![]() |
“Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: Wolt un Bolt piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze” (Nr. lzp-2021/1-0521) tiek īstenots Fundamentālo un lietišķo pētījumu (FLPP) programmā. Pētījuma projektu finansē Latvijas Zinātnes padome.
Projekta vadītāja: Dr.soc. Maija Spuriņa
Projekta Nr.: Nr. lzp-2021/1-0521
Projekta īstenošanas laiks: 03.01.2022. – 31.12.2024.
Projekta finansējums: 299613.60 EUR
Projekta finansētājs: Latvijas Zinātnes padome
Kontaktinformācija: Projekta vadītāja Maija Spuriņa, maija.spurina@lka.edu.lv
Projekta tīmekļvietne:https://gigwork.lka.edu.lv/
Pēdējās desmitgades gaitā digitālās darba platformas ir kļuvušas par nozīmīgiem starpniekiem starp pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem. Platformu piedāvātās ērtības un zemās cenas nereti liek aizmirst pašus darba darītājus. Projekta ietveros tiek veiktas 60 padziļinātas biogrāfiskas intervijas ar ēdiena piegādes platformās Bolt un Wolt nodarbinātajiem Rīgā un analizēta platformu saziņa ar ēdiena piegādes kurjeriem publiskajās saziņas sarakstēs Telegram platformā. Galvenais uzsvars tiek likts uz to, kā platformās nodarbinātie definē un piešķir nozīmi savai autonomijai un kādas ir tās praktiskās izpausmes. Tādējādi pētījums tiecas radīt pēc iespējas niansētāku ainu par digitālo platformu nodarbinātību un risināt plaisu starp diviem diskursiem – pašu platformu stāstu par nodarbināto brīvību un elastību, un pētījumos un nevalstiskajā sektorā paustās bažas par šī nodarbinātības veida prekaritāti, atsvešinātību un sociālo izolētību.
Projekta rezultātā tiek izstrādātas vairākas akadēmiskās publikācijas, kā arī plašākai publikai pieejama projekta tīmekļvietne, kurā tiek ievietoti gan piegādes darbinieku anonimizēti stāsti par ikdienas darbu un tā apstākļiem, gan atspoguļotas galvenās projekta darbības un rezultāti (t. sk. politikas rekomendācijas, akadēmisko publikāciju kopsavilkumi). Projekta tīmekļvietne tādējādi mazina platformās nodarbināto sociālo atsvešinātību, vairojot sabiedrības izpratni un pašu nodarbināto savstarpējo apzinātību.
Projekta ietvaros, meklējot veidu akadēmiskās pētniecības rezultātu pārtulkošanai plašākai sabiedrībai pieejamākā formātā – mākslas valodā, pētījuma projektā iegūtie dati tiek izmantoti dramaturģes un režisores Kristas Burānes veidotajai izrādei “Piegāde veikta laikā” un Danila Silova topošajai dokumentālajai filmai “Neredzamie cilvēki”. Papildus tam, projekta tīmekļvietnē pieejama fotogrāfes Aijas Melbārdes 2023. gadā veidotā fotosērija “Cilvēks aiz kastes”.
Atslēgvārdi: platformu nodarbinātība, autonomija, intervijas, darbinieku perspektīva
Projekta mērķis ir izzināt digitālo platformu nodarbinātību – kā tā tiek praktizēta, uztverta un izjusta, – tādējādi vairojot izpratni par to, kāda ir digitālā kapitālisma sociālkulturālā ietekme.
Projektā tiks īstenoti četri darba posmi:
1. darba posms – Konteksta analīze.
Šī darba posma mērķis ir gūt priekšstatu par platformu Wolt un Bolt darbību, vēsturi, stratēģiju un diskursīvo reprezentāciju. Šajā posmā tiek veiktas intervijas ar Wolt un Bolt vadību un partneriem, kā arī ar valsts un nevalstiskajām iestādēm, kuras saistītas ar platformu darbinieku nodarbinātību, sociālo nodrošinātību un integrāciju. Papildus tam tiek īstenota masu medijos esošo publikāciju analīze un platformu komunikācija, kas ļauj noskaidrot digitālo platformu diskursu publiskajā telpā. Projekta iecere un norise tiek atspoguļota projekta tīmekļvietnē.
2. darba posms – Lauka darbs.
Darba posma ietvaros tiek veikts lauka darbs, izmantojot divas kvalitatīvās socioloģijas pētījumu metodes: 1) 60 padziļinātas intervijas ar Wolt un Bolt platformās nodarbinātajiem pārtikas piegādātājiem; 2) Telegram platformas ziņu arhīvu analīze, kas atklāj Wolt un Bolt platformu komunikāciju ar kurjeriem, kā arī ēdiena piegādes kurjeru savstarpējo saziņu. Projekta norise tiks atspoguļota projekta tīmekļvietnē.
3. darba posms – Datu analīze un interpretācija.
Šajā darba posmā tiek analizēti lauka darbā iegūtie empīriskie dati, izmantojot konstruktīvi tematiskās analīzes metodi. Pētnieki dalās ar pirmajiem iegūtajiem rezultātiem Latvijas mēroga un starptautiskās akadēmiskās konferencēs un projekta tīmekļvietnē.
4. darba posms – Publikāciju un radošā projekta sagatavošana un rezultātu komunikācija.
Šajā darba posmā tiek sagatavotas vairākas akadēmiskas publikācijas, kuras iesniegtas augstas citējamības žurnālos kā “Social Inclusion” (COGITATIO), “Qualitative Sociology Review” (University of Lodz), “Emotions and Society” (Birstol University Press), “The Sociological Review” (SAGE) u.c. Tāpat tiek sagatavotas politikas rekomendācijas, kas var būt noderīgas politikas veidotājiem un citām atbildīgajām institūcijām Latvijā, lai efektīvāk pārvaldītu platformu ekonomiku un lai nodrošinātu lielāku tajā nodarbināto sociālo aizsargātību un labbūtību. Pētījuma rezultāti tiek publiskoti akadēmiskās konferencēs un projekta tīmekļvietnē. Sadarbībā māksliniekiem tiek radīta dramaturģija teātra izrādei un dokumentālā filma.
09.01.2025.
Projekta rezultātā pētnieku komanda apkopojusi secinājumus un rekomendācijas, kas var būt noderīgas politikas veidotājiem un citām atbildīgajām institūcijām Latvijā, lai efektīvāk pārvaldītu platformu ekonomiku un lai nodrošinātu lielāku tajā nodarbināto sociālo aizsargātību un labbūtību. Šie secinājumi un rekomendācijas pašlaik ir īpaši aktuāli, ņemot vērā, ka Latvijai līdz 2026. gada pavasarim ir jāievieš jaunā Eiropas Savienības direktīva par platformu nodarbinātību (EU Directive on Platform Work). Direktīvas mērķis ir stiprināt platformās strādājošo darba tiesības.
Ar politikas rekomendācijām iespējams iepazīties: https://gigwork.lka.edu.lv/rezultati/politikas-rekomendacijas/
29.12.2024.
17. decembrī notika simpozijs “Cilvēks aiz kastes pētniecībā un mākslā”. Simpozija pirmajā daļā projekta vadītāja Maija Spuriņa, vadošā pētniece Iveta Ķešāne un viena no pētījumā iesaistītajām studentēm Sabīne Ozola iepazīstināja klātesošos ar pētījuma akadēmiskajiem rezultātiem. Otrā daļa bija veltīta diviem radošajiem projektiem – Kristas Burānes topošajai izrādei “Piegāde veikta laikā” un Danila Silova topošajai dokumentālajai filmai “Neredzamie cilvēki”.
Simpozija trešajā daļā diskusijā par platformu darbu satikās pētījuma vadītāja Maija Spuriņa, socioloģe Oksana Žabko, pilsētplānotājs un sociālantropologs Viesturs Celmiņš, Brīvo Ardobiedrību savienības eksperte Natalja Preisa un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Simpozija ieraksts pieejams: https://gigwork.lka.edu.lv/2024/12/29/petijuma-nosleguma-simpozijs-cilveks-aiz-kastes-petnieciba-un-maksla/
22.12.2024.
Latvijas Universitātes žurnālā “Akadēmiskā dzīve” 60. numurā publicēts Ivetas Ķešānes un Maijas Spuriņas raksts “Platformu nodarbinātība Rīgā: nedrošība, autonomija un savas labbūtības individualizēšana savstarpēji neuzticīgā sabiedrībā” latviešu valodā. Raksts sniedz ieskatu trīs pētījuma aspektos – ēdienu piegādes platformās strādājošo daudzveidībā un socioloģiskajā tipoloģijā, cīņas pret nedrošību afektīvajos kavēkļos un strādājošo autonomijas un autonomijas un kontroles pretrunīgajās attiecībās platformu darbā.
Raksts pieejams: https://journal.lu.lv/adz/article/view/2428/2359
17.12.2024.
2024. gada 16. decembrī pētnieku komanda – Maija Spuriņa, Iveta Ķešāne un Sabīne Ozola, kā arī dramaturģe Krista Burāne tikās ar Gustavu Terzenu Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo”.
Kā mūsu sociālā realitāte – līdzcilvēki, kas mūs apkalpo ne tikai ar aplikāciju starpniecību, bet arī reālā fiziskā saskarsmē, var būt pārtulkota arī mākslas valodā? Kas ir „kiberproletariāts” un „aizvainojums”, kas akumulējas, darot savu darbu un kāpēc?
Publikācija par sarunā pārrunāto: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/17.12.2024-turies-pasapzina-turies-skats-uz-ediena-kurjeru-ikdienu-latvija-caur-kulturas-aci.a580585/
13.12.2024.
2024. gada 11. un 12. decembrī, Rumānijā, projektā iesaistītā studente Sabīne Ozola piedalījās Alba Iulia universitātes rīkotajā zinātniskajā konferencē "Tendencies of Knowledge and Social Development in the 21st Century" ar referātu “Subjective Perceptions Of Self-Employment Status Among Food Delivery Couriers”. Sabīne pētniekus no dažādām socioloģijas jomām iepazīstināja ar projektā iegūtajiem datiem, kas skaidro, kā ēdiena piegādes kurjeri uztver un izprot pašnodarbinātā statusu.
30.10.2024.
Lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar platformu darbu Latvijā un tā ietekmi uz darba vidi un darba apstākļiem pētniece Maija Spuriņa 30. oktobrī piedalījās Valsts darba inspekcijas organizētais vebinārā “Platformu darbs: Iespējas un izaicinājumi Latvijā”.
11.10.2024.
11. oktobrī pētnieces Maija Spuriņa un Iveta Ķešāne piedalījās starptautiskajā konferencē “The Getaway Conference: Mobilities, Societies, the State, and Detoxing”, kas norisinājās Rīgā. Iveta Ķešāne konferencē prezentēja referātu “Why does class resentment not transform into political action? A study of the food delivery workers' affective dispositions in the capital of Latvia”, skaidrojot, kā vienas un tās pašas profesionālās grupas locekļu afektīvās dispozīcijas izskaidro viņu politisko (ne)rīcību attiecībā uz darba devējiem.
Savukārt Maija Spuriņa referātā “Creating an illusion of control in gig-work: Analysis of Bolt Food communication to food delivery couriers in Riga” izgaismoja pārtikas piegādes kurjeru ikdienas realitāti, kritiski analizējot pārtikas piegādes platformas Bolt Food komunikāciju ar tās kurjerpartneriem Telegram ziņojumos.
Plašāka informācija par konferenci: https://www.rsu.lv/en/getaway-conference
02.09.2024.
No 27. līdz 30. augustam Porto, Portugālē norisinājās Eiropas sociologu asociācijas konference "Tension, Trust and Transformation". Pētnieces Maija Spuriņa un Iveta Ķešāne konferencē prezentēja referātus “Creating an Illusion of Control in Gig-work: Analysis of Bolt Food Communication to Food Delivery Couriers in Riga” un “Why Does Class Resentment Not Transform Into Political Action? A Study Of The Food Delivery Workers' Affective Dispositions In The Capital Of Latvia”.
26.06.2024.
“Cogatio” izdevniecības žurnāla “Social Inclusion” 2024. gada speciālizdevumā Nr.12. “Pieklājīga darba globālā izzušana? Prekaritāte, ekspluatācija un darbā balstītas ciešanas neoliberālajā laikmetā” iekļauts Ivetas Ķešānes un Maijas Spuriņas raksts “Nedrošības platformu darbā socioloģiskā tipoloģija: Rīgā strādājošo Wolt un Bolt Food ēdienu piegādes kurjeru pieredzes analīze”.
Žurnāls indeksēts Scopus un Web of Science datu bāzes ar citējamības indeksu (CiteScore) 3.5 un ierindojas 25% visaugstāk citēto sociālo zinātņu žurnālu vidū.
Raksts oriģinālvalodā pieejams: https://www.cogitatiopress.com/socialinclusion/article/view/7696
Raksta kopsavilkums latviešu valodā pieejams: https://gigwork.lka.edu.lv/2024/06/26/iveta-kesane-maija-spurina-nedrosibas-platformu-darba-sociologiska-tipologija/
06.04.2024.
Pētnieces Maija Spurina un Iveta Ķešāne no 3. līdz 5. aprīlim Gotingenas Universitātē piedalījās Starptautiskajā darba procesu konferencē.
15.02.2024.
15. februārī pētniece Maija Spuriņa piedalījās Eiropas Sociologu Asociācijas pētnieku tīkla RN 03 “Eiropas sabiedrības biogrāfiskā perspektīvā” un Īrijas Sociologu Asociācijas konferencē “Uzticības nozīme pēcpandēmijas sabiedrībās: Biogrāfiskās perspektīvas teorētiskie un praktiskie aspekti”. Tajā pētniece uzstājās ar referātu “Choice and Experience of Food Delivery Gig Work in the Context of Workers' Biographies”.
15.02.2024.
Nesen Latvijas medijos tika plaši skatīta problēma par autovadītājiem Rīgas ielās, kuru automašīnas neatbilst drošības prasībām. Šīs tēmas atspoguļojumā tika nepatiesi kriminalizēti ēdienu kurjerus, kuri ir iebraukuši Latvijā no citām valstīm. Medijos vairākkārtīgi parādījās ziņa, ka tieši no citām valstīm iebraukušie ēdienu kurjeri brauc ar sliktā stāvoklī esošām mašīnām, kurām ir Somijas numurzīmes, un dara to, lai ietaupītu uz apdrošināšanas rēķina un izvairītos no sodu par satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Vienlaikus, tika pilnīgi ignorēts jautājums – kur iebraucēji šīs mašīnas iegūst? Pētnieces Iveta Ķešāne un Maija Spuriņa rakstā norāda, ka šādā veidā neapzināti tika veidotas morālas robežas starp ārvalstu un vietējiem kurjeriem, rāmējot iebraucējus kā īpaši netikumīgus.
Ar raksta pilnu versiju iespējams iepazīties: https://gigwork.lka.edu.lv/2024/02/15/par-simboliskajam-robezam-rasu-aizspriedumiem-un-kurjeru-reprezentaciju-medijos/
30.12.2023.
2023. gada 30. novembrī pētnieces Maija Spuriņa un Iveta Ķešāne tikās ar raidījuma “Zinātnes vārdā” vadītāju Ievu Siliņu, lai pastāstītu “Radio Naba” klausītājiem par darbu digitālajās platformās.
Ieraksts pieejams: https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zinatnes-varda/woltbolt-dzivesstils-vai-slazds-saruna-ar-m.spurinu-un-i.kesani.a184723/
Plašāk par raidījumā pārrunāto: https://gigwork.lka.edu.lv/2023/12/30/zinatnes-varda-wolt-bolt-dzivesstils-vai-slazds/
15.12.2023.
Decembra mēnesī Latvijas medijos jau atkal vairākkārt tika pieminēti Wolt un Bolt kurjeri. Pētniece Maija Spuriņa apkopojusi informāciju par to, ko raksta Latvijas mediji par kurjeriem nozīmīgo Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta vienošanos virzīt tālāk Platformu darba direktīvu, kura vērsta uz platformā strādājošo sociālo aizsardzību, un kā atšķiras tēmas skatījums latviešu un krievu valodā.
Ar rakstu iespējams iepazīties: https://gigwork.lka.edu.lv/2023/12/15/maija-spurina-sonedel-par-kurjeriem-latvijas-medijos/
10.11.2023.
2023. gada 10. novembrī Latvijas Kultūras akadēmijas konferenču sērijas “Kultūras Krustpunkti XVII” tematiskajā sekcijā “Kultūra un nevienlīdzība” pētnieces Maija Spuriņa un Iveta Ķešāne piedalījās ar referātu “Simboliskās robežas un rasisms: Latvijas ēdienu kurjeru naratīvu analīze”, skaidrojot, ka Latvijas ēdienu kurjeri savos naratīvos iezīmē rasē balstītas simboliskās robežas, iezīmējot savu darba ētiku kā morāli pārāku par cittautiešu no Āfrikas un Dienviāzijas valstīm. Vienlaikus nozīmes un metaforas, kas parādās ap šiem morālā pārākuma naratīviem, atspoguļo spēcīgas rasu diskriminācijas tendences.
Papildus tam, projektā iesaistītā studente Sabīne Ozola sekcijā uzstājās ar referātu “Vai es esmu pats sev priekšnieks? Platformās nodarbināto ēdiena piegādes kurjeru izpratne par pašnodarbinātā statusu neoliberālo ideju kontekstā”, norādot uz to, ka analizējot un pētot kurjeru naratīvus, ir iespējams skaidrot, kāpēc tie rīkojas konkrētā veidā un kā šīs darbības ietekmē sociālie, organizatoriskie un kultūras aspekti.
Konferences tēžu krājums: https://drive.google.com/file/d/1tkYjfOfhnYLHhAP2l96SY8Zu_YENU4ub/view
19.04.2023.
No 2023. gada 12. līdz 14. aprīlim pētniece Iveta Ķešāne uzstājās ar referātu starpdisciplinārā konferencē “Starptautiskā darba procesa konference” Glāzgovā. Konferencē piedalījās pētnieki no dažādām disciplīnām – antropoloģijas, socioloģijas, menedžmenta, politikas zinātnes, jurispondences u.c., lai apspriestu nodarbinātības fenomena dažādas izpausmes un problēmas. Iveta konferencē nolasīja referātu ar nosaukumu “Autonomijas paradokss ēdienu kurjeru pieredzē Rīgā”.
Ar referāta kopsavilkumu iespējams iepazīties: https://gigwork.lka.edu.lv/2023/04/19/daliba-starptautiskaja-darba-procesu-konference-glazgova/
22.03.2023.
2023. gada 21. martā pētniece Maija Spuriņa piedalījās Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA – European Agency for Safety and Health at Work) organizētajā seminārā par digitālajās platformās nodarbinātajiem. Seminārā piedalījās eksperti un politikas veidotāji no ES dalībvalstīm un ES institūcijām. EU-OSHA prezentēja nesen pabeigto pētījumu par politiku un praksi saistībā ar digitālās platformas darbu un ietekmi uz darba drošību un veselību. Citu Eiropas aģentūru un pētniecības institūtu eksperti dalījās ar saviem novērojumiem par platformu nodarbinātību, to tiesisko regulējumu, ar to saistītajiem riskiem un ar politiskajām iniciatīvām, kas mēģina šos riskus mazināt. Semināra noslēgumā visiem dalībniekiem bija iespēja dalīties ar savu pieredzi un novērojumiem par platformu darbu un ar to saistītajiem riskiem un problēmām, kā arī izteikt savus priekšlikumus par to, kā šīs problēmas risināt.
Galvenās atziņas no semināra: https://gigwork.lka.edu.lv/2022/12/15/maija-spurina-daliba-eiropas-darba-drosibas-un-veselibas-agenturas-osha-seminara-bilbao/
15.12.2022.
Decembra sākumā projekta galvenās pētnieces Maija Spuriņa un Iveta Ķešāni piedalījās Humbolt universitātes Ekselences klāstera “Matters of Activity: Image, Space, Material” organizētajā konferencē-seminārā “Automatizācija, kontrole un nekompetence: Atbildīgas filtrācijas sociāltehniskās ekoloģijas 20. un 21.gadsimtā”. Konferences ietvaros abas pētnieces uzstājās ar referātu “Narrated and Practiced Autonomy of Food Delivery Gig-workers in Riga”.
Konference pulcēja daudzu akadēmisko disciplīnu pārstāvjus – datu zinātniekus, dizainerus, vēsturniekus, komunikāciju zinātnes pārstāvjus, sociologus, mākslas vēsturniekus, juristus un citus, – lai kopā analizētu automatizācijas vēsturiskos un kulturāli politiskos aspektus, kā arī datoru-cilvēku mijiedarbības un tehnoloģija dizaina izaicinājumus mūsdienu sabiedrībās.
Plašāk par dalību seminārā: https://gigwork.lka.edu.lv/2022/12/15/seminars-par-automatizaciju-humbolt-universitate-berline/
09.11.2022.
Platformās nodarbināto ēdienu kurjeru pieredze ir izvērsti aprakstīta Eiropas medijos. Kopumā Eiropas medijos tiek problematizēts ēdienu kurjeru pakalpojuma fetišisms, ka mēs kā patērētāji priecājamies par šo pakalpojumu, kā arī romantizējam kurjeru elastīgās nodarbinātības iespējas un darbinieku autonomiju no darba devēja, bet tādā veidā notušējam sarežģīto un nedrošo realitāti, ar kuru platformās nodarbinātie saskaras ik dienu. Tāpat Eiropas mediju raksti pievēršas platformās nodarbināto ēdienu kurjeru streikiem, kuros kurjeri iestājas par taisnīgāku atalgojumu un nodarbinātības statusu, kas garantētu sociālo aizsardzību. Latvijā medijos esošie raksti par ēdienu piegādes platformām fundamentāli atšķiras – tajos platformas tiek skatītas tikai no patērētāja perspektīvas.
Pētniece Iveta Ķešāne veikusi Eiropas mediju analīzi, kurai tika atlasīti visi pieejamie raksti par digitālajām ēdienu piegādes platformām no tādiem digitālajiem medijiem kā “Eurobserve”, “Politico”, “Euronews”, kā arī atsevišķi raksti no tādiem digitālajiem laikrakstiem kā “Guardian”, “Sifted”, “Times of Malta”, “Helsinki Times” un “Lietuvos Radijas ir Televizija” (LRT). Visi raksti publicēti medijos laika posmā no 2019. gada līdz 2022. gadam. Latvijas mediju analīzei tika atlasīti visi Latvijas mediju telpā atrodamie raksti par ēdienu piegādes platformām un kurjeriem. Tie publicēti laikā no 2020. gadam līdz 2022. gadam.
Ar rakstu iespējams iepazīties: https://gigwork.lka.edu.lv/2022/11/09/iveta-kesane-par-kurjeriem-eiropas-un-latvijas-medijos/
04.11.2022.
Pēc Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienības (LBAS) uzaicinājuma 2022. gada 3. novembrī projekta galvenās pētnieces Maija Spuriņa un Iveta Ķešāne dalījās ar pirmajām pētījumā gūtajām atziņām Darba Tiesību Forumā 2022. Sakarā ar Eiropas Komisijas virzīto direktīvu, kas vērsta uz platformās nodarbināto aizsardzību un šobrīd tiek apspriesta dalībvalstīs, LBAS bija ieinteresēti uzzināt, kāda ir kurjeru pieredze un kāds ir pētnieku viedoklis par to, cik lielā mērā kurjeri atbilst pašnodarbināto statusam.
Ar forumā prezentētajiem datiem iespējams iepazīties: https://gigwork.lka.edu.lv/2022/11/04/par-algoritmisko-kontroli-un-autonomiju/
04.07.2022.
Kā uzņēmumi Wolt un Bolt prezentē sevi masu medijos? Kā tiek izklāstīta uzņēmumu vēsture un attīstība Latvijā, kādas ir abu uzņēmumu deklarētās vērtības, kā arī kā uzņēmumi uzrunā potenciālos partnerus – kurjerus? Pētniece un projekta vadītāja Maija Spuriņa apkopojusi informācija (iegūta 2022. gada martā) no abu uzņēmumu tīmekļvietnēm, no cita veida komunikācijas masu medijos un publicētām intervijām ar uzņēmumu vadību laika posmā no 2020. gada līdz 2022. gada februārim.
Ar rakstu iespējams iepazīties: https://gigwork.lka.edu.lv/2022/07/04/wolt-un-bolt-vesture-vizija-un-vertibas/
14.03.2022.
Pētnieku komanda – Maija Spuriņa, Iveta Ķešāne un Liene Ozoliņa – Latvijas Kultūras akadēmijas pirmajā raidierakstā platformā “Ceļā” sarunājās par aktuālām kultūras parādībām un procesiem mūsdienu Latvijā, par to, kas ir kultūras socioloģija un par jauno pētījumu projektu “Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: Wolt un Bolt piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze” – ko un kā iecerēts pētīt, kāds tam sakars ar kultūru, un kāpēc ir svarīgi dziļāk izprast digitālās platformas un ar to saistīto darbu.
LKA sarunu platformas “Ceļā” mērķis ir apkopot nozares speciālistu viedokļus par aktualitātēm kultūras un radošo industriju nozarē, zinātnē, jaunradē un akadēmiskajā vidē, vērst uzmanību nozīmīgiem jautājumiem, kas nodarbina ne tikai nozares speciālistus, bet arī sabiedrību, prezentēt jaunatklātās aktualitātes un aktuālos jaunatklājumus.
(Tālāk)
01.03.2022.
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pētnieki un studenti 2022. gada 1. janvārī uzsāka darbu pie pētījuma “Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: Wolt un Bolt piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze”. Covid-19 pandēmijas laikā tradicionālās darba attiecības – attiecības ar darba devēju un kolēģiem – tika vairāk pakļautas digitālo tehnoloģiju starpniecībai. Uzsāktā pētījuma rezultāti sniegs plašākus secinājumus par to, kā mēs ieraugām sevi un sociālās attiecības laikmetā, kurš aizvien vairāk tiek mediētas ar digitālo tehnoloģiju starpniecību.
(Tālāk)
Maija Spuriņa (projekta vadītāja, galvenā izpildītāja)
Iveta Ķešāne (galvenā izpildītāja)
Liene Ozoliņa (galvenā izpildītāja)
Anda Laķe (galvenā izpildītāja)
Sabīne Ozola (izpildītāja-studējošā)
Anna Marija Kučinska (izpildītāja-studējošā)
Laura Brutāne (izpildītāja-studējošā)
Oto Kregzde (izpildītāja-studējošā)
Amanda Bizauska (izpildītāja-studējošā)
Arina Muravjova (izpildītāja-studējošā)
Lote Katrīna Cērpa (izpildītāja-studējošā)
![]() |