Uzņemšana katru gadu
Pilna laika studijas
- Budžeta un maksas studiju vietas
- Studiju ilgums: 4 gadi (8 semestri)
- Studiju valoda: latviešu
- Iegūstamais grāds: bakalaura grāds starpkultūru sakaros
- Studiju norises vieta: Rīga, Ludzas iela 24
- Specializācijas prakse: 75 stundu prakse kultūras institūcijās, uzņēmumos
- Starptautiskās mobilitātes iespējas: studijas, prakse un absolventu prakse ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, iespēja izmantot ārvalstu valdību stipendijas un piedalīties vasaras skolās
- Apakšprogrammas vadītāja: asoc.prof. Laila Niedre
Bilingvālās studijas izkopj globalizētajā pasaulē aktuālu un pieprasītu kompetenci – starpkultūru komunikāciju. Studējošie iegūst zināšanas un kompetenci daudzveidīgai profesionālai darbībai kultūrā, pārvaldē un uzņēmējdarbības vidē. Studijas sagatavo darbam uzņēmumos, valstu un pašvaldības iestādēs, nevalstiskajās organizācijās, ārvalstu diplomātiskajās pārstāvniecībās, kā arī sniedz zināšanas un prasmes, lai organizētu starptautiskus pasākumus, kā arī darbotos tūrisma un tulkošanas jomās.
Apakšprogrammas mērķauditorija: Kultūru daudzveidībā un saskarsmē ieinteresēti cilvēki, kurus saista jaunu kultūru un valodu iepazīšana un kuri vēlas savu nākotnes profesiju saistīt ar starpkultūru sakaru veidošanu plašākā nozīmē, jaunieši, kuri vēlas kļūt par veiksmīgiem kultūru mediatoriem Latvijā un ārvalstīs. Apgūtās Eiropas valodu prasmes sniedz arī iespēju strādāt izglītības jomā, kā arī iegūtās zināšanas palīdz veiksmīgi turpināt studijas ārvalstīs.
Visas specializācijas
Latvija – Francija
Latvija – Francija / Kanāda
Latvija – Itālija
Latvija – anglofonās valstis
Latvija – Nīderlande / Vācija
Latvija – Spānija
Latvija – Vācija
Latvija – Ziemeļvalstis
Tiks precizēti
PIETEIKŠANĀS PROCESS
Reflektants var pieteikties konkursam ne vairāk kā trīs bakalaura studiju programmās, apakšprogrammās vai specializācijās (studiju programmā “Audiovizuālā māksla” var pieteikties konkursam tikai vienā programmas specializācijā). Jāņem vērā, ka programmu iestājpārbaudījumu norises laiki pārklājas!
IESNIEDZAMIE DOKUMENTI
Piesakoties studijām, reflektantam vietnē ➜ uznemsana.lka.edu.lv jāaugšupielādē šādu dokumentu kopijas pdf, jpg vai doc. formātos (dokumentu oriģināli būs jāuzrāda līgumu slēgšanas brīdī!)
- pase vai personas apliecība (eID abas puses)
- atestāts, kas apliecina vispārējās vidējās izglītības iegūšanu;
- atestāta par vispārējās vidējās izglītības iegūšanu pielikums "sekmju izraksts";
- centralizēto eksāmenu (CE) sertifikāti (skat. atvērumu "iestājpārbaudījumi");
- apliecinājums par pieteikuma reģistrēšanas pakalpojuma apmaksu (reģistrācijas maksu skatīt sadaļā "Reflektanta reģistrācijas maksa").
Ja kādā no iesniegtajiem dokumentiem ir cits personas uzvārds/ vārds/ personas kods, nekā personas pasē vai personas apliecībā, tad jāpievieno tā maiņu apliecinošs dokuments.
Ja reflektants iepriekšējo izglītību ieguvis ārvalstīs (izņemot Igaunijā un Lietuvā), pieteikumam pievieno Akadēmiskās informācijas centra izziņu par to, kādam Latvijā piešķirtam izglītības dokumentam atbilst ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments.
Reflektanta reģistrācijas maksa tiks precizēta
Rekvizīti maksājuma veikšanai
Latvijas Kultūras akadēmija
Reģ. nr. 90000039164
Konta nr: LV33UNLA0055003691131
Maksājuma mērķis: 21359 Reģistrācijas maksa, Vārds Uzvārds, Personas kods (Piemērs: 21359 Reģistrācijas maksa, Rasa Kārkliņa, 160395-12345)
Reģistrācijas maksu var samaksāt tikai ar pārskaitījumu (bankā vai internetbankā).
Studiju pieteikumam jāpievieno bankas maksājums pdf, jpg vai doc. formātā.
Bāreņi un bērni, kuri palikuši bez abu vecāku apgādības, līdz 24 gadu vecumam, uzrādot valsts sociālās nodrošināšanas iestādes izsniegta dokumenta oriģinālu, kā arī 1.grupas invalīdi, uzrādot attiecīgu dokumentu, no reģistrācijas maksas un papildu maksas atbrīvoti.
Reģistrācijas maksa par dokumentu iesniegšanu netiek atmaksāta.
UZŅEMŠANAI STUDIJU PROGRAMMĀ NEPIECIEŠAMIE CENTRALIZĒTO EKSĀMENU VĒRTĒJUMI[1]:
- CE sertifikāts matemātikā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis);
- CE sertifikāts latviešu valodā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis);
- CE sertifikāts angļu, vācu vai franču valodā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis) vai starptautiskās testēšanas institūcijas pārbaudījuma dokuments. CE vērtējums svešvalodā (angļu, franču vai vācu valodā) nedrīkst būt zemāks par 30 procentiem pēc eksāmenu līmeņu rezultātu pielīdzināšanas koeficienta piemērošanas.
UZŅEMŠANAI STUDIJU PROGRAMMĀ IETEICAMIE CENTRALIZĒTO EKSĀMENU VĒRTĒJUMI
CE sertifikāts “Kultūra un māksla II“
IESTĀJPĀRBAUDĪJUMS "DOMRAKSTS"
Iestājpārbaudījums “Domraksts” parāda reflektanta radošo pieeju tematam, spēju sabalansēt ieceri ar atbilstošu izklāsta formu, patstāvīgi spriest un argumentēt, orientēties klasiskās un mūsdienu kultūras jautājumos.
Reflektantam tiek piedāvātas 4–6 tēmas (nosacīti brīvās, brīvās tēmas), rakstīšanas laiks – līdz četrām stundām.
Domraksta vērtēšanas kritēriji: spēja patstāvīgi spriest, radoša pieeja tēmas atklāsmē, satura un tēmas izklāsts, atbilstība izvēlētajai tēmai, domraksta kompozīcija, atsevišķo daļu secīgums un savstarpējā saistība, argumentācija, darba autora personīgā attieksme pret tēmā pieteikto problemātiku; stils, valodas līdzekļu izmantojums; ortogrāfijas un interpunkcijas ievērošana.
Ja reflektants pieteicies vairākām apakšprogrammām, kuru iestājpārbaudījums ir “domraksts”, tas ir jāraksta tikai vienu reizi tajā dienā, kad notiek “domraksts” apakšprogrammai, kuru reflektants ir atzīmējis ar augstāku prioritāti.
KONKURSA VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI
Konkursa rezultātus veido CE un iestājpārbaudījumu rezultātu kopvērtējums:
- vērtējums angļu vai vācu, vai franču valodas CE (30-100 punkti). Reflektantiem tiek piešķirti papildu 10 punkti pie kopējā konkursa rezultāta par vērtējumu augstākā līmeņa CE svešvalodā.
- vērtējums latviešu valodas CE (1-100 punkti);
- vērtējums matemātikas CE (1-100 punkti);
- Iestājpārbaudījums “Domraksts” (1-100 punkti). “Domraksts” tiek vērtēts pēc 100 punktu sistēmas.
- Bakalaura studiju programmas “Mākslas” reflektantiem papildu punkti tiek piešķirti par vērtējumu augstākā līmeņa centralizētajā eksāmenā “Kultūra un māksla II” (1-100 punkti), vērtējumam tiek piemērots koeficients 1.
- Bakalaura studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammas “Starpkultūru sakari” reflektantiem tiek piešķirti papildu 10 punkti pie kopējā konkursa rezultāta par vērtējumu augstākā līmeņa CE svešvalodā.
[1]
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās” dažādu mācību satura apguves līmeņu centralizēto eksāmenu rezultātu salīdzināšanai nosaka koeficientu.
Vispārējās vidējās izglītības ieguves centralizēto eksāmenu rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:
- optimālā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem piemēro koeficientu 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem;
- vispārīgā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem piemēro koeficientu 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem.
Informācija tiks precizēta
Studiju maksa jāieskaita Akadēmijas norēķinu kontā Līgumā par studijām noteiktajos termiņos. Studiju maksa tiek dalīta četros maksājumos:
- rudens semestrī – 1. kursa studentiem 15. augustā un 31. oktobrī;
- pavasara semestrī – 15. februārī un 15. aprīlī.
Studējošie var maksāt arī par visu semestri vai par visu studiju gadu.
Akadēmijā noteiktajā kārtībā maksājumu grafika termiņus var grozīt, sadalot kopējo studiju maksu par semestri līdz četrām daļām, papildu informācija šeit: https://lka.edu.lv/lv/akademijas-studentiem/stipendijas-un-studiju-maksajumi/studiju-maksas-atvieglojumi/
Ja Studējošais kavē noteikto studiju maksas samaksas termiņu, Akadēmijai ir tiesības piemērot Studējošajam līgumsodu (sk. Studiju līguma 5.6. p.).
Piemēram:
21351 2018/2019 2sem Maija Liepina 120191 10601
Rekvizīti
Saņēmējs: Latvijas Kultūras akadēmija,
reģ. Nr. 90000039164
AS SEB banka
SWIFT (BIC) kods: UNLALV2X
Konta Nr. LV33UNLA0055003691131
CITA NODERĪGA INFORMĀCIJA
2024.gada absolventu gadagrāmata
2023.gada absolventu gadagrāmata
2022.gada absolventu gadagrāmata
2020.–2021. gada absolventu gadagrāmata
2019.gada absolventu gadagrāmata
2018.gada absolventu gadagrāmata
2017.gada absolventu gadagrāmata
2016.gada absolventu gadagrāmata
2015.gada absolventu gadagrāmata
2014.gada (skatuves un audiovizuālās mākslas) absolventu gadagrāmata
2013.gada (skatuves un audiovizuālās mākslas) absolventu gadagrāmata
2012.gada (skatuves un audiovizuālās mākslas) absolventu gadagrāmata
Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedra
Apakšprogrammas vadītāja asoc.prof. Laila Niedre laila.niedre@lka.edu.lv, 67114804
☎ Zvani – 67140174
✉ Raksti – uznemsana@lka.edu.lv
Līdz š.g. 15. decembrim iespējams pieteikties centralizētā eksāmena “Kultūra un māksla” kārtošanai Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA). Tiem interesentiem, kas ir ieguvuši vidējo izglītību, Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centru (VISC) piedāvā iespēju kārtot centralizētos vidusskolas eksāmenus vienlaikus ar skolām – 2024./2025. mācību gada noslēgumā, LKA telpās, Ludzas ielā 24.
Pieteikšanās centralizētajam eksāmenam “Kultūra un māksla”, rakstot uz e-pastu daiga.bokuma@lka.edu.lv un iesniedzot sekojošus dokumentus:
- dokumenta par iegūto vidējo izglītību kopija;
- maksājuma par centralizētā eksāmena kārtošanu kopija.
- elektroniski parakstīts vai klātienē parakstīts iesniegums par centralizētā eksāmena “Kultūra un māksla” kārtošanu Latvijas Kultūras akadēmijā:
Maksa par CE “Kultūra un māksla” kārtošanu: 60 EUR
Rekvizīti:
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003
Reģ. nr. 90000039164
PVN reģ. nr. LV90000039164
SEB banka, SWIFT: UNLALV2X
LV33UNLA0055003691131
Maksājuma mērķī, lūdzu, norādīt “Vārds, uzvārds, maksājums par CE Kultūra un māksla kārtošanu”
Informācija par valsts pārbaudījumiem (centralizētajiem eksāmeniem) pieejama Valsts izglītības satura centra tīmekļvietnē www.visc.gov.lv/lv/valsts-parbaudes-darbi.
Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar LKA Tālākizglītības centra kursu koordinatori Daigu Bokumu, daiga.bokuma@lka.edu.lv.
Signe Bahšteina ir programmas Starpkultūru sakari specializāciju Latvija-Francija un Latvija-Francija/Kanāda vadītāja. Ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Kultūras akadēmijā starpkultūru sakaru specialitātē Latvija-Francija, maģistra grādu — Latvijas Universitātē sabiedrības vadības specialitātē. Kopš 2018. gada strādā Latvijas Kultūras akadēmijā kā mācībspēks, pirms tam sadarbojusies ar akadēmiju starpkultūru projektos, strādājot Beļģijas Karalistes vēstniecībā Rīgā.
Pilnais apraksts
Ēriks Bormanis (Mag. art) ir Akadēmijas absolvents un kopš 2013. gada – pasniedzējs. Darbojies kā Svešvalodu katedras vadītāja palīgs, zinātniski radošā projekta METAMIND redkolēģijā, tulkotājs.
Pilnais apraksts
Nikola Korčelli (Nicola Corcelli) kopš 2013. gada LKA lasa lekcijas un vada praktiskas valodas nodarbības studentiem, sniedzot iespēju iepazīt bagāto Itālijas kultūru, apgūt skanošo itāļu valodu un atklāt iespējamos ceļus starpkultūru sakariem. Gūtā izglītība un pieredze darbā ar skolēniem Itālijas skolās (Turīnā, Kjetī) kā psihologam, ļauj studentiem Latvijā piedāvāt kvalitatīvu, aktuālu un saistošu mācību procesu.
Latvijas Kultūras akadēmijas Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedras lektore kopš 2019. gada, pasniedz studiju kursus apakšprogrammu “Starpkultūru sakari: Latvija – Itālija” un “Kultūras un mākslu studijas” studentiem. Kopš 2022. gada – zinātniskā asistente Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūtā.
Pilnais apraksts
Vieslektors Eduards Dorofejevs ieguvis maģistra grādu mākslas zinātnē Latvijas mākslas akadēmijā (2014). Strādā par Izglītības programmu kuratoru Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Pilnais apraksts
PhD Andris Hiršs pasniedz Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 2015. gada. Kā viesdocētājs vada loģikas un argumentācijas lekciju kursus arī Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Nodarbojas ar pētniecību Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā, publicējot rakstus par latviešu intelektuālo vēsturi vietējos un ārzemju izdevumos.
Pilnais apraksts
Signe Kazāka darba gaitas Kultūras akadēmijā sākusi 2016. gadā un jau astoto gadu pilda SKS Latvija – Ziemeļvalstis apakšprogrammas vadītājas pienākumus.
Pilnais apraksts
Filoloģijas doktore (dr. philol.). Ingrīda Keviša strādā Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 1994. gada. Māca angļu valodu kā pirmo svešvalodu dažādu specialitāšu Bakalaura studiju programmas studentiem un pasniedz vairākus kursus SKS studiju apakšprogrammas Latvija – Anglofonās valstis studentiem: Angļu valoda un komunikācija, Lietišķā angļu valoda, Mediju teksta interpretācija. Turklāt I. Keviša pasniedz arī kursu Biznesa angļu valoda un lietišķā etiķete studiju apakšprogrammas Radošās industrijas studentiem. Līdztekus pedagoģiskajai darbībai strādā arī kā tulkotāja. Pētnieciskās intereses: valodu mācīšanas metodika, pedagoģija, valoda komunikācijas kontekstā.
Ana Leona Mansanero (Ana León-Manzanero) ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 2013. gada. Madrides Complutense universitātē saņēmusi filoloģijas doktora grādu. Strādājusi kā spāņu valodas pasniedzēja Spānijā, Polijā, Lietuvā un Latvijā.
Profesore Emeritus Anita Načisčione ir Akadēmijas pasniedzēja kopš 1998. gada un ilggadēja Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedras vadītāja. Viņas zinātniskās intereses ietver kognitīvo stilistiku, frazeoloģiju, metaforas teoriju, figuratīvās valodas mācīšanas metodiku.
Pilnais apraksts
Jau vairāk nekā 10 gadus Dr. art. Laila Niedre strādā Akadēmijā. Ikdienas darbs, veidojot augstskolā vidi, kas atbalstītu vācu valodas apguvi, nosaka galvenās pētnieciskās intereses: valodu mācīšanas metodika, zinātnes valoda, valoda komunikācijas kontekstā.
Pilnais apraksts
Docente Ilze Norvele, Dr.Paed., strādā Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 2004.gada. Līdzās pedagoģiskajai darbībai nodarbojas ar konferenču tulkošanu, piedalās radošos projektos.
Pilnais apraksts
Lektore Gunta Ošeniece ir Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedras pasniedzēja kopš 2002. gada. Viņas pamatzdevums ir nodrošināt studentiem labas vācu valodas prasmes un kultūras zināšanas. Akadēmiskās intereses saistītas ar vācbaltiešu kultūru un literatūru Latvijā, kā arī kultūrorientētu svešvalodu mācīšanos, īpaši akcentējot jauno tehnoloģiju lomu un pašvirzītu mācīšanos mūsdienu heterogenitātes apstākļos.
Pilnais apraksts
Mākslas maģistre Dace de Senžermēna Latvijas Kultūras akadēmijā strādā kopš 2004. gada un pasniedz franču valodu un kultūru studentiem starpkultūru sakaru Latvija – Francija un Latvija – Francija/Kanāda apakšprogrammās.
Filoloģijas doktore E. Saliņa strādā Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 2007. gada. E. Saliņa pasniedz angļu valodu, kā arī piedalās bakalaura studiju apakšprogrammas “Latvija – anglofonās valstis” īstenošanā. Uzstājusies starptautiskajās zinātniskajās konferencēs un semināros Latvijā un ārzemēs, galvenokārt par literatūrzinātnes un tulkojumzinātnes problēmām. E. Saliņas pētniecisko interešu lokā ietilpst britu dzeja, mūsdienu īru literatūra un tulkojumzinātne. E. Saliņa darbojas kā tulkotāja no angļu valodas. Viņas tulkotās grāmatas iznākušas apgādos „Jumava”, „Pētergailis” un „Zvaigzne ABC.”
Pilnais apraksts
Filoloģijas maģistre Linda Straume ir docētāja Latvijas Kultūras akadēmijas Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedrā kopš 2005. gada. Pirms tam strādājusi LU Moderno valodu fakultātē, ir docējusi kursus Starptautiskajā tūrisma augstskolā un Lutera akadēmijā.
Pilnais apraksts
Ivars Šteinbergs, Ph. D., docents Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA); aizstāvējis disertāciju par latviešu atdzeju 20. gadsimtā (2023); dzejnieks (izdevis dzejas krājumus “Strops” (“Neputns”, 2020, Dzejas dienu balva, Ojāra Vācieša prēmija) un “Jaunība” (“Neputns”, 2022, Latvijas Literatūras gada balva)); literatūrkritiķis (2024. gadā saņēmis Normunda Naumaņa vārdā nosaukto Gada balvu mākslas kritikā) un atdzejotājs. 2017. gadā saņēmis Fulbraita stipendiju (Fulbright Foreign Student Program) un 2028. gadā ieguvis maģistra grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē Ņujorkas štata universitātē Bingemtonā (Binghamton, SUNY). Pētnieks Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (LU LFMI). Zinātnisku un populārzinātnisku rakstu autors. Literatūras žurnāla “Strāva” redaktors.
Pilnais apraksts
Akadēmijas Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedras apakšprogrammas “Starpkultūru sakari Latvija – Francijas” un “Latvija – Francijas Kanāda” docētāja Anita Vaišle. Ieguvusi bakalaura un maģistra grādu Latvijas Universitātē, Ruānas universitātē studējusi franču valodu kā svešvalodu. Strādā Akadēmijā no 1998. gada, mācot franču valodu/ komunikatīvo gramatiku iesācēju grupām un grupām ar priekšzināšanām, bet pamatspecializācija ir Valsts studijas: Francijas ģeogrāfija, vēsture un sabiedrība.
Pilnais apraksts
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) viesprofesors, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesors Andris Vecumnieks (1964*) ir pieredzes bagāts komponists, diriģents, muzikologs. 2015. gadā LKA ieguvis doktora grādu (PhD) par mūzikas teatralitātes problēmām – promocijas darba tēma “Teatralitātes fenomens mūzikā. Jura Karlsona teātra telpa.”
Pilnais apraksts
Elīna Veinberga Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi doktora grādu, absolvējot doktora studiju programmu “Mākslas” Kultūras teorijas apakšnozarē (2013). Maģistrantūras studijas angļu filoloģijā apgūtas Latvijas Universitātē (2004). E. Veinberga strādā par LKA docētāju kopš 2004. gada.
Pilnais apraksts
Daina Volkinšteine ir Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzēja kopš 1993. gada kā arī Vācu valodas un kultūras sekcijas vadītāja Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedrā.
Pilnais apraksts