Audiovizuālā un skatuves māksla

Programmas struktūra veidota tā, lai sabalansētu teoriju, māksliniecisko pētniecību un praktisko darbību. Programma strukturēta trijās daļās: obligātā daļa (A), ierobežotās izvēles daļa (B), izvēles daļa (C).

Obligātajā daļā ietilpst humanitāro zinātņu un mākslu teorētiskās izpētes studiju kursi 24 kredītpunktu (KP) apjomā un maģistra darba izstrāde 20 KP apjomā, kopā obligātajā daļā jāiegūst 44 KP. Programmas obligātās daļas studiju kursi nodrošina padziļinātas zināšanas par kultūras vispārējiem procesiem, to savstarpējo mijiedarbību nacionālā un starptautiskā kontekstā. Humanitāro zinātņu teorētisko atziņu un aktuālās problemātikas apguvi nodrošina šādi studiju kursi: Kultūras un mākslas fenomenu antropoloģiskie pētniecības principi (prof. R. Muktupāvela); Pētījumu metodes humanitārajās zinātnēs un akadēmiskā rakstīšana (prof. Anda Laķe un lekt. Līga Vinogradova); Pētījumi mākslās un mākslas zinātnēs: specifika, teorijas, metodes (prof. D. Teters); Performatīvās prakses (prof. V. Čakare); Kultūras un radošo industriju tiesiskais regulējums (viesdoc. I. J. Mihailovs). Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija iedalās šādos studiju kursos: Mūsdienu audiovizuālās un skatuves mākslas teorijas: virzieni, koncepti (prof. I. Pērkone-Redoviča, asoc. prof. D. Sīmanis, asoc. prof. Z. Kreicberga); Drāmas teorija, modernā dramaturģija un literatūra (prof. Z. Šiliņa, asoc. prof. L. Ulberte); Naratīva paņēmieni un montāža mākslā (asoc. prof. D. Sīmanis).

Maģistra darbs tiek veidots atbilstoši studējošā izvēlētajai tematiskajai jomai un specializācijai, un tas var būt: 1) teorētisks pētījums skatuves un/vai audiovizuālajā mākslā; 2) pētniecībā balstīts jaunrades darbs (izrāde, filma, performance, dramaturģisks darbs) ar teorētisku pamatojumu; 3) pētniecībā balstīta jaunrades darbu kopa ar teorētisku pamatojumu; 4) jaunrades darba vai jaunrades darbu kopas producēšana ar teorētisku pamatojumu.

Ierobežotās izvēles daļā iekļauti tematiskās jomas teorētiskie studiju kursi, kā arī specialitāšu teorijas un metodikas studiju kursi 29 KP apjomā un specialitātes prakse 3 KP apjomā, kopā ierobežotās izvēles daļā jāiegūst 32 KP. Ierobežotās izvēles daļas studiju kursos tiek veicināta un nodrošināta mākslinieciskās jaunrades sasaiste ar tēmu teorētisku izpēti, tiek attīstītas studējošo prasmes argumentēt savas zinātniskās pētniecības un mākslinieciskās jaunrades metožu un izteiksmes līdzekļu izvēles, veicināta spēja kritiski un analītiski reflektēt par darbu tapšanas procesu un rezultātu. Studējošiem ir iespēja izvēlēties vienu vai vairākus no B daļā piedāvātajiem teorētiskajiem studiju kursiem: Skatuves māksla un kino Latvijā: posmi, tendences, personības (prof. I. Pērkone-Redoviča, asoc. prof. L. Ulberte), Laikmetīgās dejas teorija (doc. R. Galkina); Teātra un kino dramaturģija (vieslekt. I. Briedis), kurus iespējams apgūt pamatlīmenī vai ar padziļinājumu semināru un papilduzdevumu veidā. Semināri tematiskās jomas teorijā iekļauj arī studējošā individuālu darbu mentora vadībā, visa studiju procesa gaitā pakāpeniski pētot un attīstot sev interesējošo pētniecisko tēmu. Praktisko profesionālo prasmju apguve galvenokārt tiks nodrošināta Specializācijas praktiskajās darbnīcās, kuras vadīs gan LKA docētāji, gan ārvalstu speciālisti, Tematiskajā jaunrades projektā, kas veicinās dažādu tematisko jomu un specializāciju studentu sadarbību, un Specializācijas praksē, kuru studējošie var īstenot Latvijas teātros, filmu studijās, starptautiskos filmēšanas projektos, jaunrades projektos, muzejos un pētniecības iestādēs u.c. Programmas starpdisciplinaritāte un plānotā studējošo iespēja daļēji pašiem kombinēt ierobežotās izvēles studiju kursus un meistardarbnīcas nodrošina stabilu pamatu tālākām mūžizglītības iespējām. 

Izvēles daļā Programmas studējošajam jāapgūst 4 KP: studējošais var izraudzīties kādu no Programmas paralēlās tematiskās jomas vai specializācijas studiju kursiem, vai LKA citās akadēmiskajās maģistra studiju programmās piedāvātajiem izvēles studiju kursiem, iegūt nepieciešamo KP apjomu LKA sadarbības augstskolās vai straptautiskās meistardarbnīcās. 

Katrā studiju semestrī studējošajam jāiegūst 20 KP.

Dokumentu pieņemšana: no 2019. gada 25. jūnija darba dienās plkst.13:00–16:00;  2019. gada 1.–5. jūlijā plkst. 10:00–17:00, 6. jūlijā plkst. 10:00–14:00.

Reflektantam jāierodas personīgi Latvijas Kultūras akadēmijā (Ludzas ielā 24) aizpildīt pieteikumu studijām, kam pievieno:

1. pases vai identifikācijas kartes kopiju (uzrādot oriģinālu);
2. augstāko izglītību apliecinoša dokumenta (diploms un diploma pielikums) kopiju (uzrādot oriģinālu);
3. CV;
4. motivācijas vēstuli (2000–3000 zīmju apjomā), kurā pamatota izvēle studēt programmā „Audiovizuālā un skatuves māksla”, norādot izvēlēto tematisko jomu un specializāciju;
5. ar izvēlēto specializāciju saistīta radošo darbu izlase (audiovizuāli darbi, dramaturģiski darbi, fotogrāfijas, kadrējumu paraugi, teorētiski raksti vai esejas, projektu apraksti) vai radošo darbu apraksti un vizuālais materiāls (izrādes, performances u.c.) * ;
6. iespējamās maģistra darba tēmas un ar to saistītās pētnieciskās intereses pamatojums;
7. divas fotokartītes (3x4 cm);
8. maksājuma izdruku par veikto reflektanta reģistrācijas maksu 30,00 EUR 

Iesniedzot dokumentus studijām, reģistrācijas maksājumu nav iespējams veikt uz vietas Kultūras akadēmijā, tādēļ tas ir jāizdara jau pirms tam! Līdzi jāņem tikai pārskaitījumu apliecinošs dokuments. Paldies par sapratni!

Rekvizīti maksājuma veikšanai:
Latvijas Kultūras akadēmija
Reģ. nr. 90000039164
Valsts kase TRELLV22
LV60TREL9220020000000

[*] Radošo darbu izlase ir 3-5 reflektanta radošie darbi vai to dokumentācija, kurus reflektants uzskata par savu līdzšinējo radošo pieredzi vislabāk reprezentējošiem atbilstoši izvēlētajai programmas tematiskajai jomai un specializācijai.

Lūdzam iesniegt radošo darbu izlasi izdrukās (teksta materiāli, foto), kā arī pievienot USB zibatmiņu, kurā ievietoti video materiāli, izdruku materiāli pdf failos un CV, motivācijas vēstule un potenciālās maģistra tēmas un ar to saistītās pētnieciskās intereses pamatojums pdf failos. Uz zibatmiņas lūdzam norādīt reflektanta vārdu, uzvārdu un telefona numuru.

Vēlamais iesniegšanas formāts:

Attēliem, fotogrāfijām: JPEG, vismaz 72 dpi, vismaz 2 MB (ne lielāks par 5MB), garākā attēla mala vismaz 1920px;

Videomateriāliem, filmām: MP4, H.264, FullHD (1920px x1080px), 25 fps, 20 Mbps.

2019. gada 8.–12. jūlijs (IESTĀJPĀRBAUDĪJUMU GRAFIKS,Iespējamas izmaiņas!)

• TESTS angļu (vai vācu, vai franču) valodas zināšanu pārbaudei;
• TESTS zināšanu pārbaudei kultūras teorijā un vēsturē;
• RADOŠAIS KONKURSS.

TESTS angļu (vai vācu, vai franču) valodas zināšanu pārbaudei

Iestājpārbaudījuma mērķis ir pārbaudīt reflektantu vispārējo kompetenci attiecīgajā svešvalodā – lasīšanas izpratni, vārdu krājumu, valodas struktūru lietošanu, rakstīšanas prasmes. Iestājpārbaudījuma grūtības pakāpe atbilst Eiropas Padomes apstiprinātā „Vienotā valodu zināšanu ietvara” B2 līmenim. Lai sekmīgi nokārtotu iestājpārbaudījumu atbilstošajā svešvalodā, reflektantam ir jābūt patstāvīgam šīs valodas lietotājam, proti, jāspēj demonstrēt sekojošas valodas kompetences:

• saprast galveno sarežģītā tekstā gan par konkrētiem, gan abstraktiem tematiem, kā arī par profesionāliem jautājumiem izvēlētajā studiju jomā;
• kopumā izmantot leksiku pareizi (atsevišķos gadījumos ir pieļaujama nepareiza vārdu izvēle, kas netraucē saziņai);
• kopumā pareizi pielietot gramatikas likumus (atsevišķos gadījumos ir pieļaujamas nesistemātiskas kļūdas, kas nerada pārpratumus saziņā).

Iestājpārbaudījuma laikā vārdnīcu lietošana nav atļauta. Iestājpārbaudījumā visas reflektantu svešvalodas prasmes tiek vērtētas integrēti ar vienu vērtējumu 100 punktu sistēmā.  Reflektanti var nekārtot iestājpārbaudījumu svešvalodā, ja viņi var apliecināt savas svešvalodas prasmes ar sertifikātu par kāda starptautiski atzīta eksāmena nokārtošanu Eiropas valodu prasmju sistēmas B2 vai augstākā līmenī, kuru var pielīdzināt iestājeksāmena vērtējumam. Svešvalodas prasmes apliecinoša dokumenta kopija ir jāiesniedz LKA Uzņemšanas komisijā kopā ar brīvā formā rakstītu iesniegumu par tā pielīdzināšanu iestājpārbaudījuma vērtējumam. Reflektantu citās institūcijās izdoto svešvalodas zināšanu apliecinošo dokumentu pielīdzināšanu LKA iestājpārbaudījuma vērtējumam veic LKA iestājpārbaudījumu komisija attiecīgajā svešvalodā.

Akadēmijas humanitāro zinātņu bakalauri mākslās, kuri bakalaura grādu ieguvuši ne vairāk kā pirms 10 gadiem un vismaz divus semestrus Akadēmijā sekmīgi apguvuši angļu (vai vācu, vai franču) valodas kursu, šo pārbaudījumu var nekārtot, bet reģistrēt bakalaura studiju svešvalodas gala pārbaudījuma rezultātu vai svešvalodas eksāmenu vidējo atzīmi.

TESTS zināšanu pārbaudei kultūras teorijā un vēsturē

​Iestājpārbaudījuma uzdevums ir noteikt reflektantu zināšanu kultūras teorijas un vēstures jautājumos atbilstību tam zināšanu līmenim, kas ir nepieciešams, lai veiksmīgi varētu uzsākt studijas akadēmiskajā maģistra studiju programmā „Mākslas”, kā arī prasmi orientēties Latvijas un pasaules kultūras norišu aktualitātēs.

Testu veido 100 slēgtie jautājumi, katram jautājumam ir norādīti četri atbilžu varianti. Testa kārtotāja uzdevums ir izvēlēties vienu pareizo atbilžu variantu un atzīmēt to testa anketā. Testa vērtējumā katra pareizā atbilde dod 1 ieskaites punktu. Piemēram, pareizi atbildot uz 70 jautājumiem, reflektants iegūst 70 ieskaites punktus. Pārbaudījuma ilgums – 2 stundas 30 minūtes.

Testā ietverti jautājumi par sekojošām kultūras teorijas un kultūras vēstures tēmām:

• Aktuālie kultūras dzīves notikumi Latvijā un pasaulē;
• Kultūras teorija un kultūras zinātnes;
• Filozofija un filozofijas vēsture;
• Reliģijas un reliģiju vēsture;
• Tēlotājas mākslas un arhitektūras vēsture;
• Literatūras vēsture;
• Mūzikas vēsture;
• Teātra un kino vēsture.

Lai veiksmīgi nokārtotu testu kultūras teorijā un vēsturē, reflektantam ir nepieciešamas faktoloģiskās zināšanas par iepriekšminētajām tēmām, kā arī spēja izsecināt pareizo atbildi, balstoties uz jautājumā ietvertajām norādēm un atbilžu variantu atbilstības uzdotajam jautājumam novērtējumu.

Reflektanti, kuri bakalaura grādu ieguvuši Latvijas Kultūras akadēmijā, var šo pārbaudījumu nekārtot, bet reģistrēt bakalaura studiju A un B daļas kursu vidējo atzīmi un bakalaura darba vērtējumu

RADOŠAIS KONKURSS

Radošais konkurss notiek 3 kārtās. Katra no kārtām tiek vērtēta kā patstāvīgs pārbaudījums pēc 100 punktu sistēmas. Lai turpinātu pārbaudījumus, reflektantam katrā radošā konkursa kārtā jāsaņem ne mazāk kā 40 punkti.Ja punktu skaits ir mazāks, reflektants zaudē iespēju piedalīties nākošajā kārtā.

1. kārta. Iestājpārbaudījumu radošajā konkursā iesniegto darbu izvērtēšana. Darbi tiek vērtēti bez reflektanta klātbūtnes.
2. kārta. Radošie uzdevumi (individuāli vai grupās) saistībā ar reflektanta izvēlēto tematisko jomu un specializāciju:  komisijas dotas tēmas interpretācija teorētiskā esejā, dramaturģiskā materiālā, filmas fragmentā, skatuves priekšnesumā vai projekta prezentācijā.  Radošie uzdevumi tiek doti 2. kārtas sākumā, norādot precīzu laiku to īstenošanai. Norādītajā laikā reflektanti prezentē sagatavotos uzdevumus Iestājpārbaudījumu komisijai, atbildot uz komisijas uzdotajiem jautājumiem saistībā ar  2. kārtas radošā darba ideju, metodi, mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu pielietojumu, sadarbības kvalitāti u.c.
3. kārta. Kolokvijs. Reflektantam jāspēj skaidri un pamatoti izklāstīt savu iespējamo maģistra darba tēmu, pētniecisko interesi un motivāciju studēt programmā, uzrādot savas zināšanas par audiovizuālās un skatuves mākslas procesiem Latvijā un pasaules kontekstā. Komisija var uzdot papildus jautājumus par kultūru, mākslu un reflektanta pasaules redzējumu, kā arī par reflektanta radošo darbu iecerēm.

Uzņešanas noteikumi MAĢISTRA studiju programmā