Dr.phil. Andrejs Balodis ir Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējs kopš 2013. gada. Pasniedz kursus filozofijā, ētikā, estētikā un loģikā. Ir divu monogrāfiju un vairāku akadēmisku rakstu autors. Piedalās vairākos LZP projektu grantos. Paralēli zinātniskajai un pedagoģiskajai darbībai A. Balodis regulāri piedalās dažādos starpdisciplināros kultūras projektos un vada podkāstu.

Filozofijas doktors Ivars Bērziņš ir Akadēmijas mācībspēks kopš 1997. gada. Izveidojis kultūras menedžmenta maģistrantūras programmu, ilgstoši vadījis „Starptautisko mediju un kultūras menedžmenta” maģistrantūras apakšprogrammu.

Dr.philol., Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītājs un docētājs Akadēmijā kopš 1992. gada. Literatūras vēsturnieks R. Briedis ir vairāku grāmatu autors: “Teksta cenzūras īsais kurss: Prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā” (2010), “Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā, 1888–1944, 1945–2005” (1–2, 2006), ko Guntis Berelis raksturojis kā “interesantāku lasāmvielu nekā aizraujošu detektīvu”. u.c.

Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.

Mākslas maģistre, docente Kristīne Freiberga Latvijas Kultūras akadēmijā strādā kopš 2018. gada. Paralēli akadēmiskajam darbam strādā kā producente un vada LKA Producēšanas un mārketinga departamentu. Kopš 2020. gada vada LKA akadēmisko maģistra studiju programmu “Kultūras un mākslas pārvaldība”.

Docente Zane Grigoroviča darbu Latvijas Kultūras akadēmijā uzsāka 2001.gadā pēc bakalaura un maģistra programmu absolvēšanas. Vairāku Pasaules un Latvijas mākslas vēstures un teorijas kursu docētāja, LKA atbalstīto un līdzfinansēto projektu vadītāja un realizētāja. LKA Senāta locekle.

agnese.hermane@lka.edu.lv

Ance Kristāla ir Akadēmijas lektore kopš 2021. gada un docē vairākus studiju kursus kultūras un mākslas socioloģijā, kultūras teorijā un pētījumu metodoloģijā. Ir Akadēmijas absolvente, ieguvusi humanitāro zinātņu bakalaura grādu mākslās, vēlāk sociālo zinātņu maģistra grādu socioloģijā Latvijas Universitātē, kur arī turpina studijas doktorantūrā. Šobrīd vada Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedru.

Socioloģe Ilona Kunda strādā LKA kopš 2017. gada rudens kā vadošā pētniece LKA Kultūras un mākslu institūtā un kā pasniedzēja Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā.
Ilona ieguvusi maģistra grādu ar izcilību un doktora grādu socioloģijā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē. 2007. – 2011. gadā strādājusi kā projektu direktore un pētniece LU Sociālo un politikas pētījumu institūtā, fokusējoties uz sabiedrības saliedētības un augstskolu īstenoto inovāciju pētniecību. 2012. – 2016. gadā Ilona strādāja privātā nodibinājumā Baltic Studies Centre, kur turpināja inovāciju pētniecību, taču lauku socioloģijas un pārtikas alternatīvo iniciatīvu jomā. Šajā posmā Ilona piedalījusies vairāku Eiropas Komisijas 7. ietvarprogrammas un Horizon 2020 pētniecības projektu īstenošanā.

Iveta Ķešāne ir Latvijas Kultūras akadēmijas asociātā profesore. Iveta ir ieguvusi bakalaura grādu socioloģijā Latvijas Kultūras akadēmijā un maģistra grādu globālo studiju programmā Freiburgas Universitātē (Vācijā) un KwaZulu-Natal Universitātē (Dienvidāfrikā). Doktora grādu socioloģijā Iveta ieguva 2016.gadā Kanzasas Štata Universitātē (ASV).

LKA profesore, socioloģijas doktore (dr.sc.soc.) Anda Laķe ir Akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Kultūras un mākslu institūta vadītāja. Uzsāka darbu Latvijas Kultūras akadēmijā 1997. gadā kā lektore Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā. 2004.- 2016. gadam bijusi katedras vadītāja, šobrīd ir LKA akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Mākslas” apakšprogrammas Kultūras socioloģija un menedžments vadītāja.

Docente Ilze Norvele, Dr.Paed., strādā Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 2004.gada. Līdzās pedagoģiskajai darbībai akadēmijā nodarbojas ar konferenču tulkošanu, piedalās radošos projektos.

Rūta Muktupāvela, Ph.D. kultūras teorijā, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profesore, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, LKA rektore, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zinātnes padomes locekle, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas priekšsēdētāja, Latvijas pārstāve UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (2017-2021), Latvijas Augstskolu profesoru valdes priekšsēdētāja vietniece, vairāk nekā 50 zinātnisko publikāciju kultūras teorijas, etnoloģijas un folkloristikas jomā autore.

Latvijas Kultūras akadēmijas viesprofesors Valdis Muktupāvels ir etnomuzikologs, mākslas zinātņu doktors (1999), Latvijas Universitātes profesors (2014), Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (2018).

Liene Ozoliņa ir LKA asociētā profesore un vadošā pētniece Kultūras un mākslu institūtā. Liene ir ieguvusi bakalaura grādu socioloģijā Latvijas Kultūras akadēmijā, maģistra grādus sociālajā teorijā un pētnieciskajās metodēs Amsterdamas Universitātē un doktora grādu socioloģijā Londonas Ekonomikas un Politisko Zinātņu Skolā.

Lolita Ozoliņa ir ieguvusi zinātņu doktora grādu (Ph.D.) mākslās un humanitārajās zinātnēs, aizstāvot disertāciju “Nemateriālā kultūras mantojuma kopienu loma vietas identitātes konstruēšanā un reprezentācijā. Sēlijas vēsturiskās zemes piemērs”. Šobrīd Lolita ir docenta p.i. Latvijas Kultūras akadēmijā, kur viņas akadēmiskās intereses aptver kultūras, vietas un personības zīmolvedību, kā arī kultūras mantojumu, vietas un kopienu identitātes tēmas.

Kino zinātniece, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, Dr.art. Bakalaura studiju programmas „Audiovizuālā māksla” teorijas specializācijas vadītāja. Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004 un no 2024. gada) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).

Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) viesprofesors, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesors Andris Vecumnieks (1964*) ir pieredzes bagāts komponists, diriģents, muzikologs. 2015. gadā LKA ieguvis doktora grādu (PhD) par mūzikas teatralitātes problēmām – promocijas darba tēma “Teatralitātes fenomens mūzikā. Jura Karlsona teātra telpa.”

Elīna Veinberga, doktora grāds Kultūras teorijas apakšnozarē (Dr. art.), ir Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura studiju programmas “Starpkultūru sakari” specializācijas “Latvija – anglofonās valstis” vadītāja. E. Veinbergas zinātniskās intereses ir kognitīvā lingvistika un stilistika, frazeoloģija un paremioloģija, kā arī tulkošanas salīdzinošie aspekti.

Līga Vinogradova ir ieguvusi zinātniskā doktora grādu Rīgas Stradiņa universitātē, izstrādājot pētījumu par emociju lomu tradīcijā socioloģijas nozares ietvaros (2021.). Pētnieciskā darbība norisinājusies Latvijas Kultūras akadēmijā kā zinātniskajam asistentam. Līga ir piedalījusies gan akadēmiskajos, gan lietišķajos pētījumos, kas fokusējas uz kultūras nozares dažādiem tematiem – kultūras mantojums, kultūras patēriņš, auditorijas izpēte kultūras institūcijās un pašvaldībās.

Sandis Voldiņš ir Latvijas Kultūras akadēmijas doktorants, ieguvis jurisprudences maģistra grādu Latvijas Universitātē un humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās Latvijas Kultūras akadēmijā. Ilgstoši strādājis Kultūras ministrijā un Valsts kancelejā, kopš 2019.gada ir VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” valdes loceklis. Vadījis vairākus liela apjoma kultūras, pārmaiņu, vadības, investīciju un attīstības projektus.

Ievai Zemītei ir doktora grāds ekonomikas nozares vadībzinātnes apakšnozarē (Dr. oec.), kurš iegūts 2016.gadā. Profesionālā darbība ir saistīta ar kultūras un radošās uzņēmējdarbības, radošo industriju un kultūras ekonomikas jomu.