Dr.phil. Andrejs Balodis ir Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējs kopš 2013. gada. Pasniedz kursus filozofijā, ētikā, estētikā un loģikā. Ir divu monogrāfiju un vairāku akadēmisku rakstu autors. Piedalās vairākos LZP projektu grantos. Paralēli zinātniskajai un pedagoģiskajai darbībai A. Balodis regulāri piedalās dažādos starpdisciplināros kultūras projektos un vada podkāstu.

Jānis Balodis ir teātra veidotājs, dramatiķis jeb lugu autors, dramaturgs, pētnieks un dramaturģijas specialitātes lektors.

Dr.philol., Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītājs un docētājs Akadēmijā kopš 1992. gada. Literatūras vēsturnieks R. Briedis ir vairāku grāmatu autors: “Teksta cenzūras īsais kurss: Prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā” (2010), “Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā, 1888–1944, 1945–2005” (1–2, 2006), ko Guntis Berelis raksturojis kā “interesantāku lasāmvielu nekā aizraujošu detektīvu”. u.c.

Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.

Docente Zane Grigoroviča darbu Latvijas Kultūras akadēmijā uzsāka 2001.gadā pēc bakalaura un maģistra programmu absolvēšanas. Vairāku Pasaules un Latvijas mākslas vēstures un teorijas kursu docētāja, LKA atbalstīto un līdzfinansēto projektu vadītāja un realizētāja. LKA Senāta locekle.

Andris Hiršs 2020. gadā ieguva doktora grādu filozofijā, aizstāvot Latvijas Universitātē promocijas darbu “Jēkabs Osis un Tērbatas personālisma skola” Latvijas ideju vēstures apakšnozarē. LKA kā asociētais profesors A. Hiršs vada lekciju kursus par kritisko domāšanu, ideju ģenealoģiju un filozofijas pamatiem un kā viesdocētājs regulāri docē loģikas lekciju kursus Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un Rīgas Tehniskajā universitātē.

Rūta Muktupāvela, Ph.D. kultūras teorijā, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profesore, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, LKA rektore, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zinātnes padomes locekle, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas priekšsēdētāja, Latvijas pārstāve UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (2017-2021), Latvijas Augstskolu profesoru valdes priekšsēdētāja vietniece, vairāk nekā 50 zinātnisko publikāciju kultūras teorijas, etnoloģijas un folkloristikas jomā autore.

Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.

Ivars Šteinbergs, Ph. D., docents Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA); aizstāvējis disertāciju par latviešu atdzeju 20. gadsimtā (2023); dzejnieks (izdevis dzejas krājumus “Strops” (“Neputns”, 2020, Dzejas dienu balva, Ojāra Vācieša prēmija) un “Jaunība” (“Neputns”, 2022, Latvijas Literatūras gada balva)); literatūrkritiķis (2024. gadā saņēmis Normunda Naumaņa vārdā nosaukto Gada balvu mākslas kritikā) un atdzejotājs. 2017. gadā saņēmis Fulbraita stipendiju (Fulbright Foreign Student Program) un 2028. gadā ieguvis maģistra grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē Ņujorkas štata universitātē Bingemtonā (Binghamton, SUNY). Pētnieks Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (LU LFMI). Zinātnisku un populārzinātnisku rakstu autors. Literatūras žurnāla “Strāva” redaktors.

Filozofijas zinātņu doktore Daina Teters Latvijas Kultūras akadēmijā sāka strādāt 90. gadu otrajā pusē paralēli darbam Latvijas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā.

Teātra zinātniece un kritiķe, mākslas zinātņu doktore, bakalaura studiju apakšprogrammas "Drāmas un teksta studijas" vadītāja un Kultūras un mākslu institūta pētniece. Kopš 2022. gada LKA Nacionālās skatuves mākslas skolas (Skatuves mākslas katedras) vadītāja.

Dr. art., Latvijas Kultūras akadēmijā docē kopš 2006. gada, kad uzsāka doktorantūras studijas pēc maģistra grādu iegūšanas socioloģijā Parīzes IV Sorbonas Universitātē un tiesību zinātnēs Latvijas Universitātē. Līdztekus Kultūras, komunikācijas un informācijas sektora vadītājas pienākumiem UNESCO Latvijas Nacionālajā komisijā (2006–2012), Anita Vaivade aizstāvēja doktora disertāciju par tēmu Nemateriālā kultūras mantojuma konceptualizācija tiesībās (2011).

Ingmāra Balode - dzejniece, tulkotāja, redaktore, pasniedz radošo rakstīšanu un citus ar tekstu veidošanu un padziļinātu teksta izpratni saistītus priekšmetus Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 2015. gada.

Dārta Ceriņa darbojas galvenokārt kino un teātra pētniecībā, žurnālistikā un kritikā, attīstot starpdisciplināras pieejas un īstenojot tās praksē. Kopš 2020. gada lektore Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA), bet no 2017. gada – zinātniskā asistente LKA Zinātniskās pētniecības centrā.

Brigita Cīrule darbu Latvijas Universitātē docentes amatā apvieno ar atsevišķu kursu docēšanu Kultūras Akadēmijā, kur vada praktiskās nodarbības kursā Latīņu valoda, kā arī lasa lekcijas un vada seminārus kursā Rietumu kultūras mitoloģiskie pamati.

Vieslektors Eduards Dorofejevs ieguvis maģistra grādu mākslas zinātnē Latvijas mākslas akadēmijā (2014). Strādā par Izglītības programmu kuratoru Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Latvijas Kultūras akadēmijas viesprofesors Valdis Muktupāvels ir etnomuzikologs, mākslas zinātņu doktors (1999), Latvijas Universitātes profesors (2014), Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (2018).

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) viesprofesors, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesors Andris Vecumnieks (1964*) ir pieredzes bagāts komponists, diriģents, muzikologs. 2015. gadā LKA ieguvis doktora grādu (PhD) par mūzikas teatralitātes problēmām – promocijas darba tēma “Teatralitātes fenomens mūzikā. Jura Karlsona teātra telpa.”