Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai / CERS

Projekta vadītājs: Dr.art. Rūta Muktupāvela

Projekta Nr.: VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001

Projekta īstenošanas laiks: 18.09.2023.-17.09.2026.

Projekta finansējums: 1 333 800.00 EUR

Projekta finansētājs: Latvijas Republikas Kultūras ministrija

Projekta partneri: Latvijas Kultūras akadēmija (LKA), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA), Latvijas Mākslas akadēmija (LMA), Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB),Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI)

Kontaktinformācija: Projekta koordinatore un vadošā pētniece Dr.art. Ieva Vītola, ieva.vitola@lka.edu.lv

Projektu "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai" / CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" (2023.–2026.) ietvaros. Valsts pētījumu programmu administrē Latvijas Zinātnes padome.

Projekta mērķis

Projekta mērķis ir radīt jaunas zināšanas, balstoties starpdisciplinārā pētnieciskā pieejā, par: 1) KRS (kultūras un radošā sektora) izturētspējas izpausmēm pašreizējos procesos, īpaši izgaismojot kultūras piedāvājuma un pieejamības dinamiku klātienes un digitālajā vidē, kā arī nozares nodarbinātības un izglītības procesus; 2) saikni ar vēsturiskajiem procesiem, uzsverot un izvērtējot padomju perioda lomu pašreizējās kultūras un mākslas izpratnē; 3) sociālās un ekonomiskās ietekmes izpausmēm sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā. Mērķis tiks sasniegts, pielietojot trīs galvenos metateorētiskos jēdzienus: ekosistēma, izturētspēja un ilgtspēja.

Kopsavilkums

Projekts “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai”/CERS izstrādāts, lai atklātu Latvijas ilgtspējīgai attīstībai un izturētspējai nozīmīgākās mākslas un kultūras vērtības, kā arī novērtētu un argumentētu Latvijas kultūras ekosistēmas resursietilpību. Projektā tiks pētīti nozīmīgākie Latvijas kultūras aktuālie un vēsturiskie procesi, kultūras un radošās nozares kā šo procesu īstenotājas.

Izmantojot kvalitatīvas un kvantitatīvas pētniecības metodes, šķērzgriezuma pētījumus un gadījumu studijas, projektā tiek analizētas kultūras un radošo nozaru (literatūras, mūzikas, teātra un dejas mākslas, vizuālās mākslas, dizaina, arhitektūras, audiovizuālās un filmu mākslas, tradicionālās kultūras) aktuālās attīstības tendences: kultūras piedāvājums un pieejamība; nodarbinātība un ieņēmumu gūšanas modeļi, izglītības piedāvājuma atbilstība darba tirgus pieprasījumam un tā attīstības tendencēm; digitālo tehnoloģiju ietekme uz kultūras patēriņa paradumiem, kultūras satura radīšanas un izplatīšanas procesiem un ieņēmumu gūšanu no radošās darbības.

Projekta ievaros tiks attīstīta jauna zināšanu bāze par vēsturisko procesu, tostarp padomju okupācijas laika, ietekmi uz mūsdienu kultūras, mākslas un radošajiem procesiem.

Tiks pētīta un novērtēta arī kultūras un radošo nozaru sociālā un ekonomiskā ietekme, paplašinot zināšanas un izpratni par kultūras un radošo nozaru esošo un potenciālo pienesumu un lomu valsts ilgtspējīgā attīstībā. Īpaša uzmanība pievērsta metodoloģijas, tai skaitā sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējuma pieeju noteikšanai, māksliniecisko pētījumu un digitālo metožu attīstībai.

Projekta zinātnisko kvalitāti, ieviešanu un rezultātu ietekmi nodrošinās piecu zinātnisko institūciju konsorcijs (Latvijas Kultūras akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts), kura kapacitāti nosaka zinātniskās darbības rezultāti; iekšējā un starptautiskā partnerība; pētniecības, studiju un mākslinieciskās jaunrades sinerģija, cieša saikne ar kultūras un mākslas procesiem. Pētījums padziļināti un starpdisciplināri skata kultūras un mākslas vidi, veidojot plašu ietekmes mērogu politikā, nozarē un izglītībā.

Projekta galvenās aktivitātes

Projekta ietvaros tiks īstenoti seši darba posmi (DP), aktivitāšu īstenošanā piedaloties visiem partneriem:

1. darba posms: Kultūras un radošo nozaru aktuālās attīstības tendences: kultūras piedāvājums un pieejamība (atbildīgās kontaktpersonas: Anda Laķe (LKA) un Agita Gritāne (LMA))

DP mērķis ir radīt jaunas zināšanas par daudzveidīga kultūras piedāvājuma radīšanu, tajā iesaistītajām kultūras un radošās ekosistēmas aktoru grupām, kā arī šo procesu saikni ar kultūras pieejamību un potenciālu veidot iekļaujošu dialogu ar riska grupām, kurām ir risks tikt izslēgtām no kultūras aktivitātēm.

2.darba posms: Kultūras un radošo nozaru aktuālās attīstības tendences: nodarbinātība, ieņēmumu gūšanas modeļi, izglītības piedāvājuma atbilstība darba tirgus pieprasījumam un tā attīstības tendencēm (atbildīgā kontaktpersona: Ilona Kunda (LKA))

DP mērķis ir radīt jaunas zināšanas par nodarbinātības modeļiem un nedrošās nodarbinātības izpausmēm kultūras un radošā sektorā kopumā, konkrētās nozarēs, kā arī salīdzinot šīs izpausmes privātajā un publiskajā sektorā; novērtēt kultūrizglītības piedāvājuma atbilstību darba tirgus ilgtermiņa pieprasījumam, attīstīt darba tirgus pieprasījuma noteikšanas metodoloģiju, lai to pielāgotu kultūras un radošo nozaru, kā arī nodarbinātības modeļu specifikai.

3.darba posms: Digitālo tehnoloģiju izpausmes dažādās kultūras un radošās ekosistēmas ražošanas cikla fāzēs un ietekme uz kultūras patēriņa paradumiem (atbildīgās kontaktpersonas: Pauls Daija (LNB), Līga Vinogradova (LKA), Inese Sirica (LMA))

DP mērķis ir radīt jaunas zināšanas par digitālo tehnoloģiju, kā arī digitālās plaisas ietekmi uz iedzīvotāju kultūras patēriņa paradumiem, kultūras satura radīšanas, izplatīšanas un saglabāšanas procesiem, kā arī ieņēmumu gūšanu no radošās darbības, lai attīstītu kultūras un radošās ekosistēmas operatoru digitālo briedumu un veicinātu transformatīvās izturētspējas stratēģijas sektorā.

4.darba posms: Latvijas kultūras un radošajām nozarēm nozīmīgu vēsturisko procesu reprezentācija mūsdienu kultūrā (atbildīgās kontaktpersonas: Edīte Tišheizere (LU LFMI), Kristiāna Ābele (LMA), Jānis Kudiņš (JVLMA))

DP mērķis ir attīstīt jaunu zināšanu bāzi par Latvijas kultūras un radošā sektora ekosistēmas izturētpējai un sabiedrības ilgtspējai nozīmīgiem vēsturiskajiem, tostarp padomju perioda politiski ideoloģiskajiem procesiem, kam ir paliekoša ietekme uz mūsdienu kultūru, pievēršoties detalizēti konkrētu kultūras un mākslas nozaru specifiku raksturojošajiem procesiem, kā arī identificējot kopīgās vēstures reprezentācijas tendences mūsdienu kultūras kontekstā.

5.darba posms: Kultūras un radošo nozaru sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējuma pieeju attīstība (atbildīgās kontaktpersonas: Ieva Zemīte (LKA), Baiba Tjarve (LKA), Liene Jākobsone (LMA))

DP mērķis ir radīt jaunas teorētiskas un empīriskas zināšanas par kultūras un radošo nozaru esošo un potenciālo ieguldījumu sabiedrības un valsts ilgtspējīgā attīstībā, attīstīt kultūras un radošo nozaru sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējuma pieejas, īpaši uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labbūtību, veselību, izglītību un sociālo iekļaušanos, vidi un klimatu, kā arī inovācijām.

6.darba posms: Projekta vadība un sinerģija starp konsorcija partneriem (atbildīgā kontaktpersona: Ieva Vītola (LKA))

DP mērķis ir 1) nodrošināt integrāciju un sinerģiju starp partneru pētniecības un akadēmiskajām darbībām, lai stiprinātu CERS starpdisciplinārās komandas konkurētspēju; 2) īstenot projektu dotā laika un finanšu ietvarā.

LKA komanda

Rūta Muktupāvela (valsts pētījumu programmas CERS vadītāja)

Ieva Vītola (projekta koordinatore, galvenā izpildītāja)

Anda Laķe (galvenā izpildītāja)

Ilona Kunda (galvenā izpildītāja)

Līga Vinogradova (galvenā izpildītāja)

Ieva Zemīte (galvenā izpildītāja)

Baiba Tjarve (galvenā izpildītāja)

Inga Pērkone-Redoviča (galvenā izpildītāja)

Agnese Hermane (izpildītāja)

Gints Klāsons (izpildītājs)

Elīna Vikmane (izpildītāja)

Anita Vaivade (izpildītāja)

Dita Rietuma (izpildītāja)

Dāvis Sīmanis (izpildītājs)

Zane Balčus (izpildītāja)

Zane Kreicberga (izpildītāja)

Līga Ulberte (izpildītāja)

Ance Kristāla (izpildītāja-studējošā)

Sabīne Ozola (izpildītāja-studējošā)

Lote Katrīna Cērpa (izpildītāja-studējošā)

Inese Boka - Grūbe (izpildītāja-studējošā)

Una Bluķe (izpildītāja-studējošā)

Projekta aktualitātes

29.maijā tiks atklāta pētnieka Jāņa Ozoliņa monogrāfija “Ievads naratoloģijā”

26. - 29. maijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā notiks VPP projekta CERS starptautiska zinātāniskā konference

“Cultural Self-Determination: Construction and Representation of Music and Dance Practices in Public Domain Performances” (Kultūras pašnoteikšanās: mūzikas un dejas prakšu konstruēšana un reprezentācija publiskos priekšnesumos).

Konference ir valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” (2023–2026) projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai”/CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) notikums un vienlaikus arī vispasaules etnomuzikologu un etnohoreologu tīkla “International Council for Traditions of Music and Dance” (Starptautiskā mūzikas un dejas tradīciju padome, ICTMD) jaundibinātā Ziemeļu-Baltijas tīkla otrā akadēmiskā tikšanās. Ziemeļu-Baltijas tīkla ideja radās ICTMD 45. pasaules konferencē Chulalongkornas Universitātē Bangkokā (Taizeme), un tās autore ir JVLMA profesore etnomuzikoloģe Anda Beitāne – Latvijas oficiālā pārstāve (Liaison Officer) ICTMD. Tīkla atklāšana un Ziemeļu-Baltijas tradicionālās mūzikas un dejas pētnieku pirmā tikšanās notika 2024. gada oktobrī Helsinkos (Somija).

ICTMD Ziemeļu-Baltijas tīkla Rīgas konference ir paredzēta kā platforma mūzikas un dejas lokālo prakšu dalībniekiem un pētniekiem, lai stiprinātu kultūras pašnoteikšanos, kas ir daļa no ilgtspējīga, kopienā balstīta procesa. Mūzikas un dejas prakšu konstruēšanai un reprezentācijai publiskos priekšnesumos ir būtiska nozīme kultūras pašnoteikšanās procesos, tāpat kā pētnieku un kopienu partnerībai tradicionālajā kultūrā un tās pētniecībā.

Vairāk informācijas pieejams šeit.

VPP projekta CERS pētnieki piedalās starptautiskā zinātniskā konferencē Kembridžā

28.04.2025.

No 24. līdz 26. aprīlim 2025. gadā Kembridžas Universitātē, Apvienotajā Karalistē, norisinās 16. Baltijas studiju konference Eiropā “Converging Paths: The Baltic between East and West”. Šajā starptautiskajā akadēmiskajā forumā ar referātiem uzstājās arī VPP projekta CERS pētnieki, pārstāvot projektu un piedāvājot būtisku ieguldījumu Baltijas reģiona pētniecībā.

Konferencē VPP projekts CERS tika pārstāvēts šādos referātos:

Agita Gritāne (LMA) “The Role of the Baltic National Religions and Their Reflection in the Art of the 20th Century during the Interwar Period”

Deniss Hanovs (LMA) “Authoritarian Coup d’Etat in Latvia 1934 in the Context of European Interwar Non-Democratic Aesthetics of the Performative Glorification”

Ieva Kalniņa (LMA) “Cracks in the Wall: The Pathways of Contemporary Ideas in Latvian Art during the Soviet Occupation (A Case Study of the Collection of Zenta Logina and Elīze Atāre)

Sanita Duka (LMA) “”Active Art” by Andrejs Kurcijs: A Seminal Theoretical Text of Transcultural and Transdisciplinary Studies in latvian Culture from 1920s”

Katrīna Teivāne (LNB): "Female Representation in the Latvian Photography in the Early 20th Century" panelī "Transgressive Aesthetics in the 20th Century Latvian Photography"

Līga Goldberga (LNB): "Undone Portraits: Nude Photography by Latvian Photographer Zenta Dzividzinska (1944-2011)" panelī "Transgressive Aesthetics in the 20th Century Latvian Photography"

Lauma Mellēna-Bartkeviča (JVLMA): Rock-opera ‘The Bearslayer’ (1988): an issue of remembrance culture throughout 30 years of independence?

Laine Kristberga (LU LFMI): “The Performative Potential of Self-Portraits: Zenta Dzividzinska and Gunārs Binde”

Jānis Oga (LU LFMI): “Latvian Poet Imants Ziedonis as the Leader of the Latvian Culture Fund (1987-1993)" (Latviešu dzejnieks Imants Ziedonis kā Latvijas Kultūras fonda vadītājs (1987-1993))

Pāris pētnieku (Laine Kristberga, Laume Mellēna-Bartkeviča, Jānis Oga) iesūtītie foto:

CBSE_2025_Cambridge_programme_draft_v.10.03.pdf

Ilona Kunda viesojas “Kultūras Rondo” uz sarunu par laikmetīgās dejas vietu un attīstības iespējām Latvijas kultūras telpā

28.04.2025.

Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” aizritējusi saruna par laikmetīgās dejas vietu un attīstības iespējām Latvijas kultūras telpā! Sarunā piedalās arī LKA Kultūras un mākslu institūta vadošā pētniece Ilona Kunda, kura VPP projekta CERS ietvaros veikusi pētījumu, kura mērķis bija noskaidrot laikmetīgās dejas nozares profesionāļu viedokli par dažādiem ar nodarbinātību saistītiem jautājumiem, jo īpaši sociālās aizsardzības aspektos.

Sarunu iespējams klausīties šeit.

Radio raidījumā “Kultūras rondo” izskan ieskats par Jāņa Kalnača monogrāfiju "No Liepājas līdz Leksingtonai. Janis Šternbergs"

18.04.2025.

Radio raidījumā “Kultūras rondo” izskanējusi saruna ar mākslas zinātniekiem – monogrāfijas "No Liepājas līdz Leksingtonai. Janis Šternbergs" autoru Jāni Kalnaču un redaktori Kristiānu Ābeli.

Raidījuma ieraksts ir klausāms šeit.

Noslēgusies VPP projekta CERS starptautiskā starpdisciplinārā zinātniskā konference!

16.04.2025.

12. aprīlī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā noslēdzās starptautiskā starpdisciplinārā zinātniskā konference “POSTCOLONIAL SITUATION IN THE ARTS AFTER THE COLLAPSE OF THE SOVIET UNION: EXPERIENCE, IMPACT, REASSESSMENT” (Postkoloniālais stāvoklis mākslā pēc Padomju Savienības sabrukuma: pieredze, ietekme, pārvērtēšana).

No 9. līdz 12. aprīlim JVLMA vairāk nekā 60 dažādu mākslas nozaru zinātnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Čehijas, Slovākijas, Ukrainas, Gruzijas, ASV, Lielbritānijas, Serbijas, Somijas un Šveices iepazīstināja ar mūzikas, skatuves mākslas, vizuālās mākslas, literatūras un kino jomu pētījumiem, kuru centrālā ass bija vēlīnais padomju periods, pārmaiņu laiks un tā ietekme uz mūsdienu kultūru un sabiedrību.

Koleģiālā gaisotnē līdzās pieredzējušiem pētniekiem uzstājās arī maģistranti un doktoranti no dažādām valstīm, apliecinot akadēmisko pēctecību humanitārajās un mākslas zinātnēs.

Konferenci organizēja VPP projekta CERS galvenie izpildītāji Jānis Kudiņš (JVLMA profesors, programmas un organizācijas komiteju priekšsēdētājs) un Lauma Mellēna-Bartkeviča (JVLMA pētniece, zinātniskā žurnāla Mūzikas Akadēmijas Raksti galvenā redaktore).

Vairāk informācijas pieejams šeit.

Konferencē VPP projekts CERS tika pārstāvēts šādos referātos:

Jānis Kudiņš (JVLMA): “The Postcolonial Situation and the Reassessment of Past Discourses in Latvian Classical Music History”

Inga Pērkone (LKA): “Possibilities of Decolonization: Historiography of the Latvian Cinema”

Liene Jākobsone, Dina Suhanova, Eva Sommeregger (LMA): “Architecture of Power. The Case of Socialist Realism and Post-War Modernism”

Kristiāna Vaickovska (JVLMA): “Reassessing the Legacy of Lūcija Garūta: A Postcolonial Perspective on Soviet-Era Latvian Choral Music”

Māra Traumane (LMA): ““Close other” and its Omissions. Place of the Baltic Art Histories in Regional Discussions in Eastern Europe since 2000”

Deniss Hanovs (LMA): “Doomed to Repeat? Discourses of Decolonisation in Contemporary Latvian Memory Politics”

Lauma Mellēna-Bartkeviča (JVLMA): “Turbulent Waters of Freedom: Opera in Transition. Latvian case”

Zane Balčus (Viļņas universitāte, Lietuva / LKA): “Shifting Perspectives of Subjectivity in Documentary Filmmaking in the Baltic Countries”

Laine Kristberga (LU LFMI): “Beyond the Gaze: Radical Aesthetics in Zenta Dzividzinska (1944–2011) and Anna Maskava’s (1990) Photography”

Jānis Taurens (LMA): ““Sun Shines Where It Is Allowed; Sun Shines As It Is Allowed”: Art and Theoretical Reflection”

Kristiāna Ābele (LMA): “Outdated Documents of the Age? Unaccomplished Soviet-Era Dissertations in Latvian Art History and their Role in the Continuity of the Discipline”

Edgars Raginskis (JVLMA): “Cultural Politics and Musical Censorship: Examining the Case of ‘Sinfonietta Rīga’ Chamber Orchestra and the Decolonisation of Latvian Identity in the Arts”

Indriķis Veitners (JVLMA): “The Tradition of Latvian Big Bands and its Importance in the Development of Latvian Jazz After 1991”

Antra Priede (LMA): “Formation of Curatorial Discourse in the 20th century 90s in Latvia. The Paradigm of Exhibition Histories”

Andrievs Alksnis (JVLMA): “Revitalization of Progressive Rock: Uģis Prauliņš and “Vecās Mājas” – Cultural Transition from the Late Soviet Era (1987–1994) and the Reunification (2023–present)”

Mārtiņš Mintaurs, Zane Grosa (LNB): ”Popular Music and Politics in the Late Soviet Latvia (1970–1990)”

Konferences programma, referātu anotācijas un ziņas par dalībniekiem šeit.

Foto - JVLMA mājaslapa.

Aizritējuši Jāņa Kalnača monogrāfijas "No Liepājas līdz Leksingtonai. Janis Šternbergs" atvēršanas svētki

12.04.2025.

11.aprīlī muzejā un pētniecības centrā "Latvieši pasaulē" norisinājās Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta pētnieka Jāņa Kalnača grāmatas "No Liepājas līdz Leksingtonai. Janis Šternbergs" atvēršanas svētki.

Monogrāfija tapusi VPP projekta CERS ietvaros.

Foto atskats no monogrāfijas atvēršanas svētkiem pieejams izdevniecības “Neputns” Facebook lapā.

VPP projekta CERS pārstāvji radio raidījumos ieskicē aktuālos mākslas pētniecības jautājumus, iepazīstinot ar konferences “Postkoloniālais stāvoklis mākslā pēc Padomju Savienības sabrukuma: pieredze, ietekme, pārvērtēšana” norisi

09.04.2025.

4.aprīlī konferences “Postkoloniālais stāvoklis mākslā pēc Padomju Savienības sabrukuma: pieredze, ietekme, pārvērtēšana” pārstāvji viesojās radio raidījumā "Kultūras rondo", lai iepazīstinātu plašāku auditoriju ar konferences tematiku. Ar raidījuma vadītāju Gustavu Terzenu tikās mākslas zinātniece, kritiķe un kuratore, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra pārstāve Ieva Astahovska, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Jānis Kudiņš un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs.

4.aprīļa "Kultūras rondo" raidījums klausāms šeit.

8.aprīlī radio raidījumā "Pārmijas" viesojās teātra zinātniece, mūzikas un teātra kritiķe, žurnāliste, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pētniece Lauma Mellēna-Bartkeviča, lai vēstītu par konferences “Postkoloniālais stāvoklis mākslā pēc Padomju Savienības sabrukuma: pieredze, ietekme, pārvērtēšana” tēmu loku, dalībniekiem un iecerēm, gatavojot šo notikumu.

8.aprīļa "Pārmijas" raidījums klausāms šeit.

Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta direktorei Kristiānai Ābelei pasniegta Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa

03.04.2025.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pavasara pilnsapulcē 2025. gada 3. aprīlī Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta direktorei Kristiānai Ābelei tika pasniegta Lielā medaļa par Latvijas un Baltijas mākslas vēstures pētniecību. Lepojamies un sirsnīgi apsveicam!

LZA pavasara pilnsapulcē Kristiāna Ābele uzstājās ar priekšlasījumu “Mākslas vēsturniece un laikmets: Tatjanas Kačalovas pavediens divdesmitā gadsimta labirintā”. Tā ir tēma, kas tiek pētīta VPP projekta CERS ietvaros. Pilnsapulces ieraksts pieejams šeit (01:09:30–01:45:00), savukārt Kristiānas Ābeles lasījuma prezentācija pieejama šeit.

Foto – Kristiānas Ābeles Facebook profils.

Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe (VPP projekta CERS DP 1 vadītāja) saņem valsts apbalvojumu – Atzinības krustu

02.04.2025.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Ordeņu kapituls 2025. gada 24. martā atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 30. pantam nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Atzinības krustu un iecelt par Atzinības krusta virsnieci Latvijas Kultūras akadēmijas prorektori zinātniskajā darbā, Kultūras un mākslu institūta vadītāju, profesori, Dr.sc.soc. Andu Laķi. Lepojamies un sirsnīgi apsveicam!

Notiks VPP projekta CERS starptautiska staprdisciplināra konference konferencei Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA)!

2025. gada 9.–12. aprīlī JVLMA notiks starptautiska starpdisciplināra zinātniskā konference “Postcolonial situation in the arts after the collapse of the Soviet Union: experience, impact, reassessment” (“Postkoloniālais stāvoklis mākslā pēc Padomju Savienības sabrukuma: pieredze, ietekme, pārvērtēšana”).

Konferencē ar PANEĻREFERĀTIEM uzstāsies postkoloniālisma studiju eksperti:

Dorota Kolodziejčika (Dorota Kołodziejczyk) no Vroclavas Universitātes Polijā un Benedikts Kalnačs no LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta.

Kopumā konferencē piedalīsies vairāk nekā 60 dalībnieku no 15 valstīm, lai četru intensīvu dienu laikā dalītos ar jaunākajām atziņām mākslas pētniecībā, īpaši pievēršoties mākslas dekolonizācijas problemātikai. Konferences darba valoda – angļu (bez tulkojuma).

Konferencei kā klausītājam līdz 7.aprīlim iespējams reģistrēties šeit.

Vairāk informācija pieejams šeit:

https://www.jvlma.lv/petnieciba/konferences/postcolonial-situation-in-the-arts-after-the-collapse-of-the-soviet-union-experience-impact-reassessment-2025-gada-9-12-aprilis

Foto – JVLMA mājaslapa.

3.aprīlī - Kristiānas Ābeles akadēmiskā lekcija

2025. gada 3. aprīlī, plkst.14:00 Latvjas Zinātņu akadēmijā (LZA) notiks Pavasara pilnsapulce. Tās dienas kārtībā ir LZA Lielās medaļas laureātes Kristiānas Ābeles (LMA) akadēmiskā lekcija “Mākslas vēsturniece un laikmets: Tatjanas Kačalovas pavediens 20. gadsimta labirintā”.

Vairāk informācijas pieejams šeit: https://www.lza.lv/aktualitates/medijiem/2178-lza-pavasara-pilnsapulce-2025-gada-3-aprili

Diskusija “Cenzūras un pašcenzūras šūpoles”

Tīmekļa žurnālā “Teātra Vēstnesis”, 2025/I (157), publicēta projektu pētnieku diskusija “Cenzūras un pašcenzūras šūpoles”. Cenzūras pētnieka Edgara Raginska vadībā kinozinātniece Inga Pērkone-Redoviča, teātra zinātniece Edīte Tišheizere, literatūrzinātnieks Jāni Ogu un mākslas vēsturniece Ievu Kalniņa analizē cenzūru un tās dažādās izpausmes.

https://teatravestnesis.lv/article/1089-cenzuras-un-pascenzuras-supoles

Iznākusi Jāņa Kalnača (LMA) monogrāfija “No Liepājas līdz Leksingtonai”, kas vēsta par latviešu grafiķi Jani Šternbergu (1900–1981).

24.03.2025.

2025. gada marta beigās izdevniecība “Neputns” laidusi klajā MVI pētnieka Jāņa Kalnača monogrāfiju “No Liepājas līdz Leksingtonai. Janis Šternbergs” (253 lpp., ISBN 9789934601996). Grāmatas sarakstīšana un izdošana kļuva iespējama, pateicoties Šternbergu dzimtai, Valsts kultūrkapitāla fondam un valsts pētījumu programmas projektam “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtstpējai” / CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001). Izdevuma atvēršana notiks 11. aprīlī plkst. 17.00 muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” telpās Berga bazārā (Rīga, Dzirnavu iela 84).

VPP projekta CERS pirmajā darba posmā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pētnieču Andas Laķes un Agneses Hermanes vadībā norit aktīvs lauka darbs

21.03.2025.

VPP projekta CERS DP1 mērķis ir radīt jaunas zināšanas par daudzveidīga kultūras piedāvājuma radīšanu, tajā iesaistītajām kultūras un radošās ekosistēmas aktoru grupām, kā arī šo procesu saikni ar kultūras pieejamību un potenciālu veidot iekļaujošu dialogu ar riska grupām, kurām ir risks tikt izslēgtām no kultūras aktivitātēm.

Šī darba posma ietvaros LKA pētnieču Andas Laķes un Agneses Hermanes vadībā norit aktīvs lauka darbs, organizējot fokusgrupu diskusijas ar dažādu reģionu kultūras dzīves organizatoriem.

Piemēram, 14.martā tika aizvadīta diskusija ar 12 Talsu novada kultūras dzīves pārstāvjiem. Diskusijas dalībnieki dalījās savā pieredzē, veidojot, plānojot un organizējot kultūras dzīvi Talsu novadā, dalījās novērojumos par iedzīvotāju kultūras vajadzībām un interesēm. Diskusijas ietvaros tika apspriesta ideja par kultūras pakalpojumu grozu, un vai tas varētu palīdzēt kultūras dzīves organizatoriem pieņemt lēmumus par daudzveidīga kultūras piedāvājuma veidošanu novados ierobežota finansējuma apstākļos.

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Kitija Balcare sagatavojusi trīs sižetus par tēmām, ko pēta VPP projekta CERS ietvaros – ekoteātris, ekodramaturģija, teātra ilgtspēja.

21.03.2025.

Vairāk informācija par sagatavotajiem sižetiem:

17.03.2025. Latvijas Radio 3 sižets "Vai zini, kas ir Teātra zaļā grāmata?"

10.03.2025. Latvijas Radio 3 sižets "Vai zini, ko dēvē par ekodramaturģijas vectētiņu?"

03.03.2025. Latvijas Radio 3 sižets "Vai zini, kas ir pirmā ekoteātra izrāde Latvijā?"

Latvijas Kultūras akadēmijas pārstāves Līga Vinogradova un Lote Katrīna Cērpa piedalās starptautiskā zinātniskā konferencē

20.03.2025.

2025.gada 20.martā Latvijas Kultūras akadēmijas pārstāves Līga Vinogradova un Lote Katrīna Cērpa piedalījās starptautiskā zinātniskā konferencē “Aktuālās problēmas literatūras un kultūras pētniecībā”, ko rīko Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmija, ar referātu “Digitālā un klātienes kultūras patēriņa fiksēšanas izaicinājumi: Kultūras patēriņa dienasgrāmata kā datu ieguves metode”, kas tapis VPP projekta CERS ietvaros.

Foto – Laura Brutāne

"Notiks klikšķis un būs" – saruna par teātra mākslu, kritiku un pētniecību

05.03.2025.

Latvijas Kultūras akadēmijas sarunu cikla “Radām un rādām kultūrā” noslēdzošajā epizodē teātra veidotāja un pētniece Katrīna Dūka un teātra kritiķe un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Edīte Tišheizere meklē atbildes uz atbildamiem un neatbildamiem jautājumiem:

Kas kopīgs un kas atšķirīgs teātra veidošanai, kritikai un pētniecībai?

Vai var piekrist Deividam Linčam – mākslu nevajag saprast, bet gan sajust?

Vai mākslas darbu iespējams kritizēt, to īsti nesaprotot?

Klausies un skaties raidierakstu “Radām un rādām kultūrā” Spotify un YouTube

Foto – LKA

Izstrādāts pētījums “Kinoteātru auditorija Latvijā: klātienes un digitālā filmu patēriņa prakses” VPP projekta CERS ietvaros

13.03.2025.

Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūts īstenojis pētījumu “Kinoteātru auditorija Latvijā: klātienes un digitālā filmu patēriņa prakses”. Pētījums īstenots kā daļa no projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” /CERS (VPP projekts CERS), ko finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai”. VPP projekta CERS 3. darba posms ir tematiski veltīts digitālo tehnoloģiju izpausmēm dažādās kultūras un radošās ekosistēmas ražošanas cikla fāzēs un to ietekmei uz kultūras patēriņa paradumiem. Šī tematiskā virziena viens no mērķiem ir saistīts ar jaunu zināšanu radīšanu par digitālo tehnoloģiju ietekmi uz iedzīvotāju kultūras patēriņa paradumiem, kultūras satura radīšanas, izplatīšanas un saglabāšanas procesiem. Filmu nozare ir viena no tām, kurā tiek padziļināti pētīta digitālo tehnoloģiju diferencētā ietekme.

Lasīt vairāk

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pētnieki informē par gaidāmajām starptautiskajām konferencēm VPP projekta CERS ietvaros

25.02.2025.

25. februāra rītā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Muzikoloģijas katedras studenti, pasniedzēji un pētnieki, kā arī mūzikas pētniecības interesenti pulcējās uz Brokastīm Vītola istabā, lai turpinātu iedvesmot viens otru un pastāstītu par aktualitātēm Muzikoloģijas katedrā un mūzikas pētniecībā. Pasākumā JVLMA Muzikoloģijas katedras mācībspēki un VPP projekta CERS pētnieki Anda Beitāne, Lauma Mellēna-Bartkeviča, Jānis Kudiņš sniedza apmeklētājiem iespēju ielūkoties gaidāmo starptautisko konferenču programmās, kas notiek VPP projekta CERS ietvaros.

Informācija par gaidāmajām konferencēm:

“Postkoloniālais stāvoklis mākslā pēc Padomju Savienības sabrukuma: pieredze, ietekme, pārvērtēšana”, kas notiks no 2025. gada 10. aprīļa līdz 12. aprīlim Rīgā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā
“Kultūras pašnoteikšanās: Mūzikas un dejas prakšu konstruēšana un reprezentācija publiskos priekšnesumos”, kas notiks no 2025. gada 26. maija līdz 30. maijam Rīgā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā

Foto - JVLMA Facebook lapa

Iespēja pieteikties starptautiskai zinātniskai konferencei, ko rīko Latvijas Mākslas akadēmija!

25.02.2025.

Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) aicina pētniekus piedalīties starptautiskā zinātniskā konferencē "Mīts – arhetips – prototips un tā (re)interpretācija". Konferences mērķis ir rosināt eksakto, sociālo un humanitāro nozaru pētniekus iedziļināties kreatīvā procesa ierosinātāju konstruktu izpētē. Tā būs iespēja dalīties ar saviem pētījumiem un idejām starpdisciplinārā vidē!

Konferences tematika:

Arhetipi un to ietekme uz radošajiem procesiem
Prototipu loma mākslā un dizainā
Mītu un kultūras simbolu reinterpretācija
Postmodernisms un tradīciju citēšana
Vizuālā kultūra un informācijas revolūcija

Pieteikšanās - līdz 2025.gada 17.martam

Norises vieta un laiks - Latvijas Mākslas akadēmija, 2025.gada 29. un 30.maijs

Vairāk informācija pieejama šeit.

Foto - LMA mājaslapa

2025. gada 21. februārī Oksfordas Universitātē norisinājās zinātniskā konference "Kvīru kreativitāte" (Queer Creativity).

21.02.25.

Konferencē ar priekšlasījumu "Strādnieku šķiras maskulinitāte padomju Latvijas mākslinieka Edgara Iltnera glezniecībā" (Working-class masculinity in the paintings of Soviet Latvian artist Edgars Iltners) tika aicināti uzstāties Latvijas Mākslas akadēmijas docenti Ph.D Kārlis Vērdiņš un Ph.D. Jānis Ozoliņš.

Attēlā no kreisās: Jānis Ozoliņš un Kārlis Vērdiņš

2025. gada 20.–21. februārī notika Ziemeļ- un Austrumeiropas vēsturisko apgērbu un tekstīliju konference (Historical Clothing and Textiles in Northern and Eastern Europe).

21.02.25.

Konferenci organizēja Ieva Pīgozne un Anete Karlsone (Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts) sadarbībā ar Riina Rammo (Tartu universitāte) un Meghan Anne Korten (Islandes Universitāte).

Konference notika ZOOM platformā un tiešraidē LU HZF Latvijas vēstures institūta Facebook lapā. Konferences otrajā dienā ar referātu “Embroidered Shirts of Nīca Paris. An Analysis of their Materiality and Materials Used. 1894–2024” uzstājās Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece Ph. D. Daina Lāce.

Attēlā Dainas Lāces prezentācijas slaids

Iespēja pieteikties uz starptautisku zinātnisku konferenci "Iemiesotās vīzijas: performativitāte, vizualitāte un materialitāte (20. gs. 60. - 80. gadi)", kas notiks no 27. līdz 28. maijam Rīgas Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā.

20.02.2025.

Konferenci rīko LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts projekta "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai / CERS (2023–2026)" ietvaros. Pieteikšanās - līdz 21. martam; apstiprinājums par dalību tiks paziņots līdz 28. martam.

Starpdisciplinārās konferences uzmanības centrā ir telpa, forma, materiāls un kustība gan vizuālās mākslas, gan performatīvo mākslu kontekstā no 20. gs. 60. - 80. gadiem. Šajā periodā nereti ir vērojamas radikālas pārmaiņas mākslinieciskajā praksē; te jāmin performances māksla, konceptuālisms, eksperimentālas teātra formas meklējumi, kinētiskā māksla, īpašvietas intervences u.c. Tāpat šo laiku raksturo sarežģīti ideoloģiskie, materiālie un institucionālie ierobežojumi. No neoficiālām mākslinieciskām kustībām līdz valsts atbalstītām eksperimentālām praksēm konferences mērķis ir izpētīt, kā iemiesojums, materialitāte un performativitāte atklājās mākslas darbos sociālisma periodā. Kā mākslinieki risināja ar cenzūras kontroli saistītos jautājumus, eksperimentējot ar formu un procesu? Kāda loma šo mākslas norišu veidošanā bija alternatīvajām telpām, neoficiālajiem tīkliem un pedagoģiskajām struktūrām? Kā šīs iniciatīvas krustojās vai novirzījās no mākslas tendencēm Dzelzs priekškara otrā pusē?

Konferences valoda - angļu valoda. Izvērstāku uzsaukumu lūdzam skatīt šeit.

VPP projekta CERS pētnieki viesojas Šauļu Fotogrāfijas muzejā

20.02.2025.

20. februārī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) pētnieces Laine Kristberga un Edīte Tišheizere, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) asociētā profesore Rita Lūriņa devās uz Šauļu Fotogrāfijas muzeju (Fotografijos Muziejus), lai strādātu ar Modra Tenisona un Vitas Luckus arhīvu. Izpēte notiek VPP projekta CERS ietvaros. Laines Kristbergas zinātniski pētnieciskais darbs notiek arī ar AABS fonda atbalstu.

Vairāk informācija pieejama šeit.

Foto - LU LFMI Facebook lapa

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) pētnieki VPP projekta CERS ietvaros prezentē Latvijas Dziesmu un deju svētku tradīciju ICTMD pasaules konferencē

07.02.2025.

JVLMA pētnieki Anda Beitāne un Ardians Ahmedaja piedalījās Starptautiskās mūzikas un dejas tradīciju padomes (International Council of Traditions of Music and Dance, ICTMD) pasaules konferencē, kurā abi pētnieki kopīgi iepazīstināja ar Latvijas dziesmu un deju svētku tradīciju. Anda Beitāne ir Latvijas oficiālā pārstāve ICTMD. Konferences nacionālo un reģionālo pārstāvju asamblejā, kurā piedalījās pārstāvji no 127 pasaules valstīm, viņa prezentēja ziņojumu par tradicionālās mūzikas un dejas pētniecību Latvijā.

Foto - JVLMA mājaslapa.

Vairāk informācija pieejama šeit.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pētniece un Mākslas krājuma eksperte Līga Godlberga VPP projekta CERS ietvaros lasa lekciju “Arhīva dzīvīgums: starpdisciplinaritāte arhīvu pētniecībā”.

05.02.2025.

Pētniece un LNB Mākslas krājuma eksperte Līga Goldberga iepazīstināja ISSP foto skolas 2 gadu programmas studentus ar VPP projektā CERS veikto pētniecību un sasniegtajiem rezultātiem. Lekcijā “Arhīva dzīvīgums: starpdisciplinaritāte arhīvu pētniecībā” tika stāstīts par Zentas Dzividzinskas arhīvu, kā arī kritisko teoriju pielietošanu un starpdisciplinaritāti foto arhīvu izpētē.

Foto - L. Goldbergas personīgais arhīvs.

Tīmekļa žurnālā “Jazzin.lv” publicēts VPP projekta CERS pētnieka Indriķa Veitnera populārzinātnisks pētniecisks raksts

30.01.2025.

Tīmekļa žurnālā “Jazzin.lv” publicēts Jāzepa Vītola Latvijas Muzikas akadēmijas profesora Indriķa Veitnera populārzinātnisks pētniecisks raksts “Par Latvijas bigbendu tradīcijas attīstību”.

Raksts aplūko bigbendu, kam ir īpaša vieta mūsdienu Latvijas džeza ainā. Šobrīd Latvijā darbojas vairāk nekā 15 aktīvi bigbendi, kuru skaitā ir trīs profesionāli orķestri, vairāki daļēji profesionāli sastāvi, dažādas studentu un amatieru grupas. Īpaši aktīvi bigbendu attīstība notikusi pēdējā desmitgadē, kas ļauj runāt par «bigbendu kultūru» Latvijā.Šīs kultūras tendenču analīze veikta, fokusējot uzmnaību uz šādiem jautājumiem:

Kādi vēsturiskie apstākļi veicināja tik dinamiskas bigbenda skatuves rašanos tieši Latvijā, bet ne pārējās Baltijas valstīs? Cik lielā mērā un kādā veidā Latvijas bigbendu vēsture ietekmē mūsdienu džeza attīstību valstī?

Raksts tapis VPP projekta CERS ietvaros.

Raksts pieejams šeit

Žurnālā “Journal of Baltic Studies” publicēts Zanes Kreicbergas raksts

24.01.2025.

Janvāra beigās žurnālā “Journal of Baltic Studies” brīvpieejā tika publicēts Zanes Kreicbergas raksts “Baltic theater festivals in the 1990s as agents of change”. Šajā rakstā pētīti starptautiskie teātra festivāli trīs Baltijas valstīs - Baltoscandal Igaunijā, LIFE Lietuvā un Homo Novus Latvijā - kā pārmaiņu un internacionalizācijas veicinātāji skatuves mākslas jomā 20. gadsimta 90. gados. Festivālu ieceru, programmu un to vadošo personību personību salīdzinošā analīze atklāj, ka dažādo festivālu norises ir ietekmējušas ne tikai teātra un performanču kultūras attīstību un to uztveri, bet arī plašākus kultūrpolitikas procesus attiecīgajās valstīs.

Raksts pieejams šeit.

Latvijas Kultūras akadēmijas studenti sadarbībā ar Valmieras Viestura vidusskolu uzsāk projektu “GrafiitO! No ielu mākslas līdz jauniešu labbūtībai”

21.01.2025.

Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura studiju “Kultūras socioloģija un menedžments” 2.kursa studenti – Anete Liepiņa, Valts Valters Kronbergs, Sigita Urlovska un Elizabete Granta kopā ar domubiedriem - Rūdi Bebrišu, Kitiju Mirončuku, Miku Solomonu, Katsiarynu Silvanovichu - VPP projekta CERS ietvaros īsteno pētījuma projektu ‘’GraffitO! No ielu mākslas līdz jauniešu labbūtībai’’. Projekts norisinās ar mērķi pētīt graffito kā pašizpausmes fenomenu gan jauniešu labbūtības, gan sociālās vides kontekstā. Ar jēdzienu graffito tiek izprasti ķēpājumi, zīmējumi un skrāpējumi publiskā vidē – parkos, sabiedriskās vietās un uz vides objektiem, izkļaujot profesionālu ielu mākslu un sienu gleznojumus.

Pētnieku komanda īstenotā projekta ‘’GraffitO! No ielu mākslas līdz jauniešu labbūtībai’’ ietvaros viesojās Valmieras Viestura vidusskolā.

Vairāk par petījumu "GraffitO! No ielu mākslas līdz jauniešu labbūtībai’’, kas tiek īstenots VPP projekta CERS ietvaros, lasāms šeit.

Foto - LKA Kultūras un mākslu institūta FB lapa.

Noslēgusies Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāde “Ieskaņots. Atskaņots. No fonogrāfa līdz mūzikas centram”, kas tapusi VPP projekta CERS ietvaros

20.01.2025.

Izstāde iepazīstināja tās apmeklētājus ar skaņas ierakstu un atskaņošanas tehnoloģiju kultūrvēsturisko mantojumu un tā attīstību 20. gadsimtā, kā pieturpunktus izceļot nozīmīgākos fiziskos skaņas nesējus un to atskaņotājus.

Mūzikas žurnālists Uldis Rudaks savā recenzijā portālam Delfi.lv par izstādi rakstījis:

“Šāda izstāde tieši Rīgā unikāla ar to, ka ne tikai apskata vēsturi tehnoloģiju attīstības tendenču pasaules kontekstā, bet arī iepazīstina ar visādiem veidiem, kā jauni cilvēki tika pie kārotās mūzikas ar viņu meklējumu ceļā apzināti sabūvētiem labirintiem un lamatām Padomju Savienības teritorijā, kur ieiet veikalā un kaut ko vienkārši nopirkt, kā citur pasaulē, nebija iespējas.”

Pilna recenzija lasāma šeit.

2024. gadā izstāde kategorijā “Mantojums” tika nominēta Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas kultūrā “Kilograms kultūras 2024” rudens balsojumam.

Izstādes radošajā komanda - LNB izstāžu kuratore Anete Skuja, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts pētnieks Jānis Daugavietis, LNB dizainere Dārta Hofmane, LNB Audiovizuālās lasītavas vadītāja Zane Grosa, kinooperators Valdis Celmiņš, komponists Platon Buravicky un vizuālais mākslinieks Kaspars Groševs.

Izstāde tapusi ar VPP projekta CERS atbalstu.

Foto - Latvijas Nacionālās bibliotēkas FB lapa.

Zinātnisko rakstu krājumā “Culture Crosrroads” publicēts VPP projekta CERS pētnieču Rūtas Muktupāvelas un Andas Laķes zinātnisks raksts

03.01.2025.

Zinātnisko rakstu krājumā “Culture Crossroads” Vol.25 publicēts Latvijas Kultūras akadēmijas vadošo pētnieču Rūtas Muktupāvelas un Andas Laķes zinātnisks raksts "Digitalizing the Performing Arts during Covid-19 Pandemic in Latvia: Transformation or Survival Tactics?"

Raksts pievēršas jautājumam, vai digitālā satura attīstība un straujais pieaugums skatuves mākslā COVID-19 pandēmijas laikā ir īslaicīgs, situatīvs fenomens vai arī tas liecina par ilgstošu un dabisku tendenci, ko veicina IKT attīstība. Tajā galvenā uzmanība pievērsta teātra nozarei, lai izzinātu, vai teātra izrādes digitālajā vidē un digitālo elementu izmantošana skatuves mākslā nerada pretrunu ar nepieciešamo fiziskās klātbūtnes izjūtu.

Raksts tapis VPP projekta CERS ietvaros.

Raksts pieejams šeit.

Uzsāk īstenot divus LKA studentu pētniecības pilotprojektus

2024. gada novembrī LKA studējošie uzsāk īstenot divus pētniecības pilotprojektus – katra komanda četru mēnešu laikā mentora vadībā testēs kādu kultūras un radošo nozaru sociālās ietekmes mērīšanas pieeju. “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” 2.kursa maģistrante Paula Cukura plāno izstrādāt metodoloģiju, lai testētu radošā kopienas centra “Viskaļi – Dzīves kvalitātes dizaina institūts” sasniegto

ietekmi. Savukārt bakalaura līmeņa programmas “Kultūras socioloģija un menedžments“ 2. kursa komanda Anetes Liepiņas vadībā savā projektā plāno pievērst uzmanību tam, kā graffito atspoguļo skolēnu emocionālo stāvokli, pašapziņu, apmierinātību ar dzīves kvalitāti un kopienas sajūtu, izpēti veicot Valmieras novadā. Konkurss ir daļa no pētījuma "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai / CERS" darba posma "Kultūras un radošo nozaru sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējuma pieeju attīstība", kura mērķis ir izstrādāt jaunas teorētiskas un empīriskas pieejas kultūras un radošo nozaru sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtēšanai. Lasīt vairāk: https://www.lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/uzsak-istenot-divus-latvijas-kulturas-akademijas-studentu-petniecibas-pilotprojektus/

Mākslas doktora profesionālā grāda teorētiskā pētījuma aizstāvēšana JVLMA

20.12.2024.

2024. gada 19. decembrī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā valsts pētījumu programmas projekta "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai / CERS" ietvaros izstrādāto teorētisko pētījumu “Jura Ābola dadaistiskie kamerdarbi ar flautu: māksliniecisko ideju atklāsme kompozīciju analīzes un interpretācijas pieredzē” profesionālā doktora grāda Art. D. (Artium Doctor) iegūšanai aizstāv Liene Denisjuka-Straupe, projekta izpildītāja pirmo 12 mēnešu posmā. Teorētiskā pētījuma zinātniskais vadītājs - projekta CERS galvenais izpildītājs, JVLMA profesors Jānis Kudiņš https://www.jvlma.lv/aktualitates/decembri-jvlma-norisinasies-divas-profesionala-doktora-grada-aizstavesana

Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta žurnālā “Mākslas vēsture un teorija” publicēti vairāku pētnieki raksti, kas tapuši VPP projekta CERS ietvaros

12.12.2024.

Izdots LMA Mākslas vēstures institūta žurnāla “Mākslas vēsture un teorija” 28.laidiens, kurā publicēti trīs pētnieku raksti, kas tapuši VPP projekta CERS ietvaros un ir atvērti brīvai tiešsaistes pieejai.

Unas Valteres raksts “Izšūtās vīriešu jostas (zīļu jostas) Latvijā un to sociālais konteksts” (Embroidered Men’s Belts (Beaded Belts) in Latvia and their Social Context). Raksts pieejams šeit.

Sniedzes Kāles raksts “Gustava Kluča aģitācijas stendu pētniecības jautājumi” (Issues in Gustavs Klucis’ Agitational Stand Research). Raksts pieejams šeit.

Eduarda Kļaviņa raksts “Māksla un sabiedrība: Vizuālās mākslas recepcija padomju varas gados Latvijā” (Art and Society: Reception of Visual Art during the Soviet Years in Latvia). Raksts pieejams šeit.

VPP projekta CERS pētniece un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pārstāve Kitija Balcare ir žurnāla "Teātra Vēstnesis" jaunākā numura tēmas "Ekoteātris" viesredaktore.

12.12.2024.

Žurnāla "Teātra Vēstnesis" mājaslapā lasāms, ka "tēmas viesredaktore Kitija Balcare iepazīstina ar ekoteātra jēdzienu, aktualizējot jautājumu, kā klimata krīze ietekmē teātri. Apaļā galda sarunā par scenogrāfa lomu izrāžu dzīves ciklā un ekoscenogrāfiju viņa pulcējusi Pamelu Butāni, Aigaru Ozoliņu, Moniku Pormali, Reini Suhanovu un Ģertrūdes ielas teātra producenti Maiju Pavlovu. Kitija Balcare arī intervē ekoscenogrāfijas teorētiķi un praktiķi Tanju Bīru, un dalās ar Spānijā notikušās Eiropas teātra un performances pētnieku asociācijas konferences laikā tapušajām dienasgrāmatas piezīmēm. Par ekoteātri Serbijā stāsta Tijana Mičanoviča. Krista Burāne sarunājas ar Barbaru Lehtnu, jo abas ar saviem iestudējumiem pievēršas cilvēka un dabas mijiedarbei, klimata un ekoloģijas jautājumiem. Savās esejās par cilvēka ietekmi uz dabu un citbūtnēm raksta Kristīne Brīniņa un Jānis Balodis."

Ar žurnāla "Teātra Vēstnesis" jaunākā numura tēmu "Ekoteātris" ir iespējams iepazīties šeit.

Latvijas Mākslas akadēmijas pētnieki piedalās starptautiskā zinātniskā konferencē ASV

25.11.2024.

No šī gada 21. līdz 24. novembrim Latvijas Mākslas akadēmijas docenti Dr. Jānis Ozoliņš un Dr. Kārlis Vērdiņš piedalījās ikgadējā ASEEES (Slāvu, Austrumeiropas un Eirāzijas studiju asociācijas) konferencē Bostonā, ASV ar referātu Performing Working-Class Masculinity in Soviet Western Borderlands: The Case of Latvian "Severe Style" Paintings ("Performējot strādnieku šķiras maskulinitāti Padomju Savienības rietumu robežzemēs: latviešu "skarbā stila" glezniecības gadījums"), kura centrā bija gleznotāja Edgara Iltnera figurālie darbi.

Abi LMA docenti ne vien uzstājās ar referātu lielākajā reģiona pētniecībai veltītajā kongresā, kas šogad pulcēja rekordlielu pētnieku skaitu - turpat 3000 dalībnieku no visas pasaules, bet arī piedalījās darba grupu un piesaistīto pētnieku asociāciju darbā. Kā Bārbaras Heltas vārdā nosauktās balvas (The Heldt Prize) žūrijas pārstāvis, Jānis Ozoliņš pasniedza balvu par labāko akadēmisko rakstu, kas publicēts 2023. gadā. Tāpat oficiāli izskanēja ziņa, ka 2026. gada Sieviešu slāvistikas asociācijas (The Association for Women in Slavic Studies) konference norisināsies Rīgā, Latvijas Mākslas akadēmijā, pulcējot asociācijas pārstāvjus no ASV un Eiropas. Pilna konferences programma pieejama šeit: https://aseees.org/convention/2024-convention/program/

Attēlā no kreisās: Jānis Ozoliņš un Kārlis Vērdiņš kopā ar latviešu izcelsmes amerikāņu mākslas vēsturnieku, Ohio Štata Universitātes pasniedzēju Marku Alenu Švēdi, kas arī piedalījās LMA docentu organizētajā panelī.

Taps zinātnisku rakstu krājums par sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtēšanu radošajās un kultūras nozarēs VPP projekta CERS ietvaros

25.11.2024.

Aicinām pētniekus iesniegt publikācijas žurnāla “Culture Crossroads” tematiskajam izdevumam par kultūras sociālās un ekonomiskās ietekmes problēmjautājumiem. Izdevums turpinās diskusiju par ietekmju novērtēšanas problemātiku un metodoloģijas piemērošanu kultūras un radošajās industrijās (KRI) – kas tika aizsākta tematiskās sesijas “Sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtēšana radošajās un kultūras nozarēs” Latvijas Kultūras akadēmijas konferenču cikla “Kultūras krustpunkti XVIII” ietvaros šī gada rudenī.

Rakstu iesniegšanas termiņš: 2025. gada 10. februāris. Plašāka informācija: https://culturecrossroads.lv/index.php/cc/call-for-papers

Izdevums tiks sagatavots VPP projekta CERS ietvaros.

Konferencē “Kultūras Krustpunkti XVIII” aizritējusi tematiskā sekcija VPP projekta CERS ietvaros

13.11.2024.

Latvijas Kultūras akadēmijas konferenču sērijas “Kultūras Krustpunkti XVIII” ietvaros 8. novembrī aizritēja tematiskā sekcija “Sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtēšana radošajās un kultūras nozarēs”.

Tematiskajā sekcijā piedalījās pētnieki no Latvijas, Nīderlandes, Beļģijas un Ziemeļmaķedonijas un pievērsās sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtēšanai radošajās un kultūras nozarēs. Šī sekcija tika īstenota VPP projekta CERS ietvaros. Tematiskās sekcijas saturā iespējams ielūkoties šeit.

VPP projekta CERS pētnieki 7. un 8.novembrī piedalījās Latvijas Kultūras akadēmijas rīkotās starptautiskās zinātniskās konferences "Kultūras Krustpunkti XVIII" tematiskajās sekcijās.

13.11.2024.

Konferencē VPP projekta CERS pētnieki dalījās ar pētījumos gūtajām atziņām, piedaloties konferencē ar šādiem referātiem:

Inga Pērkone prezentēja referātu “Režisora Ivara Selecka filmas: apjaustais un neapjaustais kultūras mantojums”;

Daina Lāce, Anda Beitāne prezentēja referātu “Nīcas kultūrtelpas mūsdienu reprezentācija. Jaunākie atklājumi un atziņas”;

Una Valtere prezentēja referātu “Izšūtās vīriešu jostas (zīļu jostas) Baltijas tautu vēsturiski etnogrāfiskajā Atlantā: tradicionālā apģērba piederuma pētniecības piemērs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā”;

Kristiāna Ābele prezentēja referātu “Ceļā ar Purvīti: Tatjanas Kačalovas posms”;

Ilona Kunda un Agnese Karlsone prezentēja referātu “Laikmetīgās dejas profesionāļu nodarbinātība un sociālā aizsardzība Latvijā”;

Liene Jākobsone prezentēija referātu “The Impact of User Experience Design and its Evaluation”;

Ieva Kalniņa prezentēja referātu "Slepenais avots: “samizdata” izdevumi mākslinieču Zentas Loginas un Elīzes Atāres kolekcijā". Vairāk informācija un foto pieejami šeit.

Foto – Latvijas Kultūras akadēmijas FB lapa.

VPP projekta CERS pētniece Līga Vinogradova piedalās starptautiskā zinātniskā konferencē Horvātijā, kur prezentē kino auditorijas pētījuma rezultātus

08.11.2024.

No 5. līdz 7. novembrim LKA Kultūras un mākslu institūta pētniece Līga Vinogradova piedalījās 15th Annual International Small Cinemas Conference “Changing Policies, Transforming Audiences and Work Practices In-flux”, kas norisinājās Zagrebā, Horvātijā.

Konference norisinājās jau 15. reizi, pulcinot filmu pētniekus no dažādām jomām un piedāvājot daudzveidīgu perspektīvu uz filmu pētniecību. Šī gada konferences mērķis bija diskutēt par šobrīd aktuālajiem jautājumiem filmu ražošanā, izplatīšanā un patērēšanā mazajās valstīs. Konferenci organizēja Horvātijas Attīstības un starptautisko attiecību Kultūras un komunikācijas departaments (Institute for Development and International Relations, Department for Culture and Communication) sadarbībā ar Zagrebas filmu festivālu un Dramatiskās mākslas akadēmiju (Academy of Dramatic Art).

Līga uzstājās ar prezentāciju “Cinema Audience Research in Latvia: More Netflix, Less Cinema?”, kurā iepazīstināja starptautiskos pētniekus un nozares profesionāļus ar Latvijas kinoteātru auditorijas pētījuma rezultātiem. Paneļa noslēgumā ārvalstu pētnieki uzdeva daudz interesējošus jautājumus un idejas, kā interpretēt datus.

Kinoteātru auditorijas pētījums tika īstenots VPP projekta CERS ietvaros. Vairāk informācija pieejama šeit.

31. oktobrī LKA Kultūras un mākslu institūta pētniece Līga Vinogradova piedalījās starptautiskās kinoteātru apmācībās “Baltic Cinema Data Training Boot Camp”, kas norisinājās Kino Bizes telpās. 

31.10.2024.

Apmācību mērķis bija piedāvāt kinoteātriem praktiskus rīkus datu analīzei un auditorijas izpētei, kas palīdzētu ikdienas darbā un auditorijas piesaistē. Līga prezentēja gada sākumā īstenoto pētījumu par kinoteātru auditoriju Latvijā un piedalījās diskusijā, kāda ir specifika, plānojot un īstenojot auditorijas izpēti kinoteātros.

Vairāk informācija pieejama šeit.

Foto - Līgas Vinogradovas personīgais arhīvs.

LKA Kultūras un mākslu institūta vadītāja Anda Laķe piedalās Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) rīkotā metodisko centru seminārā

30.10.2024.

30.oktobrī LKA Kultūras un mākslu institūta vadītāja Anda Laķe piedalījās LNKC rīkotā metodisko centru seminārā ar prezentāciju “Latvijas kultūras centri kā kultūras norišu piedāvājuma “vārtsargi””, kas tapusi VPP projekta CERS ietvaros. Semināra mērķis – atbalstīt metodisko centru izveides un darbības vērtēšanas procesu Kultūras centru likuma ieviešanas kontekstā.

LKA Kultūras un mākslu institūts uzsāk pētījumu par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņa paradumiem un meklē dalībniekus kultūras patēriņa dienasgrāmatu rakstīšanai!

28.10.2024.

Pētījuma mērķis ir izpētīt, kādas ir Latvijas iedzīvotāju klātienes un digitālā kultūras patēriņa prakses un to savstarpējā mijiedarbība. Lai to īstenotu, padziļināti tiks pētīti iedzīvotāju individuālie kultūras patēriņa paradumi un stratēģijas, izmantojot kultūras aktivitāšu dienasgrāmatas. Pētījums ir daļa no VPP projekta CERS.

Oktobra beigās uzsākta pētījuma dalībnieku rekrutēšana kultūras aktivitāšu dienasgrāmatu rakstīšanai. Pētījuma dalībnieku uzdevums būs viena mēneša garumā pētnieku sagatavotā dienasgrāmatas formā pierakstīt savu ikdienas klātienes un digitālo kultūras patēriņu. Tiek meklēti Latvijas iedzīvotāji no dažādām sociodemogrāfiskajām grupām – jebkura vecuma (sākot no 18 gadiem), dzimuma, dzīvesvietas u.tml., kas nav tieši saistīti ar kultūras jomu (nestrādā un nemācās saistītās jomās).

Vairāk informācija pieejama šeit.

VPP projekta CERS pētnieks Jānis Oga piedalās starptautiskā zinātniskā konferencē Viļņā

18.10.2024.

17. un 18. oktobrī Viļņā norisinājās Lietuvas Literatūras un folkloras institūta organizētā konference "Literaturein Eras ofConflict: IdeologyandEthics" (Literatūra konfliktu laikmetā: ideoloģija un ētika).

Šajā konferencē piedalījās VPP projekta CERS pētnieks LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātniskais sekretārs Jānis Oga ar referātu "MeetingsofLikemindedPeopleinLatvianShortStoriesfromthe 1960–1970s" (Domubiedru tikšanās 20. gadsimta 60.–70. gadu latviešu īsajos stāstos).

Vairāk informācija par konferenci pieejamašeit.

Foto - LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta FB lapa.

Piedāvāta iespēja Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura un maģistra studiju programmās studējošajiem piedalīties pētniecības pilotprojektu konkursā

LKA bakalaura un maģistra programmās studējošajiem piedāvāta iespēja testēt kultūras un radošo nozaru sociālās ietekmes mērīšanas pieejas tādos virzienos kā iedzīvotāju dzīves kvalitāte un labbūtība, veselība, izglītība un sociālā iekļaušana, vide un klimats, kā arī inovāciju radīšana.

Izvēlēto pilotprojektu īstenotājiem empīriskā pētījuma veikšanai tiks piešķirta 500 EUR stipendija. Pieteikumi konkursā bija jāiesniedz līdz 28.oktobrim.

Vairāk informācija pieejama šeit.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pētnieku diskusija par VPP projekta CERS aktualitātēm ir lasāma žurnālā "Mūzikas Saule".

09.10.2024.

Vasaras vidū JVLMA pētnieku grupa tikās darbseminārā – diskusijā “Projekta CERS aktualitātes un izaicinājumi”, diskutējot par darba procesu, metodēm, kopīgo un atšķirīgo, kā arī izaicinājumiem, ar kādiem nākas saskarties. Diskusijā piedalījās Jānis Kudiņš, Kristiāna Vaickovska, Edgars Raginskis, Indriķis Veitners, Anda Beitāne un Lauma Mellena.

Apjomīgais ieraksts tika pārstrādāts rakstiskā materiālā “Likt viļņoties un nirt dziļumā”, kas publicēts oktobra sākumā iznākušā žurnāla “Mūzikas Saule” 3. laidiena 31.-37. lpp.

Vairāk informācija pieejama šeit.

Foto – JVLMA mājaslapa.

VPP projekta pētniece Silvija Grosa piedalās starptautiskā zinātniskā konferencē Viļņā

08.10.2024.

2024.gada 4. un 5.oktobrī Viļņas Mākslas akadēmijā norisinājās starptautiska zinātniska konference "BALTIC ART HISTORIES: roles, references, relations". Šajā konferencē piedalījās VPP projekta pētniece Latvijas Mākslas akadēmijas profesore Silvija Grosa ar referātu "ResearchonRiga’s Art NouveauArchitectureinthe 21st Century: ProspectsandInterpretations".

Foto – Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta FB lapa.

VPP projekta CERS pētnieces dalās pētījumos gūtajās atziņās ar Dienvidkurzemes novada etnogrāfiskajiem ansambļiem un folkloras kopām

05.oktobrī Nīcas kultūras namā Dievidkurzemes novada etnogrāfiskie ansambļi un folkloras kopas pulcējās plašā sarīkojumā "Dienvidkurzemes daudzbalsības daudzinājums", kuru ievadīja Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta pētnieces Dr. art. Dainas Lāces lekcija "Nīcas kreklu krāšņā daudzveidība. Jaunākie atklājumi un atziņas" un LMA doktorantes Unas Valteres lekcija "Izšūto jostu (zīļu jostu) daudzveidība un valkāšanas paradumi 19. gs.–20. gs. sākumā". 

Foto – Dainas Lāces personīgais arjīvs.

Aizritējis VPP projekta CERS dalībnieku tīklošanās pasākums

02.10.2024.

02.oktobrī Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā tīklošanās pasākumā tikās VPP projekta CERS dalībnieki - tika kopīgi izvērtēts pirmajā gadā paveiktais, kā arī pārrunātas tālākās ieceres.

Vairāk informācija pieejama šeit.

Aizritējis semināru cikla “Domapmaiņa” piektais seminārs

2024.gada 25.septembrī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē norisinājās seminārs “Domapmaiņa. Nr. 5. Ievads naratoloģijā: pedagoģiskas piezīmes”.

Semināru vadīja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas docents Jānis Ozoliņš. Seminārā tika aplūkoti dažādi ar naratoloģiju saistīti jautājumi, piemēram, kā iespējami kompakti aptvert naratoloģijas mantojumu, vai Latvijā pētnieki pielieto lokāli aprobētos jēdzienus. Apmeklētāji tika iepazīstināti arī ar Jāņa Ozoliņa topošās monogrāfijas struktūru, kas pievēršas naratoloģijas izpētes jautājumiem.

Vairāk informācija pieejama šeit.

Foto – Lote Katrīna Cērpa.

Iespēja pieteikties starptautiskai starpdisciplinārai konferencei "Postkoloniālais stāvoklis mākslā pēc Padomju Savienības sabrukuma: pieredze, ietekme, pārvērtēšana"!

16.09.2024.

Konference notiks no 2025. gada 10. aprīļa līdz 12. aprīlim Rīgā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Pieteikšanās konferencei - līdz 15.oktobrim.

Ieteicamo konferences tematu vidū ir postkoloniālisma diskursi Austrumeiropas un Centrāleiropas kultūrā pēc Padomju Savienības sabrukuma, dekolonizācijas procesa analīze Austrumeiropas un Centrāleiropas mākslā kopš 20. gadsimta 90. gadiem, padomju perioda mākslas pēdas kultūras atmiņā, transformācijas un norises mākslā pēc neatkarības atgūšanas u.c.

Vairāk informācija un pieteikšanās šeit.

Foto – VPP projekta CERS komunikācijas komanda.

12.septembrī norisinājies Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta rīkots notikums "Mākslas zinātnieku izglītībai LMA - 65".

2024. gada rudenī aprit 65 gadi, kopš studijas Latvijas Mākslas akadēmijā pirmo reizi uzsāka topošie mākslas zinātnieki – Mākslas vēstures un teorijas neklātienes nodaļas studenti. 65 gadi mākslas zinātnieka profesijā parasti ir brieduma laiks. Šajā tikšanās reizē tika meklētas atbildes uz dažādiem jautājumiem - ko tagad zinām, domājam un atceramies par mākslas zinātnes studiju virziena attīstību akadēmijā padomju varas apstākļos? Kas mūsdienu aktualitātēs sasaucas ar problēmām, ko jau 60. gados centās risināt katedras pedagogi?

Īstenojot VPP projektu CERS, vairāki LMA pētnieki pašlaik izzina arhīvu liecības par šī jautājumu loka aspektiem. Šajā tikšanās reizē tika sniegts ieskats noskaidrotajā, izvaicāti notikumu laikabiedri un kolēģi aicināti pievienot savu posmu atmiņu virknei.

Fotoatskats par notikumu pieejams šeit.

Foto – Kristiāna Ābele.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāde izvirzīta apbalvojuma “Kilograms kultūras 2024” rudens balsojumam kategorijā “Mantojums”

10.09.2024.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidotā izstāde “Ieskaņots. Atskaņots. No fonogrāfa līdz mūzikas centram” izvirzīta sabiedrisko mediju apbalvojuma “Kilograms kultūras 2024” rudens balsojumam kategorijā “Mantojums”!

Izstāde iepazīstina ar skaņas ierakstu un atskaņošanas tehnoloģiju kultūrvēsturisko mantojumu un tā attīstību 20. gadsimtā. Tā atspoguļo, kā ierakstu klausīšanās no sabiedrības elites privilēģijas pārtop par ikkatra cilvēka ikdienas sastāvdaļu, kļūstot par veidu kā paust savu identitāti, kultūras piederību un politisko pārmaiņu laikos par pretošanās līdzekli.

Vairāk informācija pieejama šeit(LNB Facebook ieraksts) un šeit(Latvijas Sabiedrisko Mediju raksts).

Foto: Reinis Hofmanis.

VPP projekta CERS pētnieces no LKA KMI piedalās Eiropas Sociologu asociācijas konferencē Porto

30.08.2024.

27.–30. augustā VPP projekta CERS pētnieces un Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pārstāves – Anda Laķe, Rūta Muktupāvela, Agnese Hermane – piedalījās Eiropas sociologu asociācijas konferencē "Tension, Trust and Transformation", kas norisinājās Porto, Portugālē.

Konferencē tika prezentēti divi referāti, kas tapuši VPP projekta CERS ietvaros:

"Audience Development as a Resilience Strategy for Arts Organizations: Talks Before and After an Arts Event" (autores: Rūta Muktupāvela, Anda Laķe);
"Inclusive Regulation of Cultural Supply: Strategies for the Implementation of the Cultural Consumption Basket" (autores: Agnese Hermane, Anda Laķe).

Lasīt vairāk

^{Foto – LKA KMI Facebook lapa}

Stāmerienā aizritējusi pirmā starptautiskā profesionālās doktorantūras Vasaras skola

26.08.2024.

No 19. līdz 22. augustam Stāmerienā norisinājās Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas (LMTA) kopīgi rīkotā pirmā starptautiskā profesionālās doktorantūras Vasaras skola. Lekcijās, meistarklasēs, domnīcās un individuālās konsultācijās Latvijas un Lietuvas doktoranti satikās ar starptautiskiem lektoriem. Savukārt vakaros Stāmerienas pilī jebkuram interesentam bija bez maksas pieejama Vasaras skolas publiskā programma – koncerts, diskusija un filmas seanss.

Vasaras skolas mērķis bija atbalstīt Latvijas un Lietuvas doktorantu profesionālo izaugsmi, sniegt atbalstu promocijas darbu attīstībā, kā arī sekmēt starptautisku starpdisciplināru sadarbību, jaunradi un ideju apmaiņu.

Vairāk informācija pieejama šeit.

Daži foto un Stāmerienas pils atskats uz aizvadīto vasaras skolu pieejams šeit.

^{Foto – Stāmerienas pils Facebook lapa.}

Kitija Balcere piedalās 4. Pasaules vides vēstures kongresā

26.08.2024.

No 19. līdz 23.augustam Oulu (Somijā) norisinājās 4. Pasaules vides vēstures kongress 2024 “Pārejas, transformācijas un transdisciplinaritāte: vēsture ārpus vēstures”. Tajā piedalījās arī LU LFMI zinātniskā asistente Kitija Balcare ar priekšlasījumu “Laiktelpas ekoteātrī. Ekoloģiskās apzinātības padziļināšana ar mākslas palīdzību” (angļu val. “Spatiotemporality in Ecotheatre. Deepening Ecological Awareness Through Art”).

Vairāk informācija par kongresu pieejama šeit.

^{Foto – LU LFMI Facebook lapa.}

Aizritējusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Mākslas akadēmijas organizētā vasaras skola “Dzimtes studijas kultūras un mākslas vēstures pētniecībā un atmiņu institūciju darbā”

26.08.2024.

No 19. līdz 23.augustam aizritēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Mākslas akadēmijas rīkotā vasaras skola “Dzimtes studijas kultūras un mākslas vēstures pētniecībā un atmiņu institūciju darbā”. 19 un 20.augustā ikvienam interesentam bija iespēja apmeklēt vasaras skolas publisko programmu Latvijas Nacionālās bibliotēkas konferenču centrā.

Vasaras skolas programma iepazīstināja studentus un citus interesentus ar feminisma un dzimtes studiju teorētiskajiem pamatiem, pētīja šo studiju stratēģiju integrāciju muzeju un izstāžu kuratoru darbā, un pievērsās to pārstāvniecībai atmiņu institūciju fizisko un digitalizēto krājumu pētniecībā. Vasaras skolas saturu veidoja pētnieku un kuratoru priekšlasījumi, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas, muzeju krājumu un mākslinieku studiju apmeklējumi un praktiskās nodarbības. Vasaras skolā tika ietverti feminisma un dzimtes studiju skatījumi vizuālās un lietišķās mākslas, fotogrāfijas, literatūras un kino jomās.

Vairāk informācija par vasaras skolu pieejama šeit.

Raidījuma “Kultūras rondo” veidotas ieskats par vasaras skolu ir klausāms šeit.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas centra sniegtais ieskats vasaras skolā pieejamsšeit.

JVLMA pētnieki diskutē par VPP projekta CERS aktualitātēm

30.07.2024.

Vasaras vidū Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pētnieku grupa tikās darbseminārā – diskusijā “Projekta CERS aktualitātes un izaicinājumi”, diskutējot par darba procesu, metodēm, kopīgo un atšķirīgo, kā arī izaicinājumiem, ar kādiem nākas saskarties. Ar diskusijas saturu interesenti tiks iepazīstināti profesionālā mūzikas žurnāla “Mūzikas Saule” rudens laidienā.

Diskusijā piedalījās Anda Beitāne, Jānis Kudiņš, Lauma Mellēna-Bartkeviča, Edgars Raginskis, Kristiāna Vaickovska un Indriķis Veitners.

Vairāk informācija pieejama šeit.

^{Foto – JVLMA mājaslapa.}

Aizritējušas iniciatīvas radi! akadēmijas Liepājas un Siguldas novados

21.07.2024.

Iniciatīvas "radi!" akadēmija turpina savu ceļojumu pa Latviju, lai veicinātu vietējo kopienu sociālo ietekmi un radošo industriju attīstību – aizritējušas trīs tikšanās ar vietējām kopienām, no kurām viena norisinājās 3.jūlijā Liepājas novadā, otra aizritēja 9.jūlija Siguldas novadā, trešā tikšanās reize noritēja 20.jūlijā Valmieras novadā. Sesijās tika meklētas, analizētas un piedāvātas metodes, ietvari sociālās ietekmes mērīšanai reģionā un konkrētā iniciatīvā. Tikšanās ar vietējām kopienām norisinājušās VPP projekta CERS ietvaros.

Vairāk informācija par tikšanos Liepājas novadā pieejamašeit.

Vairāk informācija par tikšanos Siguldas novadā pieejama šeit.

Vairāk informācija par tikšanos Valmieras novadā pieejama šeit.

Iespēja iesniegt rakstus žurnāla "Culture Crossroads" speciālizdevumam

18.07.2024.

Žurnāla “Culture Crossroads” īpašā numura “Exploring the Past and Future of Audiovisual Media in the Baltic Sea Region: Archives, Digital Platforms, Researchers and Spectators” fokusā būs audiovizuālo kolekciju vēsture Baltijas jūras reģionā un digitālo tehnoloģiju ietekme uz šo kolekciju pieejamību.

Žurnāla īpašajā numurā plānots apkopot referātus, kas prezentēti IX Baltijas jūras reģiona Kino vēstures konferencē (2024. gada jūnijā Rīgā), kā arī citus ar žurnāla tēmu saistītus rakstus.

Rakstu iesniegšana - līdz 2024.gada 23.septembrim.

Vairāk informācija pieejamašeit.

Lauma Mellēna-Bartkeviča piedalās starptautiskā zinātniskā konferencē Igaunijā

09.07.2024.

VPP projekta CERS pētniece Lauma Mellēna-Bartkeviča, pārstāvot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, piedalījās starptautiskā zinātniskā konferencē “Cultural Heterologies and Democracy II: Transitions and Transformations in Post-Socialist Cultures in the 1980s and 1990s”, kas aizritēja no 26. līdz 28.jūnijam Tallinā.

Lauma Mellēna-Bartkeviča uzstājās ar referātu “Rock-opera “The Bearslayer” (1988): socio-cultural perspective and research challenges”.

Vairāk informācijas pieejamašeit.

^{Foto – Laumas Mellēnas-Bartkevičas personīgais arhīvs.}

Iespēja pieteikt referātus starptautiskai zinātniskai konferencei par tradicionālās mūzikas un dejas prakšu reprezentāciju!

04.07.2024.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā no 2025.gada 26.maija līdz 30.maijam notiks starptautiska zinātniska konference “Cultural Self-Determination: Construction and Representation of Music and Dance Practices in Public Domain Performances”.

Pieteikšanās konferencei - līdz 2024. gada 1. novembrim.

Vairāk informācija pieejama šeit.

^{Attēls – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mājaslapa.}

Žurnālā "Critical Stages/Scènes critiques" publicēts VPP projekta CERS pētnieces Kitijas Balcares raksts

03.07.2024.

Jūnijā publicētajā rakstā "Choreography οf Life: Kristīne Brīniņa and Her Documentary Dance Method" Kitija Balcare raksturo latviešu horeogrāfes Kristīnes Brīniņas dokumentālās dejas metodi.

Rakstu iespējams lasīt šeit.

^{Foto – no Kitijas Balcares raksta žurnālā "Critical Stages/Scènes critiques".}

VPP projekta CERS pārstāvju raksti publicēti žurnālā "Acta Acadamiae Artium Vilnensis"

03.07.2024.

Žurnāla 112. izdevumā "Art in a Modern City for a Modern State: Celebrating 100 Years of the Kaunas School of Art" lasāmi divi raksti, ko sagatavojušas VPP projekta CERS pētnieces, Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāves:

Stellas Pelšes raksts"Vai mums vajag mākslas akadēmiju? Uzskatu sadursmes Latvijā 20. gadsimta 20. gados" ("Do We Need an Art Academy? Clashes of Opinions in Latvia During the 1920s", 294.–313. lpp.)

Ineses Siricas raksts"Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcas absolventes – Latvijas nacionālās tekstilmākslas principu pamatlicējas. 1931–1943" ("Art Academy of Latvia Graphic Arts Alumnae Who Established the Principles of Latvian National Textile Art, 1931–1943", 314.–349. lpp.).

Vairāk informācija pieejama šeit.

^{Foto – žurnāla “Acta Acadamiae Artium Vilnensis” 112.izdevuma vāks.}

Zita Kārkla un Laine Kristberga piedalās konferencē “Kultūras heteroloģijas un demokrātija II. Pārejas un transformācijas postsociālistiskajās kultūrās 80. un 90. gados” Igaunijā

28.06.2029.

No 26. līdz 28. jūnijam Tallinā (Igaunijā) notika Igaunijas Mākslas akadēmijas, Tallinas Universitātes un Tartu Universitātes rīkotā konference “Kultūras heteroloģijas un demokrātija II. Pārejas un transformācijas postsociālistiskajās kultūrās 80. un 90. gados” (Cultural Heterologies and Democracy II. Transitions and Transformations in Post-Socialist Cultures in the 1980s and 1990s), kurā piedalās arī LU LFMI pētnieces: Zita Kārkla ar referātu “Recovering Feminist Sensibilities: Latvian Women's Writing of the 1980s” (Feministiskā jūtīguma atgūšana: latviešu sieviešu rakstniecība 1980. gados) un Laine Kristberga ar referātu “Performance Art as a Form of Dialogue” (Performances māksla kā dialoga veids).

Konferences programma

Anda Laķe un Agnese Hermane piedalās starptautiskā zinātniskā konferencē Portugālē

26.06.2024.

VPP projekta CERS pētnieces Anda Laķe un Agnese Hermane, pārstāvot Latvijas Kultūras akadēmiju, jūnija beigās devās uz starptautisko mākslas un kultūras menedžmenta konferenci AIMAC Lisbon 2024.

Pētnieces Anda Laķe un Agnese Hermane konferencē uzstājās ar referātu “Cultural policy for a diverse and inclusive cultural offer: strategies of the introduction of the cultural consumption basket”, kas tapis VPP projekta CERS ietvaros.

Vairāk informācija pieejama šeit.

^{Attēlā Agnese Hermane un Anda Laķe prezentē referātu. (Foto – LKA Kultūras un mākslu institūta FB lapa)}

Laine Kristberga piedalās AABS konferencē ASV

17.06.2024.

Laine Kristberga no 13. līdz 16.jūnijam piedalījās AABS konferencē "The Baltic Way: Unity and Giving Aid" Jēla Universitātē, ASV, izveidojot paneļa diskusiju "A Century of Collective Collaboration: Intersection Between Arts and Politics" kopā ar Baņutu Rubess (Toronto Universitāte) un Sanitu Duku (Latvijas Mākslas akadēmija). Laines Kristbergas referāta tēma "Performative Collaboration in Latvian Art and Politics in the Period of the Third National Awakening" (Performatīvā sadarbība Latvijas mākslā un politikā Trešās atmodas laikā) bija veltīta mākslas un politikas krustpunktiem un publiskās telpas - jo īpaši pilsētvides - analīzei 20. gs. 80. gados.

^{Foto – Laines Kristbergas personīgais arhīvs.}

Agita Gritāne piedalās AABS konferencē ASV

17.06.2024.

Agita Gritāne no 13. līdz 16. jūnijam, pārstāvot Latvijas Mākslas akadēmiju, uzstājās AABS konferencē “The Baltic Way: Unity and Giving Aid” Jēla Universitātē, ASV ar referātu “ Silent protest of propaganda art. Case stady of Latvian artist Jekabs Bine”.

Foto – Agitas Gritānes personīgais arhīvs

Norisinājusies starptautiska zinātniska konference “Kognitīvo procesu izpēte arhitektūrā un mākslā”

17.06.2024.

No 13. līdz 14. jūnijam Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) notika LMA Doktorantūras programmas rīkotā ikgadējā starptautiskā zinātniskā konference “Kognitīvo procesu izpēte arhitektūrā un mākslā”, kas šogad bija veltīta izziņas procesa daudzdimensionālās dabas studijām.

Konferences darbs tika organizēts četrās tematiskās sekcijās:

Kognitīvo problēmu modelēšana,
Cilvēka izziņas amplitūda un MI potenciāls kognitīvo iespēju paplašināšanā,
Kognitīvās izziņas metodes mākslas procesu un artefaktu izziņā,
Stils un skola mākslinieciskajā jaunradē: Latvijas mākslas vēstures piemērizpēte.

Konferences ieraksts pieejams šeit.

Konferences programma pieejama šeit.

Aizritējis starptautisks simpozijs “Pazaudētais un atrastais, pārskatot stāstus mākslā un meklējot iespējamās izmaiņas”

10.06.2024.

No 6. līdz 7.jūnijam Latvijas Mākslas akadēmijā aizritēja starptautisks simpozijs “Pazaudētais un atrastais, pārskatot stāstus mākslā un meklējot iespējamās izmaiņas”. Simpozijs pulcejā vairāk kā 40 dalībniekus no visas pasaules, tā laikā notika zinātniskie lasījumi, meistardarbnīcas, mākslas akcijas, diskusijas, izstādes atklāšana.

Iepriekš jau notikuši divi ar šo tēmu saistīti simpoziji: Lisabonā, 2023. gada 6.-7.decembris un Varšavā, 2024. gada 21.-23. martā. Visus trīs simpozija notikumus iedvesmoja Vislavas Šimborskas dzejolis "Runa pazudušo un atrasto svētkos"(1972).

Vairāk informācija pieejama šeit.

^{(Foto no simpozija atklāšanas dienas, Latvijas Mākslas akadēmijas Facebook lapa)}

Māra Simons aizstāvējusi promocijas darbu

10.06.2024.

7.jūnijā Latvijas Kultūras akadēmijas Promocijas padomes atklātā sēdē Māra Simons aizstāvēja promocijas darbu par tēmu "The Construction of the Hybrid Diasporic Identity Among Latvia’s Modern Diaspora in Sweden" zinātniskā doktora grāda (Ph.D.) iegūšanai humanitārajās un mākslas zinātnēs.

Promocijas darbs tapis VPP projekta CERS ietvaros, promocijas darba vadītāja ir projekta vadītāja un pētniece Rūta Muktupāvela.

^{(Foto – Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta Facebook lapa)}

Elīna Vikmane piedalās Eiropas Muzeju organizāciju asociācijas vizītē Oslo

10.06.2024.

No 4. līdz 6.jūnijam norisinājās Eiropas Muzeju organizāciju asociācijas vizīte Oslo, kur piedalījās VPP projekta CERS pētniece Elīna Vikmane.

Darba grupas “Digitālā transformācija muzejos” ietvaros Elīna Vikmane tikās ar vairāku Norvēģijas muzeju pārstāvjiem, kuri dalījās pieredzē ar mākslīgā intelekta izmantošanu savā darbā.

Vairāk informācija pieejama šeit.

^{(Foto – Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta Facebook lapa)}

Notikusi IX Baltijas jūras reģiona Kino vēstures konference

10.06.2024.

Kinoteātrī “K.Suns” (Elizabetes ielā 83/85, Rīgā) no 6. līdz 8.jūnijam aizritējusi IX Baltijas jūras reģiona Kino vēstures konference “Audiovizuālo mediju pagātne un nākotne Baltijas jūras reģionā: arhīvi, digitālās platformas, pētnieki un skatītāji”.

Konferencē ar referātiem piedalījās vairākas VPP projekta CERS pētnieces - Līga Vinogradova, Zane Balcus, Dita Rietuma, Inese Boka-Grube, Inga Pērkone.

Inese Boka-Grūbe par referātu “Modelling and Profiling of Audience of Historical Films in the Marketing Messages of Digital Distribution (reviewing cases of Latvia and beyond)” saņēmusi balvu "Paper in Baltic Cinema Award", ar kuru izcelts būtisks pētniecisks darbs par Baltijas jūras reģiona kino, pamatojoties uz tā oriģinalitāti, zinātnisko izcilību un tēmas nozīmību.

Vairāk informācija par konferenci pieejama šeit.

^{(Foto – Agnese Zeltiņa)}

Notiks tiešsaistes seminārs par labbūtības mērīšanas iespējām kultūrā

23.05.2024

Kā iekļaut kultūras dimensiju labbūtības mērījumos? Kā novērtēt Cēsu novadā īstenotā projekta “Nosūtījums uz muzeju” sasniegtos rezultātus? Ar kādiem izaicinājumiem jāsaskaras labbūtības identificēšanā? Šie ir jautājumi, uz kuriem atbildes meklē Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pētnieki valsts pētījuma programmas projekta "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai" / CERS ietvaros, turpinot izglītojošu, pētniecisku un radošu aktivitāšu virkni.

27.maijā plkst. 17:30–19:30 aicinām visus interesentus piedalītiestiešsaistes darbseminārā “Kā novērtēt ietekmi? Labbūtības mērīšana kultūrā”.

(Lasīt vairāk)

Aizritējis pirmais Latvijas Muzeju biedrības Digitalizācijas komitejas atvērtais darbseminārs VPP projekta CERS ietvaros

2024.gada 22.aprīlī aizritējis pirmais Latvijas Muzeju biedrības Digitalizācijas komitejas atvērtais darbseminārs, kurā piedalījās arī VPP projekta CERS pētniece Elīna Vikmane.

Darbseminārā tika aplūkoti muzeju digitālā apmeklējuma atzīšanas un uzskaites izaicinājumi. Elīna Vikmane iezīmēja Latvijas akreditēto muzeju digitālo pakalpojumu kopainu un aptuveni 20 gadu digitālo plaisu nozarē, kas pamato to, kādēļ daļai muzeju digitālie produkti ir kļuvuši par ikdienas darbu, bet citiem muzejiem – par tālākas nākotnes perspektīvu.

Vairāk informācija pieejama šeit.

(Foto – Latvijas Muzeju biedrības mājaslapa)

Aizritējis seminārs par kultūras ekonomiskās ietekmes novērtēšanas metodēm

29.aprīlī VPP projekta CERS ietvaros aizritējis darbseminārs “Kā novērtēt ietekmi? Ekonomiskā ietekme kultūrā un dizaina vērtības noteikšana”.

Seminārā pārskatu par kultūras ekonomiskās ietekmes novērtēšanas metodēm, to piemērošanas iespējām un problemātiku sniedza pētniece no Starptautiskās Kultūras ekonomikas asociācijas (Association of Cultural Economics International) Marija Nela Seijas Himeneza, savukārt diskusiju par dizaina ietekmes pētniecību aktualizēja Latvijas Mākslas akadēmijas vadošā pētniece Pināra Kaigana.

Tiešsaistes darbsemināra “Kā novērtēt ietekmi? Ekonomiskā ietekme kultūrā un dizaina vērtības noteikšana” mērķis bija veicināt diskusiju un kritiski izvērtēt līdzšinējās pētnieciskās pieejas, kas tiek izmantotas kultūras un radošā sektora ietekmes vērtēšanā, lai paplašinātu redzesloku un zināšanas par metožu piemērojamību dizaina nozares pētniecībai Latvijā. Seminārs tika īstenots angļu valodā.

Semināra ieraksts pieejams, rakstot uz e-pastulote.katrina.cerpa@lka.edu.lv.

Seminārs “Domapmaiņa. Nr. 4. Izstāde kā daudzslāņaina pieredze. LNB piemēri”

2024.gada 9.maijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) noritēja seminārs “Domapmaiņa. Nr. 4. Izstāde kā daudzslāņaina pieredze. LNB piemēri”. Semināru vadīja LNB izstāžu projektu vadītāja un kuratore Anda Boluza, LNB Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja un kuratore Maija Treile, LNB projektu vadītāja un kuratore Ineta Vaivode.

Semināra tēmas centrā bija izstāžu veidošanas process, kā arī semināra dalībniekiem bija iespēja apmeklēt LNB izstādes “Bezdarbības māktie ziloņi” un “Teksts mūs neinteresē” kopā ar to kuratoriem. Seminārs ļāva tuvāk iepazīties ar kuratora, pētnieka, dizainera un mākslinieka lomu izstāžu veidošanā, kā arī uzzināt mazliet vairāk par LNB pieredzi izstāžu veidošanā.

Seminārs turpina VPP projekta CERS semināru ciklu “Domapmaiņa”, ko organizē Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Kultūras akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.

Vairāk informācija pieejama šeit.

(Foto – Lote Katrīna Cērpa)

Latvijas Nacionālā bibliotēka atklāj izstādi "Ieskaņots. Atskaņots. No fonogrāfa līdz mūzikas centram"

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 2024. gada 23. maijā plkst. 18.00 tiks atklāta izstāde “Ieskaņots. Atskaņots. No fonogrāfa līdz mūzikas centram”, kas iesāksies ar komponista un izstādes skaņas ainavu autora Platona Buravicka uzstāšanos “Mehānikas, jūtu un magnētisma teksts”.

Izstāde iepazīstina ar skaņas ierakstu un atskaņošanas tehnoloģiju kultūrvēsturisko mantojumu un attīstību visa 20. gadsimta ietvaros. Kā pieturpunkti tiek izcelti nozīmīgākie skaņas nesēji un to atskaņotāji. Izstāde atspoguļo, kā ierakstu klausīšanās no elitāras privilēģijas pārtop par ikkatra cilvēka ikdienas sastāvdaļu, kļūstot par savas identitātes paušanas veidu, kultūras piederības atspoguļotāju un pretošanās paudēju politisko pārmaiņu laikos.

Izstāde tapusi VPP projekta CERS ietvaros. Izstāde būs apskatāma bez maksas LNB 1. stāva 2. izstāžu zālē līdz 2024. gada 16. novembrim.

Vairāk informācija pieejama šeit.

(Foto – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Facebook lapa)

Tematiskajā konferencē “Atrodi sevi kino” prezentēti pirmie rezultāti par Latvijas kinoteātru auditorijas izpēti

17.maijā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Nacionālajā filmu skolā tematiskās konferences “Atrodi sevi kino” ietvaros tika prezentēts pētījums par kino auditorijas apmeklēšanas un filmu patēriņa paradumiem. Konferences ietvaros aizritēja arī diskusija “Auditorijas pētniecība: izaicinājumi un studentu pieredze”, kurā LKA studenti un absolventi dalījās pieredzē saistībā ar auditorijas pētniecības metodēm.

LKA Kultūras un mākslas institūta pētniece Līga Vinogradova iepazīstināja ar svarīgākajām atziņām, kas gūtas, veicot Latvijas kinoteātru auditorijas izpēti – kas kinoteātra apmeklētājam ir būtiski un svarīgi kinoteātra apmeklējumā, kas nav tik būtiski, kādas ir atšķirības kinoteātru apmeklētāju paradumos Rīgas un reģionu kinoteātros. LKA bakalaura studiju programmas “Kultūras socioloģija un menedžments” 1. un 3.kursa studenti savās prezentācijās pievērsās konkrētāk jauniešu paradumiem, apmeklējot kinoteātrus.

Latvijas kinoteātru auditorijas izpēte īstenota VPP projekta CERS ietvaros.

(Foto – Aija Melbārde)

Līga Goldberga piedalās starptautiskā zinātniskā konferencē “Fast Forward – Women in Photography”

No 17. maija līdz 19. maijam Salonikos, Grieķijā, aizritējusi starptautiskā zinātniskā konference “Fast Forward – Women in Photography”.

Konferencē piedalījās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Mākslas krājuma eksperte Līga Goldberga. L. Goldbergas referāts “Arhīvs kā ego dokuments: meklējot kuratoriālās stratēģijas, kas aktivizē rūpju darbu par sieviešu foto arhīviem” ar latviešu mākslinieces un fotogrāfes Zentas Dzividzinskas arhīva gadījuma izpēti aplūko vēlīnā padomju perioda sieviešu foto arhīvu apriti un iekļaušanos mākslas un fotogrāfijas vēsturē.

Vairāk informācija pieejamašeit.

(Foto – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Facebook lapa)

Jānis Krēsliņš piedalās konferencē “Gunars Saliņš un Elles ķēķis”

17. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Jānis Krēsliņš ar referātu “Elles ķeksētāji un ķēkšas: par laulībām ar pilsētu un sarunām ar eņģeļiem” piedalījās konferencē “Gunars Saliņš un Elles ķēķis”, kuru organizēja Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Konferences referātos no dažādiem skatpunktiem tika aplūkota Saliņa dzeja, gan arī citi Elles ķēķa autori, kā arī sirreālisma mantojums latviešu trimdas literatūrā.

Vairāk informācija pieejamašeit.

(Foto – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Facebook lapa)

7.jūnijā promocijas darbu aizstāvēs Māra Simons

2024. gada 7. jūnijā plkst. 14.00 Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Ludzas ielā 24, 25. auditorijā, Māra Simons aizstāvēs promocijas darbu par tēmu "The Construction of the Hybrid Diasporic Identity Among Latvia’s Modern Diaspora in Sweden" zinātniskā doktora grāda (Ph.D.) iegūšanai mūzikā, vizuālajā mākslā un arhitektūrā, kultūras teorijas apakšnozarē. Promocijas darba vadītāja ir VPP projekta CERS pētniece un vadītāja Rūta Muktupāvela.

Vairāk informācija pieejamašeit.

Maijā Jānis Kudiņš piedalīsies Starptautiskās Minimālisma Mūzikas Biedrības un Serbijas Zinātnes un Mākslas akadēmijas Muzikoloģijas institūta rīkotā starptautiskā zinātniskā konferencē Belgradā

30.04.2024

VPP projekta CERS ietvaros Jānis Kudiņš (JVLMA) piedalīsies starptautiskā zinātniskā konferencē “Minimalist Intersections”, kas no 29. maija līdz 1. jūnijam notiks Belgradā, rīkotāji Starptautiskā Minimālisma Mūzikas Biedrība (Society for Minimalist Music) sadarbībā ar Serbijas Zinātnes un Mākslas akadēmijas (SASA) Muzikoloģijas institūtu.

J. Kudiņa referāts konferencē: “Local Specificity of the New Simplicity in Latvian Academic Music: Intersections of Neoromanticism, Minimalism and Other Stylistic Trends”.

Izstāde kā daudzslāņaina pieredze. LNB piemēri” – ceturtais seminārs ciklā “Domapmaiņa

30.04.2024

2024. gada 9. maijā plkst. 15.00–17.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notiks seminārs “Izstāde kā daudzslāņaina pieredze. LNB piemēri”. Tikšanās mācību telpā “Virtakas klase” (1. stāvā), turpinājums – LNB 1. un 5. stāva izstāžu zālēs.

Seminārs ir ceturtais pasākums ciklā “Domapmaiņa”, kas notiek projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai”’/ CERS ietvaros. Ciklu organizē Latvijas Kultūras akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts.

Seminārā LNB izstāžu projektu vadītāja un kuratore Anda Boluža, kā arī LNB Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja un kuratore Maija Treile stāstīs par topošo izdevumu (sastādītājas: Anda Boluža un Anete Krūmiņa), kurā LNB izstādes un ar tām saistītos aspektus, kā pētniecība, dizains, institucionālā piederība un darbs ar dažādām auditorijām, plānots analizēt plašākā pasaules un Latvijas kontekstā.

Pasākumā īpašs uzsvars būs uz šobrīd LNB skatāmo izstāžu piemēriem. Anda Boluža iepazīstinās ar Kriša Salmaņa izstādi “Bezdarbības māktie ziloņi”, savukārt LNB projektu vadītāja un kuratore Ineta Vaivode dalīsies pieredzē, veidojot izstādi “Teksts mūs neinteresē”. Semināra dalībniekiem būs iespēja apmeklēt abas izstādes to kuratoru vadībā.

Pieteikties

Konferences “ZinātnMāksla” ietvaros prezentēs kino auditorijas pētījuma datus

25.04.2024

2024. gada 17. maijā studējošo konferences “ZinātMāksla” ietvaros norisināsies Latvijas kinoteātru auditorijas pētījuma rezultātu prezentācija. Ar kinoteātru auditorijas paradumiem iepazīstinās KMI pētniece Līga Vinogradova un par atšķirībām starp Rīgas un reģionu kinoteātriem, kā arī jauniešu paradumiem, apmeklējot kinoteātrus, stāstīs Kultūras un socioloģijas menedžmenta 3. kursa studenti. Prezentāciju noslēgumā plānota diskusija par studentu iesaisti auditorijas izpētes procesā, t.sk. pieredzes stāsti par kinoteātru auditorijas izpēti.

Izsludināta pieteikšanās starptautiskai starpdisciplinārai konferencei "Postcolonial situation in the arts after the collapse of the Soviet Union: experience, impact, reassesment"

30.04.2024

JVLMA izsludina pieteikšanos starptautiskai starpdisciplinārai zinātniskai konferencei "Postcolonial situation in the arts after the collapse of the Soviet Union: experience, impact, reassesment" (Postkoloniālais stāvoklis mākslā pēc Padomju Savienības sabrukuma: pieredze, ietekme, pārvērtēšana), kas notiks no 2025. gada 10. aprīļa līdz 12. aprīlim Rīgā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

(Lasīt vairāk)

Izsludināta pieteikšanās vasaras skolai “Dzimtes studijas kultūras un mākslas vēstures pētniecībā un atmiņu institūciju darbā”

22.04.2024

Foto: Zenta Dzividzinska. Foto negatīvu loksne. Attēlos Laima Eglīte, Augustīns Delle un Zenta Dzividzinska. 1968. No Latvijas Nacionālās bibliotēkas mākslas krājuma.

Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Mākslas akadēmija aicina kultūras un mākslas pētniecībā ieinteresētus bakalaura, maģistra un doktorantūras programmu studentus pieteikties dalībai vasaras skolā “Dzimtes studijas kultūras un mākslas vēstures pētniecībā un atmiņu institūciju darbā”.

(Lasīt tālāk)

Notiks starptautisks seminārs par kultūras ietekmes novērtēšanu

19.04.2024

Foto: Didzis Grodzs

Kāda ir kultūras un radošo nozaru sociālā un ekonomiskā ietekme? Kā pierādīt, ka un kā kultūra ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labbūtību, veselību, izglītību un sociālo iekļaušanos, vidi un klimatu? Kā to pētīt un novērtēt? Šie ir jautājumi, uz kuriem atbildes meklē Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) pētnieki valsts pētījuma programmas projekta "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai" / CERS ietvaros, šī gada pavasarī aizsākot izglītojošu, pētniecisku un radošu aktivitāšu virkni.

29.aprīlī plkst. 17:30 - 19:30 aicinām visus interesentus piedalītiestiešsaistes darbseminārā “Kā novērtēt ietekmi? Ekonomiskā ietekme kultūrā un dizaina vērtības noteikšana”.

(Lasīt vairāk)

Aizritējis trešais seminārs ciklā “Domapmaiņa”

8.04.2024.

2024.gada 04.aprīlī Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) notika seminārs “Daudzveidīga un iekļaujoša kultūras piedāvājuma veidošana – vai to var panākt ar kultūras pakalpojuma grozu?”, ko vadīja LKA Kultūras un mākslu institūta pārstāves – pētnieces Agnese Hermane un Līga Vinogradova, zinātniskā asistente Sabīne Ozola. Šis ir bijis jau trešais notikums semināru ciklā “Domapmaiņa”, ko organizē Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Nacionālā bibliotēka VPP projekta CERS ietvaros.

Šī semināra tēmas centrā bija daudzveidīga un iekļaujoša kultūras piedāvājuma veidošana. Agnese Hermane raksturoja kultūras piedāvājuma un pieejamības izaicinājumus dažādos kontekstos, tika stāstīts par kultūras pakalpojumu grozu un kādēļ tas ir nepieciešams, tika apskatītas dažādas ārvalstu iniciatīvas, kā sekmēt, piemēram, jauniešu un citu mērķgrupu daudzveidīgu kultūras patēriņu. Sabīne Ozola iepazīstināja ar sekundāro datu analīzi par kultūras patēriņa tendencēm Latvijā, kā arī kultūras centru vidū novērotajām tendencēm kultūras piedāvājuma veidošanā. Līga Vinogradova sniedza ieskatu pretrunās pētnieku vidū, vai digitālais saturs veicina vai neveicina vienlīdzību kultūras patēriņā, kā arī ļāva iepazīties ar digitālā kultūras patēriņa fiksēšanas iespējām, piedāvājot digitālā kultūras patēriņa dienasgrāmatas metodi.

Izziņota pieteikšanās dalībai konferencē "BALTIC ART HISTORIES: roles, references, relations"

3.04.2024.

Iespēja pieteikties dalībai starptautiskā zinātniskā konferencē Viļņā, kas norisināsies 2024.gada 4.-5.oktobrī. Konferences uzmanības centrā ir Baltijas valstu mākslas vēsture, kā to veido un atspoguļo mākslas vēsturnieki. Papildus tematiskajiem paneļiem konferencē notiks arī divas diskusijas, kas veltītas mākslas vēstures pašreizējai situācijai un perspektīvām.

Doktorantūras studenti, zinātnieki, kuratori, akadēmiķi un pētnieki tiek aicināti iesniegt pieteikumus dalībai konferencē līdz 2024.gada 30.aprīlim.

Vairāk informācijas: https://www.lma.lv/en/actual-3/baltic-art-histories-roles-references-relations-call-for-papers

Konferences organizēšanā piedalās Latvijas Mākslas akadēmija VPP projekta CERS ietvaros.

Aprīlī Jānis Kudiņš piedalīsies Itālijas Kultūras institūta Zviedrijā un Ērebrū universitātes rīkotā starptautiskā zinātniskā konferencē Stokholmā

28.03.2024.

VPP projekta CERS ietvaros Jānis Kudiņš (JVLMA) piedalīsies starptautiskā zinātniskā konferencē “Neue Sachlichkeit North and South - Transforming Music during the European Interwar Years (and Beyond)”, kas no 9. līdz 11. aprīlim notiks Stokholmā, rīkotāji Itālijas Kultūras institūts Zviedrijā (Istituto Italiano di Cultura, Stockholm, Sweden) sadarbībā ar Ērebrū universitāti (Örebro University). J. Kudiņa referāts konferencē: The Represenation of the “Neue Sachlichkeit” in Latvia During 20th Century Interwar Period. The Opera “Hamlet” (1935) by Jānis Kalniņš.

Lasīt vairāk par konferenci: https://www.oru.se/english/schools/music-theatre-and-art/research/conference-neue-sachlichkeit-north-and-south-9-11-april-2024/

Aizvadīta otrā radi! akadēmijas tikšanās reize

25.03.2024.

Foto: Andra Marta Babre

22.martā notika jau otrā radi! akadēmijas tikšanās reize, kurā radošo jomu pārstāvji kopīgi veidoja jaunas radoša biznesa idejas ar sociālu ietekmi. Radošo darbnīcu ideju radīšanai un attīstībai vadīja Līva Stūrmane un Ieva Zemīte, un klātesošie vienojās par sešām komandām, kuras līdz 12.aprīlim reizi divās nedēļās tiksies, lai pilnveidotu idejas.

Idejas tika veidotas, balstoties uz izaicinājumiem, kas aktuāli pasaules mērogā, tai pat laikā pielāgojot un domājot par vietējās kopienas simbolisko kapitālu, nemateriālā mantojuma potenciālu pilsētu tūrismā, radošo personu grāmatvedības pakalpojumu pieejamību, stresa izlādes iespējām, mākslīgā intelekta pielietojamību un pieejām, kas nodrošina atgriezenisko saiti pasākumu nozarē. 5.aprīlī sekos nākamais posms, kurā komandas prototipēs savus risinājumus.

Radi! akadēmija tiek īstenota projekta "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai" / CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) ietvaros, sadarbībā ar biedrību “Creativity Lab”, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabriku, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju, iniciatīvu radi!latvija.

Klāt trešais seminārs ciklā “Domapmaiņa”!

25.03.2024.

Ceturtdien, 4.aprīlī, plkst. 15.00-17.00 Latvijas Kultūras akadēmijā (Ludzas iela 24) 25.auditorijā norisināsies VPP projekta CERS seminārs “Domapmaiņa. Nr. 3. Daudzveidīga un iekļaujoša kultūras piedāvājuma veidošana – vai to var panākt ar kultūras pakalpojuma grozu?”

Šajā “Domapmaiņas” seminārā tiks pārrunātas kultūras pakalpojumu groza definēšanas iespējas, aplūkota līdzšinējā pieredze Latvijā un sniegts ieskats citu valstu iniciatīvās kultūras pieejamības veicināšanā. Iepriekš minēto papildinās diskusija par digitālā kultūras patēriņa fiksēšanas iespējām ar digitālā kultūras patēriņa dienasgrāmatas metodi. Interesenti aicināti ierasties ar domām par savu pēdējā mēneša kultūras patēriņa grozu!

Seminārā ar šīm tēmām iepazīstinās Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pārstāves – pētnieces Agnese Hermane un Līga Vinogradova, zinātniskā asistente Sabīne Ozola.

Lūgums reģistrēties semināram līdz 02.aprīlim šeit - https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdjsdbz6nag6kVucxrkq-63UT879Kz1jgf5vF0wZddyR7luCg/viewform?usp=sf_link

Jautājumu gadījumā lūgums sazināties ar lote.katrina.cerpa@lka.edu.lv

Laumas Mellēnas-Bartkevičas dalība Liepājas universitātes 30. starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Aktuālās problēmas literatūras un kultūras pētniecībā“

22.03.2024.

VPP projekta CERS ietvaros Lauma Mellēna-Bartkeviča (JVLMA) 21. martā piedalījās Liepājas universitātes 30. starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Aktuālās problēmas literatūras un kultūras pētniecībā“ ar referātu "Aktuālie izaicinājumi 20. gadsimta pēdējo desmitgažu mākslas pētniecībā: muzikālā teātra konteksti".

Informācija par konferenci un tās programmu: https://literatura.liepu.lv/lv

Aicina pieteikties dalībai starptautiskā simpozijā “Pazaudētais un atrastais: stāstus mākslās pārskatot, iespējamās izmaiņas meklējot”

20.03.2024.

Iespēja pieteikties dalībai starptautiskā simpozija pasākumā Rīgā, kas norisināsies 2024.gada 6.-7.jūnijā. Pasākumā paredzēts pievērsties teorijām un praksēm par materialitātes nozīmi mākslā. Starptautiskā simpozija kopējais tematiskais fokuss paliek nemainīgs (aprakstu var atrast šeit), tomēr Rīgas norisē vairāk uzmanība tiks pievērsta drošas, gādīgas, uzmanīgas un viesmīlīgas kopienas veidošanai, attiecībām un komunikācijai.

Iespējams pieteikt individuālus referātus vai darbnīcas, kolektīvi veidotus radošus paneļus, īpaši iedrošinot piedāvāt alternatīvus prezentācijas formātus. Prioritārie tēmu loki:

Materialitātes loma (drošas, viesmīlīgas un kopīgas) mikrovides izveidē, izpildē un apdzīvošanā;
Materialitātes aģence iekļaujošu un holistisku attiecību veidošanā;
Materialitātes spēja darboties jutekliski, afektīvi, nodrošinoties pret ievainojamību;
Tekstūras un tekstili, kopienas saaušana, jauna veida alternatīvi skatījumi un iztēles kā jutīgas reakcijas uz pašreizējām situācijām un krīzēm.

Pieteikumu nosūtīšanas termiņš ir 2024. gada 2. aprīlis.

Vairāk informācijas: https://www.lma.lv/aktuali/aicina-pieteikt-referatus-starptautiskam-simpozijam-pazaudetais-un-atrastais

ENG: https://www.lma.lv/en/actual-3/-call-for-papers-international-symposium-the-lost-and-found

Attēls: Karolīna Freino. Saplūšana. Piemineklis Emmai Goldmenai, 2017.

Dainas Lāces dalība Latvijas Universitātes 82. starptautiskās zinātniskās konferences sekcijā "Apģērba vēsture Latvijā"

20.03.2024.

VPP projekta CERS ietvaros Daina Lāce 15. martā piedalījās Latvijas Universitātes 82. starptautiskās zinātniskās konferences sekcijā "Apģērba vēsture Latvijā" ar referātu "Nīcas kreklu siksnas, uzpleči un citi elementi".

Dainas Lāces referātu iespējams noklausīties ierakstā no 23:04 līdz 42:36 šeit: https://www.facebook.com/latvijasvesturesinstituts/videos/1114079022952657/

VPP projekta CERS dalībnieces piedalās diskusijā par padomju okupācijas perioda pētniecības problemātiku

20.03.2024.

12. martā teātra aktuālo procesu vietnē “Kroders” publicēta otrā diskusija teātra zinātnieces un kritiķes Vēsmas Lēvaldes organizētā diskusiju ciklā "Māksla un laikmets", kura centrā ir māksla un mākslinieks laikmeta peripetijās.

Cikla otrajā diskusijā VPP projekta CERS dalībnieces, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pētniece Lauma Mellēna-Bartkeviča un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātniskā asistente Kitija Balcare, ar kolēģiem dalās viedoklī par pētniecības problemātiku mūsdienās, kas saistāma ar padomju okupācijas periodu mākslā.

Diskusija lasāma: https://www.kroders.lv/viedokli/2037

Attēls: https://www.kroders.lv/viedokli/2037

VPP projekta CERS pētnieki piedalās diskusijā par padomju kultūras mantojumu un pieredzi

15.03.2024.

Foto: Daniels Joffe/ Latvijas Radio

11.martā VPP projekta CERS pētnieki, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Jānis Kudiņš un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Edīte Tišheizere, piedalījās Latvijas Radio 3 raidījumā “Meistars Knehts”, kurā šajā reizē tika pārrunāti jautājumi, kas tiek aktualizēti dažādās diskusijās arī divus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā – par to, kā šajos apstākļos attiekties pret krievisko un padomju kultūras mantojumu.

Diskusiju “Ko iesākt ar padomju kultūras mantojumu, pieredzi un iekšējām pretrunām?” iespējams klausīties šeit - https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/189203/ko-iesakt-ar-padomju-kulturas-mantojumu-pieredzi-un-ieksejam-pretrunam

Diskusija lasāma šeit - https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/18.03.2024-ko-iesakt-ar-padomju-kulturas-mantojumu-un-pieredzi-diskusija-par-ieksejam-pretrunam.a546530/?fbclid=IwAR1qy9MZxxNMw1WoNTbHyzgnj2L0e9wjApr8pWBdKIwnTcmC34s-YrVrOLU

Seminārs “Domapmaiņa Nr.2. Nīcas Kultūrtelpa”

13.03.2024.

7.martā Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) notika seminārs “Domapmaiņa Nr.2. Nīcas Kultūrtelpa”, kurā ar zināšanām un pieredzi dalījās Nīcas kultūrtelpas pārstāve Lelde Jagmina un VPP projekta CERS pētnieces Daina Lāce un Anda Beitāne.

Otrā semināra tēmas centrā bija Nīcas kultūrtelpa, tādi to raksturojuši elementi kā Nīcas krekli, kā arī tradicionālās mūzikas prezentācija teorijā un praksā. Lelde Jagmina dalījās savā pieredzē, kā ir bijis uzaugt Nīcas kultūrtelpā, kā ir būt daļai no tās un kā turpināt ikdienā to attīstīt un rūpēties par to. Savukārt Daina Lāce dalījās pirmajos vērojumos, kas radušies pēc apjomīgas un rūpīgas Nīcas kreklu apskates (apskatīti apmēram 90 dažādi Nīcas krekli). Anda Beitāne seminārā iepazīstināja ar dažādām pieejām, kā iespējams pētīt tradicionālās mūzikas prezentāciju praksē, kādi var būt šīs pētniecības izaicinājumi.

Seminārs noritēja VPP projekta CERS semināru cikla “Domapmaiņa” ietvaros, ko organizē LMA, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Nacionālā bibliotēka.

#cersdomapmaina

Daina Lāce piedalās Nacionālā kultūras centra organizētā pasākumā ar lekciju "Nīcas kreklu daudzveidība"

6.03.2024.

5.martā VPP projekta CERS pētniece Daina Lāce uzstājās ar publisku lekciju „Nīcas kreklu daudzveidība”. Pasākumu organizēja Latvijas Nacionālais kultūras centrs un klausītāju vidū bija tautas lietišķās mākslas studiju vadītāji no visas Latvijas.

Latvijas Mākslas akadēmijā notiks otrais cikla “Domapmaiņa” seminārs "Nīcas kultūrtelpa”

28.02.2024

Ceturtdien, 7. martā, plkst. 15.00–17.00 Latvijas Mākslas akadēmijā Kalpaka bulvārī 13, 16. telpā notiks otrais seminārs ciklā “Domapmaiņa”. Semināra fokusā “Nīcas kultūrtelpa”. Semināru ciklu organizē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Programmā:

Ievadvārdi. Agita Gritane

Nīcas kultūrtelpa kā dzīvesveids. No idejas līdz atzīšanai. Lelde Jagmina

Strādājam vienos kreklos... Daina Lāce

“Un tad mēs būsim kā eksponāti iekš Zoo?” Tradicionālās mūzikas prezentācija teorijā un praksē. Anda Beitāne

Diskusijas un sarunas

#cersdomapmaina

Latvijas Kultūras akadēmija veic absolventu aptauju

Latvijas Kultūras akadēmija veido LKA Absolventu asociāciju, un pašlaik līdz 11. martam notiek absolventu aptauja. Aptaujas rezultāti ir īpaši nozīmīgi arī VPP projektā CERS, jo sniegs ieskatu kultūras un mākslu universitāšu absolventu nodarbinātībā, kas ir būtiska tēma VPP projekta CERS pētniecības virzienā "Kultūras un radošo nozaru aktuālās attīstības tendences: nodarbinātība, ieņēmumu gūšanas modeļi, izglītības piedāvājuma atbilstība darba tirgus pieprasījumam un tā attīstības tendencēm".

“radi!” akadēmija aicina radīt un pētīt radoša biznesa idejas ar sociālo ietekmi

28.02.2024

Lai kultūras un radošo nozaru pārstāvji kopā ar studējošajiem veicinātu Latvijas sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un līdzdalību inovatīvās un radošās iniciatīvās, Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) valsts pētījumu programmas projekta Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai" / CERS ietvaros kopā ar biedrību “Creativity Lab” un tās īstenoto Iniciatīvu “radi!”, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabriku un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju veido programmu “radi!” akadēmija.

“radi!” akadēmija veidota ar mērķi rosināt uzņēmējdarbības spēju attīstīšanu kultūras un radošajās nozarēs, stiprināt prasmi iniciēt idejas ar sociālo ietekmi un sniegt zināšanas, kā šo ietekmi mērīt. Programma nodrošinās satikšanās telpu jaunu partnerību veidošanai un platformu, kas palīdzēs veidot sinerģijas un iniciēt jaunas radošā biznesa idejas ar sociālo ietekmi un kā tās novērtēt. Aktīva līdzdalība dos iespēju pilotēt pētniecības pieejas ietekmju mērīšanai – kā metodoloģiski pētīt ietekmi? Kā to izmērīt? Kā izstāstīt?

(Lasīt vairāk)

VPP projekta CERS vadītāja Rūta Muktupāvela pārstāv Latviju UNESCO 2005. gada Konvencijas "Kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzība un veicināšana" Starpvaldību komitejas sesijā

27.02.2024.

VPP projekta CERS vadītāja Rūta Muktupāvela no 27.februāra līdz 1.martam pārstāv Latviju UNESCO 2005. gada Konvencijas "Kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzība un veicināšana" Starpvaldību komitejas XVII sesijā, kas norisinās Parīzē, UNESCO galvenajā mītnē.

Sesijas laikā tiks ziņots par kultūras lomu un sasniegumiem Latvijā, virzoties uz ANO Ilgtspējīgo attīstības mērķu sasniegšanu, Radošo personu statusa likuma iedzīvināšanu, kultūras pieejamību digitālajā vidē un ar to saistītu autortiesību ievērošanas problemātiku, kā arī projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” īstenošanu un citiem aktuālajiem jautājumiem.

Publicēts Jāņa Kudiņa populārzinātnisks raksts "Vai kara laikā Krievijas mūzikas nespēlēšana nozīmētu "izslēgt arī mūsu pašu nacionālo klasiku"? Kāda PSRS okupācijas perioda diskursa iesīkstējušais anahronisms."

27.02.2024.

Attēls: Komponista un mūzikas kritiķa Jāņa Cīruļa apcere mēnešrakstā Mūzikas Apskats, Nr. 1, 01.01.1935.

23. februārī portālā LSM publicēts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesora Jāņa Kudiņa populārzinātnisks raksts "Vai kara laikā Krievijas mūzikas nespēlēšana nozīmētu "izslēgt arī mūsu pašu nacionālo klasiku"? Kāda PSRS okupācijas perioda diskursa iesīkstējušais anahronisms." Raksts tapis VPP projekta CERS ietvaros.

Rakstā Jānis Kudiņš pievēršas diskursīviem apgalvojumiem, kas izskanējuši publiskajā telpā, ka latviešu klasiskā mūzika un tradīcija ir ar saknēm krievu kultūrā. Pētnieks dalās savā novērojumā, ka “dažādos variantos diskursīvais apgalvojums par latviešu/Latvijas klasiskās (nacionālās) mūzikas saknēm pēc valsts neatkarības atjaunošanas 20. gadsimta 90. gadu sākumā kā anahronisks pagātnes rēgs turpina klejot mūsu tekstos un apziņā par Latvijas mūzikas kultūras vēsturi un dažubrīd tiek pasniegts kā teju absolūta patiesība.”

Jānis Kudiņš rakstā skaidro, no kurienes nāk šis “sakņu diskurss”, apskata diskursu par nacionālajiem klasiķiem Latvijas brīvvalsts pirmajā periodā, diskursu PSRS okupācijas laika vēstures tekstos par nacionālo klasiķu mūziku, kā arī pievēršas jautājumam, vai “objektīva dažādu faktu analīze apstiprina vai tomēr apgāž, maina iesīkstējušo sakņu diskursu skatījumā uz Latvijas akadēmiskās mūzikas pagātni”.

Raksts pieejams šeit.

Jānis Ozoliņš piedalās režisoram Sergejam Paradžanovam veltītā konferencē

26.02.2024

No 22. līdz 24. februārim Dienvidkalifornijas Universitātē, Losandželosā notiek starptautiska zinātniska konference, kas veltīta armēņu izcelsmes kino klasiķim - režisoram Sergejam Paradžanovam (1924-1990), kurš atstājis būtisku mantojumu ukraiņu, gruzīnu un armēņu kinematogrāfijā. Konferencē aicināts piedalīties arī LU LFMI pētnieks Jānis Ozoliņš, kas savā referātā aplūko līdzības Sergeja Paradžanova, Gunāra Pieša un Pjēra Paolo Pazolīni mākslas filmās arhaiskā modernisma un kempa estētikas kontekstā. Konferenci papildina plaša Paradžanova restaurēto filmu retrospekcija. Jāatzīmē arī ASV armēņu kopienas plašā interese par šo akadēmisko pasākumu, jo Losandželosā vēsturiski ir lielākā armēņu populācija ārpus dzimtās Armēnijas.

Konferences programma (3,3 MB)

Dalība konferencē notiek ar projekta "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai" / CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) atbalstu.

Aizritējis pirmais cikla “Domapmaiņa” seminārs

2.02.2024.

2024.gada 1.februārī Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) notika seminārs “Kultūras patēriņa nevienlīdzība, kultūras atstumtība, kultūras daudzveidība: ideju attīstība un prakse”, ko vadīja LKA prorektore zinātniskajā darbā un LKA Kultūras un mākslu institūta (KMI) vadītāja Anda Lake un KMI zinātniskā asistente Sabīne Ozola. Seminārs aizsāka semināru ciklu “Domapmaiņa”, ko organizē Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Nacionālā bibliotēka VPP projekta CERS pirmā darba posma ietvaros.

Pirmā semināra tēmas centrā bija kultūras patēriņa daudzveidība un nevienlīdzība. Profesore Anda Laķe stāstīja, kādas ir teorētiskās pieejas kultūras patēriņa un sociālās nevienlīdzības pētniecībā, kā attīstījusies kultūras daudzveidības pētniecība, kā pētījumi par kultūras patēriņu tiek izmantoti kultūrpolitikas plānošanā. Sabīne Ozola iepazīstināja ar līdz šim veiktajiem kultūras patēriņa pētījumiem Latvijā un sekundāro datu analīzi par kultūras patēriņa nevienlīdzību Latvijā, atklājot, kādas sabiedrības grupas vismazāk iesaistās kultūras patēriņā.

#cersdomapmaina

Bakalaura studiju “Kultūras socioloģijas un menedžmenta” studenti apjomīgā pētījumā veic Latvijas kinoteātru auditorijas izpēti

30.01.2024.

Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura studiju “Kultūras socioloģijas un menedžmenta” 3.kursa studenti lekciju kursā “Kvantitatīvo datu apstrādes metodes” pasniedzējas Līgas Vinogradovas vadībā īstenojuši pētījumu deviņos kinoteātros Latvijā (četros Rīgas un piecos reģionu kinoteātros), kopā iegūstot 650 kino apmeklētāju viedokli par kino apmeklēšanas un filmu patēriņa paradumiem. Pētījuma lauka darba plānošanā piedalījās LKA docente Daiga Livčāne.

Tradicionāli “Kultūras socioloģijas un menedžmenta” apakšprogrammas studenti lekciju kursa “Kvantitatīvo datu apstrādes metodes” ietvaros iesaistās LKA Kultūras un mākslu institūta akadēmiskajos un lietišķajos pētījumos, īstenojot visus pētījuma procesa soļus – sarunas ar ekspertiem, pētījuma problēmas un jautājumu identificēšana, lauka darba plānošana un īstenošana, datu analīze un prezentācija. Lauka darbā piedalījās arī “Kultūras menedžmenta socioloģijas” 1. kursa studenti, gūstot pirmo pieredzi pētniecībā.

2023./2024.g. studiju gadā studentiem bija iespēja piedalīties akadēmiskajā pētījumā, kas ir daļa no projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” / CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001), ko finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" (2023.–2026.) ietvaros.

VPP projekta CERS komanda izsaka pateicību visiem iesaistītajiem par veiksmīgu pētījuma īstenošanu! Pētījuma dati publiski pieejami būs pavasarī!

Žurnāla "Letonica" 52. numurā publicēts Dr. art Edītes Tišheizeres raksts "Vizuālās metaforas Latvijas teātrī 20. gadsimta 70. un 80. gados un to mūsdienu konteksts"

19.01.2024

Politiskās stagnācijas periods (20. gs. 70. un 80. gadi) bija savā ziņā labvēlīgs laiks mākslai: turpinājās Hruščova “atkušņa” inerce, sociālistiskā reālisma kanonus mākslinieki bija iemācījušies pārkāpt vai ignorēt. Sociālisma areālā – Austrumeiropā un Centrāleiropā – māksla kļuva par savdabīgu “pretošanās kustību”, zemtekstu valodā izsakot protestu pret politisko un sociālo situāciju. Viens no svarīgākajiem šīs “pretošanās kustības” virzieniem bija teātris, kurā par īpaši nozīmīgu izteiksmes līdzekli kļuva vizuālas metaforas. Tajās skatītāji prata nolasīt naratīvu, kas saturēja atšķirīgu vēstījumu, nekā iestudējuma literārais teksts. Īpašu nozīmi ieguva scenogrāfija kā galvenā vizuālo metaforu nesēja. Analizējot šīs metaforas, saskatāmas noteiktas paralēles starp padomju, vai plašāk, sociālistiskā areāla valstu un Rietumu teātra parādībām šajā laika posmā. Šīs paralēles redzamas, arī salīdzinot padomju laika scenogrāfijas teorētiķa Viktora Berezkina secinājumus par darbības scenogrāfiju ar Hansa Tīsa Lēmana un Ērikas Fišeres-Lihtes 20. un 21. gs. mijā izstrādātajām postdramatiskā teātra un performativitātes teorijām.

Latvijas Mākslas akadēmijas XII Maģistrantu zinātniskā konference

2024. gada 19. janvārī norisinājās "XII Maģistrantu zinātniskā konference", kuru organizēja Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslas vēstures un teorijas katedra un kuras referenti bija Maģistrantūras programmas studenti. Konferences galvenais mērķis - sekmēt kvalitatīva maģistra darba izstrādi.

Programma

Datu pārvaldības plāns

Pētījumu projekta "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai (CERS)" datu pārvaldības plāns pieejams šeit (https://doi.org/10.5281/zenodo.11861404)