Ļūbasta pilskalns

Daugavpils novads, Līksnas pagasts

N 55° 56` 33.150; E 26° 27` 09.860

Pilskalns atrodas dzelzceļa un šosejas malā, kas likās nedaudz paradoksāli. Tam izvēlētā vieta ir 5-6 m augsts zemes izcēlums relatīvi zemā vietā. Kalnu no visām pusēm, veidojot plānā nosacīti taisnstūrveida plakumu, ietver divi paralēli līdz divus metrus dziļi grāvji un attiecīgi tik pat augsti divi vaļņi. Ieejas vieta pilskalnā caur vaļņiem un grāvjiem bijusi no DA puses. Pilskalna noteiktais un izlīdzinātais plakums ir ap 55 m garš un ap 25 m plats. Pilskalna kultūrslānis nav jaušams; kalnu veido smilts zeme. Pilskalns saglabājies nepostīts, kas viegli varēja notikt, veidojot dzelzceļa uzbērumu; pret pilskalnu tas ir gandrīz desmit metrus augsts. Uzbēruma apakšmala atrodas tikai nepilnus desmit metrus no pilskalna ārējā vaļņa. Mežu uz DA no pilskalna sauc par Grobļu mežu (gruoblis – laupītājs). Pilskalna nosaukums darināts pēc tuvējā Ļubasta ezera nosaukuma. Pilskalna nosacīti regulārais izveidojums varbūt var liecināt par relatīvi vēlāku pilskalna pastāvēšanas laiku. Tas ir Daugavpilij tuvākais pilskalns, kas ir viegli pieietams.

Vieta apsekota 29.03.2021

Pilskalnu LIDAR kartēs 2020. gada beigās atklājis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Sīķeles pilskalns

Daugavpils novads, Vecsalienas pagasts

N 55° 52` 39.880; E 26° 46` 45.130

Daugavpils – Kaplavas lielceļa labajā pusē nepilnus 300 m no Daugavas atrodas Sīķeles luterāņu baznīca. Baznīcas ceļš tālāk uz DA pārveidojas par meža celiņu, kas iekļaujas dažādu meža celiņu tīklā. Ap kilometru no Daugavas sākas reljefa paaugstinājums – kādreizējā Daugavas ielejas mala, kuru robo uz Daugavas pusi nokrītošas gravas. Pilskalns, kam dots Sīķeles pilskalna vārds, iekārtots šādā divu gravu ierobežotā 15-20 m augstā zemes paliksnī. Viss kalns ir bijis par plašu pilskalnam, tāpēc tas trijās pusēs, kur kalnam ir rozas, ir norobežots ar grāvjiem un vaļņiem. Pa D puses rozu pilskalnā uzved vaļņos un grāvjos iegrauzusies taciņa, kas, iespējams, iezīmē seno ieejas vietu. Pilskalna plakums ir ap 40 m garš un ap 30 m plats, par gandrīz 5 metriem nolaidens pret Z, ar izteiktākām pārejām uz nogāzēm D, A un R pusēs, bet ar mazāk jūtamu pāreju Z nogāzē. Visu pilskalna plakumu klāj tumšs kultūrslānis, kurā mežacūku rakumā atrasta švīkātās keramikas lauska un jēldzelzs gabals. Sīķeles pilskalnu raksturo izdevīgais kalna novietojums, mazāk – kalna pārveidojumi. Atrastā švīkātās keramikas lauska ļauj pilskalna apdzīvotību attiecināt uz I g.t. p.m.ē. – m.ē. I g.t. 1. pusi.

Vieta apsekota 29.03.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2020. gada beigās atklājis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Veipieša pilskalns

Daugavpils novads, Vaboles pagasts

N 56° 00` 07.160; E 26° 34` 01.550

Šī vieta ar nosaukumu “Pilskalns” vai “Piļskolns” ir topogrāfiski atzīmēta kartēs, bet pieminekļu aizsardzības institūcijām pilskalns bija palicis nezināms. Tas ietilpst Meža Mackeviču poligona teritorijā, kurā jāievēro īpaši uzturēšanās noteikumi. Pilskalnu aptek Līksnas (Leiksnas) labā krasta pieteka Lielais Veipiets, vēl tālāk ir otra pieteka Mazais Veipiets, pēc kuriem pilskalnam dots nosaukums. Nosaukums atspoguļo Kalupes (Kolupa) izrunas īpatnības, vietas saucot vīriešu dzimtē un vienskaitlī. Vietējie iedzīvotāji pilskalnu ir zinājuši jau agrāk. Virs tuvākās apkārtnes tas izceļas par 6-7 m. Pilskalna garenais plakums ir izlīdzināts, ar samērā krasām pārejām uz nogāzēm. Pilskalna A un R galā ap 4 m zem plakuma līmeņa ir terase ar pusmetru dziļu grāvi, kuram priekšā ir valnītis, aiz tā – aprakums, tad atkal terase. Terase 5-6 m zem plakuma līmeņa ir kalna Z nogāzē. Kalna D puse jau no dabas ir stāva, te izteikta terase ir veidota 2-3 m zem plakuma līmeņa. Kultūrslānis pilskalnā nav jaušams; visur ir dzeltena, viegla smilts. Šķiet, ka Veipieša pilskalns jau izsenis ir izmantots militāriem treniņiem. Tā datējums un kultūrpiederība nav zināma. Vairāk šķistu, ka tas ir bijis patvēruma pilskalns kādreiz mazapdzīvotā un smilšainā apvidū.

Vieta apsekota 05.04.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2020. gada beigās atklājis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Keklišku pilskalns

Ilūkstes novads, Šēderes pagasts

N 55° 51` 27.180; E 26° 17` 33.840

Mežainajā teritorijā uz R un DR no Sventes ezera, kas ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme”, ir sarežģīts reljefs. Šī teritorija ir arī ļoti aktīvu I Pasaules kara laika cīņu vieta, tāpēc visi kaut cik ievērojami reljefa izcēlumi ir sarakti ar kara laika rakumiem. Gleznainajā Sventes ezera apkārtnē padomju laikos kā salas mežos ir ierīkoti daudzi daugavpiliešu dārzu un mājiņu kooperatīvi. Viena šāda kooperatīva (saucas Celtnieks) Z malā ir pārdesmit metrus augsts izcils un reljefā nodalīts kalns, kas ir ļoti stāvs pret trijām pusēm; ceturtajā pusē kalnam pieslēdzas divas rozas. Kalna lielākā daļa no vietas ir sarakta ar dziļiem kara rakumiem, kas iespējamos pilskalna nocietinājumus ļoti lielā mērā ir pārveidojušas. Kalna lēzenākā ZR daļa, veidojot pilskalnu, nocietināta ar puslokveida terasēm, vaļņiem, grāvjiem un stāvinājumiem, tomēr šie pilskalnam raksturīgie pārveidojumi ir vairāk nojaušami nekā droši nosakāmi, jo tie ļoti lielā mērā ir pārveidoti ar kara laika rakumiem. Pilskalnam dots nosaukums pēc kādreiz tā tuvumā esošajām Keklišku mājām tādā veidā pilskalna nosaukumā saglabājot seno mājvārdu. Pilskalna nocietinājumu nojaušamās paliekas ir tieši tur, kur tām pilskalna gadījumā arī vajadzētu būt.

Vieta apsekota 05.04.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2020. gada beigās atklājis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Ploņu pilskalns

Jēkabpils novads, Dunavas pagasts

N 56° 10` 43.180; E 26° 15` 53.900

Ploņu pilskalns, kam nosaukums dots pēc tā pakājē kādreiz bijušajām mājām, atrodas 1,2 km attālumā no Daugavas. Daugava te I Pasaules kara laikā ilgstoši bija frontes līnija, tāpēc visas frontes tuvumā esošās paaugstinātās vietas blīvi izmantotas vāciešu pozīciju būvei.

Pilskalns, kura apkārtne un kurš pats no vietas sarakts dažādiem kara rakumiem, ierīkots kādas ap puskilometru garas smilšu grēdas A galā, kas par 7-9 m izceļas virs apkārtnes. Pilskalna A mala un pakāje norakta ar plašāku tagad gandrīz jau aizaugušu smilšu bedri. Pilskalnu iezīmē vaļņiem un grāvjiem ietverts ZR-DA virzienā orientēts iegarens, tagad rakumiem sarobots plakums, kura garums ZR-DA virzienā ap 30 m, pretējā virzienā – ap 20 m.

Pilskalna DA gals skatot no plakuma puses ir bijis nocietināts ar 3-4 m platu terasi, kas bijusi ap metru zem plakuma līmeņa. Iespējams, ka te bijis grāvis, kas sarakts kara rakumiem. Aiz terases seko ap 1,5 m augsts aprāvums, kura pakājē ir 5-6 m plata otrā terase, kas atkal noslēdzas ar aprakumu vai aprāvumu. Šo nocietinājumu turpinājums uz kalna garākajām ZA un DR nogāzēm nav nojaušams. Kalna ZR daļā ap metru zem plakuma līmeņa ir plānā puslokveidīgs, ap metru dziļš ierakums. Tas izmantots arī kara laika tranšejas izveidei. Pie grāvja virzienā uz āru ir ap metru augsts valnis, kam ir metru augsts izteikts aprakums, tad 3-4 m plata terase, kas veido kaut ko līdzīgu otram izplūdušam grāvim, tad – vairāk virzienā uz ZR – tāds pats izplūdis ap metru augsts valnis.

Līdzās pilskalnam tā Z pakājē aiz meža ceļa ir avota vieta ar ūdeni, kam varētu būt bijusi nozīme pilskalna pastāvēšanas laikā.

Ploņu pilskalns ir ļoti sapostīts, konkrētās aprises zaudējis, bet kopējo veidolu tomēr saglabājis pilskalns. Varētu domāt, ka tas ir bijis pietiekoši labi nocietināts patvēruma pilskalns, kas nav bijis pastāvīgi apdzīvots.

Vietu apsekota 12.04.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2020. gada beigās atklājis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Vulānu pilskalns

Riebiņu novads, Stabulnieku pagasts

N 56° 24` 31.289; E 26° 48` 22.850

Ap kilometru uz DA un D no Stabulniekiem ir aptuveni ZA-DR virzienā orientēta, skuju kokiem apaugusi līkumota kaupre, kas stiepjas cauri trijiem pagastiem. Pilskalns atrodas kauprē pie Vulānu sādžas. Tas ierīkots tradicionāli, kaupri, kas šajā vietā paceļas 10-12 m augstumā, no divām pusēm norobežojot ar vaļņiem un grāvjiem. Vēlākos laikos nocietinājumi ir noarti un tagad to veidojums ir vairāk nojaušams nekā redzams.

Nocietinājumu paliekas saglabājušās vien pilskalna vienā malā. Skatot no A puses sākumā ir grāvja paliekas, tad izplūduša vaļņa paliekas, tad vēl viena grāvja paliekas. Šķiet, ka nocietinājumi (gan grāvju dziļums, gan vaļņa augstums aptuveni metrs) bijuši puslokveidīgi. Pretējā pilskalna galā nocietinājumi, šķiet, ir bijuši līdzīgi veidoti, tomēr te tie ir vēl vairāk noarti un nolīdzināti. Norobežotais plakums ir ap 45-50 m garš un ap 10-15 m plats. Tajā jaušams pelēcīgs saarts kultūrslānis.

Pilskalna D pakājē starp pilskalna nogāzi un iztaisnoto ūdensteci konstatēta senas apmet nes vieta. Meža cūku rakumā te kultūrslānis bija vismaz 0,4 m dziļš.

Vēlākos laikos lielā mērā ar aršanu sapostītais Vulānu pilskalns ierīkots vienīgajā pilskalna iekārtošanai piemērotajā apkārtnes vietā, ir bijis ilgstošāk apdzīvots – par to liecina kultūrslānis un apmetne pilskalna pakājē. Atrastā keramikas drumsla vairāk vedina uzskatīt Vulānu pilskalnu par dzelzs laikmeta nocietinātu mītni.

Vieta apsekota 17.04.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2020. gada beigās atklājis senvēstures entuziasts Valdis Mičulis.

Lielindricas pilskalns

Krāslavas novads, Kalniešu pagasts

N 55° 51` 28.320; E 27° 18` 08.850

Pilskalns taisnā līnijā atrodas kilometru uz ZR no Indricas nocietinātās muižas vietas Lielindricas sādžas teritorijā. Daugavas ielejas malu te robo sīka Daugavas pieteka, kas tiek saukta par Tabakerku. Upītes labo krastu veido 20-30 m augsta nogāze. Tabakerka un vēl divas gravas norobežo plānā trīsstūrveidīgu kalna virsmu. Vairākus metrus zem plakuma visu šo kalnu ieloko mazizteikta terase.

Kalna šaurākais Z gals no augstienes turpinājuma ir norobežots ar mazizteiktiem un izplūdušiem puslokveida grāvjiem un vaļņiem. Skatot no ārpuses, sākumā ir nepilnu metru augsts zemes uzbedums, tad dažus metrus plats puslokveida iedziļinājums jeb grāvis, kas savieno pilskalnam R pusē esošo gravu ar Tabakerkas nogāzi; pret to grāvis ir izteiktāks. Pēc tam seko ap 1-1,5 m augsts puslokveida valnis un tad ap 1-1,5 m dziļš un 5-6 m plats grāvis, kas izteiktās ir pret Tabakerkas nogāzi, bet pretējā pilskalna R nogāzē tas pārtop par terasi. Plakuma malā ir nepilnu metru augsts zemes uzmetums. Pāri vaļņiem un grāvjiem vairāk to A pusē ved senā ieejas vieta, ko apzīmē grāvju aizplūdums.

Pilskalna plakums ir izlīdzināts, ar ap 4 m kritumu pret D, ar samērā krasām un iezīmētām pārejām uz nogāzēm. Cilvēka kādreizējo klātbūtni smilšainajā zemē apliecina oglītes un šķelti, deguši akmeņi.

Lielindricas pilskalna mākslīgie pārveidojumi nav īpaši izteikti; savukārt pilskalna plakums ir samērā plašs. Varētu apsvērt, bet ne pierādīt Lielindricas pilskalna saistību ar seno apkārtnes centru Indricu, kas bija Plāteru agrākā rezidence. Lielindricas pilskalns varētu būt piemērots lielas mūra pils celtniecībai un varbūt šādam nolūkam tas arī ticis izraudzīts un sākts to pārveidot pils celtniecības vajadzībām, tomēr Plāteru jaunā rezidence tika izveidota attālāk Krāslavā.

Vieta apsekota 25.04.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2021. gada sākumā atklājis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Borovkas pilskalns

Krāslavas novads, Kalniešu pagasts

N 55° 53` 56.480; E 27° 15` 53.480

Pilskalns atrodas ap 4 km uz ZA no Krāslavas, uz Z no Krāslavas – Polockas šosejas, starp šoseju un Skaistas upi. Uz DA no pilskalna abpus šosejai ir Borovkas sādža; tuvākās mājas atrodas ap 400 m attālumā no pilskalna.

Borovkas pilskalns atrodas skujkoku mežā, viļņotā reljefā. Skaistas upe pie pilskalna veido plašāku purvainu leju. Tās D pusē paralēli upes tecējumam ir ap puskilometru gara aptuveni ZA-DR virzienā orientēta lokāla smilšu kaupre. Tās DR galā ierīkots pilskalns. Pilskalna vietā kaupre virs tuvākās apkārtnes D pusē paceļas par ap 10 m, pretējā pusē pret Skaistas upi kaupre izceļas par 20 m virs purvainās upes ielejas līmeņa. ZA pusē, veidojot pilskalna nocietinājumus, kaupre nodalīta ar labi veidotiem puslokveida grāvjiem un valni. Pilskalna plakumam tuvākais grāvis nolaižas uz abām pilskalna nogāzēm un tur pārveidojas terasē, kas ieloko visu pilskalnu un savienojas ar DR gala nocietinājumu grāvi. Pilskalna plakumam attālākais grāvis arī nolaižas uz abām nogāzēm, pārveidojas par terasi, tomēr šī terase ir mazāk izteikta, vairāk ievērojama pilskalna Z nogāzē. Šī terase DR galā savienojas ar ārējo nocietinājuma grāvi.

DR gala puslokveida nocietinājumi ierīkoti ap 4-5 m zemāk par pilskalna virsmu; tie līdzīgi pretējā gala nocietinājumiem. Domājams, ka ieeja pilskalnā bijusi no šīs puses, jo te grāvjos ir aizmilzums un valnī tikko jaušams pārrakums.

Borovkas pilskalns ir Latgalei tradicionāli kauprē veidots pilskalns, to no abām pusēm nodalot ar relatīvi zemiem, bet labi veidotiem vaļņiem un grāvjiem, kas abās pilskalna garajās nogāzēs pārveidojas par terasēm. Tradicionāli šādos pilskalnos nav izteikta kultūrslāņa.

Vieta apsekota 25.04.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2021. gada sākumā atklājis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Silavišku pilskalns

Daugavpils novads, Višķu pagasts

N 56° 05` 49.300; E 26° 51` 21.910

Pilskalns situēts Višķu pagasta Z daļā ap pusotru kilometru uz DA no Vīgantiem (Luknas). Apaļais kalns, kurā ierīkots pilskalns, ir valdošā augstiene visai viļņotajā reljefā un apkārtnē glezni izceļas. Pilskalnu tika lemts saukt pēc lielākās un nozīmīgākās tuvējās apdzīvotās vietas par Silavišku pilskalnu.

Pilskalna mākslīgos pārveidojumus iezīmē mazizteikta, ap 1-2 m plata terase, kas izteiktāka ir pilskalna ZR pusē. Terase 1-2 m zem kalna virsmas ieloko visu kalnu. Terases ietvertais plakums ir noapaļoti taisnstūrveida, par metru izvelbts, orientēts ZR-DA virzienā, ir 45 m garš un 35 m plats. Kalnu veido smilts zeme, kas plakumā ir nedaudz tumšāka, tomēr tā nav uzskatāma par nepārprotamu kultūrslāni. Kalns no visām pusēm ir vienādi stāvs; ar terasi ir norobežota tikai kalna augšējā daļa. Terase, tās kopējais veidols vairāk ir jaušams aerolāzerskenējumā nekā nodalās dabā.

Silavišku pilskalnam izvēlēts jau no dabas no visām pusēm stāvs un norobežots kalns, kuram mākslīgi ar terasi nodalīta tikai tā augšējā daļa. Silavišku pilskalnā kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums un kultūrpiederība pagaidām nav noteikta.

Vieta apsekota 25.04.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2020. gada beigās atklājis arheologs Raimonds Rozenvalds.

Cucuru pilskalns

Zilupes novads, Lauderu pagasts

N 56° 17` 15.890; E 27° 53` 01.680

Ap 100 m uz ZR no Cucuru Jaunās kapsētas ir līkumota, šaura un augsta kaupre, kas orientēta ZA-DR virzienā un kas virs tuvākās apkārtnes izceļas par 15 m. Pilskalna plakums ir ap 50 m garš un tikai ap 10 m plats. Abos galos plakums nodalīts ar puslokveida nocietinājumiem.

ZA galā, skatot no ārpuses, pilskalna plakums nodalīts ar ap metru dziļu grāvi, kas ZR nogāzē pārveidojas par terasi; pretējā DA nogāzē grāvim turpinājuma terases veidā nav. Tad seko platāks ap metru augsts valnis, tad pāri par metru dziļš puslokveida grāvis, kas ZR pusē drusku iezīmējas kā augšējā terase. Tad seko ap 1,5-2 m augsts aprakums. Aiz tā, bet tikai pilskalna ZR pusē ir puslokveida grāvis, kas tālāk pārveidojas par terasi.

Pilskalna DR gals ir ļoti šaurs. Skatot no plakuma puses, sākumā ir 1,5-2 m augsts aprakums, pēc tam seko puslokveida grāvis, kas kā terase turpinās abās nogāzēs, lai DA nogāzē ātri izzustu, bet pretējā ZA nogāzē šī terase, kas sarakta zvēru alām, 5-6 m zem plakuma līmeņa ieloko visu pilskalna nogāzi. Tad seko ap metru augsts puslokveida valnis, kam ārpusē ir ap metru augsts aprakums, tālāk ir pusmetru dziļš grāvis vai terase, kas nedaudz iesniedzas ZA nogāzē zem pirmās terases. Vēl tālāk ir ap metru augsts aprakums, aiz kura ir dabiska pāržmauga.

Cucuru pilskalns veidots Latgalei tradicionāli, garenu kaupri abos galos nodalot ar ne sevišķi augstiem vai dziļiem puslokveida vaļņiem un grāvjiem, kas pilskalna garajās nogāzēs pārveidojas vai sliecas pārveidoties par terasēm. Parasti šāda veida pilskalniem nav kultūrslāņa; Cucuru pilskalnā melns kultūrslānis sedz nocietinājumus, plakumu un nogāzes augšdaļas.

Vieta apsekota 06.05.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2021. gada sākumā atklājis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Vērēmu Škūru kalns – pilskalns

Rēzeknes novads, Vērēmu pagasts

N 56° 34` 31.260; E 27° 23` 38.020

Škūru kalns ir plašākas apkārtnes augstākā vieta. Kalnu jau no tālienes iezīmē metāla triangulācijas tornis. Kalna augstāko daļu ieloko plānā noapaļoti taisnstūrveida nocietinājumu sistēma, kuru divos līmeņos veido terases. Izteiktākas un labāk saglabājušas terases ir kalna R un Z pusē; A pusē kalna nogāze jau no dabas ir bijusi pietiekoši stāva, lai to neterasētu, bet D puses nocietinājumi jaunākos laikos ir nolīdzināti. Pilskalna plakums pārveidots ar jaunlaiku būvēm un piebraucamo ceļu. Gan plakumā, bet vairāk gan R un Z nogāzēs jaušams melns kultūrslānis, kas bagātīgi jaukts ar modernajiem būvgružiem.

Ar svaigu skatu pārskatot iepriekš fiksētās pilskalnu teikas, šķiet, ka tieši ar Škūru kalnu saistāma kāda jau 1939. gadā pierakstītā teika par Veramu pilskalnu. Par Škūru kalnu kā pilskalnu jau 1925. gadā Pieminekļu valdei ziņoja A. Rags. Plašāk kalnu kā senlaiku apcietinājumu 1950. gadā aprakstīja K. Rozītis, bet 1978. gadā Škūru kalnu apsekoja A. Radiņš, kas to par pilskalnu neatzina. Jaunākos laikos kalnā ir bijis uzbūvēts ģeodēziskais tornis, kara laikā – divas mūra ēkas kara novērošanas dienesta vajadzībām. Škūru kalna kā pilskalnu apliecina daļēji saglabājusies nocietinājumu sistēma un kultūrslānis.

Vieta apsekota 22.05.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2020. gada beigās atklājis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Bierzinīku pilskalns

Ciblas novads, Zvirgzdenes pagasts

N 56° 34` 53.790; E 27° 46` 10.960

Bierzinīku ierīkots ledāja atstātā aptuveni ZRR-DAA virzienā orientētā ap 20 m augstā kauprē, kuras virsma vietām ir tikai pārdesmit metrus plata, uz Z no Bierzinīku sādžas. Kaupres, kuru vietējie iedzīvotāji sauc par Miņkovas kalnu, Z sāna nogāze ir pietiekoši stāva, lai to nevajadzētu mākslīgi stāvināt. Pretējā D nogāze par 5-6 m ir nostāvināta. Pilskalna iekārtojums ir Latgalei tradicionāls – kaupre ir pārdalīta ar grāvjiem un vaļņiem; Bierzinīku pilskalna gadījumā šie pārveidojumi ir īpaši iespaidīgi.

A pusē, skatot no ārpuses, ir 6 m augsts valnis, kura priekšā lēzena ieplaka – grāvis. Pret plakumu valnis ir ap 2 m augsts.

R pusē pilskalna nocietinājumi veidoti vēl varenāki. Skatot no R puses, ir ap metru dziļš puslokveida grāvis, kas D nogāzē pārveidojas par iespaidīgu terasi. Aiz grāvja ir galvenais valnis, kurš no ārpuses ir 5 m augsts, no iekšpuses – ap 3,5 m augsts. Aiz galvenā vaļņa ir ap metru dziļa ieplaka vai grāvis. Vaļņa D nogāze stāva, te vaļņa priekšā esošais grāvis un ieplaka jeb grāvis galvenā vaļņa iekšpusē savienojas un pārveidojas par terasi. Tā pilskalna R galā aizņem kādu trešdaļu pilskalna nogāzes garuma. Terase ir 4-6 m plata un slīpi par 5-6 m nolaižas uz leju, savietojoties ar pilskalna D malas stāvinājuma pamatni. Otrā 4-5 m platā terase izveidota pāris metrus zem pirmās terases.

Pa kaupres augšdaļu, turpinoties uz abām pusēm no pilskalna, jaunākos laikos ar buldozeru, iznīcinot kultūrslāni plakumā un sapostot pilskalna vaļņus un grāvjus, izstumts vairākus metrus plats ceļš. Pilskalna plakums ir 105 m garš, ap 20 m plats.

Gan pilskalna plakumā, gan vaļņos un grāvjos, gan nogāzēs ir intensīvi melns kultūrslānis, kurā samērā maz akmeņu. Izdevās atrast tikai sīku keramikas fragmentu.

Bierzinīku pilskalns ir monumentāls, stipri veidots senatnes nocietinājums, kura intensīvais un biezais kultūrslānis liecina par pilskalna ilgstošu izmantošanu.

Vieta apsekota 22.05.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2020. gada beigās atklājis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Svātovas pilskalns

Rēzeknes novads, Pušas pagasts

N 56° 13` 12.730; E 27° 09` 20.080

Pušas pagasta DR pusē, robežojot ar Aglonas novada Kastuļinas pagastu, atrodas Svātovas ezers. Tāda paša nosaukuma sādža atrodas ezera R krastā. Ezera pretējā A krastā ir bijušas divas saimniecības, kas kartē tiek pieskaitītas Svātovas sādžai. Arī tagad saimnieciski tiek izmantota viena saimniecība šajā ezera krastā. Ezera Z krastā ir Parmas sādža, kas taisnā līnijā atrodas pilskalnam pat tuvāk nekā kādreiz nesadalītā Svātovas sādža ezera pretējā pusē.

Uz A no Svātovas ezera starp to un Pušas ezeru ir vairākus kilometrus plašs, kalnots mežu masīvs. Pilskalns, kas atrodas skujkoku mežā, ierīkots kādā ZA-DR virzienā orientētā reljefa izcēlumā 100 m uz A no Svātovas ezera krasta. Pilskalna nocietinājumi, kas plānā ir nosacīti taisnstūrveidīgi, ierīkoti, izcēluma augstāko daļu ietverot ar divām paralēlām terasēm un malu stāvinājumiem. Nocietinājumi izteiktāki ir pilskalna ZA un A daļā, citās pusēs tie ir mazāk izteikti, tomēr nekur nocietinājumu līnija nepārtrūkst. Pret DA, kur ir graviņa, pilskalns ir tikai līdz 5 m augsts. Skatot no pilskalna plakuma puses izteiktāko nocietinājumu vietā ZA pusē sākumā ir 1-1,5 m augsts aprakums, tad 3-4 m plata terase, kuras malās jaušams zemes uzvallējums, tad tās 1-1,5 m augstais aprakums un tad neliels izlīdzinājums aprakuma pakājē. Arī citās pusēs pilskalns ir līdzīgi nocietināts. Pilskalna plakums ir nedaudz izvelbts, nav īpaši izveidots, pārejas uz pilskalna nogāzēm nav izteiktas. Plakuma garums ZA – DR virzienā ap 35 m, platums pretējā virzienā – ap 25 m. Pilskalna plakumā zemes sastāvs – smilts ar oglītēm; nekur nebija jaušams viendabīgi intensīvāks kultūrslānis.

Svātovas pilskalns nav bijis īpaši stipri nocietināts vai intensīvāk apdzīvots, tomēr pilskalnam raksturīgie reljefa pārveidojumi ir nepārprotami. Svātovas pilskalns būtu pieskaitāms Latgalei raksturīgajiem t.s. patvēruma pilskalniem ar ne ļoti izteiktiem nocietinājumiem un bez izteikta kultūras slāņa.

Vieta apsekota 30.05.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2021. gada sākumā atklājis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Hmilovkas pilskalns

Aglonas novads, Kastuļinas pagasts

N 56° 06` 43.530; E 27° 08` 02.900

Hmilovka ir viensētās sadalītā pusmuiža, kuras nosaukums dažādās dažādu laiku kartēs un rakstītos avots ir rakstīts dažādi: Hmilauka; Hmulovka; Chmilauka; Chmilova; Chmalovka; Hmalovka; Xmalovka; Xmylevka.

Pilskalns ierīkots kādā aptuveni A-R virzienā orientētā kalnā, kurš pret Z ir īpaši stāvs, ap 15 m augsts. Agrākos laikos pilskalna plakums, ieskaitot iespējamos A gala nocietinājumus, un D nogāze intensīvi arti, iespējamos mākslīgos pilskalna pārveidojumus pilnīgi nolīdzinot. Senās druvas malu un arī postījuma robežu iezīmē izteikta apara, kas vietām ir līdz metru augsta. Pilskalna R galā apara šķērso nocietinājumu grāvju un vaļņu D galus; grāvju un vaļņu pretējie gali ir saglabājušies. Nenoartajā pilskalna daļā gan nocietinājumos, gan Z nogāzē jaušams intensīvi melns kultūrslānis. Tāds vietām jaušams arī noartajā plakumā, bet lēzenajā D nogāzē, iespējams, biezās zāles dēļ to nevarēju konstatēt.

Pilskalnu nepārprotami iezīmē raksturīgie R gala nocietinājumi, kas saglabājušies 5-6 m garumā. Skatot no ārpuses, sākumā ir ap metru augsts aprakums, kam D galu nogriež apara. Tad seko ap pusmetru dziļš grāvītis jeb terase, tad ap pusmetru augsts valnis, tad tik pat dziļš grāvis, tad pāri par metru augsts aprakums un tad nepilnu metru augsta vaļņa paliekas plakuma galā. Pilskalna Z nogāzē šie nocietinājumi terases neveido.

Pilskalna A gala nocietinājumi nav līdz galam izprotami. Nocietinājumi divu terašu veidā saglabājušies Z nogāzē. Pirmā ap 3-4 m platā terase veidota ap 2-3 m zem plakuma līmeņa, turpinās līdz apmēram trešdaļai no pilskalna garuma. Pilskalna A galā terase sāk pagriezties pret pilskalnu un, iespējams, kādreiz pārveidojās par grāvi. Otrā terase ir 2-3 m zem pirmās terases, tāpat ir 3-4 m plata un tāpat sāk pagriezties pret pilskalnu, iespējams, tā kādreiz pārveidojusies par grāvi.

Hmilovkas pilskalns varēja būt bijis visai ievērojams. Tā datējums pagaidām nav zināms, tomēr kultūrslāņa raksturs vairāk liktu domāt par agrāka perioda pilskalnu. Taisnā līnijā 3 km uz ZAA no Hmilovkas pilskalna atrodas pazīstamais un ainaviskais Stanovišku pilskalns.

Vieta apsekota 30.05.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2021. gada sākumā atklājis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Kurjanovas pilskalns

Ciblas novads, Līdumnieku pagasts

56° 32` 04.20”   27° 58` 37.50”

Kurjanovas pilskalns atrodas Kurjanovas ezera ZR krastā. Te gar ezera Z pusi stiepjas A – R virzienā orientētā kopumā pārdesmit kilometrus garā ledāja atstātā kaupre, uz kuras ir vairāki pazīstami senvēstures pieminekļi: Ludzas pilsdrupas, Ķīšu kalns, Djatlovkas kalns u.c. Pie ezera uz D no kaupres aiz 11 – 15 m dziļas ielejas ir atsevišķs ap 300 m garš A – R virzienā orientēts reljefa izcēlums, kura augstākajā vietā ierīkots pilskalns. A pusē ir ap 2 m augsts stāvināts aprakums, kam plakuma malā ir neizteikts ap pusmetru augsts  valnis. Aprakuma priekšā ir terasveidīgs izlīdzinājums. Tas, transformējoties par izteiktu terasi, turpinās abās kalna garajās nogāzēs. Terase veidota 2 – 3 m zem pilskalna virsmas.  Pretējā R pusē, kur kaupre jūtami sašaurinās, plakuma malā ir nepilnu metru augsts valnis, tad seko 1,5 – 2 m dziļš grāvis, kas abās kalna nogāzēs pārveidojas iepriekš minētajā terasē, tad seko ap 2 m augsts puslokveida valnis, kura priekšā R pusē ir tik pat dziļš grāvis, kas ietiecas arī abās kalna nogāzēs, bet terasi tālāk neveido. Šis grāvis no R puses ir ap ½ m dziļš. Tālāk seko trešais valnis, kas ir relatīvi zems, plats un mazizteiksmīgs. Tā R pusē, noslēdzot nocietinājumu sistēmu, ir ap metru augsts aprakums jeb stāvinājums.

Pilskalna plakums nav izteikti nodalīts, tas kumps un abās pusēs samērā lēzeni nolaižas līdz terasēm. Plakuma garums 55 m, platums R galā ap 10 m, vidusdaļā ap 20 – 30 m, A galā plakums atkal nedaudz sašaurinās. Melns kultūrslānis, kas veidojies smilts zemē, jaušams visā pilskalna plakumā, nogāzēs, terasē un R puses nocietinājumos.

Kurjanovas pilskalna datējums pagaidām nav zināms. Tas ir tuvākais pilskalns Djatlovkas latgaļu uzkalniņu kapulaukam, kas atrodas ap 2 – 3 km uz ZR no pilskalna.

Vieta apsekota 13.06.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2021.gada pavasarī ievērojuši senvēstures entuziasti Valdis Mičulis un Atis Blūms.

Maslovas pilskalns

Ludzas novads, Lauderu pagasts

56° 20` 55.25”   28° 02` 34.82”

Maslovas pilskalns atrodas Lauderu pagasta Z daļā tālu no tuvākām apdzīvotām mājām, lai gan agrākos laikos pilskalna apkārtne ir bijusi blīvi apdzīvota. Pilskalns ierīkots Istras upes labā krasta līkumā, reljefa izcēlumā, kas pret upi ir 12 m augsts, stāvs un apbrūkošs.

Lai izveidotu pilskalnu, reljefa izcēlums norobežots ar puslokveida aprakumiem, terasēm un grāvjiem. Tādā veidā norobežotais pilskalna plakums, kam malas nav īpaši iezīmētas, plānā ir ovāli ieapaļš, orientēts DA – ZR virzienā (garums 40 m, platums 25 m), nedaudz izvelbts un mazliet nolaidens pret DA. Kraujā pret upi nekādi mākslīgi stāvinājumi nav bijuši nepieciešami.

Pilskalna A un DA puses norobežojumā, skatot no plakuma puses, sākumā ir ap metru augsts aprakums, kas paliek izteiktāks pilskalna A un DA pusēs. Aiz aprakuma ir 3 – 4 m plata terase,  kuras ārmala vietām, varbūt iezīmējot valni, ir par pārdesmit centimetriem augstāka, tad vēl viens ap metru augsts aprakums, tad 3 – 4 m plata terase un, iespējams, vēl viens grūti nojaušams aprakums. Pašā pilskalna ZZA stūrī upes kraujas malā, skatot no plakuma puses, grāvis sasniedz 1 – 2 m dziļumu, attiecīgi tik pat augsts un dziļš ir arī valnis un nākošais grāvis. A pusē, kur ir dabiska, mitra ieleja, pilskalns ir 5 m augsts.

Pilskalna plakumā jaušams pelēcīgs, smiltī veidojies 10 – 15 cm biezs kultūrslānis;  atrasta bezripas gludās keramikas lauska.

Spriežot pēc agrāko laiku kartēm, Istras upes labā krasta daļa ar pilskalnu pieskaitāma Maslovas sādžai.

Atrastā keramikas lauska ļauj attiecināt jaunatklāto, labi veidoto, tipisko Maslovas pilskalnu uz dzelzs laikmetu. Kultūrslāņa klātbūtne ļauj uzskatīt, ka Maslovas pilskalns ir bijis ilgstošāk apdzīvots.

Vieta apsekota 09.07.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2020. gada beigās ievērojis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Žubuļu pilskalns

Ludzas novads, Rundēnu pagasts

56° 19` 45.61”   27° 49` 45.74”

Žubuļu pilskalns atrodas Rundēnu pagasta Z daļā, tālu no tuvākām apdzīvotām mājām, tomēr agrākos laikos pilskalna apkārtne ir bijusi blīvi apdzīvota. Jaunatklātais pilskalns atrodas starp Žubuļu un Greidānu sādžām, tam tuvākās bijušas Žubuļu sādžas viensētas.

Žubuļu pilskalns iekārtots reljefā no visām pusēm norobežotā apaļā kalnā ar nostāvinātām malām, kuru pa augšmalas perimetru ietver valnis. Zemes sastāvs un augu valsts pilskalnā ir krasi atšķirīga no tās, kas ir apkārtnē.

Pilskalns stāvāks ir pret A un DA, kur tā augstums sasniedz 8 metrus. Pilskalna plakums jeb precīzāk iekšpuse ir bļodveidīga, ar nolaidenumu pret vaļņiem visās pusēs. Valnis augstāks ir DA pusē, kur no iekšpuses tas sasniedz 3 m augstumu; vaļņa virsotne sašaurinās. Citās pusēs valnis ir ap 1,5 - 2 m augsts; ZR pusē valnis gandrīz neizdalās. Pilskalna iekšpuses caurmērs, mērot no vaļņa augšpuses, ir 30 m, visa pilskalna caurmērs, skaitot no pakājes, ir 60 m. Ne valnī, ne plakumā kultūrslānis nav jaušams, lai gan vieglā smilts zeme ir nedaudz tumšāka.

Pilskalna valnī DR un ZR pusē ir divi pārrāvumi vai vaļņa pazeminājumi, kas, iespējams, iezīmē ieejas vietas. Pilskalnā aug bērzi un citi lapu koki, Z daļā ir divas lielas priedes (apkārtmērs 1,3 m augstumā 2,5 m); vēl citas lielas vai iezīmīgas priedes ir nokaltušas un/vai izgāzušās. Valnī ir vairākas sīkākas, tagad aizaugušas bedres.

Žubuļu pilskalns ar savu cirkulāro veidu nav tipisks Latgalei. Pilskalna kultūrpiederību liedz skaidrot kultūrslāņa trūkums. Atzīmējams, ka līdzīgi cirkulāri veidojumi Kurzemē tiek pieskaitīti Kurzemes elku kalniem.

Vieta apsekota 09.07.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2020. gada beigās ievērojis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Rivarišku pilskalns

Preiļu novads, Aglonas pagasts

56° 06` 39.45”   27° 04` 57.63”

Pilskalns atrodas mežā Aglonas pagasta A daļā. Ap 300 – 400 m uz DA no pilskalna ir Rivarišku sādžas saimniecības; pēc Rivariškiem pilskalnam arī dots nosaukums.

Skuju kokiem apaugušais pilskalns ierīkots vienā no daudzajiem apkārtnes reljefa izcēlumiem. Pilskalnam izvēlētais izcēlums ir orientēts apmēram Z – D virzienā, plānā tam ir ūdens piles forma, kuras šaurākais gals ir vērsts uz Z. Pilskalna R mala jau no dabas ir 9 - 12 m augsta un stāva; A nogāze ir tikai 4 - 6 m augsta un ir stāvināta ar vairākām terasēm.

No Z puses pilskalnu, skatot no iekšpuses, norobežo ap metru dziļš aprakums, kura priekšā ir 4 – 5 m plata izlīdzināta vieta. Tās Z pusē ir vēl tikko jaušams grāvītis. No šīs puses pilskalns ir viszemākais un pieejamākais. Iespējams, ka no šīs puses bijusi ieeja pilskalnā.

Pilskalna A nogāzē pirmā terase, kas ir 3 – 4 m plata, izveidota ap metru zem pilskalna plakuma. Šī terase saslēdzas ar pilskalna Z puses aprakumu. Pirmā terase noslēdzas ar ap nepilnu metru augstu aprakumu, aiz kura seko vēl viena tik pat plata terase, kas arī noslēdzas ar aprakumu. Terases nav strikti veidotas, vietām robotas, varbūt nepabeigtas. Pilskalna DA galā plakuma malā ir izteiksmīgs ap metru dziļš grāvis, kas saslēdzas ar A nogāzes augšējo terasi. Tālāk uz leju nogāze jau no dabas ir pietiekoši stāva, lai tā netiktu stāvināta. DR un R nogāzes jau no dabas ir pietiekoši stāvas, kur nogāzes nocietinājums nav bijis nepieciešams.

Pilskalna plakums, kas kopumā līdzens, bet nav īpaši izlīdzināts, Z – D virzienā ir 60 m garš, D galā A – R virzienā 30 m plats, Z galā – 15 m plats. Kultūrslānis nekur plakumā vai pie pilskalna nav jaušams.

Kopumā Rivarišku pilskalns ir Latgalei raksturīgais tā sauktais patvēruma pilskalns bez jūtama kultūrslāņa, ar plašāku, bet ne izteiktu no terasēm veidotu nocietinājumu sistēmu. Ap kilometru uz ZA pie Gorodokas sādžas atrodas zināmais Gorodokas pilskalns.

Vieta apsekota 10.07.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2020. gada beigās ievērojis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Mitru pilskalns

Rēzeknes novads, Čornajas pagasts

56° 23` 26.99”   27° 23` 49.16”

Pilskalns atrodas ap kilometru uz ZR no Čornajas pagasta centra, Mitru sādžas malā, ap 200 m uz DR no Mitru kapsētas.

Pilskalns ierīkots ap 20 m augsta plašāka reljefa izcēluma augstākajā daļā. Pilskalna nocietinājumus veido terase, kas cirkulāri ietver vai, domājams, ir ietvērusi visu kalna augstāko daļu. Terase veidota kalna vidusdaļā, ap 10 – 15 m virs purvainās lejas kalna pakājēs. Vislabāk terase saglabājusies kalna Z, A un D daļā, pret R terase pamazām izzūd, lai gan pret šo pusi kalns ir visnolaidenākais. Iespējams, nocietinājumi šajā kalna daļā ir nolīdzināti ar kādreizējo aršanu, par ko liecina aerolazerskenējumā saskatāmās druvu aparas kalna R nogāzē. Terase un tās aprakums ir izmēros samērā lieli, bet arī lēzeni un it kā izplūduši un nolaideni. Skatot no kalna apakšas, sākumā ir 1 – 1,5 m augsts aprakums, tad 5 – 6 m plata terase, tad izvelbtais pilskalna plakums, kas virs terases izceļas par vairākiem metriem. Terases ietvertā pilskalna plānā apļveida plakuma caurmērs ir 40 m. Gan terasē, gan tās aprakumā un drusku zemāk par to, īpaši kalna Z pusē, gan arī visā pilskalna plakumā jaušams smilts zemē veidojies pelēcīgi melns kultūrslānis, kurā atrastas divas bezripas trauku lauskas, viena no tām no spodrinātā trauka.

Tumšs kultūrslānis tika konstatēts ap 30 – 40 m lielā platībā pilskalna ZA nogāzē lejpus terases un augšpus purvainās lejas. Šis kultūrslānis nesaslēdzas ar pilskalna kultūrslāni.

Domājams, ka Mitru pilskalns kopā ar apmetni kalna nogāzē ir bijusi samērā liela dzīvesvieta, kas, spriežot pēc atrastajām trauku lauskām, kopumā datējama ar dzelzs laikmetu, iespējams, vidējo dzelzs laikmetu.

Vieta apsekota 10.07.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2020. gada beigās ievērojis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Balandes pilskalns

Kuldīgas novads, Alsungas pagasts

N 57° 00` 03.680; E 21° 33` 53.660

Pilskalns, kas ierīkots jūras senkrasta malā, atrodas ap 2 km uz Z no Alsungas. Te slīpi uz Užavas upes pļavām pa dziļu gravu nokrīt strauts, kas tiek saukts par Strēļu valku vai Karpiņvalku. Starp gravu un jūras senkrastu ir izveidojies no trijām pusēm stāvs paliksnis, kurā tad arī ir ierīkots pilskalns. Tas orientēts DR – ZA virzienā, ir 8 – 10 m augsts. ZA pusē paliksnis ir mākslīgi norobežots, izveidojot 3 – 4 m augstu izteiktu puslokveida stāvinājumu. Tā priekšā zeme ap 10 – 15 m platumā ir izlīdzināta. Šajā līdzinājumā ir jaukta, pelēcīga zeme, kas varētu būt kultūrslānis.

Arī pilskalna plakums ir izlīdzināts, ar pāris metru kritumu pret DR. Plakuma (garums ap 40 m, platums 10 – 15 m) ZA gals pret stāvinājumu ir par kādus pusmetru izcelts. Pilskalna DR gala pakājē jaušams it kā aprakums vai terase. Iespējams, tam te dabisks raksturs, tomēr var arī pieņemt, ka arī šis pilskalna gals ir bijis nedaudz stāvināts. Visā pilskalna plakumā un nogāžu augšmalās ir pelēcīgas krāsas zeme, ko varētu uzskatīt par mazintensīvu smilts zemē veidojušos kultūrslāni.

Pilskalns nosaukts pēc tuvējās Balandes muižas, kuras būves bijušas 0,5 – 1,2 km uz DA no pilskalna. Folkloriste Ieva Vītola sarunā ar Ilgu Leimani uzzināja, ka kalns saukts par Babiņas kalnu vai Babiņkalnu. Tuvumā bijusi Karpiņu muiža, dzīvojis Karpiņš, brālis ar māsu, kurai vārds bija Babiņa (Barbara), tāpēc arī kalns tā nosaukts.

Balandes pilskalns ir raksturīgs Kurzemei – tas izveidots zemes mēles galā, pilskalnu nocietinot ar aprakumu un, iespējams, valni. Kultūrslānis, kā jau tas parasts Kurzemes pilskalniem, ir mazintensīvs. Balandes pilskalna datējums pagaidām nav zināms. Apkārtnē ir daudz citu arheoloģiski iezīmīgu vietu.

Vieta apsekota 29.06.2021.

Par iespējamo pilskalnu 2020. gada 22. oktobrī ziņas sniedza vēsturnieks Jānis Goldšmits, kurš vietu pats arī bija apsekojis.

Izriedes pilskalns

Dienvidkurzemes novads, Bunkas pagasts

N 56° 30’ 59.700; E 21° 27’ 04.020

Tadaiķu – Bunkas lielceļš pie Izriedes šķērso plašo Vārtājas upes ieleju. Tās kreisajā augstajā krastā kādreiz bijusi Izriedes muiža ar plašu parku, kas tiek kopts un uzturēts. Uz Vārtājas ieleju, iekļaujoties parkā, nolaižas vairākas gravas. Viena šāda grava ir ar kraujām, ap 7 – 8 m augstām malām. Starp gravu un Vārtājas ielejas nogāzi ir izveidojusies apmēram Z – D virzienā orientēta ap 150 m gara zemes mēle. Mēles D daļā tuvāk lielceļam ir bijusi Izriedes muižas īpašnieku kapu kapliča, kas tagad drupās. Mēle tās vidusdaļā, veidojot pilskalnu, pārdalīta ar puslokveida grāvi, kas pret D ir 2 – 3 m dziļš. No grāvja izmestās zemes, mērot no grāvja dibena, uzbērtas 3 – 4 m augstā valnī. No plakuma puses, kas ir ap 30 m garš un gar valni ap 20 m plats, valnis ir ap 4 m augsts. Z un R pusēs pilskalnam ir stāvas, 5 – 6 m augstas nogāzes. Pilskalna šaurajā Z galā ir bijis 3 – 4 m augsts aprakums, kura pakājē varētu būt veidota terase. Ieeja pilskalnā varētu būt bijusi gar vaļņa A galu.

Lai no muižas dzīvojamās ēkas nonāktu kapenēs, bija jāiet tieši pāri pilskalnam. Domājams, ka parka un kapeņu tapšanas laikā, ierokoties vai paberot zemi, pilskalnā ir veidoti parka celiņi, un tādejādi sākotnējais reljefs ir ticis mainīts. Kultūrslānis ne pilskalna plakumā, ne nogāzēs vai grāvī nav jaušams. Izriedes pilskalns, kas lielā mērā ir pārveidots, cietis arī II Pasaules kara laikā, tomēr ir saglabājis savu veidolu un ir tipisks Kurzemei ar klasisku pilskalna siluetu.

Vieta apsekota 05.08.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs ievērojis un par to 2021. gada 2. jūnijā informējis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Stulbenes pilskalns

Kuldīgas novads, Nīkrāces pagasts

N 56° 32’ 02.610; E 21° 50’ 49.440

Pusceļā starp Embūti un Maznīkrāci pa labi uz Nīkrāci atzarojas lielceļš, kas aiz Miera kapiem šķērso Stulbenes purvāja mitro ieleju. Pilskalnam pēc tam tuvējā purvāja dots Stulbenes pilskalna nosaukums. Skaidrojot savdabīgo vietvārdu, varētu norādīt, ka tā kādreizējā nozīme varētu būt vienādojama ar vārdu akls.

Stulbenes purvājs pie pilskalna veido plašāku zemu, tagad krūmiem un mežu aizaugušu ieleju. Tās R pusē ir aptuveni Z – D virzienā orientēts 150 m garš reljefa izcēlums, kuru no A puses robežo Stulbenes ieleja, bet no pretējās R puses – šaurāka mitra ieleja. Šī reljefa izcēluma D daļā ir izveidots pilskalns. No R puses tas ir ap 7 – 8 m augsts un te nav bijuši vajadzīgi kādi pastāvinājumi. No D un A puses reljefa izcēlums ir pastāvināts ar 4 – 5 m augstu aprakumu. Zem aprakuma ir izveidota 6 – 7 m plata terase. Arī zem terases kalns vēl par pāris metriem krīt uz leju. ZRR pusē, kur reljefa izcēlumam nav dabiska norobežojuma, tas nodalīts ar mākslīgi veidotiem pārveidojumiem. Skatot no pilskalna plakuma puses, sākumā ir 4 – 5 m augsts aprakums, tā pakājē ap metru dziļš aizplūdis grāvis, tad 6 – 7 m plats un ap metru augsts valnis, tā priekša ap pusmetru dziļš grāvis.

Pilskalna plakums, kura caurmērs 35 – 40 m, ir izlīdzināts, ar striktu pāreju uz pilskalna nogāzēm. Visā plakumā, Z puses norobežojumā, pilskalna nogāzēs un terasē ir intensīvs grantainā zemē veidojies melnas krāsas šķeltiem un degušiem akmeņiem un oglēm jaukts kultūrslānis, kur atrasta bezripas keramikas lauska.

Tieši pret pilskalna Z puses aprakuma terasi uz ZR no pilskalna slapjo leju šķērso mākslīgi veidots dambis. Tas ir ap 20 m garš, ap 1, 5 m augsts un augšdaļā 5 – 6 m plats. Šķiet, ar dambja palīdzību tika uzpludināta mitrā ieleja starp pilskalnu un plato uz R no pilskalna.

Vieta apsekota 05.08.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs ievērojis un par to 2021. gada 5. jūlijā informējis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Kaņautu pilskalns

Dienvidkurzemes novads, Kalvenes pagasts

N 56° 38` 10.662; E 21° 44` 56.091

Alokstes upīte savā augštecē vietām veido stāvus krastus. Viena šāda upes veidota padziļa grava ir uz ZR no Tīdu ezera, uz A no Kalvenes – Pērbones lielceļa, netālu no kādreizējo Kaņautu māju vietas. Te Alokstes gravai no kreisās puses pieslēdzas kāda mazāka ūdenstece, kas jaunākos laikos ir izgrāvjota. Starp Aloksti šo gravu izveidojusies plašāka zemes mēle, kura platāka ir tuvāk abu ūdensteču sadurei. Zemes mēle tās augstākajā vietā ir norobežota ar puslokveida aprakumu; pret Alokstes upi, kur tās gravas nogāze jau no dabas ir pietiekoši stāva, ap 10 m augsta, aprakums nav veidots; tas izbeidzas līdz ar upītes stāvās gravas malu. Aprakums ZR, R un DR pusē ir ap 2 m augsts, zem tā izveidota pāris metrus plata izlīdzināta terase, kas ZR pusē jau no dabas ir pāri par 10 m plata. Virzienā uz D terase sašaurinās līdz 5 – 6 m platumam. D un DA pusē aprakums pieaug līdz 3 m augstumam, aprakuma pakājē ir nepilnu metru dziļš grāvis. Skatot no plakuma puses, te sākumā ir ap 3 m augsts aprakums, tad nepilnu metru dziļš grāvis, tā priekšā 5 – 6 m plata vaļņveidīga terase, savukārt tās priekšā ir neizteikts grāvis.

Pilskalna plakums, iespējams, jau no dabas ir bijis līdzens ar minimālu izvelbumu un tā izlīdzināšana nav bijusi nepieciešama. Plakuma caurmērs skaitot no aprakuma malas ZR – DA virzienā – 50 m, ZA – DR virzienā ap 30 m. Zemes sastāvs plakumā – gaiša smilts, kultūrslānis ne plakumā, ne terasē, ne nogāzēs nav jūtams.

Kaņautu pilskalna mākslīgā pārveidojums pazīmes nerada šaubas, tomēr kultūrslāņa trūkums liegs plašāk spriest par vietas kādreizējo nozīmi. Kādā I Pasaules kara laika kartē Kaņautu pilskalna vietā ir likts nosaukums “Pilskalns”.

Vieta apsekota 05.08.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs ievērojis un par to 2021. gada 5. jūlijā informējis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Oškalnu pilskalns

Dienvidkurzemes novads, Kazdangas pagasts

N 56° 39’ 58.140; N 21° 36’ 44.120

Pilskalns atrodas uz Kazdangas un Aizputes pagastu robežas Tebras vecupes labajā krastā. Pilskalns izveidots lokāla Z – D virzienā orientēta reljefa izcēlumā Z galā, kuru no R un ZR puses, padarot krauju, ir noskalojusi Tebras upe. Pretējā A pusē reljefa izcēlumu kaut kad agrāk ir padarījusi krauju Tebrai pietekošā upīte, kas tagad ir izgrāvjota un iztaisnota. Reljefa izcēlums tā Z daļā sašaurinās un paaugstinās, paliek nosacīti trīsstūrveidīgs. Virs upju līmeņa tas izceļas par 8 metriem. No abu upju puses reljefa izcēlums jau no dabas ir bijis pietiekoši kraujš, lai to nevajadzētu stāvināt. Reljefa izcēlums, strauji sašaurinoties, turpinās vēl tālāk uz ZR. Lai to nodalītu, te pilskalna mala par 2 – 3 m ir aprakta.

Lai pilskalnu padarītu nepieejamāku no D un DR puses, ir veikts plašs 2 – 3 m augsts puslokveida zemes aprakums. Šķiet, veidojot aprakumu, zemes ir bērtas arī uz pilskalna plakuma malas, kur iezīmējas it kā valnītis. Tāpat šķiet, ka aprakuma pakāje ir izlīdzināta. Pilskalna plakums plānā ir aptuvens trīsstūris, kam D mala ir puslokveidīga. Plakums ir par 3 metriem nolaidens uz D. Tā platums platākajā vietā ap 50 m, garums – arī 50 m. Kultūrslānis ne plakumā, ne citur pilskalnā nav drošāk jaušams. Pilskalns apaudzis lapu kokiem; starp tiem izceļas vairākas lielas liepas.

Oškalnu pilskalns ir Kurzemei raksturīgs pilskalns bez izteiktākiem nocietinājumiem un kultūrslāņa, tomēr pilskalnam raksturīgais pārveidojums nerada šaubas.

Vieta apsekota 06.08.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs ievērojis un par to 2021. gada 5. jūlijā informējis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Vierņu pilskalns

Ludzas novads, Zvirgzdenes pagasts

N 56° 35` 47.356; E 27° 37` 29.407

Vierņi ir liela sādža Cirmas ezera Z pusē iepretim Mārgas pussalai. Jaunatklātais pilskalns atrodas Vierņu sādžas Z galā. Sādžu no R robežo tagad izgrāvjota upīte jeb strauts ar plašāku ieleju – Rītupes labā krasta pieteka. Paralēli upītei tās A pusē ir Z – D virzienā orientēta atsevišķu lielāku un mazāku reljefa izcēlumu virkne. Vienā no tiem, kas ir ap 12 m augsts, stāvs un dabiski norobežots pret R, D un A, iekārtots pilskalns. Tas apaudzis lapu kokiem; kalnā ir pāris lielas un vecas priedes, arī mežābeles un mežonīgi jāņogu krūmi, kas varbūt liecina, ka agrāk pilskalns ir bijis kā īpaši ievērots.

Skatot no Z puses, pilskalns norobežots ar ap 1,5 m augstu puslokveida aprakumu, tad seko 6 – 7 m plata terase un tad vēl viens ap 1,5 m augsts aprakums. Aprakumi un terases pilskalna stāvajā A nogāzē neturpinās; R nogāzē aerolāzerskenējums rāda it kā terases turpinājumu; dabā tā nav drošāk saskatāma. Aprakumos un terasē pilskalna Z pusē to vidusdaļā ir aizmilzums, kas, iespējams, uzrāda seno ieejas vietu, kuru citur arī būtu grūti iedomāties.

Pilskalna plakums izlīdzināts, tomēr pāreja uz nogāzēm nav izteikti strikta. Visu plakumu, nogāžu augšdaļu, terasi un aprakumus klāj izteikts melns kultūrslānis, kurā ir deguši un šķelti akmeņi, atrasta bezripas keramikas lauska. Kultūrslānis ir jaušams arī kalna turpinājumā vēl kādus desmit metrus uz Z no pilskalna nocietinājumiem. Plakumā, nogāzēs un pilskalna pakājē ir vairāki lieli, deguši akmeņi. Apkārtne te vispār ir akmeņaina.

Spriežot pēc intensīvā kultūrslāņa, Vierņu pilskalns ir bijusi intensīvi izmantota nocietināta dzīvesvieta. Cirmas ezera Z krastā taisnā līnijā 2,4 km uz DDR no jaunatklātā pilskalna atrodas pazīstamie, arheoloģiski izpētītie latgaļu vidējā un vēlā dzelzs laikmeta Kivtu senkapi, kuriem nebija zināma atbilstoša dzīvesvieta. Ar dažādiem nostāstiem ir saistīta arī Mārgas pussala, bet Cirmas ezers – ar nostāstiem par ezerā nogrimušu pili un princesi.

Vieta apsekota 11.08.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs ievērojis un par to 2021. gada 28. jūlijā informējis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Puncuļovas pilskalns II

Balvu novads, Baltinavas pagasts

N 56° 54` 04.802; E 27° 36` 38.198

Pazīstamais, iepriekš labi zināmais Puncuļovas pilskalns iekārtots kādā aptuveni ZA – DR virzienā orientētā stāvā un augstā kauprē. No šīs kaupres D pusē attiecībā pret Puncuļovas pilskalnu gandrīz taisnā leņķī virzienā uz D nodalās vēl viena ap 25 m augsta kaupre, kura pēc pārsimts metriem pagriežas uz ZA, tad pamazām sašaurinās un nokrīt pret Puncuļovas ezera ieleju.

Šaurākajā vietā, kur kaupres mugura ir nepilnus desmit metrus plata, tā ir nodalīta. Sākumā, skatot no R, ir 6 – 7 m plats, izplūdis, ap metru augsts, lēzens paaugstinājums vai valnis. Tad seko ap metru dziļš grāvis, kas Z pusē izbeidzas kraujās nogāzes malā, bet D puses nogāzē sāk pārveidoties par 2 – 3 m platu, ne visur vienādi labi nolasāmu terasi, kas no D puses ieloko visu pilskalnu un virzienā uz A paliek izteiktāka. Terase tās zemākajā daļā 5 – 6 m zem pilskalna augstākās vietas D nogāzē saiet kopā ar kalna reljefā dziļi iegrauzušos senu ceļa vietu. Pilskalna A galā terase pārveidojas par 1 – 1,5 m augstu izteiktu puslokveida aprakumu, kura priekšā ir ap pusmetru dziļš grāvis. Tā ārpusē sāk iezīmēties it kā valnītis.

Pilskalna plakums neizteikts, neizlīdzināts, ierobains, nolaidens un bez noteiktas robežas D pusē; Z pusē to strikti robežo kaupres asā mala. Kultūrslānis pilskalnā nav jaušams. Attālums starp abu galu nocietinājumiem ap 90 m, attālums starp kaupres aso malu Z pusē un D nogāzes terasi platākajā vietā ap 30 m.

Pilskalna tuvumā nav kādu zīmīgu orientieru, kas nebūtu raksturīgi arī Puncuļovas pilskalnam, tāpēc jaunatklātais pilskalns nosaukts par Puncuļovas pilskalnu II.

Kopumā jaunatklātais pilskalns nav izteikts, tomēr tam ir noteikti, pilskalnam raksturīgi mākslīgi pārveidojumi.

Vieta apsekota 11.08.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs ievērojis un par to 2021. gada 10. jūnijā informējis arheologs Raimonds Rozenvalds.

Vecrudbāržu pilskalns

Smiltenes novads, Variņu pagasts

N 57° 18` 29.620; E 26° 16` 17.920

Vecrudbārži ir vecsaimniecība, kas situēta ap 2 km gara un ap kilometru plata no trijām pusēm mežu ieskauta reljefa izcēluma augstākajā vietā. Pilskalns atrodas ap 200 m uz DR no Vecrudbāržiem. Te augstienei pret R ir stāvs, gravām izrobots kritums. Pilskalns ierīkots zemes mēlē starp divām šādām gravām, to nodalot ar izteiktu grāvi. Pret pilskalnu grāvis ir ap 4 – 5 m augsts, bet šī grāvja mala būtu uzskatāma jau par pilskalna nogāzi, jo tā ir gara un slīpa. Pretējā pusē grāvis ir līdz 2 m dziļš. Tā platums platākajā vietā ap 12 – 15 m. Grāvja D pusē ir aizmilzums, kas, domājams, uzrāda kādreizējo ieejas vietu. Pilskalna DA un D nogāzē ap 5 m zem plakuma līmeņa grāvis pārveidojas par ap metru platu terasi.

Pilskalna plakums ir izlīdzināts, ar krasu pāreju uz nogāzi. Tā garums ap 50 m, platums platākajā vietā ap 30 m. Plakuma A mala pret grāvi ir par nepilnu metru piepacelta, iespējams, uzrādot seno valni. Virzienā uz R kalns sašaurinās, tā nogāze ir mazāk strikta, kalna virsma respektīvi plakums ir par pāris metriem nolaidens. Visas kalna nogāzes ir stāvas. Z pusē plakums paceļas par 13 – 14 m virs gravas dibena; D pusē – par 14 – 15 m. R pusē kalna pakājē ir mitra, purvaina, tagad izgrāvota plašāka Vidagas labās puses pietekas ieleja.

Kultūrslānis pilskalna plakumā nav jaušams, lai gan zeme varētu būt nedaudz tumšāka nekā tas ir citur apkārtnē.

Par pilskalnu ir stāstīts, ka tur kalnos bijusi zviedru karaspēka nometne un zviedri esot ierakuši savu mantu.

Vecrudbāržu pilskalns ierīkots jau no dabas pilskalna izveidei piemērotā vietā. Pilskalnu nocietinot, ir izveidots vērā ņemams grāvis un veidotas terases.

Vieta apsekota 24.09.2021.

Pilskalnu 2021. gada 10. jūnijā kopā ar vairākiem kolēģiem apmeklēja un aprakstīja, apzīmējot to par varbūtēju pilskalnu, arheologs Jānis Ciglis.

Līču pilskalns

Cēsu novads, Drabešu pagasts

N 57° 12` 07.830; E 25° 19` 21.130

Līču mājas atrodas ap kilometru uz DA no Amatas ciema Amatas upes kreisā krasta kraujas malā, pilskalns atrodas ap 100 m uz DA no mājām. Upe te tek pa plašāku ieleju un līkumojot laika gaitā ir izveidojusi augstas ielejas malu kraujas un atstājusi vecupes.

Pilskalns ierīkots zemes stūrī starp diviem kādreizējiem Amatas upes lokiem; upe tagad atvirzījusies par ap 100 m no pilskalna. Pilskalns plānā ir trīsstūrveidīgs. Tā A un ZR nogāzes ir kādreizējās Amatas upes 11 – 13 m augstās kraujas. No pieejamākās DR puses pilskalns bijis nocietināts ar divu puslokveida līdz 1,5 m dziļu grāvju un līdz metru augstu vaļņu sistēmu. Grāvju un vaļņu vidusdaļā ir neregulārs aizmilzums, kas, iespējams, uzrāda seno ieejas vietu. Grāvji un vaļņi abos galos krasi izbeidzas Amatas upes kādreizējās stāvajās kraujās.

Pilskalna plakums ir trīsstūrveidīgs, tā platums gar vaļņiem un grāvjiem ir 25 m, garums – 20 m. Plakuma pats ZA gals kādreiz ir Amatas noskalots un ir tikai dažus metrus plats. Var saprast, ka Amatas noskalojumi un kraujas veidošanās ir notikusi jau pilskalna pastāvēšanas laikā vai drīz pēc tam. Dziļāks kultūrslānis pilskalnā nav jaušams; tūlīt zem melnas krāsas velēnas kārtas sākas smilts zeme.

Līču pilskalns atrodas arheoloģiski bagātajā un pētītajā Drabešu pagastā, tomēr jaunatklātā pilskalna tiešā tuvumā kādas arheoloģiskās vietas nav zināmas. Pilskalnam ir raksturīgi zemes pārveidojumi, tomēr nav konstatējams izteiktāks kultūrslānis. Daļa pilskalna ir Amatas upes nograuzta. Līču pilskalna datējums un kultūrpiederība pagaidām nav noteikta.

Vieta apsekota 24.09.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs ievērojis un par to 2021. gada 6. janvārī informējis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Sīpolu pilskalns

Bauskas novads, Vecumnieku pagasts

N 56° 34` 40.400; E 24° 34` 16.210

Vecumnieku pagasta vispār līdzenajā reljefā ap 2 km uz DA no Vecumniekiem ir kāds plašāks ap 2 km garš, nepilnu kilometru plats, ZR – DA virzienā orientēts reljefa izcēlums, kam ir atsevišķi lokāli pacēlumi un iedobes.

Pilskalns iekārtots samērā zemā kalnā, nodalot reljefa izcēluma galu tā R pusē ar diviem izteiktiem aprakumiem un terasi. Ārējais aprakums plānā ir gandrīz taisns, tikai tā abi gali nedaudz aizliecas, 2 m augsts, bet Z pusē tā augstums sasniedz 3 – 4 m. Te aprakums gals apraujas ap 7 – 8 m augstas stāvas nogāzes malā. Pretējā D pusē reljefa izcēlums ir bijis lēzenāks; te aprakums paliek zemāks un ir postīts ar kara laika rakumiem. Aprakuma garums 40 m. No šīs puses kalns virs tuvākās apkārtnes izceļas par 8 – 10 m.

Virs aprakuma ir plaša, izlīdzināta terase, kas arī šķērso visu reljefa izcēlumu. Tās R pusē ir nākošais aprakums, kas ir 1,5 m augsts. Terase A pusē ir ap 7 – 8 m plata, par pāris metriem platāka Z un D galos. Terases iekšmalā otrā aprakuma pakājē ir jūtams grāvītis, kas pamazām pārveidojas par pilskalna A daļas ietverošo grāvi. Terase, pamazām sašaurinoties, turpinās arī izcēluma Z un D pusē. Z pusē tā izteiktāka, D pusē – mazāk izteikta, postīta ar kara laika rakumiem. Reljefa izcēluma R un DR pusē terase transformējas par ap metru dziļu puslokveida grāvi, no kura izmestās zemes veido nepilnu pusmetru augstu valni grāvja ārmalā.

Pilskalna caurmērā 15 m lielais plakums ir izlīdzināts un ar noteiktu pāreju uz nogāzēm Z, A un D daļā, bet ar 4 – 5 m augstu slīpumu pret ietverošo grāvi pilskalna R pakājē. Pilskalna virsmas garums starp grāvi R un aprakumu A – 27 m. Plakuma A mala pret aprakumu ir par nepilnu pusmetru izcelta, kas, iespējams, uzrāda kādreizējo valni plakuma malā.

Kultūrslānis pilskalnā nav jaušams. Zeme ir tumšāka, tomēr tikai virskārtā. Pēc senām aparām un tīrumu malām var jaust, ka pilskalna apkārtne kādreiz ir intensīvi un ilgstoši lauksaimnieciski izmantota. Pieļaujams, ka arī pilskalna terase, mainot tās izskatu, agrākos laikos ir arta.

Pilskalnam tuvākās Melderu mājas būvētas agrāko lielo Sīpolu māju tiešā tuvumā, tāpēc tika lemts pilskalnu, saglabājot kādreizējo māju vārdu, saukt par Sīpolu pilskalnu.

Vieta apsekota 03.10.2021.

Par iespējamo pilskalnu savā 2018. gada 29. augusta ziņojumā informēja vēsturnieks Jānis Goldšmits.

Vanagu pilskalns

Ogres novads, Tomes pagasts

N 56° 46` 22.870; E 24° 36` 35.110

Agrākos laikos Daugava augšpus Ogres upes ietekai ir līkumojusi, atstājot salas un kādreizējo gultņu vietas. Viena šāda senas gultnes vieta atrodas Daugavas kreisajā krastā, orientēta aptuveni Z – D virzienā, starp Tomes baznīcu dienvidos un Dirveiku mājām ziemeļos. Senais Daugavas krasts, kas šeit ir liela iekšzemes smilšu kāpa, pret A ir ļoti stāvs, ap 20 m augsts. Tālāk uz R no senkrasta turpinās viļņots smilts veidots reljefs; te sākas plašie Baldones meži. Pati senkrasta mala pilskalna vietā ir vēl izcelta par 4 – 5 m. Daugava, tagad jau Rīgas HES ūdenskrātuve, atrodas nepilnu kilometru uz A no pilskalna.

Pilskalna ierīkošanai izvēlēta kāda izcilāka vieta Daugavas sengultnes malā. Veidojot pilskalna nocietinājumus, reljefa izcēlums no visām pusēm aprakts. Aprakums ir 1 – 2 m augsts, augstāks pret R, mazāk augsts pret A, kur aprakums veidots Daugavas senkrasta malā. Aprakuma pakājē izveidota līdz 2 m plata terase. A pusē pilskalns virs sengultnes stāvi paceļas par 24 m, pretējā pusē virs tuvākās apkārtnes – par 8 m. Aprakuma ietvertā teritorija plānā ir nosacīti četrstūrveidīga. Pilskalna par nepilnu metru pret R nolaidenā plakuma garums ir 30 m, platums – 17 m. Kopumā nocietinājuma veidojums nav īpaši izteikts. Mazizteikts aizmilzums, kas varbūt  uzrāda seno ieejas vietu, vērojams pilskalna DR gala aprakumā. Visā kalnā zemes sastāvs ir viegla, gaiša smilts; kultūrslānis nav jaušams.

Kopumā Vanagu pilskalns ir veidots ļoti vienkārši. Spriežot pēc kultūrslāņa trūkuma, tas nav bijis pastāvīgi vai ilgstoši izmantots. Pie Vanagiem Daugavas krastā ir Grīvu senkapi, kas, spriežot pēc atradumiem, attiecināmi uz senāko un agro dzelzs laikmetu.

Pilskalns nosaukts pēc tam tuvākajām Vanagu mājām, kas taisnā līnijā atrodas ap 0,7 km uz DA no pilskalna jau aiz Daugavas sengultnes.

Vieta apsekota 03.10.2021.

Par iespējamo pilskalnu Tomē savā 2020. gada 30. decembra elektroniskajā vēstulē informēja senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Usaiķu pilskalns

Dienvidkurzemes novads, Bunkas pagasts

N 56° 30` 33.710; E 21° 33` 48.600

Ap 3 km uz D no Krotes, Priekules lielceļa labajā pusē Robežnieka dīķī aizsākas uz Vārtāju notekošs strauts, kam drīz no labās puses, veidojot gravas, pievienojas divas nelielas sānteces. Pilskalns ierīkots ap 300 m uz R no lielceļa zemes mēlē starp šīm divām strauta pietekas gravām. Pilskalnam D esošā gravas nogāzes ir vairāk nolaidenas, virs šīs gravas dibena pilskalna plakums izceļas par 8 – 9 m. Pretējā Z puses grava ir ar asākām un kraujākām malām, šķiet, erozijas izrobota, pret pilskalnu ap 10 m dziļa.

Pilskalns ierīkots, zemes mēli A pusē nodalot ar ap pusmetru dziļu puslokveida grāvi un plakuma pusē nepilnu metru augstu valni. Tuvāk abām gravām, īpaši Z pusē, grāvis un valnis, kas nekur nepārtrūkst, paliek izteiksmīgāki, centrālā daļā grāvis paliek mazāk zīmīgs un vaļņa ārmala veido it kā aprakumu. Iespējamā ieejas vieta varētu būt bijusi vairāk D pusē, kur jaušams grāvja aizmilzums. D pusē grāvis aizliecas pa pilskalna nogāzi un 1 – 3 m zem plakuma līmeņa veido neizteiktu terasi.

Norobežotais un līdzenais plakums plānā ir trīsstūrveidīgs, ar pāris metru kritumu pret D. Plakuma Z puse ir ar asāku lauzumu, nedaudz piepacelta, D mala mazāk strikta. Plakums gar valni un grāvi starp abām gravām ir 50 m plats; R galā plakums krasi sašaurinās. Kultūrslānis pilskalnā nav jaušams.

Uz A no grāvja un vaļņa ap 20 m attālumā LIDAR rāda it kā vēl vienu grāvi. Dabā tas nav ieraugāms, tā vietā redzams tikko jūtams nolaidens iedziļinājums. Ja te būtu bijis otrs grāvis, tad tas atbilstu nelielas priekšpils nocietinājumam.

Pilskalnam dots vārds pēc tuvējās Usaiķu muižas, kuru vietā tagad Prātnieku mājas.

Usaiķu pilskalns ierīkots tradicionālā veidā ar puslokveida grāvi un valni nodalot zemes mēli starp divām gravām. Nocietinājumi nav veidoti īpaši lieli vai stipri, tomēr to mākslīgais raksturs nerada šaubas. Kultūrslāņa trūkums, kā tas ir daudzos Kurzemes pilskalnos, liedz pagaidām spriest par pilskalna datējumu vai kultūrpiederību.

Vieta apsekota 15.10.2021.

Par iespējamo pilskalnu Bunkā savā 2021. gada 7. oktobra elektroniskajā vēstulē informēja Laima Landmane.

Brunču pilskalns

Ventspils novads, Ugāles pagasts

N 57° 15′ 34.310; E 22° 04′ 49.270

Pilskalns atrodas ap 0,7 km uz D no Ventspils – Rīgas šosejas, Engures upes kreisajā, mežainajā krastā. Pretējā Engures upes pusē, kas te ir robeža starp Ugāles un Usmas pagastiem, iepretim pilskalnam ir Brunču un Lagzdiņu mājas. Brunču māju nosaukums ir senāks, atzīmēts agrākās kartēs, pie šosejas ir Brunču kapsēta, tāpēc pilskalnam dots Brunču pilskalna nosaukums.

Pilskalns ierīkots zemes mēlē starp pret Enguri nokrītošu gravu, kas pilskalnu apliec no Z un R, un Engures upes leju. Grava pret pilskalnu ir 7 – 8 m dziļa un stāva. Tik pat augsta ir pilskalna nogāze pret Engures upi. Pilskalnu ierīkojot, zemes mēle pret plakumu nodalīta ar ap pusmetru augstu puslokveida valni, kura priekšā ir nepilnu metru dziļš grāvis. Grāvis izbeidzas Engures upes krasta malā, bet valnis te platā leņķī pagriežas un, paliekot augstāks, turpinās arī gar Engures ielejas malu. No Engures upes puses starp valni un krasta nogāzi ir šaura, ap pusmetru plata terase. Iespējams, tā veidojusies, valni uzberot nedaudz atstatu no upes ielejas malas. Pret šo vaļņa daļu pilskalna plakumā ir ap metru dziļš iedziļinājums, kas, pārtraucot valni, izplūstot turpinās un nokrīt pret Engures upi. Aiz šī izplūduma pilskalna ZR daļā vaļņa vairs nav, toties ap metru zem pilskalna plakuma šajā vietā ir dažus metrus gara un šaura terase. Ir sajūta, ka pilskalns ir postīts ar kādiem ģeoloģiskiem procesiem (noslīdējums?), gruntij vienā pilskalna daļā, pārraujot valni un aizlīdzinot terasi, noslīdot uz leju pret Engures upi. Šis iespējamais grunts noslīdējums radījis plašāku zemes mēli (noslīdējuma konuss?) pilskalna A pakājē starp Engures upi un gravu, kas pieslēdzas upei.

Pilskalna plakums, ja neskaita iedziļinājumu plakuma A pusē, ir gandrīz līdzens, ar 0,5 m kritumu pret A. Pret R un Z plakums ir ar krasu pāreju uz gravu. Plakuma garums ap 45 m, plakuma platums gar valni līdz A vaļņa pakājei – ap 30 m. Kultūrslānis pilskalna plakumā nav jaušams. Tūlīt zem trūdu kārtas sākas 20 – 25 cm bieza pelēka smilts zeme, kas dziļāk paliek dzeltena. Iespējamā zemes noslīdējumā pret Engures upi zeme ir tumšāka.

Brunču pilskalns, šķiet, nav bijis ilgstoši apdzīvots – nav izveidojies intensīvāks kultūrslānis. Pilskalns iekārtots tradicionālā veidā no dabas izdevīgā vietā, norobežojot starp gravu un upi izveidojušos zemes mēli.

Vietu apsekota 25.10.2021.

Ziņas par iespējamo pilskalnu Engures upes kreisajā krastā iepretim Lagzdiņu un Brunču mājām 2021. gada 14. oktobrī sniedza vēsturnieks Jānis Goldšmits.

Itālijas pilskalns

Madonas novads, Ērgļu pagasts

N 56° 56` 01.140; E 25° 37` 13.290

Pilskalns atrodas kalnotā apvidū ap 3 km uz Z no Ērgļiem, Ērgļu – Cēsu lielceļa labajā pusē, plašākā ielejā, ir apkārtnē labi norobežots, pret R ap 8 m augsts, pret citām pusēm – līdz 12 m augsts. No R puses kalnam pieslēdzas tīrums, visās citās pusēs ir liekņas, kurās jaunākos laikos izrakti meliorācijas grāvji.

Pilskalnu iezīmē terase, kas, šķiet, ir izmantota arī kā uzejas vieta, lai gan ieejas vieta tieši pašā pilskalna plakumā drošāk neiezīmējas. Terase sākas pilskalna Z nogāzes lejasdaļā, te ir 4 – 5 m plata, tad pa kalna nogāzi ceļas uz augšu, paliek 6 – 7 m plata, lai atkal sašaurinātos un izbeigtos ap metru zem vaļņa kalna Z daļā. Kalna nogāze virs terases ir pastāvināta.

Kalna virsma plānā ir ieapaļa, ar lielāku slīpumu pret ZR. Plakumu D, DA un A malā ieloko no plakuma puses ap metru augsts, nedaudz izplūdis valnis. Ne plakumā, ne terasē, ne kalna nogāzēs vai pakājē kultūrslānis nav jaušams. Plakuma A malā ir lielāks, iespējams, dedzis akmens, vēl citi lielāki akmeņi ira kalna pakājē, iespējams, noripināti no augšas. Pilskalna Z pakājē un nogāzes vidusdaļā, A nogāzes vidusdaļā, terasē un plakumā ir kara laika zemnīcu un rakumu paliekas.

Nedaudz vairāk nekā divus kilometrus uz Z šī paša lielceļa malā ir mājas ar zīmīgu nosaukumu “Pilskalni” un mežs, kas saukts par Pilsmežu. Šie nosaukumi esot saistībā ar 19. gs. medību pili.

Pilskalnam tuvākā lielāka apdzīvotā vieta ir kādreizējā Itālijas pusmuiža (tagad drupās; autobusa pietura joprojām saucas “Itālija”), kas atradusies ap puskilometru uz ZR no pilskalna.

Itālijas pilskalnam ir nepārprotamas mākslīgā pārveidojuma pazīmes, tomēr pilskalna datējums un kultūrpiederība pagaidām paliek nenoskaidrota. Itālijas pilskalna savdabīgums pieļautu arī pētīt iespēju, ka tas pārveidots kā muižas īpašnieka dīvaina iegriba.

Vieta apsekota 28.10.2021.

Par iespējamo pilskalnu pie bij. Itālijas pusmuižas savā 2021. gada 8. oktobra elektroniskajā vēstulē informēja 

Jaunatklāto pilskalnu aprakstus sagatavoja Juris Urtāns