Anda Laķe

Profesore

Apraksts

LKA profesore, socioloģijas doktore (dr.sc.soc.) Anda Laķe ir Akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Zinātniskās pētniecības centra vadītāja. Uzsāka darbu Latvijas Kultūras akadēmijā 1997. gadā kā lektore Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā. 2004.- 2016. gadam bijusi katedras vadītāja, šobrīd ir LKA akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Mākslas” apakšprogrammas Kultūras socioloģija un menedžments vadītāja. Kopš 1986. gada, kad pabeidza Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes filozofijas nodaļu un ieguva kvalifikāciju filozofs/pasniedzējs, strādājusi vairākās Latvijas augstskolās par pasniedzēju un paralēli piedalījusies un vadījusi akadēmiskus, zinātniskus, lietišķus pētniecības projektus. Būtiska profesionālās darbības daļa ir saistīta arī ar pieaugušo tālākizglītības jomu, jo kopš 1998. gada ir Valsts administrācijas skolas lektore un daudzu pašvaldību un NVO semināru vadītāja. A.Laķe ir Latvijas Zinātnes padomes eksperte Humanitārajās un sociālajās zinātnēs, kultūras socioloģijas, politikas socioloģijas, politikas ietekmes novērtēšanas un sociālo pētījumu metodoloģijas jomā. Vada un recenzē promocijas darbus, kas izstrādāti sociālajās un humanitārajās zinātnēs, konsultē studējošos un praktiķus akadēmisku un lietišķu pētījumu metodoloģijas un metožu, kā arī politikas ietekmes novērtējuma un plānošanas dokumentu izstrādes jautājumos.

A, Laķe ir Latvijas, Skandināvu, Eiropas un Starptautiskās Sociologu asociāciju biedre, regulāri piedalās šo asociāciju kongresos un konferencēs.  Zinātniskās intereses ir saistītas ar sociālo pētījumu metodoloģiju, starpdisciplinaritāti pētījumos, politikas analīzes un politikas ietekmes novērtējuma metodoloģiju, kultūras mantojuma un tradīciju saglabāšanu; kultūras un radošo industriju attīstību, kā arī izglītības kvalitātes un jaunatnes problēmām. Pēdējo gadu pētnieciskā darbība cieši saistīta ar aktuālo kultūras nozares problēmu pētniecību, kas ietver virkni Latvijas kultūras organizāciju, tai skaitā Kultūras ministrijas pasūtītu pētījumu vadību vai līdzdalību. Pēdējo gadu laikā nozīmīgākie ir VKKF pasūtīts “Pētījums par Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējuma sadalījumu”, pētījums “Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014 programmas ietekmes novērtējums”, (Nodibinājums „Rīga 2014”) 2014.-2015. gadā, pētījums „Vienotu Latvijas Kultūras kanona veidošanas metodoloģisko principu un kritēriju noteikšana” (Kultūras ministrija) 2013. gadā, pētījums “Vidējā termiņa kultūrpolitikas plānošanas dokumenta Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015. gadam. Nacionāla valsts vidusposma ietekmes novērtējums” (Kultūras ministrija) 2012. gadā. Pēdējā zinātniskā darbība ir Grāmatizdevēju asociācijas pasūtītais pētījums “Latvijas iedzīvotāju grāmatu lasīšanas paradumi” (2017), Valkas novada domes pasūtītais pētījums-projekts “Valkas novada izglītības attīstības programma 2017.-2022. gadam” (2017) un kopā ar prof. Rūtu Muktupāvelu veiktais pētījums “The Song and Dance Celebration Tradition as a Brand of the “Singing Nations” of the Baltic Countries: Similarities and Differences” (2017). Akadēmisko pētījumu jomā būtiskākās A.Laķes aktivitātes ir dalība starptautiskā pētījuma projektā CoHERE” (“Critical Heritages: Performing and Representing Identities in Europe”) un Valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūras tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē (Habitus)” projekta vadība (LKA 2014-2017, IZM finansējums). Zinātniskās un lietišķās pētniecības aktivitātes papildina LKA zinātnisko konferenču (Kultūras Krustpunkti, ZinātMāksla) rīkošana un darbs pie LKA zinātnisko rakstu krājuma Kultūras krustpunkti izdošanas (krājuma redakcijas kolēģijā). A.Laķe ir ikgadējā Latvijas skolu jaunatnes konkursa Kultūras kanons kuratore (LKA konkurss sadarbībā ar Kultūras ministriju un Valsts izglītības satura centru).


LEKCIJU KURSI: Sociālo pētījumu organizācija un metodes; Ievads zinātniskajā darbā; Mārketinga pētījumi; Akadēmiskā rakstīšana; Eiropas Savienības darbības pamatprincipi; Disciplināru, interdisciplināru, transdicpilināru pētījumu metodoloģija kultūras zinātnēs; Empīriskie sociālie pētījumi; Pētījumi sociālajās zinātnēs: kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes; Ģimenes socioloģija; Kultūras socioloģija; Socioloģija; Eiropas Savienības politiskā un ekonomiskā integrācija; Eiropas Savienības reģionālā politika; Lobēšana ES institūcijās; Politikas ietekmes novērtējums; Pētījumu izmantošana politikas ietekmes novērtēšanā; Sabiedrības līdzdalība politikas veidošanā; Politikas analīze; Valsts un politika; Ievads politikā

Lekciju kursi apakšprogrammās:

Drāmas un teksta studijas Uzņemšana 2018. gadā
Radošās industrijas Uzņemšana katru gadu
Kultūras un mākslu studijas Uzņemšana katru gadu
Kultūras socioloģija un menedžments Uzņemšanas gads tiks precizēts
Audiovizuālā un skatuves māksla Uzņemšana 2018. gadā