Mākslas maģistre, docente Kristīne Freiberga Latvijas Kultūras akadēmijā strādā kopš 2018. gada. Paralēli akadēmiskajam darbam strādā kā producente un vada LKA Producēšanas un mārketinga departamentu. Kopš 2020. gada vada LKA akadēmisko maģistra studiju programmu “Kultūras un mākslas pārvaldība”.

Asociētā profesore un pētniece Ph. D. Agnese Hermane ir Latvijas Kultūras akadēmijas studiju prorektore. Zinātniskās intereses saistītas ar kultūras un radošā sektora organizāciju darbību un līderību, kultūrpolitiku, auditorijas piesaisti un izglītošanu, līdzdalības veicināšanu, kultūras patēriņu un kultūras piedāvājuma veidošanu, pasākumu studijām, starptautisko sadarbību kultūras jomā, radošo industriju, radošo pilsētu attīstību, radošu personu statusu un lomu sabiedrībā.

Ance Kristāla ir Akadēmijas lektore kopš 2021. gada un docē vairākus studiju kursus kultūras un mākslas socioloģijā, kultūras teorijā un pētījumu metodoloģijā. Ir Akadēmijas absolvente, ieguvusi humanitāro zinātņu bakalaura grādu mākslās, vēlāk sociālo zinātņu maģistra grādu socioloģijā Latvijas Universitātē, kur arī turpina studijas doktorantūrā. Šobrīd vada Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedru.

Socioloģe Ilona Kunda strādā LKA kopš 2017. gada rudens kā vadošā pētniece LKA Kultūras un mākslu institūtā un kā pasniedzēja Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā.
Ilona ieguvusi maģistra grādu ar izcilību un doktora grādu socioloģijā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē. 2007. – 2011. gadā strādājusi kā projektu direktore un pētniece LU Sociālo un politikas pētījumu institūtā, fokusējoties uz sabiedrības saliedētības un augstskolu īstenoto inovāciju pētniecību. 2012. – 2016. gadā Ilona strādāja privātā nodibinājumā Baltic Studies Centre, kur turpināja inovāciju pētniecību, taču lauku socioloģijas un pārtikas alternatīvo iniciatīvu jomā. Šajā posmā Ilona piedalījusies vairāku Eiropas Komisijas 7. ietvarprogrammas un Horizon 2020 pētniecības projektu īstenošanā.

Iveta Ķešāne ir Latvijas Kultūras akadēmijas asociātā profesore. Iveta ir ieguvusi bakalaura grādu socioloģijā Latvijas Kultūras akadēmijā un maģistra grādu globālo studiju programmā Freiburgas Universitātē (Vācijā) un KwaZulu-Natal Universitātē (Dienvidāfrikā). Doktora grādu socioloģijā Iveta ieguva 2016.gadā Kanzasas Štata Universitātē (ASV).

LKA profesore, socioloģijas doktore (dr.sc.soc.) Anda Laķe ir Akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Kultūras un mākslu institūta vadītāja. Uzsāka darbu Latvijas Kultūras akadēmijā 1997. gadā kā lektore Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā. 2004.- 2016. gadam bijusi katedras vadītāja, šobrīd ir LKA akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Mākslas” apakšprogrammas Kultūras socioloģija un menedžments vadītāja.

Mākslas maģistre, sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Lūse Latvijas Kultūras akadēmijā strādā kopš 2014. gada. Absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju un ieguvusi gan bakalaura (2010), gan maģistra grādu mākslās (2014). 2016. gadā LKA apguvusi studiju kursu „Grafiskā dizaina pamati”. 2019. gadā ieguvusi RISEBA profesionālās pilnveides programmas sertifikātu par apgūto studiju programmu „Digitālais mārketings”. No 2020. gada lasa lekcijas studiju kursā „Kultūras un digitālais mārketings”.

Liene Ozoliņa ir LKA asociētā profesore un vadošā pētniece Kultūras un mākslu institūtā. Liene ir ieguvusi bakalaura grādu socioloģijā Latvijas Kultūras akadēmijā, maģistra grādus sociālajā teorijā un pētnieciskajās metodēs Amsterdamas Universitātē un doktora grādu socioloģijā Londonas Ekonomikas un Politisko Zinātņu Skolā.

Lolita Ozoliņa ir ieguvusi zinātņu doktora grādu (Ph.D.) mākslās un humanitārajās zinātnēs, aizstāvot disertāciju “Nemateriālā kultūras mantojuma kopienu loma vietas identitātes konstruēšanā un reprezentācijā. Sēlijas vēsturiskās zemes piemērs”. Šobrīd Lolita ir docenta p.i. Latvijas Kultūras akadēmijā, kur viņas akadēmiskās intereses aptver kultūras, vietas un personības zīmolvedību, kā arī kultūras mantojumu, vietas un kopienu identitātes tēmas.

Elizabete Palasiosa ir Latvijas Kultūras akadēmijas Radošo industriju bakalaura programmas direktore un lektore, uzņēmuma “Story Hub” līdzdibinātāja un producente ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi radošo industriju sektorā. Savā profesionālajā darbībā Elizabete apvieno zināšanas un pieredzi no kultūras, kino, teātra, muzeju, pasākumu, skatuves mākslu, izklaides, interaktīvo tehnoloģiju un mediju jomām.

Dita Pfeifere ir Latvijas Kultūras akadēmijas lektora p. i., doktora grāda kandidāte. Paralēli akadēmiskajam darbam strādā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā, piedaloties pašvaldības kultūrpolitikas veidošanā. Ilgstoša pieredze kultūras menedžmenta jomā, iesaistoties gan publiskā, gan nevalstiskā sektora kultūras un izglītības projektu īstenošanā. Pieredze arī darbā valsts pārvaldē, kas iegūta strādājot Latvijas Nacionālajā kultūras centrā un Latvijas Republikas Kultūras ministrijā.

Elīna Vikmane ir maģistra studiju programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” direktore. "Gada straujākā izaugsme zinātnē 2023" balvas laureāte.

Ievai Zemītei ir doktora grāds ekonomikas nozares vadībzinātnes apakšnozarē (Dr. oec.), kurš iegūts 2016.gadā. Profesionālā darbība ir saistīta ar kultūras un radošās uzņēmējdarbības, radošo industriju un kultūras ekonomikas jomu.

Filozofijas doktors Ivars Bērziņš ir Akadēmijas mācībspēks kopš 1997. gada. Izveidojis kultūras menedžmenta maģistrantūras programmu, ilgstoši vadījis „Starptautisko mediju un kultūras menedžmenta” maģistrantūras apakšprogrammu.

Ilona Asare ieguvusi maģistra grādu kultūras menedžmentā Latvijas Kultūras akadēmijā (2005), apguvusi kursu par kultūrpolitikas veidošanu postpadomju valstīs Centrāleiropas universitātē Budapeštā, studējusi Eiropas Kultūras plānošanu De Montfort universitātē Lielbritānijā. Ilggadīga pieredze reģionālo un starptautisko kultūras projektu izstrādē un vadībā, projektu pieteikumu vērtēšanā. 2005.gadā dibinājusi domnīcu "CultureLab" (culturelab.com), kas veic regulārus kultūrpolitikas pētījumus un organizē tālākizglītības kursus kultūras organizāciju vadītājiem.

Ingmāra Balode - dzejniece, tulkotāja, redaktore, pasniedz radošo rakstīšanu un citus ar tekstu veidošanu un padziļinātu teksta izpratni saistītus priekšmetus Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 2015. gada.

Dagnija Baltiņa ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Speciālo krājumu departamenta direktore. Viņa ir ieguvusi vēstures bakalaura grādu Latvijas Universitātē un maģistra grādu kultūras mantojuma studijās Brandenburgas Tehniskajā universitātē (Vācija) un Dīkinas universitātē (Austrālija).

Pēdējo 13 gadu laikā Franss ir lasījis lekcijas dažādās universitātēs un mūzikas, teātra un vizuālās mākslas akadēmijās Austrijā, Horvātijā, Itālijā, Latvijā, Nīderlandē, Slovēnijā un Zviedrijā. Bijis dažādu (starpnozaru un starptautisku) festivālu vadītājs Beļģijā, Francijā, Nīderlandē, Dānijā un Zviedrijā. Laikā no 1998. līdz 2008. gadam F.Brauers strādāja par trīs mūzikas ansambļu ģenerālmenedžeri, producējot koncertus, operas izrādes un ierakstus.

Gatim Kampernovam ir maģistra grāds tūrismā. Uzņēmējs tūrisma jomā, kas pabijis vairāk nekā 70 pasaules valstīs, apkopojot piemērus un pieredzes savam pasniedzēja darbam. Kā vieslektors pasniedz ar tūrismu saistītus kursus Vidzemes augstskolā un Latvijas Kultūras akadēmijā.

Ullrich Kockel is currently Professor of Cultural Ecology and Sustainability at Heriot-Watt University, Edinburgh, Scotland, Visiting Professor in Social Anthropology at Vytautas Magnus University, Kaunas, Lithuania, and Emeritus Professor of Ethnology at Ulster University, Northern Ireland. He was elected to the United Kingdom’s Academy of Social Sciences in 2003, and the Royal Irish Academy in 2012. During his time as President of SIEF, the International Society for Ethnology and Folklore (2008-13), he established the SIEF Working Group on Place Wisdom, and from 2007 to 2018 he was editor-in-chief of the Anthropological Journal of European Cultures.

Dr.iur. Ivans Jānis Mihailovs ir Akadēmijas bakalaura un maģistra studiju programmu absolvents, kas savas akadēmiskās un zinātniskās intereses tiesību un kultūras jomā apvieno ar jurista un vadītāja pienākumiem izglītības uzraudzības un kvalitātes vērtēšanas jomā, kā arī docenta amatu Rīgas Stradiņa universitātē.

Arhīvniecības jomā darbojas no 2006.gada. No 2009.-2012. gadam Latvijas arhīvistu biedrības valdes locekle. Iepriekšējā darba pieredze- Uzņēmumu reģistra valsts notāre un Administratīvās rajona tiesas tiesneša palīdze. Kopš 2016. gada Latvijas Nacionālā arhīva juriste, kā arī no 2019.gada atbildīgā par fizisko personu datu aizsardzību Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Anca Claudia Prodan, Ph.D., ir zinātniskā konsultante Kultūras mantojuma studiju institūtā Berlīnē. Viņai ir grāds filozofijā, antropoloģijā un pasaules mantojuma studijās, un viņa vairāk nekā desmit gadus strādā kā pasniedzēja un pētniece. Viņa ir iniciējusi akadēmiskos pētījumus par UNESCO programmu “Pasaules atmiņa” un ir Izglītības un pētniecības apakškomitejas locekle programmā.

Starptautiski atzīta nozares speciāliste un akadēmisks mācību spēks. Strādā Groningenas Universitātes (Nīderlande) Moderno Eiropas valodu un kultūru institūtā. Studējusi mākslas vēsturi, filozofiju, jaunāko laiku vācu literatūru un romānistiku – Ņujorkā (ASV), Frankfurtē, Hamburgā (Vācija) un Urbano (Itālija). Daudz publikāciju (~70), kritiku un literāru tulkojumu. Daudzu starptautisku zinātnisko apvienību biedre Vācijā, Itālijā un Austrijā. Apbalvota ar Cicerona medaļu (XXV Certamen Ciceronianum Arpinas 2005.) un starptautisko Italianistik-Preis Flaiano 2007.

Muzeju nozares darbiniece kopš 1996. gada. Pašlaik - Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores vietniece administratīvajā darbā. Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības priekšsēdētāja, Latvijas Muzeju padomes dalībniece. LKA bakalaura un maģistra studiju programmu absolvente un vieslektore ar muzejiem saistītos lekciju kursos kopš 2015. gada. Interesē viss par muzejiem mainīgajā pasaulē.

Linda Veliverronena Vidzemes Augstskolas Tūrisma studiju virzienā docē studiju kursus, kas saistīti ar ceļotāju uzvedību, starpkultūru komunikāciju, kvalitatīvajām pētījumu metodēm, prognozēšanu. Tartu Universitātē ieguvusi doktora grādu komunikācijā un mediju studijās, Vidzemes Augstskolā profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā un Latvijas Kultūras Akadēmijā maģistra grādu mākslās.

Sandis Voldiņš ir Latvijas Kultūras akadēmijas doktorants, ieguvis jurisprudences maģistra grādu Latvijas Universitātē un humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās Latvijas Kultūras akadēmijā. Ilgstoši strādājis Kultūras ministrijā un Valsts kancelejā, kopš 2019.gada ir VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” valdes loceklis. Vadījis vairākus liela apjoma kultūras, pārmaiņu, vadības, investīciju un attīstības projektus.

Ieguvis sociālo zinātņu maģistra grāds bibliotēkzinātnē un informācijā Latvijas Universitātē. No 2009. līdz 2018. gadam strādājis Latvijas Nacionālajā bibliotēkā kā Digitālā bibliotēkas nodaļas vadītājs, Stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs un Attīstības departamenta direktors. 2016. gadā pildīja The European Library vadītāja pienākumus Hāgā, Nīderlandē.