Audiovizuālā un skatuves māksla

Uzņemšana 2024. gadā

Kategorija: Maģistra studijas

Pilna laika studijas

 Budžeta un maksas studiju vietas

 Studiju maksa: tiks precizēts

 Studiju ilgums: 2 gadi (4 semestri)

 Studiju valoda: latviešu

 Iegūstamais grāds: humanitāro zinātņu maģistrs audiovizuālajā un skatuves mākslā

 Studiju norises vieta: LKA (Rīga, Ludzas iela 24); LKA Nacionālā filmu skola (Rīga, Elijas iela 17); LKA Teātra māja “Zirgu pasts” (Rīga, Dzirnavu iela 46).

 Specializācijas prakse: 120 stundu prakse

 Starptautiskās mobilitātes iespējas: studijas, prakse un absolventu prakse ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, iespēja izmantot ārvalstu valdību stipendijas un piedalīties vasaras skolās

 Programmas vadītāja: prof. Zane Kreicberga

 

PROGRAMMAS MĒRĶIS

Programmas mērķis ir nodrošināt unikālas, uz pētniecisku un jaunrades izcilību vērstas starpdisciplināras studijas, kas sniedz paplašinātas teorētiskas zināšanas par audiovizuālo un skatuves mākslu humanitārās zinātnes kontekstā, sniedz padziļinātu ieskatu audiovizuālās un skatuves mākslas jomās un to mijiedarbībā, kā arī dod iespēju studējošajiem izvēlēties vienu no programmas tematiskajām jomām (Audiovizuālā māksla, Teātra māksla, Laikmetīgās dejas māksla, Dramaturģija un teorija) un tajā padziļināti nodarboties ar pētniecību un māksliniecisko jaunradi. 

PROGRAMMAS RAKSTUROJUMS

Programmu kopīgi izstrādājušas un īsteno LKA Audiovizuālās mākslas katedra un Skatuves mākslas katedra, un tā darbojas kopš 2018. gada. Programmā realizētās idejas vairākus gadus testētas līdzšinējās LKA maģistra studiju apakšprogrammās "Audiovizuālā māksla: filmu režija un producēšana" un "Teātra māksla", uz kuru bāzes izveidota šī programma. Tajā īpaši akcentēta mākslinieciskās jaunrades sasaiste ar tēmu teorētisku izpēti, tiek attīstīta studējošo prasme argumentēt savu pētniecības un mākslinieciskās jaunrades metožu un izteiksmes līdzekļu izvēli, veicināta spēja kritiski un analītiski reflektēt par darbu tapšanas procesu un rezultātu. Galvenie programmas akcenti ir starpdisciplinārā pieeja, pētnieciskās komponentes stiprināšana radošajā darbā, atvērtā un uz horizontālu sadarbību balstītā struktūra un iespējami individuāla pieeja katram studējošajam. Viena no programmas stratēģiskajām prioritātēm ir starptautiskās dimensijas stiprināšana un paplašināšana, veicinot studējošo un docētāju mobilitāti un starptautiskās sadarbības iespējas apmaiņas braucienos, vieslektoru piesaistē, meistardarbnīcās, kopražojumos u.c. Programmas struktūra veidota tā, lai sabalansētu teoriju, māksliniecisko pētniecību un praktisko darbību, radot labvēlīgu vidi teorētiskiem un mākslinieciskiem eksperimentiem.

Piesakoties studijām "Audiovizuālās un skatuves mākslas" programmā, reflektanti izvēlas vienu no programmas tematiskajām jomām – audiovizuālā māksla, teātra māksla vai laikmetīgās dejas māksla – un vienu no specializācijām – teorija, dramaturģija, teātra režija, filmu režija, horeogrāfija, filmu operatora māksla, aktiera māksla vai producēšana. 

 

Piesakoties studijām "Audiovizuālās un skatuves mākslas" programmā, reflektanti izvēlas vienu no četrām  programmas tematiskajām jomām:

  • audiovizuālā māksla, vadītājs prof. Dr. art. Dāvis Sīmanis

Mērķauditorija: kino režisori un operatori.

Studiju mērķis: attīstīt studējošā vai studējošās māksliniecisko redzējumu un filmu veidošanas prasmes, iepazīstot aktuālās tendences kinomākslā un praktizējot dažādas pieejas filmu veidošanā; stiprināt pētniecisko komponenti radošajā darbībā.

  • teātra māksla, vadītāji asoc. prof. Mg. art. Indra Roga un doc. p.i. Mg. art. Kārlis Krūmiņš​

Mērķauditorija: teātra režisori, aktieri un teātra veidotāji plašā nozīmē.

Studiju mērķis: apgūt un padziļināti pētīt jaunas teritorijas teātra mākslā, attīstot un nostiprinot studējošā vai studējošās individuālo radošo rokrakstu un metodiku; stiprināt pētniecisko komponenti radošajā darbībā.

  • laikmetīgās dejas māksla, vadītāja prof. Mg. art. Olga Žitluhina

Mērķauditorija: laikmetīgās dejas horeogrāfi un izpildītāji.

Studiju mērķis: attīstīt laikmetīgās dejas mākslinieka vai mākslinieces individuālo radošo rokrakstu, īpašu uzmanību pievēršot dramaturģijas, telpas, gaismas un citiem būtiskiem izrādes aspektiem, kā arī dejas un video sinerģijai; stiprināt pētniecisko komponenti radošajā darbībā.

  • dramaturģija un teorija, vadītāji lekt. Mg. art. Ivo Briedis un prof. Dr. art. Inga Pērkone-Redoviča

Mērķauditorija: dramaturgi, scenāristi, audiovizuālās un skatuves mākslas pētnieki un kritiķi.

Studiju mērķis: apgūt aktuālās tendences audiovizuālās un skatuves mākslas teorijā, kritikā un pētniecībā, attīstot studējošā vai studējošās tēmu loku un pieeju; apgūt dažādas dramaturģijas un radošās rakstīšanas tehnikas un attīstīt savu individuālo radošo rokrakstu.

 

STUDIJU REZULTĀTI

  • Padziļinātas zināšanas, prasmes un kompetences audiovizuālās un skatuves mākslas jaunrades darbu un teorētisku pētījumu sagatavošanā;
  • Izpratne par humanitārās zinātnes un mākslas teorijas un prakses vēsturisko attīstību un aktuālajiem procesiem, prasme teorētiskās zināšanas pielietot  jaunrades un pētnieciskajā praksē;
  • Izpratne par skatuves un audiovizuālo mākslu industrijas juridiskajiem un ētiskajiem aspektiem;
  • Plaši vietēji un starptautiski profesionāli kontakti skatuves un audiovizuālās mākslas jomās;
  • Prasmes darboties starpdisciplināros mākslas un pētniecības projektos, prasmes darboties komandā.

 

Programmas struktūra veidota tā, lai sabalansētu teoriju, māksliniecisko pētniecību un praktisko darbību. Programma strukturēta trijās daļās: obligātā daļa (A), ierobežotās izvēles daļa (B), izvēles daļa (C).

Obligātajā daļā ietilpst humanitāro zinātņu un mākslu teorētiskās izpētes studiju kursi 24 kredītpunktu (KP) apjomā un maģistra darba izstrāde 20 KP apjomā, kopā obligātajā daļā jāiegūst 44 KP. Programmas obligātās daļas studiju kursi nodrošina padziļinātas zināšanas par kultūras vispārējiem procesiem, to savstarpējo mijiedarbību nacionālā un starptautiskā kontekstā. Humanitāro zinātņu teorētisko atziņu un aktuālās problemātikas apguvi nodrošina šādi studiju kursi: Kultūras un mākslas fenomenu antropoloģiskie pētniecības principi (prof. R. Muktupāvela); Pētījumi humanitārajās un mākslas zinātnēs: specifika, teorijas, metodes (prof. D. Teters); Mākslinieciskā pētniecība un akadēmiskā rakstīšana (prof. Z. Kreicberga, prof. I. Pērkone-Redoviča un doc. J. Goldmanis); Māksla un filozofija 21. gadsimtā (prof. D. Teters); Performatīvās prakses (prof. V. Čakare); Radošas personas nodarbinātība, starptautiskā sadarbība un projektu menedžments (prof. Z. Kreicberga un vieslekt. S. Voldiņš). Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija iedalās šādos studiju kursos: Mūsdienu audiovizuālās un skatuves mākslas teorijas: virzieni, koncepti (prof. I. Pērkone-Redoviča, asoc. prof. D. Sīmanis, asoc. prof. Z. Kreicberga, asoc. prof. L. Ulberte, vieslekt. D. Ceriņa); Drāmas teorija, modernā dramaturģija un literatūra (prof. Z. Šiliņa un asoc. prof. L. Ulberte); Naratīva paņēmieni un montāža mākslā (asoc. prof. D. Sīmanis).

Maģistra darbs tiek veidots atbilstoši studējošā izvēlētajai tematiskajai jomai, un tas var būt: 1) teorētisks pētījums skatuves un/vai audiovizuālajā mākslā; 2) pētniecībā balstīts jaunrades darbs (izrāde, filma, performance, dramaturģisks darbs) ar teorētisku pamatojumu; 3) pētniecībā balstīta jaunrades darbu kopa ar teorētisku pamatojumu.

Ierobežotās izvēles daļā iekļauti tematisko jomu teorētiskie studiju kursi, jaunrades projekts un praktiskās darbnīcas 29 KP apjomā, kā arī specialitātes prakse 3 KP apjomā, kopā ierobežotās izvēles daļā jāiegūst 32 KP. Ierobežotās izvēles daļas studiju kursos tiek veicināta un nodrošināta mākslinieciskās jaunrades sasaiste ar tēmu teorētisku izpēti, tiek attīstītas studējošo prasmes argumentēt savas pētniecības un mākslinieciskās jaunrades metožu un izteiksmes līdzekļu izvēles, veicināta spēja kritiski un analītiski reflektēt par darbu tapšanas procesu un rezultātu. Teorētiskie studiju kursi: Skatuves māksla un kino Latvijā: posmi, tendences, personības (prof. I. Pērkone-Redoviča, asoc. prof. L. Ulberte), Laikmetīgās dejas teorija (asoc. prof. R. Galkina, vieslekt. I. Balode); Laikmetīgā dramaturģija un drāmas teorija (asoc. prof. Līga Ulberte. Semināri tematiskās jomas teorijā iekļauj studējošā individuālu darbu mentora vadībā, visa studiju procesa gaitā pakāpeniski pētot un attīstot sev interesējošo pētniecisko tēmu. Praktisko profesionālo prasmju apguve galvenokārt tiek nodrošināta Tematiskās jomas darbnīcās un Praktiskajās darbnīcās, kuras vada gan LKA docētāji, gan ārvalstu speciālisti, Tematiskajā jaunrades projektā, kas veicina dažādu tematisko jomu studējošo sadarbību, un Specializācijas praksē, kuru studējošie var īstenot Latvijas teātros, filmu studijās, starptautiskos filmēšanas projektos, jaunrades projektos, muzejos un pētniecības iestādēs u.c. Programmas starpdisciplinaritāte un plānotā studējošo iespēja daļēji pašiem kombinēt meistardarbnīcas nodrošina stabilu pamatu tālākām mūžizglītības iespējām. 

Izvēles daļā Programmas studējošajam jāapgūst 4 KP: iespējams izraudzīties kādu no Programmas paralēlās tematiskās jomas darbnīcām vai LKA citās akadēmiskajās maģistra studiju programmās piedāvātajiem izvēles studiju kursiem, iegūt nepieciešamo KP apjomu LKA sadarbības augstskolās vai starptautiskās meistardarbnīcās. 

Katrā studiju semestrī studējošajam jāiegūst 20 KP.

Informācija tiks precizēta

Informācija tiks precizēta

Informācija tiks precizēta

Informācija tiks precizēta

Skatuves mākslas katedra

Audiovizuālās un skatuves mākslas programmas vadītāja: prof. Zane Kreicbergazane.kreicberga@lka.edu.lv


 Zvani – 67140174
 Raksti – uznemsana@lka.edu.lv
? Jautā WhatsApp – 26423518

Ivo Briedis
Lektors

Mg. art. Dramaturgs, scenārists, režisors, kurš aktīvi strādā gan teātra, ieskaitot radioteātri un ekperimentālās skatuves, gan filmu nozarē, kā spēlfilmās, tā arī animācijā un dokumentālajā kino. Kā autors viņš ir ieguvis balvas gan nacionālajā, gan starptautiskajā mērogā, un kopš 2016. gada lasa lekcijas Kultūras akadēmijas filmu un teātra mākslas studentiem. 

Pilnais apraksts
Dārta Ceriņa
Vieslektore

Dārta Ceriņa darbojas galvenokārt kino un teātra pētniecībā, žurnālistikā un kritikā, attīstot starpdisciplināras pieejas un īstenojot tās praksē. Kopš 2020. gada lektore Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA), bet no 2017. gada – zinātniskā asistente LKA Zinātniskās pētniecības centrā.

Pilnais apraksts
Antra Cilinska
Docente

Režisore-producente, Jura Podnieka Studijas direktore, Mg.art. Latvijas kultūras akadēmijas docētāju komandai pievienojusies 2009. gadā.

Pilnais apraksts
Valda Čakare
Profesore

Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.

Pilnais apraksts
Ramona Galkina
Asociētā profesore

Mg. art., horeogrāfe, dejotāja, docētāja R. Galkina ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2003. gada, pasniedz Feldenkraisa metodi RPIVA un Moderno deju un laikmetīgo deju J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (2004-2013). Aktīvi darbojas Latvijas laikmetīgās dejas jomā kopš 1996. gada.

Pilnais apraksts
Dainis Juraga
Docents

Operators Dainis Juraga (Mg.art.) ir Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās mākslas katedras vadītājs un docētājs.

Pilnais apraksts
Zane Kreicberga
Profesore

Mg. art. Zane Kreicberga strādā Akadēmijā kopš 2000. gada, sākotnēji kā skatuves kustības pasniedzēja aktieriem un režisoriem, bet kopš 2010. gada aptverot arī laikmetīgā teātra teoriju un menedžmentu. Viņa ir viena no nu jau leģendārā aktieru un režisoru kursa absolventiem, kas Pētera Krilova un Annas Eižvertiņas vadībā pabeidza Akadēmiju 1997. gadā.

Pilnais apraksts
Pēteris Krilovs
Profesors

Filmu un teātra režisors. Absolvējis Valsts Vissavienības Kinematogrāfijas institūtu Maskavā (1975). Akadēmijā strādā no 1993.gada. Bijis aktiermeistarības pedagogs Tautas kinoaktieru studijā (1986.-1988), Latvijas Mūzikas akadēmijā (1988- 1993.) Daugavpils teātra aktieru kursiem, un teātra režijas pedagogs Latvijas Mākslas Akadēmijā (1993-1997).

Pilnais apraksts
Rūta Muktupāvela
Profesore

Rūta Muktupāvela, Ph.D. kultūras teorijā, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profesore, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, LKA rektore, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zinātnes padomes locekle, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas priekšsēdētāja, Latvijas pārstāve UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (2017-2021), Latvijas Augstskolu profesoru valdes priekšsēdētāja vietniece, vairāk nekā 50 zinātnisko publikāciju kultūras teorijas, etnoloģijas un folkloristikas jomā autore.

Pilnais apraksts
Inga Pērkone-Redoviča
Profesore

Kino zinātniece, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, Dr.art. Bakalaura studiju programmas „Audiovizuālā māksla” teorijas specializācijas vadītāja. Bijusi Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).

Pilnais apraksts
Jānis Putniņš
Lektors

Kino režisors Jānis Putniņš (Mg.art.) ir Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas vadītājs un docētājs Audiovizuālās mākslas katedrā.

Pilnais apraksts
Indra Roga
Asociētā profesore

Kopš 2004. gada aktiera meistarības un režijas docētāja LKA Skatuves mākslas katedrā bakalaura un maģistra programmās. Sadarbībā ar as.prof. M. Gruzdovu, Dramatiskā teātra aktiera mākslas t. s. “Valmieras kursa” vadītāja (K. A. Avots, K. Griga, A. Aizkalns, S. Runge, D. Stafecka, K. Strods, I. Barkāne, K. Zahovskis un citi), kā arī t. s. “Dailes teātra 9. studijas” - LKA Dramatiskā teātra aktiera mākslas kursa vadītāja (absolventi: D. Grūbe, A. Dīcis, M. Počs, I. Dzelme, Ē. Eglija, G. Andžāns, K. Freimanis un citi) un apvienoto aktieru – režisoru kursu ( absolventi: R. Suhanovs, J. Znotiņš, R. Dišlere, U. Siliņš, L .Siliņa, A. Polačenko, L. Sebre, K. Zāle un citi).

Pilnais apraksts
Elmārs Seņkovs
Asociētais profesors

Mg.art., Latvijas Nacionālajā teātra režisors, režijas un aktiermeistarības docētājs. Strādājis Valmieras Drāmas teātrī, Rīgas Krievu teātrī, Dailes teātrī un neatkarīgajā teātrī Dirty Deal Teatro.

Pilnais apraksts
Dāvis Sīmanis
Profesors

Starptautiski novērtēts un skatītāju atzīts kino un montāžas režisors, publicists, kopš 2013. gada Latvijas Kultūras akadēmijas Mākslas zinātņu doktors, kino teorijas, montāžas un režijas docents, vienlaikus arī Helsinku Ālto universitātes (Helsinki University of Technology) Dokumentālā kino režijas katedras asociētais profesors. Absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot maģistra grādu vēsturē.

Pilnais apraksts
Zane Šiliņa
Profesore

Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.

Pilnais apraksts
Daina Teters
Profesore

Filozofijas zinātņu doktore Daina Teters Latvijas Kultūras akadēmijā sāka strādāt 90. gadu otrajā pusē paralēli darbam Latvijas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā.

Pilnais apraksts
Līga Ulberte
Asociētā profesore

Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras teorijas un vēstures katedras asociētā profesore un Zinātniskās pētniecības centra pētniece kopš 2015. gada, teātra zinātniece un kritiķe.

Pilnais apraksts
Olga Žitluhina
Profesore

Mg.art., horeogrāfe, dejotāja, Kultūras akadēmijas bakalaura studiju programmas “Laikmetīgās dejas māksla” vadītāja, „Olgas Žitluhinas dejas kompānija” mākslinieciskā vadītāja, Starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla „LAIKS DEJOT” - mākslinieciskā direktore.

Horeogrāfe izrādēm: poētiskās dejas traģēdija „Viens un Divi” (2014) „Daiļslidošana” (2013) „Breikeri arī runā” (2013), „Ārā” (2013), rokoperai „Lāčplēsis” (2013), „Pie bagātās kundzes” (2013) „Saules taka” (2013), „Mazāk domāsi, ātrāk skriesi” (2012, „Ursus maritimus” (2011), „Divpadsmitā nakts” (2010), „Aplam” (2010) un daudzām citām.

Pilnais apraksts