslas pētnieki un kritiķi.
Studiju mērķis: apgūt aktuālās tendences audiovizuālās un skatuves mākslas teorijā, kritikā un pētniecībā, attīstot studējošā vai studējošās tēmu loku un pieeju; apgūt dažādas dramaturģijas un radošās rakstīšanas tehnikas un attīstīt savu individuālo radošo rokrakstu.
STUDIJU REZULTĀTI
- Padziļinātas zināšanas, prasmes un kompetences audiovizuālās un skatuves mākslas jaunrades darbu un teorētisku pētījumu sagatavošanā;
- Izpratne par humanitārās zinātnes un mākslas teorijas un prakses vēsturisko attīstību un aktuālajiem procesiem, prasme teorētiskās zināšanas pielietot jaunrades un pētnieciskajā praksē;
- Izpratne par skatuves un audiovizuālo mākslu industrijas juridiskajiem un ētiskajiem aspektiem;
- Plaši vietēji un starptautiski profesionāli kontakti skatuves un audiovizuālās mākslas jomās;
- Prasmes darboties starpdisciplināros mākslas un pētniecības projektos, prasmes darboties komandā.
Programmas struktūra veidota tā, lai sabalansētu teoriju, māksliniecisko pētniecību un praktisko darbību. Programma strukturēta trijās daļās: obligātā daļa (A), ierobežotās izvēles daļa (B), izvēles daļa (C).
Obligātajā daļā ietilpst humanitāro zinātņu un mākslu teorētiskās izpētes studiju kursi 24 kredītpunktu (KP) apjomā un maģistra darba izstrāde 20 KP apjomā, kopā obligātajā daļā jāiegūst 44 KP. Programmas obligātās daļas studiju kursi nodrošina padziļinātas zināšanas par kultūras vispārējiem procesiem, to savstarpējo mijiedarbību nacionālā un starptautiskā kontekstā. Humanitāro zinātņu teorētisko atziņu un aktuālās problemātikas apguvi nodrošina šādi studiju kursi: Kultūras un mākslas fenomenu antropoloģiskie pētniecības principi (prof. R. Muktupāvela); Pētījumi humanitārajās un mākslas zinātnēs: specifika, teorijas, metodes (prof. D. Teters); Mākslinieciskā pētniecība un akadēmiskā rakstīšana (prof. Z. Kreicberga, prof. I. Pērkone-Redoviča un doc. J. Goldmanis); Māksla un filozofija 21. gadsimtā (prof. D. Teters); Performatīvās prakses (prof. V. Čakare); Radošas personas nodarbinātība, starptautiskā sadarbība un projektu menedžments (prof. Z. Kreicberga un vieslekt. S. Voldiņš). Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija iedalās šādos studiju kursos: Mūsdienu audiovizuālās un skatuves mākslas teorijas: virzieni, koncepti (prof. I. Pērkone-Redoviča, asoc. prof. D. Sīmanis, asoc. prof. Z. Kreicberga, asoc. prof. L. Ulberte, vieslekt. D. Ceriņa); Drāmas teorija, modernā dramaturģija un literatūra (prof. Z. Šiliņa un asoc. prof. L. Ulberte); Naratīva paņēmieni un montāža mākslā (asoc. prof. D. Sīmanis).
Maģistra darbs tiek veidots atbilstoši studējošā izvēlētajai tematiskajai jomai, un tas var būt: 1) teorētisks pētījums skatuves un/vai audiovizuālajā mākslā; 2) pētniecībā balstīts jaunrades darbs (izrāde, filma, performance, dramaturģisks darbs) ar teorētisku pamatojumu; 3) pētniecībā balstīta jaunrades darbu kopa ar teorētisku pamatojumu.
Ierobežotās izvēles daļā iekļauti tematisko jomu teorētiskie studiju kursi, jaunrades projekts un praktiskās darbnīcas 29 KP apjomā, kā arī specialitātes prakse 3 KP apjomā, kopā ierobežotās izvēles daļā jāiegūst 32 KP. Ierobežotās izvēles daļas studiju kursos tiek veicināta un nodrošināta mākslinieciskās jaunrades sasaiste ar tēmu teorētisku izpēti, tiek attīstītas studējošo prasmes argumentēt savas pētniecības un mākslinieciskās jaunrades metožu un izteiksmes līdzekļu izvēles, veicināta spēja kritiski un analītiski reflektēt par darbu tapšanas procesu un rezultātu. Teorētiskie studiju kursi: Skatuves māksla un kino Latvijā: posmi, tendences, personības (prof. I. Pērkone-Redoviča, asoc. prof. L. Ulberte), Laikmetīgās dejas teorija (asoc. prof. R. Galkina, vieslekt. I. Balode); Laikmetīgā dramaturģija un drāmas teorija (asoc. prof. Līga Ulberte. Semināri tematiskās jomas teorijā iekļauj studējošā individuālu darbu mentora vadībā, visa studiju procesa gaitā pakāpeniski pētot un attīstot sev interesējošo pētniecisko tēmu. Praktisko profesionālo prasmju apguve galvenokārt tiek nodrošināta Tematiskās jomas darbnīcās un Praktiskajās darbnīcās, kuras vada gan LKA docētāji, gan ārvalstu speciālisti, Tematiskajā jaunrades projektā, kas veicina dažādu tematisko jomu studējošo sadarbību, un Specializācijas praksē, kuru studējošie var īstenot Latvijas teātros, filmu studijās, starptautiskos filmēšanas projektos, jaunrades projektos, muzejos un pētniecības iestādēs u.c. Programmas starpdisciplinaritāte un plānotā studējošo iespēja daļēji pašiem kombinēt meistardarbnīcas nodrošina stabilu pamatu tālākām mūžizglītības iespējām.
Izvēles daļā Programmas studējošajam jāapgūst 4 KP: iespējams izraudzīties kādu no Programmas paralēlās tematiskās jomas darbnīcām vai LKA citās akadēmiskajās maģistra studiju programmās piedāvātajiem izvēles studiju kursiem, iegūt nepieciešamo KP apjomu LKA sadarbības augstskolās vai starptautiskās meistardarbnīcās.
Katrā studiju semestrī studējošajam jāiegūst 20 KP.
IESNIEDZAMIE DOKUMENTI
Piesakoties studijām, reflektantam vietnē ➜ uznemsana.lka.edu.lv jāaugšupielādē šādu dokumentu kopijas pdf, jpg vai doc. formātos (dokumentu oriģināli būs jāuzrāda līgumu slēgšanas brīdī!)
- pase vai personas apliecība (eID abas puses);
- augstāko izglītību apliecinošs dokuments (diploms par bakalaura akadēmiskā grāda vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iegūšanu un diploma pielikums) latviešu vai angļu valodā (dokumentiem, ko reflektants iesniedz citā svešvalodā, jāpievieno notariāli apliecināts tulkojums latviešu vai angļu valodā);
- motivācijas vēstuli (līdz 3000 rakstzīmju apjomā) valsts valodā, norādot izvēlēto
programmas tematisko jomu – “Audiovizuālā māksla”, “Teātra māksla”, “Laikmetīgās dejas māksla” vai “Dramaturģija un teorija”; - ar izvēlēto programmas tematisko jomu saistītu radošo darbu izlasi (audiovizuāli darbi, dramaturģiski darbi, fotogrāfijas, kadrējumu paraugi, teorētiski raksti vai esejas, projektu apraksti vai radošo darbu apraksti un vizuālais materiāls (izrādes, performances u.c.));
- iespējamās maģistra darba tēmas un ar to saistītās pētnieciskās intereses pamatojumu (līdz 3000 rakstzīmju apjomā);
- apliecinājums par pieteikuma reģistrēšanas pakalpojuma apmaksu (reģistrācijas maksu skatīt sadaļā "Reflektanta reģistrācijas maksa").
Ja kādā no iesniegtajiem dokumentiem ir cits personas uzvārds/ vārds/ personas kods, nekā personas pasē vai personas apliecībā, tad jāpievieno tā maiņu apliecinošs dokuments.
Ja reflektants iepriekšējo izglītību ieguvis ārvalstīs (izņemot Igaunijā un Lietuvā), pieteikumam pievieno Akadēmiskās informācijas centra izziņu par to, kādam Latvijā piešķirtam izglītības dokumentam atbilst ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments.
UZŅEMŠANAI STUDIJU PROGRAMMĀ NEPIECIEŠAMĀ IEPRIEKŠĒJĀ IZGLĪTĪBA
Pirmā cikla augstākā izglītība mākslās, socioloģijā un kultūras studijās, informācijas un komunikācijas zinātnēs. Ja iepriekšējā izglītība iegūta citās izglītības jomās, jābūt vismaz 2 gadu profesionālajai (radošajai) pieredzei ar skatuves vai audiovizuālo nozari saistītā jomā. Studijām angļu valodā vismaz B2 līmeņa angļu valodas zināšanas.
Reflektanta reģistrācijas maksa tiks precizēta
Rekvizīti maksājuma veikšanai
Latvijas Kultūras akadēmija
Reģ. nr. 90000039164
Konta nr: LV33UNLA0055003691131
Maksājuma mērķis: 21359 Reģistrācijas maksa, Vārds Uzvārds, Personas kods (Piemērs: 21359 Reģistrācijas maksa, Rasa Kārkliņa, 160395-12345)
Reģistrācijas maksu var samaksāt tikai ar pārskaitījumu (bankā vai internetbankā).
Studiju pieteikumam jāpievieno bankas maksājums pdf, jpg vai doc. formātā.
Bāreņi un bērni, kuri palikuši bez abu vecāku apgādības, līdz 24 gadu vecumam, uzrādot valsts sociālās nodrošināšanas iestādes izsniegta dokumenta oriģinālu, kā arī 1.grupas invalīdi, uzrādot attiecīgu dokumentu, no reģistrācijas maksas un papildu maksas atbrīvoti.
Reģistrācijas maksa par dokumentu iesniegšanu netiek atmaksāta.
RADOŠAIS KONKURSS (3 KĀRTĀS)
1.kārta. Iestājpārbaudījumu radošajā konkursā iesniegto darbu izvērtēšana. Darbi tiek vērtēti
bez reflektanta klātbūtnes.
2. kārta. Radošie uzdevumi – komisijas dotas tēmas interpretācija (individuāli vai grupās) saistībā ar
reflektanta izvēlēto programmas tematisko jomu: Audiovizuālā māksla – filmas fragments; Teātra māksla un Laikmetīgās dejas māksla – skatuves priekšnesums; Dramaturģija un teorija – dramaturģisks materiāls
vai teorētiska eseja. Radošie uzdevumi tiek doti 2. kārtas sākumā, norādot precīzu laiku to īstenošanai. Norādītajā laikā reflektanti iesniedz un/vai prezentē sagatavotos uzdevumus Iestājpārbaudījumu komisijai, vajadzības gadījumā atbildot uz komisijas uzdotajiem jautājumiem saistībā ar 2. kārtas radošā darba ideju, metodi, mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu pielietojumu, sadarbības kvalitāti u.c.
3. kārta. Pārrunas
Reflektantam jāspēj skaidri un pamatoti izklāstīt savu iespējamo maģistra darba
tēmu, pētniecisko interesi un motivāciju studēt programmā, uzrādot savas zināšanas par audiovizuālās un skatuves mākslas procesiem Latvijā un pasaules kontekstā. Tiek noskaidrotas reflektanta zināšanas kultūras teorijā un vēsturē, izpratne un spējas formulēt viedokli par kultūrpolitikas, audiovizuālās un skatuves
mākslas jomas aktuāliem jautājumiem, kā arī angļu valodas zināšanas.
KONKURSA VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI
Iestājpārbaudījums “Radošais konkurss” 3. kārtās (1-300 punkti):
1. kārta: motivācija studijām (1–30 punkti); līdzšinējā radošā darbība (1–30 punkti), iespējamā maģistra darba tēma un ar to saistītās pētnieciskās intereses (1–30 punkti), Iesniegto darbu izpildījuma kvalitāte (1–10 punkti).
2. kārta: reflektanta izpratne par pētnieciska vai jaunrades darba veidošanas principiem un izteiksmes līdzekļiem (1–50 punkti), izvēlēto izteiksmes līdzekļu un risinājuma atbilstība uzdevumam, risinājuma oriģinalitāte (1–50 punkti).
3. kārta: reflektanta priekšstati, pieredze un zināšanas audiovizuālās un skatuves mākslas jomā, kā arī priekšstati par vispārīgiem kultūras un mākslas jautājumiem (1–40 punkti), spēja pamatot savu pētniecisko interesi un potenciālo maģistra darba tēmu, kā arī savu radošo darbu ieceres un to īstenojuma principus (1–40
punkti), angļu valodas zināšanas (1–20 punkti).
Radošā konkursa katra kārta tiek vērtēta pēc 100 punktu sistēmas.
Radošā konkursa katrā kārtā jāsaņem ne mazāk kā 40 punktu, pretējā gadījumā nav iespējams piedalīties nākamajā kārtā un konkursā kopumā.
Informācija tiks precizēta
2023.gada absolventu gadagrāmata
2022.gada absolventu gadagrāmata
2020.–2021. gada absolventu gadagrāmata
2019.gada absolventu gadagrāmata
2018.gada absolventu gadagrāmata
2017.gada absolventu gadagrāmata
2016.gada absolventu gadagrāmata
2015.gada absolventu gadagrāmata
2014.gada (skatuves un audiovizuālās mākslas) absolventu gadagrāmata
2013.gada (skatuves un audiovizuālās mākslas) absolventu gadagrāmata
2012.gada (skatuves un audiovizuālās mākslas) absolventu gadagrāmata
Skatuves mākslas katedra
Programmas vadītāja p.i: prof.Līga Ulberte un prof.Dāvis Sīmanis
Jautājumu gadījumā par skatuves mākslas un teorijas specializācijām sazināties ar Skatuves mākslas katedras vadītāju Līgu Ulberti liga.ulberte@lka.edu.lv, bet jautājumos par audiovizuālo mākslu – ar Audiovizuālās mākslas katedras vadītāju Daini Juragudainis.juraga@lka.edu.lv.
☎ Zvani – 67140174
✉ Raksti – uznemsana@lka.edu.lv
Art.D. Scenārists, dramaturgs, režisors, performants, konsultants. Latvijas Nacionālās filmu skolas studiju programmas "Audovizuālā māksla" filmu dramaturģijas specialitātes vadītājs.
Dārta Ceriņa darbojas galvenokārt kino un teātra pētniecībā, žurnālistikā un kritikā, attīstot starpdisciplināras pieejas un īstenojot tās praksē. Kopš 2020. gada lektore Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA), bet no 2017. gada – zinātniskā asistente LKA Zinātniskās pētniecības centrā.
Pilnais apraksts
Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.
Pilnais apraksts
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) asociētā profesore, horeogrāfe un dejotāja Ramona Galkina darbojas laikmetīgās dejas jomā kopš 1996. gada. Studējusi deju, iegūstot bakalaura grādu LKA (2003), maģistra grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (2007) un profesionālo doktora grādu LKA (2025). Kopš 2004. gada LKA pasniedz studiju kursus, kas saistīti ar laikmetīgo deju un kustību, laikmetīgās dejas, teātra, kā arī teorētisko specializāciju studentiem.
Pilnais apraksts
Dainis Juraga ir Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas vadītājs kopš 2024. gada. Viņš ir pieredzējis kinooperators, vairāku dokumentālo filmu autors. Kopš 2019. gada aktīvi iesaistās Nacionālās filmu skolas darbā, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu tās attīstībā.
Pilnais apraksts
Filmu un teātra režisors. Absolvējis Valsts Vissavienības Kinematogrāfijas institūtu Maskavā (1975). Akadēmijā strādā no 1993.gada. Bijis aktiermeistarības pedagogs Tautas kinoaktieru studijā (1986.-1988), Latvijas Mūzikas akadēmijā (1988- 1993.) Daugavpils teātra aktieru kursiem, un teātra režijas pedagogs Latvijas Mākslas Akadēmijā (1993-1997).
Pilnais apraksts
Rūta Muktupāvela, Ph.D. kultūras teorijā, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profesore, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, LKA rektore, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zinātnes padomes locekle, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas priekšsēdētāja, Latvijas pārstāve UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (2017-2021), Latvijas Augstskolu profesoru valdes priekšsēdētāja vietniece, vairāk nekā 50 zinātnisko publikāciju kultūras teorijas, etnoloģijas un folkloristikas jomā autore.
Pilnais apraksts
Kino zinātniece, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, Dr.art. Bakalaura studiju programmas „Audiovizuālā māksla” teorijas specializācijas vadītāja. Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004 un no 2024. gada) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).
Pilnais apraksts
Jānis Putniņš ir kino režisors un pedagogs, kurš pašlaik ir Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas radošais direktors un docētājs.
Pilnais apraksts
Kopš 2004. gada aktiera meistarības un režijas docētāja LKA Skatuves mākslas katedrā bakalaura un maģistra programmās. Sadarbībā ar as.prof. M. Gruzdovu, Dramatiskā teātra aktiera mākslas t. s. “Valmieras kursa” vadītāja (K. A. Avots, K. Griga, A. Aizkalns, S. Runge, D. Stafecka, K. Strods, I. Barkāne, K. Zahovskis un citi), kā arī t. s. “Dailes teātra 9. studijas” - LKA Dramatiskā teātra aktiera mākslas kursa vadītāja (absolventi: D. Grūbe, A. Dīcis, M. Počs, I. Dzelme, Ē. Eglija, G. Andžāns, K. Freimanis un citi) un apvienoto aktieru – režisoru kursu ( absolventi: R. Suhanovs, J. Znotiņš, R. Dišlere, U. Siliņš, L .Siliņa, A. Polačenko, L. Sebre, K. Zāle un citi).
Pilnais apraksts
Mg.art., Latvijas Nacionālajā teātra režisors, režijas un aktiermeistarības docētājs. Strādājis Valmieras Drāmas teātrī, Rīgas Krievu teātrī, Dailes teātrī un neatkarīgajā teātrī Dirty Deal Teatro.
Pilnais apraksts
Starptautiski novērtēts un skatītāju atzīts kino un montāžas režisors, publicists, kopš 2013. gada Latvijas Kultūras akadēmijas Mākslas zinātņu doktors, kino teorijas, montāžas un režijas docents, vienlaikus arī Helsinku Ālto universitātes (Helsinki University of Technology) Dokumentālā kino režijas katedras asociētais profesors. Absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot maģistra grādu vēsturē.
Pilnais apraksts
Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.
Pilnais apraksts
Filozofijas zinātņu doktore Daina Teters Latvijas Kultūras akadēmijā sāka strādāt 90. gadu otrajā pusē paralēli darbam Latvijas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā.
Pilnais apraksts
Teātra zinātniece un kritiķe, mākslas zinātņu doktore, bakalaura studiju apakšprogrammas "Drāmas un teksta studijas" vadītāja un Kultūras un mākslu institūta pētniece. Kopš 2022. gada LKA Nacionālās skatuves mākslas skolas (Skatuves mākslas katedras) vadītāja.
Pilnais apraksts
Mg.art., horeogrāfe, dejotāja, Kultūras akadēmijas bakalaura studiju programmas “Laikmetīgās dejas māksla” vadītāja, „Olgas Žitluhinas dejas kompānija” mākslinieciskā vadītāja, Starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla „LAIKS DEJOT” - mākslinieciskā direktore.
Horeogrāfe izrādēm: poētiskās dejas traģēdija „Viens un Divi” (2014) „Daiļslidošana” (2013) „Breikeri arī runā” (2013), „Ārā” (2013), rokoperai „Lāčplēsis” (2013), „Pie bagātās kundzes” (2013) „Saules taka” (2013), „Mazāk domāsi, ātrāk skriesi” (2012, „Ursus maritimus” (2011), „Divpadsmitā nakts” (2010), „Aplam” (2010) un daudzām citām.