Projekta vadītājs: Dr.art. Rūta Muktupāvela
Projekta Nr.: VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001
Projekta īstenošanas laiks: 18.09.2023.-17.09.2026.
Projekta finansējums: 1 333 800.00 EUR
Projekta finansētājs: Latvijas Republikas Kultūras ministrija
Projekta partneri: Latvijas Kultūras akadēmija (LKA), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA), Latvijas Mākslas akadēmija (LMA), Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB),Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI)
Kontaktinformācija: Projekta koordinatore un vadošā pētniece Dr.art. Ieva Vītola, ieva.vitola@lka.edu.lv
Projektu "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai" / CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" (2023.–2026.) ietvaros. Valsts pētījumu programmu administrē Latvijas Zinātnes padome.
Projekta mērķis ir radīt jaunas zināšanas, balstoties starpdisciplinārā pētnieciskā pieejā, par: 1) KRS (kultūras un radošā sektora) izturētspējas izpausmēm pašreizējos procesos, īpaši izgaismojot kultūras piedāvājuma un pieejamības dinamiku klātienes un digitālajā vidē, kā arī nozares nodarbinātības un izglītības procesus; 2) saikni ar vēsturiskajiem procesiem, uzsverot un izvērtējot padomju perioda lomu pašreizējās kultūras un mākslas izpratnē; 3) sociālās un ekonomiskās ietekmes izpausmēm sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā. Mērķis tiks sasniegts, pielietojot trīs galvenos metateorētiskos jēdzienus: ekosistēma, izturētspēja un ilgtspēja.
Projekts “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai”/CERS izstrādāts, lai atklātu Latvijas ilgtspējīgai attīstībai un izturētspējai nozīmīgākās mākslas un kultūras vērtības, kā arī novērtētu un argumentētu Latvijas kultūras ekosistēmas resursietilpību. Projektā tiks pētīti nozīmīgākie Latvijas kultūras aktuālie un vēsturiskie procesi, kultūras un radošās nozares kā šo procesu īstenotājas.
Izmantojot kvalitatīvas un kvantitatīvas pētniecības metodes, šķērzgriezuma pētījumus un gadījumu studijas, projektā tiek analizētas kultūras un radošo nozaru (literatūras, mūzikas, teātra un dejas mākslas, vizuālās mākslas, dizaina, arhitektūras, audiovizuālās un filmu mākslas, tradicionālās kultūras) aktuālās attīstības tendences: kultūras piedāvājums un pieejamība; nodarbinātība un ieņēmumu gūšanas modeļi, izglītības piedāvājuma atbilstība darba tirgus pieprasījumam un tā attīstības tendencēm; digitālo tehnoloģiju ietekme uz kultūras patēriņa paradumiem, kultūras satura radīšanas un izplatīšanas procesiem un ieņēmumu gūšanu no radošās darbības.
Projekta ievaros tiks attīstīta jauna zināšanu bāze par vēsturisko procesu, tostarp padomju okupācijas laika, ietekmi uz mūsdienu kultūras, mākslas un radošajiem procesiem.
Tiks pētīta un novērtēta arī kultūras un radošo nozaru sociālā un ekonomiskā ietekme, paplašinot zināšanas un izpratni par kultūras un radošo nozaru esošo un potenciālo pienesumu un lomu valsts ilgtspējīgā attīstībā. Īpaša uzmanība pievērsta metodoloģijas, tai skaitā sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējuma pieeju noteikšanai, māksliniecisko pētījumu un digitālo metožu attīstībai.
Projekta zinātnisko kvalitāti, ieviešanu un rezultātu ietekmi nodrošinās piecu zinātnisko institūciju konsorcijs (Latvijas Kultūras akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts), kura kapacitāti nosaka zinātniskās darbības rezultāti; iekšējā un starptautiskā partnerība; pētniecības, studiju un mākslinieciskās jaunrades sinerģija, cieša saikne ar kultūras un mākslas procesiem. Pētījums padziļināti un starpdisciplināri skata kultūras un mākslas vidi, veidojot plašu ietekmes mērogu politikā, nozarē un izglītībā.
Projekta ietvaros tiks īstenoti seši darba posmi (DP), aktivitāšu īstenošanā piedaloties visiem partneriem:
1. darba posms: Kultūras un radošo nozaru aktuālās attīstības tendences: kultūras piedāvājums un pieejamība (atbildīgās kontaktpersonas: Anda Laķe (LKA) un Agita Gritāne (LMA))
DP mērķis ir radīt jaunas zināšanas par daudzveidīga kultūras piedāvājuma radīšanu, tajā iesaistītajām kultūras un radošās ekosistēmas aktoru grupām, kā arī šo procesu saikni ar kultūras pieejamību un potenciālu veidot iekļaujošu dialogu ar riska grupām, kurām ir risks tikt izslēgtām no kultūras aktivitātēm.
2.darba posms: Kultūras un radošo nozaru aktuālās attīstības tendences: nodarbinātība, ieņēmumu gūšanas modeļi, izglītības piedāvājuma atbilstība darba tirgus pieprasījumam un tā attīstības tendencēm (atbildīgā kontaktpersona: Ilona Kunda (LKA))
DP mērķis ir radīt jaunas zināšanas par nodarbinātības modeļiem un nedrošās nodarbinātības izpausmēm kultūras un radošā sektorā kopumā, konkrētās nozarēs, kā arī salīdzinot šīs izpausmes privātajā un publiskajā sektorā; novērtēt kultūrizglītības piedāvājuma atbilstību darba tirgus ilgtermiņa pieprasījumam, attīstīt darba tirgus pieprasījuma noteikšanas metodoloģiju, lai to pielāgotu kultūras un radošo nozaru, kā arī nodarbinātības modeļu specifikai.
3.darba posms: Digitālo tehnoloģiju izpausmes dažādās kultūras un radošās ekosistēmas ražošanas cikla fāzēs un ietekme uz kultūras patēriņa paradumiem (atbildīgās kontaktpersonas: Pauls Daija (LNB), Līga Vinogradova (LKA), Inese Sirica (LMA))
DP mērķis ir radīt jaunas zināšanas par digitālo tehnoloģiju, kā arī digitālās plaisas ietekmi uz iedzīvotāju kultūras patēriņa paradumiem, kultūras satura radīšanas, izplatīšanas un saglabāšanas procesiem, kā arī ieņēmumu gūšanu no radošās darbības, lai attīstītu kultūras un radošās ekosistēmas operatoru digitālo briedumu un veicinātu transformatīvās izturētspējas stratēģijas sektorā.
4.darba posms: Latvijas kultūras un radošajām nozarēm nozīmīgu vēsturisko procesu reprezentācija mūsdienu kultūrā (atbildīgās kontaktpersonas: Edīte Tišheizere (LU LFMI), Kristiāna Ābele (LMA), Jānis Kudiņš (JVLMA))
DP mērķis ir attīstīt jaunu zināšanu bāzi par Latvijas kultūras un radošā sektora ekosistēmas izturētpējai un sabiedrības ilgtspējai nozīmīgiem vēsturiskajiem, tostarp padomju perioda politiski ideoloģiskajiem procesiem, kam ir paliekoša ietekme uz mūsdienu kultūru, pievēršoties detalizēti konkrētu kultūras un mākslas nozaru specifiku raksturojošajiem procesiem, kā arī identificējot kopīgās vēstures reprezentācijas tendences mūsdienu kultūras kontekstā.
5.darba posms: Kultūras un radošo nozaru sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējuma pieeju attīstība (atbildīgās kontaktpersonas: Ieva Zemīte (LKA), Baiba Tjarve (LKA), Liene Jākobsone (LMA))
DP mērķis ir radīt jaunas teorētiskas un empīriskas zināšanas par kultūras un radošo nozaru esošo un potenciālo ieguldījumu sabiedrības un valsts ilgtspējīgā attīstībā, attīstīt kultūras un radošo nozaru sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējuma pieejas, īpaši uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labbūtību, veselību, izglītību un sociālo iekļaušanos, vidi un klimatu, kā arī inovācijām.
6.darba posms: Projekta vadība un sinerģija starp konsorcija partneriem (atbildīgā kontaktpersona: Ieva Vītola (LKA))
DP mērķis ir 1) nodrošināt integrāciju un sinerģiju starp partneru pētniecības un akadēmiskajām darbībām, lai stiprinātu CERS starpdisciplinārās komandas konkurētspēju; 2) īstenot projektu dotā laika un finanšu ietvarā.
Rūta Muktupāvela (valsts pētījumu programmas CERS vadītāja)
Ieva Vītola (projekta koordinatore, galvenā izpildītāja)
Anda Laķe (galvenā izpildītāja)
Ilona Kunda (galvenā izpildītāja)
Līga Vinogradova (galvenā izpildītāja)
Ieva Zemīte (galvenā izpildītāja)
Baiba Tjarve (galvenā izpildītāja)
Inga Pērkone-Redoviča (galvenā izpildītāja)
Agnese Hermane (izpildītāja)
Gints Klāsons (izpildītājs)
Elīna Vikmane (izpildītāja)
Anita Vaivade (izpildītāja)
Dita Rietuma (izpildītāja)
Dāvis Sīmanis (izpildītājs)
Zane Balčus (izpildītāja)
Zane Kreicberga (izpildītāja)
Līga Ulberte (izpildītāja)
Ance Kristāla (izpildītāja-studējošā)
Sabīne Ozola (izpildītāja-studējošā)
Lote Katrīna Cērpa (izpildītāja-studējošā)
Inese Boka - Grūbe (izpildītāja-studējošā)
Una Bluķe (izpildītāja-studējošā)
31.10.2024.
Apmācību mērķis bija piedāvāt kinoteātriem praktiskus rīkus datu analīzei un auditorijas izpētei, kas palīdzētu ikdienas darbā un auditorijas piesaistē. Līga prezentēja gada sākumā īstenoto pētījumu par kinoteātru auditoriju Latvijā un piedalījās diskusijā, kāda ir specifika, plānojot un īstenojot auditorijas izpēti kinoteātros.
Vairāk informācija pieejama šeit.
Foto - Līgas Vinogradovas personīgais arhīvs.
30.10.2024.
30.oktobrī LKA Kultūras un mākslu institūta vadītāja Anda Laķe piedalījās LNKC rīkotā metodisko centru seminārā ar prezentāciju “Latvijas kultūras centri kā kultūras norišu piedāvājuma “vārtsargi””, kas tapusi VPP projekta CERS ietvaros. Semināra mērķis – atbalstīt metodisko centru izveides un darbības vērtēšanas procesu Kultūras centru likuma ieviešanas kontekstā.
28.10.2024.
Pētījuma mērķis ir izpētīt, kādas ir Latvijas iedzīvotāju klātienes un digitālā kultūras patēriņa prakses un to savstarpējā mijiedarbība. Lai to īstenotu, padziļināti tiks pētīti iedzīvotāju individuālie kultūras patēriņa paradumi un stratēģijas, izmantojot kultūras aktivitāšu dienasgrāmatas. Pētījums ir daļa no VPP projekta CERS.
Oktobra beigās uzsākta pētījuma dalībnieku rekrutēšana kultūras aktivitāšu dienasgrāmatu rakstīšanai. Pētījuma dalībnieku uzdevums būs viena mēneša garumā pētnieku sagatavotā dienasgrāmatas formā pierakstīt savu ikdienas klātienes un digitālo kultūras patēriņu. Tiek meklēti Latvijas iedzīvotāji no dažādām sociodemogrāfiskajām grupām – jebkura vecuma (sākot no 18 gadiem), dzimuma, dzīvesvietas u.tml., kas nav tieši saistīti ar kultūras jomu (nestrādā un nemācās saistītās jomās).
18.10.2024.
17. un 18. oktobrī Viļņā norisinājās Lietuvas Literatūras un folkloras institūta organizētā konference "Literaturein Eras ofConflict: IdeologyandEthics" (Literatūra konfliktu laikmetā: ideoloģija un ētika).
Šajā konferencē piedalījās VPP projekta CERS pētnieks LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātniskais sekretārs Jānis Oga ar referātu "MeetingsofLikemindedPeopleinLatvianShortStoriesfromthe 1960–1970s" (Domubiedru tikšanās 20. gadsimta 60.–70. gadu latviešu īsajos stāstos).
Vairāk informācija par konferenci pieejamašeit.
Foto - LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta FB lapa.
LKA bakalaura un maģistra programmās studējošajiem piedāvāta iespēja testēt kultūras un radošo nozaru sociālās ietekmes mērīšanas pieejas tādos virzienos kā iedzīvotāju dzīves kvalitāte un labbūtība, veselība, izglītība un sociālā iekļaušana, vide un klimats, kā arī inovāciju radīšana.
Izvēlēto pilotprojektu īstenotājiem empīriskā pētījuma veikšanai tiks piešķirta 500 EUR stipendija. Pieteikumi konkursā bija jāiesniedz līdz 28.oktobrim.
09.10.2024.
Vasaras vidū JVLMA pētnieku grupa tikās darbseminārā – diskusijā “Projekta CERS aktualitātes un izaicinājumi”, diskutējot par darba procesu, metodēm, kopīgo un atšķirīgo, kā arī izaicinājumiem, ar kādiem nākas saskarties. Diskusijā piedalījās Jānis Kudiņš, Kristiāna Vaickovska, Edgars Raginskis, Indriķis Veitners, Anda Beitāne un Lauma Mellena.
Apjomīgais ieraksts tika pārstrādāts rakstiskā materiālā “Likt viļņoties un nirt dziļumā”, kas publicēts oktobra sākumā iznākušā žurnāla “Mūzikas Saule” 3. laidiena 31.-37. lpp.
Vairāk informācija pieejama šeit.
Foto – JVLMA mājaslapa.
08.10.2024.
2024.gada 4. un 5.oktobrī Viļņas Mākslas akadēmijā norisinājās starptautiska zinātniska konference "BALTIC ART HISTORIES: roles, references, relations". Šajā konferencē piedalījās VPP projekta pētniece Latvijas Mākslas akadēmijas profesore Silvija Grosa ar referātu "ResearchonRiga’s Art NouveauArchitectureinthe 21st Century: ProspectsandInterpretations".
Foto – Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta FB lapa.
05.oktobrī Nīcas kultūras namā Dievidkurzemes novada etnogrāfiskie ansambļi un folkloras kopas pulcējās plašā sarīkojumā "Dienvidkurzemes daudzbalsības daudzinājums", kuru ievadīja Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta pētnieces Dr. art. Dainas Lāces lekcija "Nīcas kreklu krāšņā daudzveidība. Jaunākie atklājumi un atziņas" un LMA doktorantes Unas Valteres lekcija "Izšūto jostu (zīļu jostu) daudzveidība un valkāšanas paradumi 19. gs.–20. gs. sākumā".
Foto – Dainas Lāces personīgais arjīvs.
02.10.2024.
02.oktobrī Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā tīklošanās pasākumā tikās VPP projekta CERS dalībnieki - tika kopīgi izvērtēts pirmajā gadā paveiktais, kā arī pārrunātas tālākās ieceres.
2024.gada 25.septembrī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē norisinājās seminārs “Domapmaiņa. Nr. 5. Ievads naratoloģijā: pedagoģiskas piezīmes”.
Semināru vadīja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas docents Jānis Ozoliņš. Seminārā tika aplūkoti dažādi ar naratoloģiju saistīti jautājumi, piemēram, kā iespējami kompakti aptvert naratoloģijas mantojumu, vai Latvijā pētnieki pielieto lokāli aprobētos jēdzienus. Apmeklētāji tika iepazīstināti arī ar Jāņa Ozoliņa topošās monogrāfijas struktūru, kas pievēršas naratoloģijas izpētes jautājumiem.
Vairāk informācija pieejama šeit.
Foto – Lote Katrīna Cērpa.
16.09.2024.
Konference notiks no 2025. gada 10. aprīļa līdz 12. aprīlim Rīgā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Pieteikšanās konferencei - līdz 15.oktobrim.
Ieteicamo konferences tematu vidū ir postkoloniālisma diskursi Austrumeiropas un Centrāleiropas kultūrā pēc Padomju Savienības sabrukuma, dekolonizācijas procesa analīze Austrumeiropas un Centrāleiropas mākslā kopš 20. gadsimta 90. gadiem, padomju perioda mākslas pēdas kultūras atmiņā, transformācijas un norises mākslā pēc neatkarības atgūšanas u.c.
Vairāk informācija un pieteikšanās šeit.
Foto – VPP projekta CERS komunikācijas komanda.
2024. gada rudenī aprit 65 gadi, kopš studijas Latvijas Mākslas akadēmijā pirmo reizi uzsāka topošie mākslas zinātnieki – Mākslas vēstures un teorijas neklātienes nodaļas studenti. 65 gadi mākslas zinātnieka profesijā parasti ir brieduma laiks. Šajā tikšanās reizē tika meklētas atbildes uz dažādiem jautājumiem - ko tagad zinām, domājam un atceramies par mākslas zinātnes studiju virziena attīstību akadēmijā padomju varas apstākļos? Kas mūsdienu aktualitātēs sasaucas ar problēmām, ko jau 60. gados centās risināt katedras pedagogi?
Īstenojot VPP projektu CERS, vairāki LMA pētnieki pašlaik izzina arhīvu liecības par šī jautājumu loka aspektiem. Šajā tikšanās reizē tika sniegts ieskats noskaidrotajā, izvaicāti notikumu laikabiedri un kolēģi aicināti pievienot savu posmu atmiņu virknei.
Fotoatskats par notikumu pieejams šeit.
Foto – Kristiāna Ābele.
10.09.2024.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidotā izstāde “Ieskaņots. Atskaņots. No fonogrāfa līdz mūzikas centram” izvirzīta sabiedrisko mediju apbalvojuma “Kilograms kultūras 2024” rudens balsojumam kategorijā “Mantojums”!
Izstāde iepazīstina ar skaņas ierakstu un atskaņošanas tehnoloģiju kultūrvēsturisko mantojumu un tā attīstību 20. gadsimtā. Tā atspoguļo, kā ierakstu klausīšanās no sabiedrības elites privilēģijas pārtop par ikkatra cilvēka ikdienas sastāvdaļu, kļūstot par veidu kā paust savu identitāti, kultūras piederību un politisko pārmaiņu laikos par pretošanās līdzekli.
Vairāk informācija pieejama šeit(LNB Facebook ieraksts) un šeit(Latvijas Sabiedrisko Mediju raksts).
Foto: Reinis Hofmanis.
30.08.2024.
27.–30. augustā VPP projekta CERS pētnieces un Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pārstāves – Anda Laķe, Rūta Muktupāvela, Agnese Hermane – piedalījās Eiropas sociologu asociācijas konferencē "Tension, Trust and Transformation", kas norisinājās Porto, Portugālē.
Konferencē tika prezentēti divi referāti, kas tapuši VPP projekta CERS ietvaros:
"Audience Development as a Resilience Strategy for Arts Organizations: Talks Before and After an Arts Event" (autores: Rūta Muktupāvela, Anda Laķe);
"Inclusive Regulation of Cultural Supply: Strategies for the Implementation of the Cultural Consumption Basket" (autores: Agnese Hermane, Anda Laķe).
Foto – LKA KMI Facebook lapa
26.08.2024.
No 19. līdz 22. augustam Stāmerienā norisinājās Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas (LMTA) kopīgi rīkotā pirmā starptautiskā profesionālās doktorantūras Vasaras skola. Lekcijās, meistarklasēs, domnīcās un individuālās konsultācijās Latvijas un Lietuvas doktoranti satikās ar starptautiskiem lektoriem. Savukārt vakaros Stāmerienas pilī jebkuram interesentam bija bez maksas pieejama Vasaras skolas publiskā programma – koncerts, diskusija un filmas seanss.
Vasaras skolas mērķis bija atbalstīt Latvijas un Lietuvas doktorantu profesionālo izaugsmi, sniegt atbalstu promocijas darbu attīstībā, kā arī sekmēt starptautisku starpdisciplināru sadarbību, jaunradi un ideju apmaiņu.
Vairāk informācija pieejama šeit.
Daži foto un Stāmerienas pils atskats uz aizvadīto vasaras skolu pieejams šeit.
Foto – Stāmerienas pils Facebook lapa.
26.08.2024.
No 19. līdz 23.augustam Oulu (Somijā) norisinājās 4. Pasaules vides vēstures kongress 2024 “Pārejas, transformācijas un transdisciplinaritāte: vēsture ārpus vēstures”. Tajā piedalījās arī LU LFMI zinātniskā asistente Kitija Balcare ar priekšlasījumu “Laiktelpas ekoteātrī. Ekoloģiskās apzinātības padziļināšana ar mākslas palīdzību” (angļu val. “Spatiotemporality in Ecotheatre. Deepening Ecological Awareness Through Art”).
Vairāk informācija par kongresu pieejama šeit.
Foto – LU LFMI Facebook lapa.
26.08.2024.
No 19. līdz 23.augustam aizritēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Mākslas akadēmijas rīkotā vasaras skola “Dzimtes studijas kultūras un mākslas vēstures pētniecībā un atmiņu institūciju darbā”. 19 un 20.augustā ikvienam interesentam bija iespēja apmeklēt vasaras skolas publisko programmu Latvijas Nacionālās bibliotēkas konferenču centrā.
Vasaras skolas programma iepazīstināja studentus un citus interesentus ar feminisma un dzimtes studiju teorētiskajiem pamatiem, pētīja šo studiju stratēģiju integrāciju muzeju un izstāžu kuratoru darbā, un pievērsās to pārstāvniecībai atmiņu institūciju fizisko un digitalizēto krājumu pētniecībā. Vasaras skolas saturu veidoja pētnieku un kuratoru priekšlasījumi, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas, muzeju krājumu un mākslinieku studiju apmeklējumi un praktiskās nodarbības. Vasaras skolā tika ietverti feminisma un dzimtes studiju skatījumi vizuālās un lietišķās mākslas, fotogrāfijas, literatūras un kino jomās.
Vairāk informācija par vasaras skolu pieejama šeit.
Raidījuma “Kultūras rondo” veidotas ieskats par vasaras skolu ir klausāms šeit.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas centra sniegtais ieskats vasaras skolā pieejamsšeit.
30.07.2024.
Vasaras vidū Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pētnieku grupa tikās darbseminārā – diskusijā “Projekta CERS aktualitātes un izaicinājumi”, diskutējot par darba procesu, metodēm, kopīgo un atšķirīgo, kā arī izaicinājumiem, ar kādiem nākas saskarties. Ar diskusijas saturu interesenti tiks iepazīstināti profesionālā mūzikas žurnāla “Mūzikas Saule” rudens laidienā.
Diskusijā piedalījās Anda Beitāne, Jānis Kudiņš, Lauma Mellēna-Bartkeviča, Edgars Raginskis, Kristiāna Vaickovska un Indriķis Veitners.
Vairāk informācija pieejama šeit.
Foto – JVLMA mājaslapa.
21.07.2024.
Iniciatīvas "radi!" akadēmija turpina savu ceļojumu pa Latviju, lai veicinātu vietējo kopienu sociālo ietekmi un radošo industriju attīstību – aizritējušas trīs tikšanās ar vietējām kopienām, no kurām viena norisinājās 3.jūlijā Liepājas novadā, otra aizritēja 9.jūlija Siguldas novadā, trešā tikšanās reize noritēja 20.jūlijā Valmieras novadā. Sesijās tika meklētas, analizētas un piedāvātas metodes, ietvari sociālās ietekmes mērīšanai reģionā un konkrētā iniciatīvā. Tikšanās ar vietējām kopienām norisinājušās VPP projekta CERS ietvaros.
Vairāk informācija par tikšanos Liepājas novadā pieejamašeit.
Vairāk informācija par tikšanos Siguldas novadā pieejama šeit.
Vairāk informācija par tikšanos Valmieras novadā pieejama šeit.
18.07.2024.
Žurnāla “Culture Crossroads” īpašā numura “Exploring the Past and Future of Audiovisual Media in the Baltic Sea Region: Archives, Digital Platforms, Researchers and Spectators” fokusā būs audiovizuālo kolekciju vēsture Baltijas jūras reģionā un digitālo tehnoloģiju ietekme uz šo kolekciju pieejamību.
Žurnāla īpašajā numurā plānots apkopot referātus, kas prezentēti IX Baltijas jūras reģiona Kino vēstures konferencē (2024. gada jūnijā Rīgā), kā arī citus ar žurnāla tēmu saistītus rakstus.
Rakstu iesniegšana - līdz 2024.gada 23.septembrim.
Vairāk informācija pieejamašeit.
09.07.2024.
VPP projekta CERS pētniece Lauma Mellēna-Bartkeviča, pārstāvot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, piedalījās starptautiskā zinātniskā konferencē “Cultural Heterologies and Democracy II: Transitions and Transformations in Post-Socialist Cultures in the 1980s and 1990s”, kas aizritēja no 26. līdz 28.jūnijam Tallinā.
Lauma Mellēna-Bartkeviča uzstājās ar referātu “Rock-opera “The Bearslayer” (1988): socio-cultural perspective and research challenges”.
Vairāk informācijas pieejamašeit.
Foto – Laumas Mellēnas-Bartkevičas personīgais arhīvs.
04.07.2024.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā no 2025.gada 26.maija līdz 30.maijam notiks starptautiska zinātniska konference “Cultural Self-Determination: Construction and Representation of Music and Dance Practices in Public Domain Performances”.
Pieteikšanās konferencei - līdz 2024. gada 1. novembrim.
Vairāk informācija pieejama šeit.
Attēls – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mājaslapa.
03.07.2024.
Jūnijā publicētajā rakstā "Choreography οf Life: Kristīne Brīniņa and Her Documentary Dance Method" Kitija Balcare raksturo latviešu horeogrāfes Kristīnes Brīniņas dokumentālās dejas metodi.
Rakstu iespējams lasīt šeit.
Foto – no Kitijas Balcares raksta žurnālā "Critical Stages/Scènes critiques".
03.07.2024.
Žurnāla 112. izdevumā "Art in a Modern City for a Modern State: Celebrating 100 Years of the Kaunas School of Art" lasāmi divi raksti, ko sagatavojušas VPP projekta CERS pētnieces, Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāves:
Stellas Pelšes raksts"Vai mums vajag mākslas akadēmiju? Uzskatu sadursmes Latvijā 20. gadsimta 20. gados" ("Do We Need an Art Academy? Clashes of Opinions in Latvia During the 1920s", 294.–313. lpp.)
Ineses Siricas raksts"Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcas absolventes – Latvijas nacionālās tekstilmākslas principu pamatlicējas. 1931–1943" ("Art Academy of Latvia Graphic Arts Alumnae Who Established the Principles of Latvian National Textile Art, 1931–1943", 314.–349. lpp.).
Vairāk informācija pieejama šeit.
Foto – žurnāla “Acta Acadamiae Artium Vilnensis” 112.izdevuma vāks.
28.06.2029.
No 26. līdz 28. jūnijam Tallinā (Igaunijā) notika Igaunijas Mākslas akadēmijas, Tallinas Universitātes un Tartu Universitātes rīkotā konference “Kultūras heteroloģijas un demokrātija II. Pārejas un transformācijas postsociālistiskajās kultūrās 80. un 90. gados” (Cultural Heterologies and Democracy II. Transitions and Transformations in Post-Socialist Cultures in the 1980s and 1990s), kurā piedalās arī LU LFMI pētnieces: Zita Kārkla ar referātu “Recovering Feminist Sensibilities: Latvian Women's Writing of the 1980s” (Feministiskā jūtīguma atgūšana: latviešu sieviešu rakstniecība 1980. gados) un Laine Kristberga ar referātu “Performance Art as a Form of Dialogue” (Performances māksla kā dialoga veids).
Konferences programma26.06.2024.
VPP projekta CERS pētnieces Anda Laķe un Agnese Hermane, pārstāvot Latvijas Kultūras akadēmiju, jūnija beigās devās uz starptautisko mākslas un kultūras menedžmenta konferenci AIMAC Lisbon 2024.
Pētnieces Anda Laķe un Agnese Hermane konferencē uzstājās ar referātu “Cultural policy for a diverse and inclusive cultural offer: strategies of the introduction of the cultural consumption basket”, kas tapis VPP projekta CERS ietvaros.
Vairāk informācija pieejama šeit.
Attēlā Agnese Hermane un Anda Laķe prezentē referātu. (Foto – LKA Kultūras un mākslu institūta FB lapa)
17.06.2024.
Laine Kristberga no 13. līdz 16.jūnijam piedalījās AABS konferencē "The Baltic Way: Unity and Giving Aid" Jēla Universitātē, ASV, izveidojot paneļa diskusiju "A Century of Collective Collaboration: Intersection Between Arts and Politics" kopā ar Baņutu Rubess (Toronto Universitāte) un Sanitu Duku (Latvijas Mākslas akadēmija). Laines Kristbergas referāta tēma "Performative Collaboration in Latvian Art and Politics in the Period of the Third National Awakening" (Performatīvā sadarbība Latvijas mākslā un politikā Trešās atmodas laikā) bija veltīta mākslas un politikas krustpunktiem un publiskās telpas - jo īpaši pilsētvides - analīzei 20. gs. 80. gados.
Foto – Laines Kristbergas personīgais arhīvs.
17.06.2024.
Agita Gritāne no 13. līdz 16. jūnijam, pārstāvot Latvijas Mākslas akadēmiju, uzstājās AABS konferencē “The Baltic Way: Unity and Giving Aid” Jēla Universitātē, ASV ar referātu “ Silent protest of propaganda art. Case stady of Latvian artist Jekabs Bine”.
Foto – Agitas Gritānes personīgais arhīvs
17.06.2024.
No 13. līdz 14. jūnijam Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) notika LMA Doktorantūras programmas rīkotā ikgadējā starptautiskā zinātniskā konference “Kognitīvo procesu izpēte arhitektūrā un mākslā”, kas šogad bija veltīta izziņas procesa daudzdimensionālās dabas studijām.
Konferences darbs tika organizēts četrās tematiskās sekcijās:
Konferences ieraksts pieejams šeit.
Konferences programma pieejama šeit.
10.06.2024.
No 6. līdz 7.jūnijam Latvijas Mākslas akadēmijā aizritēja starptautisks simpozijs “Pazaudētais un atrastais, pārskatot stāstus mākslā un meklējot iespējamās izmaiņas”. Simpozijs pulcejā vairāk kā 40 dalībniekus no visas pasaules, tā laikā notika zinātniskie lasījumi, meistardarbnīcas, mākslas akcijas, diskusijas, izstādes atklāšana.
Iepriekš jau notikuši divi ar šo tēmu saistīti simpoziji: Lisabonā, 2023. gada 6.-7.decembris un Varšavā, 2024. gada 21.-23. martā. Visus trīs simpozija notikumus iedvesmoja Vislavas Šimborskas dzejolis "Runa pazudušo un atrasto svētkos"(1972).
Vairāk informācija pieejama šeit.
(Foto no simpozija atklāšanas dienas, Latvijas Mākslas akadēmijas Facebook lapa)
10.06.2024.
7.jūnijā Latvijas Kultūras akadēmijas Promocijas padomes atklātā sēdē Māra Simons aizstāvēja promocijas darbu par tēmu "The Construction of the Hybrid Diasporic Identity Among Latvia’s Modern Diaspora in Sweden" zinātniskā doktora grāda (Ph.D.) iegūšanai humanitārajās un mākslas zinātnēs.
Promocijas darbs tapis VPP projekta CERS ietvaros, promocijas darba vadītāja ir projekta vadītāja un pētniece Rūta Muktupāvela.
(Foto – Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta Facebook lapa)
10.06.2024.
No 4. līdz 6.jūnijam norisinājās Eiropas Muzeju organizāciju asociācijas vizīte Oslo, kur piedalījās VPP projekta CERS pētniece Elīna Vikmane.
Darba grupas “Digitālā transformācija muzejos” ietvaros Elīna Vikmane tikās ar vairāku Norvēģijas muzeju pārstāvjiem, kuri dalījās pieredzē ar mākslīgā intelekta izmantošanu savā darbā.
Vairāk informācija pieejama šeit.
(Foto – Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta Facebook lapa)
10.06.2024.
Kinoteātrī “K.Suns” (Elizabetes ielā 83/85, Rīgā) no 6. līdz 8.jūnijam aizritējusi IX Baltijas jūras reģiona Kino vēstures konference “Audiovizuālo mediju pagātne un nākotne Baltijas jūras reģionā: arhīvi, digitālās platformas, pētnieki un skatītāji”.
Konferencē ar referātiem piedalījās vairākas VPP projekta CERS pētnieces - Līga Vinogradova, Zane Balcus, Dita Rietuma, Inese Boka-Grube, Inga Pērkone.
Inese Boka-Grūbe par referātu “Modelling and Profiling of Audience of Historical Films in the Marketing Messages of Digital Distribution (reviewing cases of Latvia and beyond)” saņēmusi balvu "Paper in Baltic Cinema Award", ar kuru izcelts būtisks pētniecisks darbs par Baltijas jūras reģiona kino, pamatojoties uz tā oriģinalitāti, zinātnisko izcilību un tēmas nozīmību.
Vairāk informācija par konferenci pieejama šeit.
(Foto – Agnese Zeltiņa)
23.05.2024
Kā iekļaut kultūras dimensiju labbūtības mērījumos? Kā novērtēt Cēsu novadā īstenotā projekta “Nosūtījums uz muzeju” sasniegtos rezultātus? Ar kādiem izaicinājumiem jāsaskaras labbūtības identificēšanā? Šie ir jautājumi, uz kuriem atbildes meklē Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pētnieki valsts pētījuma programmas projekta "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai" / CERS ietvaros, turpinot izglītojošu, pētniecisku un radošu aktivitāšu virkni.
27.maijā plkst. 17:30–19:30 aicinām visus interesentus piedalītiestiešsaistes darbseminārā “Kā novērtēt ietekmi? Labbūtības mērīšana kultūrā”.
2024.gada 22.aprīlī aizritējis pirmais Latvijas Muzeju biedrības Digitalizācijas komitejas atvērtais darbseminārs, kurā piedalījās arī VPP projekta CERS pētniece Elīna Vikmane.
Darbseminārā tika aplūkoti muzeju digitālā apmeklējuma atzīšanas un uzskaites izaicinājumi. Elīna Vikmane iezīmēja Latvijas akreditēto muzeju digitālo pakalpojumu kopainu un aptuveni 20 gadu digitālo plaisu nozarē, kas pamato to, kādēļ daļai muzeju digitālie produkti ir kļuvuši par ikdienas darbu, bet citiem muzejiem – par tālākas nākotnes perspektīvu.
Vairāk informācija pieejama šeit.
(Foto – Latvijas Muzeju biedrības mājaslapa)
29.aprīlī VPP projekta CERS ietvaros aizritējis darbseminārs “Kā novērtēt ietekmi? Ekonomiskā ietekme kultūrā un dizaina vērtības noteikšana”.
Seminārā pārskatu par kultūras ekonomiskās ietekmes novērtēšanas metodēm, to piemērošanas iespējām un problemātiku sniedza pētniece no Starptautiskās Kultūras ekonomikas asociācijas (Association of Cultural Economics International) Marija Nela Seijas Himeneza, savukārt diskusiju par dizaina ietekmes pētniecību aktualizēja Latvijas Mākslas akadēmijas vadošā pētniece Pināra Kaigana.
Tiešsaistes darbsemināra “Kā novērtēt ietekmi? Ekonomiskā ietekme kultūrā un dizaina vērtības noteikšana” mērķis bija veicināt diskusiju un kritiski izvērtēt līdzšinējās pētnieciskās pieejas, kas tiek izmantotas kultūras un radošā sektora ietekmes vērtēšanā, lai paplašinātu redzesloku un zināšanas par metožu piemērojamību dizaina nozares pētniecībai Latvijā. Seminārs tika īstenots angļu valodā.
Semināra ieraksts pieejams, rakstot uz e-pastulote.katrina.cerpa@lka.edu.lv.
2024.gada 9.maijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) noritēja seminārs “Domapmaiņa. Nr. 4. Izstāde kā daudzslāņaina pieredze. LNB piemēri”. Semināru vadīja LNB izstāžu projektu vadītāja un kuratore Anda Boluza, LNB Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja un kuratore Maija Treile, LNB projektu vadītāja un kuratore Ineta Vaivode.
Semināra tēmas centrā bija izstāžu veidošanas process, kā arī semināra dalībniekiem bija iespēja apmeklēt LNB izstādes “Bezdarbības māktie ziloņi” un “Teksts mūs neinteresē” kopā ar to kuratoriem. Seminārs ļāva tuvāk iepazīties ar kuratora, pētnieka, dizainera un mākslinieka lomu izstāžu veidošanā, kā arī uzzināt mazliet vairāk par LNB pieredzi izstāžu veidošanā.
Seminārs turpina VPP projekta CERS semināru ciklu “Domapmaiņa”, ko organizē Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Kultūras akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.
Vairāk informācija pieejama šeit.
(Foto – Lote Katrīna Cērpa)
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 2024. gada 23. maijā plkst. 18.00 tiks atklāta izstāde “Ieskaņots. Atskaņots. No fonogrāfa līdz mūzikas centram”, kas iesāksies ar komponista un izstādes skaņas ainavu autora Platona Buravicka uzstāšanos “Mehānikas, jūtu un magnētisma teksts”.
Izstāde iepazīstina ar skaņas ierakstu un atskaņošanas tehnoloģiju kultūrvēsturisko mantojumu un attīstību visa 20. gadsimta ietvaros. Kā pieturpunkti tiek izcelti nozīmīgākie skaņas nesēji un to atskaņotāji. Izstāde atspoguļo, kā ierakstu klausīšanās no elitāras privilēģijas pārtop par ikkatra cilvēka ikdienas sastāvdaļu, kļūstot par savas identitātes paušanas veidu, kultūras piederības atspoguļotāju un pretošanās paudēju politisko pārmaiņu laikos.
Izstāde tapusi VPP projekta CERS ietvaros. Izstāde būs apskatāma bez maksas LNB 1. stāva 2. izstāžu zālē līdz 2024. gada 16. novembrim.
Vairāk informācija pieejama šeit.
(Foto – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Facebook lapa)
17.maijā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Nacionālajā filmu skolā tematiskās konferences “Atrodi sevi kino” ietvaros tika prezentēts pētījums par kino auditorijas apmeklēšanas un filmu patēriņa paradumiem. Konferences ietvaros aizritēja arī diskusija “Auditorijas pētniecība: izaicinājumi un studentu pieredze”, kurā LKA studenti un absolventi dalījās pieredzē saistībā ar auditorijas pētniecības metodēm.
LKA Kultūras un mākslas institūta pētniece Līga Vinogradova iepazīstināja ar svarīgākajām atziņām, kas gūtas, veicot Latvijas kinoteātru auditorijas izpēti – kas kinoteātra apmeklētājam ir būtiski un svarīgi kinoteātra apmeklējumā, kas nav tik būtiski, kādas ir atšķirības kinoteātru apmeklētāju paradumos Rīgas un reģionu kinoteātros. LKA bakalaura studiju programmas “Kultūras socioloģija un menedžments” 1. un 3.kursa studenti savās prezentācijās pievērsās konkrētāk jauniešu paradumiem, apmeklējot kinoteātrus.
Latvijas kinoteātru auditorijas izpēte īstenota VPP projekta CERS ietvaros.
(Foto – Aija Melbārde)
No 17. maija līdz 19. maijam Salonikos, Grieķijā, aizritējusi starptautiskā zinātniskā konference “Fast Forward – Women in Photography”.
Konferencē piedalījās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Mākslas krājuma eksperte Līga Goldberga. L. Goldbergas referāts “Arhīvs kā ego dokuments: meklējot kuratoriālās stratēģijas, kas aktivizē rūpju darbu par sieviešu foto arhīviem” ar latviešu mākslinieces un fotogrāfes Zentas Dzividzinskas arhīva gadījuma izpēti aplūko vēlīnā padomju perioda sieviešu foto arhīvu apriti un iekļaušanos mākslas un fotogrāfijas vēsturē.
Vairāk informācija pieejamašeit.
(Foto – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Facebook lapa)
17. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Jānis Krēsliņš ar referātu “Elles ķeksētāji un ķēkšas: par laulībām ar pilsētu un sarunām ar eņģeļiem” piedalījās konferencē “Gunars Saliņš un Elles ķēķis”, kuru organizēja Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Konferences referātos no dažādiem skatpunktiem tika aplūkota Saliņa dzeja, gan arī citi Elles ķēķa autori, kā arī sirreālisma mantojums latviešu trimdas literatūrā.
Vairāk informācija pieejamašeit.
(Foto – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Facebook lapa)
2024. gada 7. jūnijā plkst. 14.00 Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Ludzas ielā 24, 25. auditorijā, Māra Simons aizstāvēs promocijas darbu par tēmu "The Construction of the Hybrid Diasporic Identity Among Latvia’s Modern Diaspora in Sweden" zinātniskā doktora grāda (Ph.D.) iegūšanai mūzikā, vizuālajā mākslā un arhitektūrā, kultūras teorijas apakšnozarē. Promocijas darba vadītāja ir VPP projekta CERS pētniece un vadītāja Rūta Muktupāvela.
Vairāk informācija pieejamašeit.
30.04.2024
VPP projekta CERS ietvaros Jānis Kudiņš (JVLMA) piedalīsies starptautiskā zinātniskā konferencē “Minimalist Intersections”, kas no 29. maija līdz 1. jūnijam notiks Belgradā, rīkotāji Starptautiskā Minimālisma Mūzikas Biedrība (Society for Minimalist Music) sadarbībā ar Serbijas Zinātnes un Mākslas akadēmijas (SASA) Muzikoloģijas institūtu.
J. Kudiņa referāts konferencē: “Local Specificity of the New Simplicity in Latvian Academic Music: Intersections of Neoromanticism, Minimalism and Other Stylistic Trends”.
30.04.2024
2024. gada 9. maijā plkst. 15.00–17.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notiks seminārs “Izstāde kā daudzslāņaina pieredze. LNB piemēri”. Tikšanās mācību telpā “Virtakas klase” (1. stāvā), turpinājums – LNB 1. un 5. stāva izstāžu zālēs.
Seminārs ir ceturtais pasākums ciklā “Domapmaiņa”, kas notiek projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai”’/ CERS ietvaros. Ciklu organizē Latvijas Kultūras akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Seminārā LNB izstāžu projektu vadītāja un kuratore Anda Boluža, kā arī LNB Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja un kuratore Maija Treile stāstīs par topošo izdevumu (sastādītājas: Anda Boluža un Anete Krūmiņa), kurā LNB izstādes un ar tām saistītos aspektus, kā pētniecība, dizains, institucionālā piederība un darbs ar dažādām auditorijām, plānots analizēt plašākā pasaules un Latvijas kontekstā.
Pasākumā īpašs uzsvars būs uz šobrīd LNB skatāmo izstāžu piemēriem. Anda Boluža iepazīstinās ar Kriša Salmaņa izstādi “Bezdarbības māktie ziloņi”, savukārt LNB projektu vadītāja un kuratore Ineta Vaivode dalīsies pieredzē, veidojot izstādi “Teksts mūs neinteresē”. Semināra dalībniekiem būs iespēja apmeklēt abas izstādes to kuratoru vadībā.
25.04.2024
2024. gada 17. maijā studējošo konferences “ZinātMāksla” ietvaros norisināsies Latvijas kinoteātru auditorijas pētījuma rezultātu prezentācija. Ar kinoteātru auditorijas paradumiem iepazīstinās KMI pētniece Līga Vinogradova un par atšķirībām starp Rīgas un reģionu kinoteātriem, kā arī jauniešu paradumiem, apmeklējot kinoteātrus, stāstīs Kultūras un socioloģijas menedžmenta 3. kursa studenti. Prezentāciju noslēgumā plānota diskusija par studentu iesaisti auditorijas izpētes procesā, t.sk. pieredzes stāsti par kinoteātru auditorijas izpēti.
30.04.2024
JVLMA izsludina pieteikšanos starptautiskai starpdisciplinārai zinātniskai konferencei "Postcolonial situation in the arts after the collapse of the Soviet Union: experience, impact, reassesment" (Postkoloniālais stāvoklis mākslā pēc Padomju Savienības sabrukuma: pieredze, ietekme, pārvērtēšana), kas notiks no 2025. gada 10. aprīļa līdz 12. aprīlim Rīgā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
22.04.2024
Foto: Zenta Dzividzinska. Foto negatīvu loksne. Attēlos Laima Eglīte, Augustīns Delle un Zenta Dzividzinska. 1968. No Latvijas Nacionālās bibliotēkas mākslas krājuma.
Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Mākslas akadēmija aicina kultūras un mākslas pētniecībā ieinteresētus bakalaura, maģistra un doktorantūras programmu studentus pieteikties dalībai vasaras skolā “Dzimtes studijas kultūras un mākslas vēstures pētniecībā un atmiņu institūciju darbā”.
19.04.2024
Foto: Didzis Grodzs
Kāda ir kultūras un radošo nozaru sociālā un ekonomiskā ietekme? Kā pierādīt, ka un kā kultūra ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labbūtību, veselību, izglītību un sociālo iekļaušanos, vidi un klimatu? Kā to pētīt un novērtēt? Šie ir jautājumi, uz kuriem atbildes meklē Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) pētnieki valsts pētījuma programmas projekta "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai" / CERS ietvaros, šī gada pavasarī aizsākot izglītojošu, pētniecisku un radošu aktivitāšu virkni.
29.aprīlī plkst. 17:30 - 19:30 aicinām visus interesentus piedalītiestiešsaistes darbseminārā “Kā novērtēt ietekmi? Ekonomiskā ietekme kultūrā un dizaina vērtības noteikšana”.
8.04.2024.
2024.gada 04.aprīlī Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) notika seminārs “Daudzveidīga un iekļaujoša kultūras piedāvājuma veidošana – vai to var panākt ar kultūras pakalpojuma grozu?”, ko vadīja LKA Kultūras un mākslu institūta pārstāves – pētnieces Agnese Hermane un Līga Vinogradova, zinātniskā asistente Sabīne Ozola. Šis ir bijis jau trešais notikums semināru ciklā “Domapmaiņa”, ko organizē Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Nacionālā bibliotēka VPP projekta CERS ietvaros.
Šī semināra tēmas centrā bija daudzveidīga un iekļaujoša kultūras piedāvājuma veidošana. Agnese Hermane raksturoja kultūras piedāvājuma un pieejamības izaicinājumus dažādos kontekstos, tika stāstīts par kultūras pakalpojumu grozu un kādēļ tas ir nepieciešams, tika apskatītas dažādas ārvalstu iniciatīvas, kā sekmēt, piemēram, jauniešu un citu mērķgrupu daudzveidīgu kultūras patēriņu. Sabīne Ozola iepazīstināja ar sekundāro datu analīzi par kultūras patēriņa tendencēm Latvijā, kā arī kultūras centru vidū novērotajām tendencēm kultūras piedāvājuma veidošanā. Līga Vinogradova sniedza ieskatu pretrunās pētnieku vidū, vai digitālais saturs veicina vai neveicina vienlīdzību kultūras patēriņā, kā arī ļāva iepazīties ar digitālā kultūras patēriņa fiksēšanas iespējām, piedāvājot digitālā kultūras patēriņa dienasgrāmatas metodi.
3.04.2024.
Iespēja pieteikties dalībai starptautiskā zinātniskā konferencē Viļņā, kas norisināsies 2024.gada 4.-5.oktobrī. Konferences uzmanības centrā ir Baltijas valstu mākslas vēsture, kā to veido un atspoguļo mākslas vēsturnieki. Papildus tematiskajiem paneļiem konferencē notiks arī divas diskusijas, kas veltītas mākslas vēstures pašreizējai situācijai un perspektīvām.
Doktorantūras studenti, zinātnieki, kuratori, akadēmiķi un pētnieki tiek aicināti iesniegt pieteikumus dalībai konferencē līdz 2024.gada 30.aprīlim.
Vairāk informācijas: https://www.lma.lv/en/actual-3/baltic-art-histories-roles-references-relations-call-for-papers
Konferences organizēšanā piedalās Latvijas Mākslas akadēmija VPP projekta CERS ietvaros.
28.03.2024.
VPP projekta CERS ietvaros Jānis Kudiņš (JVLMA) piedalīsies starptautiskā zinātniskā konferencē “Neue Sachlichkeit North and South - Transforming Music during the European Interwar Years (and Beyond)”, kas no 9. līdz 11. aprīlim notiks Stokholmā, rīkotāji Itālijas Kultūras institūts Zviedrijā (Istituto Italiano di Cultura, Stockholm, Sweden) sadarbībā ar Ērebrū universitāti (Örebro University). J. Kudiņa referāts konferencē: The Represenation of the “Neue Sachlichkeit” in Latvia During 20th Century Interwar Period. The Opera “Hamlet” (1935) by Jānis Kalniņš.
Lasīt vairāk par konferenci: https://www.oru.se/english/schools/music-theatre-and-art/research/conference-neue-sachlichkeit-north-and-south-9-11-april-2024/
25.03.2024.
Foto: Andra Marta Babre
22.martā notika jau otrā radi! akadēmijas tikšanās reize, kurā radošo jomu pārstāvji kopīgi veidoja jaunas radoša biznesa idejas ar sociālu ietekmi. Radošo darbnīcu ideju radīšanai un attīstībai vadīja Līva Stūrmane un Ieva Zemīte, un klātesošie vienojās par sešām komandām, kuras līdz 12.aprīlim reizi divās nedēļās tiksies, lai pilnveidotu idejas.
Idejas tika veidotas, balstoties uz izaicinājumiem, kas aktuāli pasaules mērogā, tai pat laikā pielāgojot un domājot par vietējās kopienas simbolisko kapitālu, nemateriālā mantojuma potenciālu pilsētu tūrismā, radošo personu grāmatvedības pakalpojumu pieejamību, stresa izlādes iespējām, mākslīgā intelekta pielietojamību un pieejām, kas nodrošina atgriezenisko saiti pasākumu nozarē. 5.aprīlī sekos nākamais posms, kurā komandas prototipēs savus risinājumus.
Radi! akadēmija tiek īstenota projekta "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai" / CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) ietvaros, sadarbībā ar biedrību “Creativity Lab”, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabriku, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju, iniciatīvu radi!latvija.
25.03.2024.
Ceturtdien, 4.aprīlī, plkst. 15.00-17.00 Latvijas Kultūras akadēmijā (Ludzas iela 24) 25.auditorijā norisināsies VPP projekta CERS seminārs “Domapmaiņa. Nr. 3. Daudzveidīga un iekļaujoša kultūras piedāvājuma veidošana – vai to var panākt ar kultūras pakalpojuma grozu?”
Šajā “Domapmaiņas” seminārā tiks pārrunātas kultūras pakalpojumu groza definēšanas iespējas, aplūkota līdzšinējā pieredze Latvijā un sniegts ieskats citu valstu iniciatīvās kultūras pieejamības veicināšanā. Iepriekš minēto papildinās diskusija par digitālā kultūras patēriņa fiksēšanas iespējām ar digitālā kultūras patēriņa dienasgrāmatas metodi. Interesenti aicināti ierasties ar domām par savu pēdējā mēneša kultūras patēriņa grozu!
Seminārā ar šīm tēmām iepazīstinās Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pārstāves – pētnieces Agnese Hermane un Līga Vinogradova, zinātniskā asistente Sabīne Ozola.
Lūgums reģistrēties semināram līdz 02.aprīlim šeit - https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdjsdbz6nag6kVucxrkq-63UT879Kz1jgf5vF0wZddyR7luCg/viewform?usp=sf_link
Jautājumu gadījumā lūgums sazināties ar lote.katrina.cerpa@lka.edu.lv
22.03.2024.
VPP projekta CERS ietvaros Lauma Mellēna-Bartkeviča (JVLMA) 21. martā piedalījās Liepājas universitātes 30. starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Aktuālās problēmas literatūras un kultūras pētniecībā“ ar referātu "Aktuālie izaicinājumi 20. gadsimta pēdējo desmitgažu mākslas pētniecībā: muzikālā teātra konteksti".
Informācija par konferenci un tās programmu: https://literatura.liepu.lv/lv
20.03.2024.
Iespēja pieteikties dalībai starptautiskā simpozija pasākumā Rīgā, kas norisināsies 2024.gada 6.-7.jūnijā. Pasākumā paredzēts pievērsties teorijām un praksēm par materialitātes nozīmi mākslā. Starptautiskā simpozija kopējais tematiskais fokuss paliek nemainīgs (aprakstu var atrast šeit), tomēr Rīgas norisē vairāk uzmanība tiks pievērsta drošas, gādīgas, uzmanīgas un viesmīlīgas kopienas veidošanai, attiecībām un komunikācijai.
Iespējams pieteikt individuālus referātus vai darbnīcas, kolektīvi veidotus radošus paneļus, īpaši iedrošinot piedāvāt alternatīvus prezentācijas formātus. Prioritārie tēmu loki:
Pieteikumu nosūtīšanas termiņš ir 2024. gada 2. aprīlis.
Vairāk informācijas: https://www.lma.lv/aktuali/aicina-pieteikt-referatus-starptautiskam-simpozijam-pazaudetais-un-atrastais
ENG: https://www.lma.lv/en/actual-3/-call-for-papers-international-symposium-the-lost-and-found
Attēls: Karolīna Freino. Saplūšana. Piemineklis Emmai Goldmenai, 2017.
20.03.2024.
VPP projekta CERS ietvaros Daina Lāce 15. martā piedalījās Latvijas Universitātes 82. starptautiskās zinātniskās konferences sekcijā "Apģērba vēsture Latvijā" ar referātu "Nīcas kreklu siksnas, uzpleči un citi elementi".
Dainas Lāces referātu iespējams noklausīties ierakstā no 23:04 līdz 42:36 šeit: https://www.facebook.com/latvijasvesturesinstituts/videos/1114079022952657/
20.03.2024.
12. martā teātra aktuālo procesu vietnē “Kroders” publicēta otrā diskusija teātra zinātnieces un kritiķes Vēsmas Lēvaldes organizētā diskusiju ciklā "Māksla un laikmets", kura centrā ir māksla un mākslinieks laikmeta peripetijās.
Cikla otrajā diskusijā VPP projekta CERS dalībnieces, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pētniece Lauma Mellēna-Bartkeviča un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātniskā asistente Kitija Balcare, ar kolēģiem dalās viedoklī par pētniecības problemātiku mūsdienās, kas saistāma ar padomju okupācijas periodu mākslā.
Diskusija lasāma: https://www.kroders.lv/viedokli/2037
Attēls: https://www.kroders.lv/viedokli/2037
15.03.2024.
Foto: Daniels Joffe/ Latvijas Radio
11.martā VPP projekta CERS pētnieki, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Jānis Kudiņš un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Edīte Tišheizere, piedalījās Latvijas Radio 3 raidījumā “Meistars Knehts”, kurā šajā reizē tika pārrunāti jautājumi, kas tiek aktualizēti dažādās diskusijās arī divus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā – par to, kā šajos apstākļos attiekties pret krievisko un padomju kultūras mantojumu.
Diskusiju “Ko iesākt ar padomju kultūras mantojumu, pieredzi un iekšējām pretrunām?” iespējams klausīties šeit - https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/189203/ko-iesakt-ar-padomju-kulturas-mantojumu-pieredzi-un-ieksejam-pretrunam
13.03.2024.
7.martā Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) notika seminārs “Domapmaiņa Nr.2. Nīcas Kultūrtelpa”, kurā ar zināšanām un pieredzi dalījās Nīcas kultūrtelpas pārstāve Lelde Jagmina un VPP projekta CERS pētnieces Daina Lāce un Anda Beitāne.
Otrā semināra tēmas centrā bija Nīcas kultūrtelpa, tādi to raksturojuši elementi kā Nīcas krekli, kā arī tradicionālās mūzikas prezentācija teorijā un praksā. Lelde Jagmina dalījās savā pieredzē, kā ir bijis uzaugt Nīcas kultūrtelpā, kā ir būt daļai no tās un kā turpināt ikdienā to attīstīt un rūpēties par to. Savukārt Daina Lāce dalījās pirmajos vērojumos, kas radušies pēc apjomīgas un rūpīgas Nīcas kreklu apskates (apskatīti apmēram 90 dažādi Nīcas krekli). Anda Beitāne seminārā iepazīstināja ar dažādām pieejām, kā iespējams pētīt tradicionālās mūzikas prezentāciju praksē, kādi var būt šīs pētniecības izaicinājumi.
Seminārs noritēja VPP projekta CERS semināru cikla “Domapmaiņa” ietvaros, ko organizē LMA, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Nacionālā bibliotēka.
#cersdomapmaina
6.03.2024.
5.martā VPP projekta CERS pētniece Daina Lāce uzstājās ar publisku lekciju „Nīcas kreklu daudzveidība”. Pasākumu organizēja Latvijas Nacionālais kultūras centrs un klausītāju vidū bija tautas lietišķās mākslas studiju vadītāji no visas Latvijas.
28.02.2024
Ceturtdien, 7. martā, plkst. 15.00–17.00 Latvijas Mākslas akadēmijā Kalpaka bulvārī 13, 16. telpā notiks otrais seminārs ciklā “Domapmaiņa”. Semināra fokusā “Nīcas kultūrtelpa”. Semināru ciklu organizē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Programmā:
Ievadvārdi. Agita Gritane
Nīcas kultūrtelpa kā dzīvesveids. No idejas līdz atzīšanai. Lelde Jagmina
Strādājam vienos kreklos... Daina Lāce
“Un tad mēs būsim kā eksponāti iekš Zoo?” Tradicionālās mūzikas prezentācija teorijā un praksē. Anda Beitāne
Diskusijas un sarunas
Latvijas Kultūras akadēmija veido LKA Absolventu asociāciju, un pašlaik līdz 11. martam notiek absolventu aptauja. Aptaujas rezultāti ir īpaši nozīmīgi arī VPP projektā CERS, jo sniegs ieskatu kultūras un mākslu universitāšu absolventu nodarbinātībā, kas ir būtiska tēma VPP projekta CERS pētniecības virzienā "Kultūras un radošo nozaru aktuālās attīstības tendences: nodarbinātība, ieņēmumu gūšanas modeļi, izglītības piedāvājuma atbilstība darba tirgus pieprasījumam un tā attīstības tendencēm".
28.02.2024
Lai kultūras un radošo nozaru pārstāvji kopā ar studējošajiem veicinātu Latvijas sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un līdzdalību inovatīvās un radošās iniciatīvās, Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) valsts pētījumu programmas projekta Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai" / CERS ietvaros kopā ar biedrību “Creativity Lab” un tās īstenoto Iniciatīvu “radi!”, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabriku un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju veido programmu “radi!” akadēmija.
“radi!” akadēmija veidota ar mērķi rosināt uzņēmējdarbības spēju attīstīšanu kultūras un radošajās nozarēs, stiprināt prasmi iniciēt idejas ar sociālo ietekmi un sniegt zināšanas, kā šo ietekmi mērīt. Programma nodrošinās satikšanās telpu jaunu partnerību veidošanai un platformu, kas palīdzēs veidot sinerģijas un iniciēt jaunas radošā biznesa idejas ar sociālo ietekmi un kā tās novērtēt. Aktīva līdzdalība dos iespēju pilotēt pētniecības pieejas ietekmju mērīšanai – kā metodoloģiski pētīt ietekmi? Kā to izmērīt? Kā izstāstīt?
27.02.2024.
VPP projekta CERS vadītāja Rūta Muktupāvela no 27.februāra līdz 1.martam pārstāv Latviju UNESCO 2005. gada Konvencijas "Kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzība un veicināšana" Starpvaldību komitejas XVII sesijā, kas norisinās Parīzē, UNESCO galvenajā mītnē.
Sesijas laikā tiks ziņots par kultūras lomu un sasniegumiem Latvijā, virzoties uz ANO Ilgtspējīgo attīstības mērķu sasniegšanu, Radošo personu statusa likuma iedzīvināšanu, kultūras pieejamību digitālajā vidē un ar to saistītu autortiesību ievērošanas problemātiku, kā arī projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” īstenošanu un citiem aktuālajiem jautājumiem.
27.02.2024.
23. februārī portālā LSM publicēts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesora Jāņa Kudiņa populārzinātnisks raksts "Vai kara laikā Krievijas mūzikas nespēlēšana nozīmētu "izslēgt arī mūsu pašu nacionālo klasiku"? Kāda PSRS okupācijas perioda diskursa iesīkstējušais anahronisms." Raksts tapis VPP projekta CERS ietvaros.
Rakstā Jānis Kudiņš pievēršas diskursīviem apgalvojumiem, kas izskanējuši publiskajā telpā, ka latviešu klasiskā mūzika un tradīcija ir ar saknēm krievu kultūrā. Pētnieks dalās savā novērojumā, ka “dažādos variantos diskursīvais apgalvojums par latviešu/Latvijas klasiskās (nacionālās) mūzikas saknēm pēc valsts neatkarības atjaunošanas 20. gadsimta 90. gadu sākumā kā anahronisks pagātnes rēgs turpina klejot mūsu tekstos un apziņā par Latvijas mūzikas kultūras vēsturi un dažubrīd tiek pasniegts kā teju absolūta patiesība.”
Jānis Kudiņš rakstā skaidro, no kurienes nāk šis “sakņu diskurss”, apskata diskursu par nacionālajiem klasiķiem Latvijas brīvvalsts pirmajā periodā, diskursu PSRS okupācijas laika vēstures tekstos par nacionālo klasiķu mūziku, kā arī pievēršas jautājumam, vai “objektīva dažādu faktu analīze apstiprina vai tomēr apgāž, maina iesīkstējušo sakņu diskursu skatījumā uz Latvijas akadēmiskās mūzikas pagātni”.
Raksts pieejams šeit.
26.02.2024
No 22. līdz 24. februārim Dienvidkalifornijas Universitātē, Losandželosā notiek starptautiska zinātniska konference, kas veltīta armēņu izcelsmes kino klasiķim - režisoram Sergejam Paradžanovam (1924-1990), kurš atstājis būtisku mantojumu ukraiņu, gruzīnu un armēņu kinematogrāfijā. Konferencē aicināts piedalīties arī LU LFMI pētnieks Jānis Ozoliņš, kas savā referātā aplūko līdzības Sergeja Paradžanova, Gunāra Pieša un Pjēra Paolo Pazolīni mākslas filmās arhaiskā modernisma un kempa estētikas kontekstā. Konferenci papildina plaša Paradžanova restaurēto filmu retrospekcija. Jāatzīmē arī ASV armēņu kopienas plašā interese par šo akadēmisko pasākumu, jo Losandželosā vēsturiski ir lielākā armēņu populācija ārpus dzimtās Armēnijas.
Konferences programma (3,3 MB)
Dalība konferencē notiek ar projekta "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai" / CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) atbalstu.
2.02.2024.
2024.gada 1.februārī Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) notika seminārs “Kultūras patēriņa nevienlīdzība, kultūras atstumtība, kultūras daudzveidība: ideju attīstība un prakse”, ko vadīja LKA prorektore zinātniskajā darbā un LKA Kultūras un mākslu institūta (KMI) vadītāja Anda Lake un KMI zinātniskā asistente Sabīne Ozola. Seminārs aizsāka semināru ciklu “Domapmaiņa”, ko organizē Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Nacionālā bibliotēka VPP projekta CERS pirmā darba posma ietvaros.
Pirmā semināra tēmas centrā bija kultūras patēriņa daudzveidība un nevienlīdzība. Profesore Anda Laķe stāstīja, kādas ir teorētiskās pieejas kultūras patēriņa un sociālās nevienlīdzības pētniecībā, kā attīstījusies kultūras daudzveidības pētniecība, kā pētījumi par kultūras patēriņu tiek izmantoti kultūrpolitikas plānošanā. Sabīne Ozola iepazīstināja ar līdz šim veiktajiem kultūras patēriņa pētījumiem Latvijā un sekundāro datu analīzi par kultūras patēriņa nevienlīdzību Latvijā, atklājot, kādas sabiedrības grupas vismazāk iesaistās kultūras patēriņā.
30.01.2024.
Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura studiju “Kultūras socioloģijas un menedžmenta” 3.kursa studenti lekciju kursā “Kvantitatīvo datu apstrādes metodes” pasniedzējas Līgas Vinogradovas vadībā īstenojuši pētījumu deviņos kinoteātros Latvijā (četros Rīgas un piecos reģionu kinoteātros), kopā iegūstot 650 kino apmeklētāju viedokli par kino apmeklēšanas un filmu patēriņa paradumiem. Pētījuma lauka darba plānošanā piedalījās LKA docente Daiga Livčāne.
Tradicionāli “Kultūras socioloģijas un menedžmenta” apakšprogrammas studenti lekciju kursa “Kvantitatīvo datu apstrādes metodes” ietvaros iesaistās LKA Kultūras un mākslu institūta akadēmiskajos un lietišķajos pētījumos, īstenojot visus pētījuma procesa soļus – sarunas ar ekspertiem, pētījuma problēmas un jautājumu identificēšana, lauka darba plānošana un īstenošana, datu analīze un prezentācija. Lauka darbā piedalījās arī “Kultūras menedžmenta socioloģijas” 1. kursa studenti, gūstot pirmo pieredzi pētniecībā.
2023./2024.g. studiju gadā studentiem bija iespēja piedalīties akadēmiskajā pētījumā, kas ir daļa no projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” / CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001), ko finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" (2023.–2026.) ietvaros.
VPP projekta CERS komanda izsaka pateicību visiem iesaistītajiem par veiksmīgu pētījuma īstenošanu! Pētījuma dati publiski pieejami būs pavasarī!
19.01.2024
Politiskās stagnācijas periods (20. gs. 70. un 80. gadi) bija savā ziņā labvēlīgs laiks mākslai: turpinājās Hruščova “atkušņa” inerce, sociālistiskā reālisma kanonus mākslinieki bija iemācījušies pārkāpt vai ignorēt. Sociālisma areālā – Austrumeiropā un Centrāleiropā – māksla kļuva par savdabīgu “pretošanās kustību”, zemtekstu valodā izsakot protestu pret politisko un sociālo situāciju. Viens no svarīgākajiem šīs “pretošanās kustības” virzieniem bija teātris, kurā par īpaši nozīmīgu izteiksmes līdzekli kļuva vizuālas metaforas. Tajās skatītāji prata nolasīt naratīvu, kas saturēja atšķirīgu vēstījumu, nekā iestudējuma literārais teksts. Īpašu nozīmi ieguva scenogrāfija kā galvenā vizuālo metaforu nesēja. Analizējot šīs metaforas, saskatāmas noteiktas paralēles starp padomju, vai plašāk, sociālistiskā areāla valstu un Rietumu teātra parādībām šajā laika posmā. Šīs paralēles redzamas, arī salīdzinot padomju laika scenogrāfijas teorētiķa Viktora Berezkina secinājumus par darbības scenogrāfiju ar Hansa Tīsa Lēmana un Ērikas Fišeres-Lihtes 20. un 21. gs. mijā izstrādātajām postdramatiskā teātra un performativitātes teorijām.
2024. gada 19. janvārī norisinājās "XII Maģistrantu zinātniskā konference", kuru organizēja Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslas vēstures un teorijas katedra un kuras referenti bija Maģistrantūras programmas studenti. Konferences galvenais mērķis - sekmēt kvalitatīva maģistra darba izstrādi.