Kultūras socioloģija un menedžments

Uzņemšanas gads tiks precizēts

Kategorija: Bakalaura studijas

Pilna laika studijas

Budžeta un maksas studiju vietas

Maksa par studijām gadā: EUR 1900,00
Studiju ilgums: 4 gadi (8 semestri)
Iegūstamais grāds: Humanitāro zinātņu bakalaurs mākslās

 

Apakšprogrammas mērķis ir sniegt dziļas starpdisciplināras zināšanas par kultūras un sabiedrības norisēm apvienojumā ar praktiskām kultūras procesu izpētes un vadības prasmēm un iemaņām. Tās atslēgas vārdi ir: kultūras izpratne – kultūras izpēte – kultūras industrija un menedžments.      

Apakšprogrammas uzdevumi ir:       

  • sniegt zināšanas, ko var praktiski pielietot kultūras procesu analīzē, interpretācijā un novērtēšanā;           
  • nodrošināt pamatiemaņas vietēja, nacionāla un starptautiska līmeņa kultūras pasākumu organizācijā, menedžmentā,projektu vadībā, kā arī radošajā uzņēmējdarbībā;           
  • nodrošināt prasmes patstāvīgi analizēt informāciju par sociālipolitiskiem procesiem sabiedrībā;           
  • nodrošināt pētnieciskās prasmes kultūras un citu fenomenu izpētē;           
  • nodrošināt labas vairāku svešvalodu zināšanas;            
  • nodrošināt praktisku sadarbību ar potenciālajiem darba devējiem.     

Studiju programma veidota tā, lai studijas beigušie iegūtu kultūras procesu un faktu teorētiskās zināšanas un izpratni, teicamas svešvalodu zināšanas, sociālo un kultūras procesu pētniecības: datu ieguves un analīzes prasmes un iemaņas, kultūras organizāciju un procesu menedžmenta prasmes un iemaņas. Programmas starpdisciplinaritāte paplašina maģistra un doktora studiju virzienu izvēles iespējas (gan humanitāro, gan sociālo zinātņu studiju programmas).      

Darba tirgū tiek un arvien vairāk tiks pieprasīti speciālisti ar kultūras sociologu un kultūras menedžeru zināšanām un prasmēm:         

  • īstenot un vadīt starptautiska un vietēja mēroga kultūras organizācijas un projektus, kā arī radošas komerciālas un nekomerciālas iniciatīvas;            
  • vākt un apkopot datus, kas nepieciešami kultūras organizāciju mārketingam, analizēt, strukturēt un izmantot argumentācijā dažādas datu kopas par sabiedrības un kultūras dzīves norisēm;           
  • organizēt un producēt kultūras pasākumus: izrādes, koncertus, izstādes, festivālus un citas radošas izpausmes;        
  • īstenot uzņēmējdarbību kultūras un radošo industriju sektorā.
  • Ievads kultūras teorijā
  • Kultūras semiotika
  • Filozofijas vēsture
  • 20.gs. Rietumu filozofija
  • Pasaules mākslas vēsture
  • 20.gs. Rietumeiropas mākslas virzieni
  • Pasaules literatūras vēsture
  • Pasaules mūzikas vēsture
  • Pasaules teātra vēsture
  • Ievads zinātniskajā darbā
  • Loģika
  • Vispārīgā socioloģijas teorija 
  • Kultūras socioloģija
  • Kultūras antropoloģija
  • Lietišķo pētījumu prakse
  • Psihoanalīze un kultūra
  • Reliģija un kultūra
  • Antīkās kultūras vēsture
  • Svešvaloda (angļu, vācu, franču ar priekšzināšanām)
  • Ievads studijās un specialitātē
  • Empīriskais sociālais pētījums
  • Modernās socioloģijas teorijas
  • Socioloģijas vēsture
  • Ievads sabiedriskajās attiecībās
  • Kvalitatīvās pētījumu metodes
  • Statistiskās metodes socioloģijā
  • Mārketinga pētījumi
  • Sabiedrisko attiecību teorija un prakse
  • Ģimenes socioloģija
  • Mākslas socioloģija
  • Vizuālās pētniecības metodes
  • Mākslā pamatotas vadības metodes
  • Latvijas vēstures avoti un historiogrāfija
  • Latvijas mākslas vēsture
  • Latviešu literatūras vēsture
  • Literatūras teorija
  • Eiropas Savienības darbības pamatprincipi
  • Ekonomikas pamati
  • Ievads politikas zinātnē
  • Mārketinga pamati
  • Kultūras menedžments
  • Jāiesniedz pieteikums studijām (noteikta parauga veidlapa, aizpildāma Akadēmijā);  
  • jāuzrāda pase vai personas apliecība un jāiesniedz tās kopija;
  • jāuzrāda vidējo izglītību apliecinošs dokuments (atestāts) un jāiesniedz tā kopija; 
  • jāuzrāda vispārējās vidējās izglītības sertifikāts ar vērtējumu angļu (vai vācu, vai franču) valodas centralizētajā eksāmena un latviešu valodas (līdz 2011. gadam – latviešu valodas un literatūras) centralizētajā eksāmenā un jāiesniedz tā kopija; 
  • jāiesniedz trīs fotokartītes (3x4 cm);
  • jāiesniedz kvīts par veikto reflektanta reģistrācijas maksu 20 EUR

 

1. Konkursā tiek ņemti vērā centralizēto eksāmenu un iestājpārbaudījumu vērtējumi:     

  • vērtējums angļu (vai vācu, vai franču) valodas centralizētajā eksāmenā;     
  • vērtējums latviešu valodas centralizētajā eksāmenā (līdz 2011. gadam – latviešu valodas un literatūras centralizētajā eksāmenā).     

2. Iestājpārbaudījums DOMRAKSTS par literāru tēmu, kas parāda reflektanta radošo pieeju tematam, spēju sabalansēt ieceri ar atbilstošu izklāsta formu, spēju patstāvīgi spriest un argumentēt, orientēties klasiskās un mūsdienu kultūras jautājumos.

Andrejs Balodis
Docents

Filozofijas doktors A. Balodis ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2013. gada. Kā pētnieks darbojas Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā un Rīgas Stradiņa Universitātē pasniedz medicīnas filozofiju, bioētiku, socioloģiju.

Pilnais apraksts
Raimonds Briedis
Profesors

Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītājs un docētājs Akadēmijā kopš 1992. gada. Literatūras vēsturnieks R. Briedis ir vairāku grāmatu autors: “Teksta cenzūras īsais kurss: Prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā” (2010), “Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā, 1888–1944, 1945–2005” (1–2, 2006), ko Guntis Berelis raksturojis kā “interesantāku lasāmvielu nekā aizraujošu detektīvu”.

Pilnais apraksts
Valda Čakare
Profesore

Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.

Pilnais apraksts
Zane Grigoroviča
Docenta p.i.

Zane Grigoroviča sevi uzskata par Akadēmijas patrioti, un ar Akadēmiju ir saistīta kopš tās dibināšanas: vispirms kā studente, bet no 2001. gada – kā lektore.

Pilnais apraksts
Agnese Hermane
Docente

Agnese Hermane ir Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzēja kopš 2001. gada, vada Kultūras menedžmenta un radošo industriju apakšprogrammu, darbojas kā pētniece Akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra valsts pētījumu programmā “Habitus”, studē doktorantūrā. Biedrības “Cultrelab” (http://www.culturelab.lv) biedre.

Pilnais apraksts
Anda Laķe
Profesore

LKA asociētā profesore, socioloģijas doktore (dr.sc.soc.) Anda Laķe ir Akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Zinātniskās pētniecības centra vadītāja. Uzsāka darbu Latvijas Kultūras akadēmijā 1997.gadā kā lektore Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā. Kopš 2004. gada ir gan katedras vadītāja, gan LKA akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Mākslas” apakšprogrammas Kultūras socioloģija un menedžments vadītāja.

Pilnais apraksts
Irina Makarova
Lektore

Franču valodas lektore I. Makarova ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2003. gada. Maģistra grādu ieguvusi Ruānas Universitātē (Francija). I.Makarova pasniedz franču valodu Francijas institūtā Latvijā un Rīgas franču licejā.

Pilnais apraksts
Ilze Norvele
Docente

Ilze Norvele kopš 2004. gada Latvijas Kultūras akadēmijā pasniedz angļu valodu. Ilze Norvele ieguvusi izglītības maģistra grādu Ņujorkas Štata Universitātē Bufalo, ASV, maģistra grādu konferenču tulku izglītībā Ženēvas Universitāte (Šveice), kā arī pedagoģijas doktora grādu LU Pedagoģijas un Psiholoģijas institūtā pieaugušo pedagoģijas apakšnozarē (promocijas darbs „Pieaugušo mācīšanās stratēģijas tālmācības studijās” (2007)).

Pilnais apraksts
Rūta Muktupāvela
Profesore

Profesore Rūta Muktupāvela kopš 1999. gada Akadēmijā lasa lekcijas kultūras teorijā un kultūrantropoloģijā, kā arī no 2007. gada darbojas Akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrā kā vadošā pētniece.

Pilnais apraksts
Inga Pērkone-Redoviča
Profesore

Kino zinātniece, no 2004. gada Akadēmijas Teātra un audiovizuālās mākslas katedras vadītāja, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece. Bakalaura studiju apakšprogrammas „Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija” vadītāja (kopā ar doc. Zani Kreicbergu). Bijusi Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).

Pilnais apraksts
Astrīda Rogule
Docente

Mākslas un muzeoloģijas maģistre, docente Astrīda Rogule kopš 1998. gada ir Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras pasniedzēja. Viņa ir izstrādājusi un vada studiju kursus muzeoloģijā, muzeju mārketingā, sabiedriskajās attiecībās, kultūras menedžmentā un kultūras tūrismā.

Pilnais apraksts
Ritma Rungule
Asociētā profesore

Socioloģijas doktore (Dr.sc.soc.) Ritma Rungule Kultūras akadēmijā kopš 2004.gada pasniedz vispārīgo socioloģiju, socioloģijas vēsturi un teoriju. R.Rungule māca socioloģiju arī Rīgas Stradiņa universitātē. R.Rungulei ir liela pētniecības pieredze, jo viņa vairāk nekā divdesmit gadus strādājusi LU Filozofijas un socioloģijas institūtā kā pētniece.

Pilnais apraksts
Linda Straume
Lektore

Filoloģijas maģistre Linda Straume ir Kultūras akadēmijas docētāja kopš 2005. gada. Pirms tam strādājusi LU Moderno valodu fakultātē, ir docējusi kursus Starptautiskajā tūrisma augstskolā un Lutera akadēmijā. Uzstājusies starptautiskās zinātniskās konferencēs un semināros Latvijā un ārzemēs galvenokārt stilistikas un diskursa studiju jomās.

Pilnais apraksts
Zane Šiliņa
Profesore

Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.

Pilnais apraksts
Harijs Tumans
Asociētais profesors

Vēstures zinātņu doktors Harijs Tumans studējis Latvijas Universitātē un Ļeņingradas – Sanktpēterburgas Universitātē, jau kopš 1997. gada kā viesdocents lekcijas lasa Akadēmijā.

Pilnais apraksts
Ieva Zemīte
Docente

Doktorante biznesa augstskolā “Turība”, promocijas darba tēma – “Kultūras uzņēmējdarbības vadīšanas novērtējums”. Darba grupas locekle Starpdisciplināra kultūras, izglītības un radošo industriju atbalsta centra izveidē ēku kompleksā Miera ielā 58A, Rīgā.

Pilnais apraksts
Agnese Treimane
Lektore

Lektore Agnese Treimane darbu Latvijas Kultūras akadēmijā uzsāka 2014.gadā Studiju departamentā pēc bakalaura programmas absolvēšanas. Darbojas arī kā prakšu koordinatore un studiju programmu direktora p.i., izstrādājot profesionālās pilnveides izglītības programmu “Muzeju darbības pamati” un organizējot tālākizglītības kursus. 2016.gadā absolvējusi maģistra programmas apakšprogrammu “Muzeju un kultūras mantojuma studijas”. No 2014.gada darbojas kā asistente pētniecībā Valsts pētījumu programmā “HABITUS. Latvijas tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē”, un no 2015.gada ir zinātniskā asistente LKA Zinātniskās pētniecības centrā.

Pilnais apraksts